Atzinums

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 14.2. apakšpunkts disonē ar 15. un 16. punktu - nozares ministrijas var veicināt iekļaušanu KI kopumā bez konsultācijām ar VDI un AM, bet VDI un AM par iekļaušanu KI konsultējas ar nozares ministriju:
14.2. paredz, ka nozares ministrijas saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu apzina iespējamo nozares kritisko infrastruktūru un informē par to Iekšlietu ministriju, kamēr
15. punkts nosaka Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, konsultējoties ar nozares ministriju  vai pēc savas iniciatīvas apzina iespējamo A, B un C kategorijas kritisko infrastruktūru un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par tās iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā un atbilstošās kritiskās infrastruktūras kategorijas noteikšanu, bet 16. punkts nosaka, ka Aizsardzības ministrija, konsultējoties ar  nozares ministriju, vai pēc savas iniciatīvas apzina iespējamo D kategorijas kritisko infrastruktūru un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par tās iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.  
 

-

Vēršam uzmanību, ka kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējumu izvērtēšana nav Aizsardzības ministrijas kompetencē. Aizsardzības ministrijas skatījumā riska pašnovērtējums būtu jāveic atbildīgajai nozares ministrijai iekļaujot to nozares apdraudēuma plānā. Aizsardzības ministrijas kompetencē ir valsts aizsardzības politikas izstrāde un īstenošana, kā arī savlaicīga militārā apdraudējuma prognozēšana un novēršana, savukārt risku pašnovērtējuma izvērtēšana tiek attiecināta uz tādiem riskiem, kas saistīti ar nelaimes gadījumiem, dabas katastrofām u.c., vienlaikus iekļaujot  starpnozaru vai pārrobežu riskus. 

-

Aicinām ar atsevišķu apakšnodaļu izvietot nosacījumus, kas attiecas uz D kategorijas kritisko infrastruktūru. Šobrīd piedāvātajā noteikumu projekta redakcijā ir apgrūtināti saprast, kuri noteikumu punkti attiecināmi uz D kategorijas kritisko infrastruktūru jeb nozaru kritisko infrastruktūru, īpaši ņemot vērā noteikumu projekta 4. nodaļu .
 

-

Ņemot vērā, ka D kategorijas kritiskās infrastruktūras pamatprasība ir darbības nepārtrauktības plānošana valsts apdraudējuma gadījumam, aicinām šo prasību par incidentu ziņošanu D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai attiecināt tikai uz valsts apdraudējuma gadījumu, kad šāda veida informācija būtu nepieciešama CA OVC, KVC un nozares ministrijām, svītrojot Aizsardzības ministriju. Vēršam uzmanību, ka D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai šādu incidentu ziņošana miera laikā būtu birokrātisks slogs, kas var veicināt D kategorijas kritiskās infrastruktūras komersantus  atteikties no kritiskās infrastruktūras statusa, kā arī mazināt jaunu komersantu piesaisti D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai, turklāt arī ne visi incidenti un to izraisošie faktori ir Aizsardzības ministrijas kompetencē.

Papildus lūdzam salāgot šo nodaļu ar Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akta prasību ieviešanu” (25-TA-1323), kas paredz, ka Krīzes vadības centrs nodrošinās informācijas apmaiņu starp Latvijas iestādēm un EK, kā arī pēc nepieciešamības veikt ad hoc agrīnās brīdināšanas paziņojumus par būtiskiem incidentiem, kā arī ņemot vērā to, ka Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības aktā paredzētais krīžu mehānisms var risināt dažādas krīžu situācijas, atkarībā no krīzes veida un mēroga, visām ministrijām, savas kompetences ietvaros, būtu nepieciešams nodrošināt tajā noteikto prasību izpildi, piemēram, sniegt Centram nepieciešamo informāciju, t.sk. par būtiskiem incidentiem, lai prognozētu iespējamās krīzes situācijas iestāšanos līdz ar to ir būtiski paredzēt, ka par incidentiem tiek informēts arī Krīzes vadības centrs.
 

-

Priekšlikums
noteikumu projektā kā kompetentās iestādes kritiskās infrastruktūras apzināšanai norādītas:
11.2. Aizsardzības ministrija;
11.3. Iekšlietu ministrija;
11.4. nozaru ministrijas;
kas aptver visas ministrijas, tādējādi aicinām atsevišķi neizdalīt Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, bet iekļaut apakšpunktu, kurā ietvertas visas ministrijas, arī ņemot vērā, ka noteikumu projektā atsevišķi netiek ietvertas ministriju kompetences un atbildība, atsaucoties uz apakšpunktu numerāciju.
 

11. Kompetentās iestādes kritiskās infrastruktūras apzināšanai ir:
11.1. valsts drošības iestādes;
11.2. visas ministrijas.

Priekšlikums svītrot vārdus pēc savas iniciatīvas.  
Ņemot vērā, ka D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā tiek ietverti būtiskākie nozaru komersanti, kas nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, AM par iespējamo komersantu iekļaušanu D kategorijas KI kopumā pastāvīgi konsultējas ar nozares ministrijām, neveicot šādu lēmumu pieņemšanu par citām nozarēm pēc savas iniciatīvas.
 

-

Aicinām precizēt apakšpunktā norādīto regularitāti ne retāk kā reizi četros gados uz iespēju noteikt īsāku KI kopuma aktualizēšanas maksimālo laika amplitūdu, piemēram, ne retāk kā reizi gadā, lai nodrošinātu pastāvīgu KI kopuma aktuālu redakciju.
 

-

Priekšlikums iekļaut riska pašnovērtējumā arī militāra apdraudējuma riskus, ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju un to, ka darbības nepārtrauktības plānošana tiek attiecināta uz valsts apdraudējuma gadījumu, kas var arī izrietēt no jau noteiktā riska par hibrīddraudiem.
 

