Atzinums

Valsts kanceleja savā 12.02.2025. iebildumā lūdza precizēt informatīvo ziņojumu, tajā skaidri saprotami un pēc vienotiem principiem (ja principi nav piemērojami, attiecīgi pamatojot) ietverot, ostu pārvaldības struktūru, lēmējinstitūcijas un izpildinstitūcijas galvenos uzdevumus. No informatīvā ziņojuma nav konstatējams, ka minētais iebildums būtu ņemts vērā. Aicinām precizēt informatīvo ziņojumu, iekļaujot vienotu pārvaldības modeli visām lielajām ostām vai, ja to nav iespējams nodrošināt, pamatot atšķirīgas pieejas nepieciešamību ar skaidri definētiem kritērijiem un izvērtējumu. Informatīvā ziņojuma 7.lapā ir ietverts, ka lai sekmētu ostas pārvaldības profesionalitāti un mazinātu politisku iejaukšanos operacionālā darbībā, nepieciešams pārskatīt ostas pārvaldes un tās valdes atbildību tvērumu, un ka  līdzšinējās valdes abās ostu pārvaldēs beigs pastāvēt. Vienlaikus ar grozījumiem Ostu likumā tiek paredzēts, ka ostas padomes locekļi un pārvaldnieks tiks atlasīti atklāta konkursa kārtībā. Valsts kancelejas ieskatā informatīvajā ziņojumā nav ietverts pamatojums LSEZ kā izņēmuma statusam ostu pārvaldības reformas ietvaros, proti, tiek pieļauts atšķirīgs pārvaldības modelis - ar valdi un pārvaldnieku, kā arī neparedzot to atlasi atklātā konkursā.
 

-

Satiksmes ministrija norāda, ka Valsts kancelejas priekšlikumus attiecībā uz mazo ostu pārvaldību ir ņemts vērā, vienlaikus no Tiesību aktu portālā ievietotās Ostu likuma 26.panata redakcijas secināms, ka priekslikums par skaidru mazās ostas juridisko statusu pēc būtības nav ņemts vērā, tādēļ lūdzam  Ostu likuma 26.pantā formulēt,  ka mazās ostas pārvalde ir pašvaldības domes izveidota iestāde, kas nodrošina ostas pārvaldes funkciju īstenošanu pašvaldības teritorijā esošā mazajā ostā, vienlaikus svītrojot iespēju, ka var tikt veidota pašvadības kapitālsabiedrība.


 

-

Informatīvajā ziņojumā un izziņā par saņemtajiem priekšlikumiem un iebildumiem nav sniegts pamatojums, kāpēc Liepājas SEZ valdē tiek paredzētas seši valdes locekļu amati, kamēr Rīgas ostas padomē un Ventspils ostas padomē katrā tiek paredzētas četras padomes locekļu amata vietas. Ņemot vērā to, ka Rīgas ostas un Ventspils ostas kravu apgrozījumi ir bijuši ievērojami lielāki nekā Liepājas SEZ, šāda pieeja noteikt Liepājas SEZ lielāku valsts un pašvaldību interešu pārstāvju skaitu nav loģiska. Lūdzam ietvert pamatojumu pēc būtības vai pārskatīt piedāvāto regulējumu un plānot Liepājas SEZ to tādā pašā veidā kā Rīgas un Ventspils ostām.
 

-

Informatīvajā ziņojumā  paredzēts, ka mazās ostas valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā piecu locekļu sastāvā. Lūdzam Satiksmes ministriju  sniegt pamatojumu pēc būtības šāda valdes locekļu skaita noteikšanai, ņemot vērā, ka Ventspils ostā un Rīgas ostā tiek paredzēti tikai četri padomes locekļu amati. Lūdzam pamatot pēc būtības, kāpēc mazajās ostās ir paredzēts iecelt valdē ostā darbojošos komersantu pārstāvjus, ja Liepājas SEZ un Ventspils ostā un Rīgas ostā šāda pieeja netiek paredzēta, ņemot vērā interešu konflikta riskus, kuri Valsts kancelejas ieskatā tādā pašā mērā kā Liepājas SEZ gadījumā ir iespējami arī mazo ostu gadījumā.
 

-