21.8. Militāru apdraudējumu

Priekšlikums papildināt noteikumu projekta 22. punktu ar par valsts apdraudējuma pārvarēšanu saistītiem tiesību aktiem.

Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, izstrādājot riska pašnovērtējumu, ņem vērā arī Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu, Valsts civilās aizsardzības plānu un nozares draudu novērtējumu vai analīzi, kā arī tiesību aktus par valsts apdraudējuma pārvarēšanu.

Priekšlikums precizēt noteikumu projekta 33. punktā minēto pašvaldības iesaisti, izsakot to šādā redakcijā “…kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izstrādā, iesaistot pašvaldību, ja darbības nepārtrauktības pasākumi aptver funkcijas, kas ir būtiskas, nodrošinot pašvaldību civilās aizsardzības plānos noteiktās darbības un iedzīvotāju pamatvajadzības militāra iebrukuma vai kara gadījumā, atbilstoši…”, ņemot vērā, ka daļa D kategorijā iekļauto komersantu nodrošina kritiskos komunālos pakalpojumus pašvaldības līmenī.
 

-

Ieteikums šo attiecināt uz visiem kritiskās infrastruktūras īpašniekiem, ne tikai IKT kritisko infrastruktūru, jo pilnīgi visi A, B, C kritiskās infrastruktūras īpašnieki ir arī Nacionālās kiberdrošības likuma subjekti.

34. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs šo noteikumu 29.4. apakšpunktā minēto informāciju un 33. punktā noteikto var apvienot ar Nacionālās kiberdrošības likuma 28. panta pirmajā daļā minēto kiberrisku pārvaldības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbības nepārtrauktības plānu.

Priekšlikums svītrot šo apakšpunktu, jo tas nav saistošs 51. punkta būtībai par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgās personas prasībām.
 

-

Priekšlikums precizēt noteikumu punktu papildinot to, ka nodrošina papildu informāciju atbilstoši savai kompetencei.

Nepieciešamības gadījumā kompetentā iestāde cik drīz vien iespējams pēc paziņojuma saņemšanas nodrošina kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam attiecīgu papildu informāciju, tostarp informāciju, kura varētu palīdzēt efektīvi novērst incidentu, savas kompetences ietvaros.

Priekšlikums precizēt informācijas apmaiņas procesu vai izvērst, ka tā tiek pārrunāta noteikumu projekta 19. punktā minētās darba grupas un darba kārtības ietvaros.

-

Priekšlikums, ka informācijas apkopojumu veic Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Krīzes vadības centru, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akta prasību ieviešanu” (25-TA-1323), kas paredz, ka Krīzes vadības centrs nodrošinās informācijas apmaiņu starp Latvijas iestādēm un EK par būtiskiem incidentiem, kas novērsīs funkciju pārklāšanos.

-

Priekšlikums precizēt noteikumu projekta 69. punkta redakciju. Šobrīd jau ir MK apstiprināts kritiskās infrastruktūras kopums, bet 69. punktā tiek norādīts nodrošināt pirmo kritiskās infrastruktūras apzināšanu iesniegt kritiskās infrastruktūras kopumu apstiprināšanai MK, kas liek pirmšķietami secināt, ka kritiskās infrastruktūras kopums nav apstiprināts, bet tajā pašā laikā noteikumu projekta 70. punktā tiek norādīta atsauce uz kritisko infrastruktūru, kas jau ir iekļauta kritiskās infrastruktūras kopumā.

-

Priekšlikums precizēt numerāciju pielikumā sākot ar 8. punktu (dublējas numerācija)

Priekšlikums izvērtēt pielikuma 11. punkta iekļaušanu Ministru kabineta noteikumos, ne to pielikumā, ņemot vērā punkta būtību -11. Informāciju par identificētajiem kritisko izejvielu un materiālu trūkumiem, materiāltehnisko resursu nepieejamību un citām konstatētajām ievainojamībām kopā ar kritiskās infrastruktūras pašvērtējumu iesniedz attiecīgajai nozares ministrijai, kas neietver darbības nepārtrauktības plānā norādāmus lielumus.

-

Priekšlikums papildināt Tiesību akta projekta "Kritiskās infrastruktūras, tostarp Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu, incidentu paziņošanas, darbības nepārtrauktības un noturības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) ar skaidrojumu par 1. pielikuma izmaiņām attiecībā pret šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr.508 2. pielikuma redakciju (3., 4., 9.punkta tvēruma paplašināšana un 7. punkta sašaurināšana).

-

Anotācijas sadaļā "Problēmas un risinājumi " un attiecīgi pašu Noteikumu 31.punktā norādīts, ka par attiecīgu kritisko infrastruktūru īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sagatavo noturības plānu, ko saskaņo ar ATBILDĪGO NOZARES MINISTRIJU. Gadījumā, "ja kritiskās infrastruktūras īpašniekam  vai tiesiskajam valdītājam  ir vairāki kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautie objekti , attiecīgais kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izstrādā vienu visaptverošu noturības plānu.".
No Anotācijas un Noteikumiem nav pietiekami skaidri noprotams ar kādu ministriju tiesiskais valdītājs vai īpašnieks saskaņo plānu, ja viņam ir šie vairāki šādi kritiskās infrastruktūras objekti, (kuri veido kopumu) un kuri katrs atsevišķi ņemts piekrīt attiecīgi vairākām un visai atšķirīgām pēc uzdevumiem ministrijām.  

Piedāvājam izteikt 31.punktu šādā redakcijā: 
"Ja kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir vairāki kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautie objekti, attiecīgais kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izstrādā vienu visaptverošu noturības plānu, un saskaņo to ar attiecīgām atbildīgajām nozaru ministrijām."