Atzinums

Likumprojekta 1. pants paredz aizstāt visā likumā vārdus "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde" (attiecīgā locījumā). Lai novērstu normatīvo aktu plūdus, lūdzam izvērtēt, vai nav iespējams raksturot konkrēto institūciju vārdiski, nenorādot konkrētu institūcijas nosaukumu (skatīt, piemēram, likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8. panta septīto daļu, kurā "valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra"" aizstāta ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktās valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas").

-

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 2. pantā iekļautos grozījumus likuma “Par zemes dzīlēm” (turpmāk – likums) 1. pantā (terminu skaidrojumus), kas paredz papildināt likuma 1. pantu ar 29., 30. un 31. punktu, piedāvājam izvērtēt atbilstoši likuma 2. pantā noteiktajam mērķim. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, termins “ģeoekoloģiskā izpēte” un tā skaidrojums ir attiecināms uz likumā “Par piesārņojumu” esošu regulējumu, nevis tiešā veidā saistīts ar zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu. Tāpat arī termins “ģeofizikālā izpēte” ir interpretējams kā zinātniskā darbība, piemēram, seismoloģija, kas pēta ģeoloģiskās norises, bet neparedz zemes dzīļu jebkāda veida izmantošanu. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija piedāvā izslēgt no projekta 2. panta ceturtās daļas tajā paredzētos jaunos terminus, kā arī precizēt projekta turpmāko tekstu, proti, grozījumus likuma 7. panta 1. punktā un 9. panta pirmās daļas 1. punktā.
 

-

Projekta 3. pantā paredzēto grozījumu likuma 4. pantu piektajā daļā nepieciešams redakcionāli precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 47. punktā noteiktajam. Korekta pilnvarojuma normu izteiksme mazinās strīdus par plānoto Ministru kabineta noteikumu saturu.
 

-

Projekta 4. pantā paredzēto grozījumu, kas papildina likuma 6. pantu ar piekto daļu, piedāvājam izvērtēt un redakcionāli precizēt. Vēršam uzmanību, ka Būvniecības informācijas sistēma primāri darbojas saskaņā ar Būvniecības likumā noteikto regulējumu, arī Ekonomikas ministrijas kompetence un saistība ar to ir noteikta citos normatīvajos aktos. Tādējādi projektā ir pieļaujams precīzs regulējums par to, kādā veidā Būvniecības informācijas sistēma ir iesaistīta likuma mērķu īstenošanā, nevis vispārīgas atsauces, kas neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 59. – 63. punktā noteiktajam. Vienlaikus norādām, ka šobrīd likumā vai projektā nav paredzēts izvērsts regulējums par Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu. Nobeigumā vēlamies norādīt, ka praksē nebūtu pieļaujama Ģeoloģiskās informācijas sistēmā un Būvniecības informācijas sistēmā esošo datu pārklāšanās to atsevišķas apkopošanas rezultātā.
 

-

Projekta 7. pantā paredzēto grozījumu likuma 9. pantā, kas papildina pirmās daļas 7. punktu ar vārdiem “Ministru kabinets nosaka licences pārskatīšanas kārtību”, piedāvājam izvērtēt un precizēt vai no projekta izslēgt. Vēršam uzmanību, ka šāds pilnvarojums likumā faktiski nosaka licences pārskatīšanas procesuālo kārtību, kas jau ir noteikta Administratīvā procesa likumā. Ministru kabineta noteikumi nevar aprobežot likumā noteiktu regulējumu, tādēļ šāds pilnvarojums ir formāls un bez juridiskas slodzes. Turklāt, ņemot vērā likuma 9. panta pirmās daļas 7. punktā esošo regulējumu, ka licenci izsniedz uz 75 gadiem un licences nosacījumus pārskata ne retāk kā reizi 25 gados, Ministru kabineta noteikumu nepieciešamība šādiem gadījumiem ir apšaubāma. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija piedāvā visu nepieciešamo regulējumu iekļaut likumā. Vienlaikus piedāvājam atbilstoši precizēt projekta 20. pantā paredzēto likuma pārejas noteikumu 29. punktu.
 

-

Projekta 8. pantā paredzēto grozījumu likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktā piedāvājam izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka likuma pamattekstā netiek veidotas iekšējās atsauces par šā likuma pārejas noteikumos esoša regulējuma piemērošanu. Tādējādi nepieciešams skatīt likumā spēkā esošo un nepieciešamo regulējumu un veidot atbilstošus grozījumus. Ja tiek plānots atteikties no pašvaldību kompetences bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniegšanā, likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu no likuma nepieciešams izslēgt, visu regulējumu par pašvaldībām un to kompetences termiņiem paredzot pārejas noteikumos.
 

-

Likumprojekta 13. pants, kas paredz precizēt likuma “Par zemes dzīlēm” 14. panta 8. punktu attiecībā uz zemes dzīļu izmantotāja pienākumiem par saviem līdzekļiem atjaunot būves, novērs bojājumus un rekultivēt zemi, vairs neparedz minētā pienākuma izpildi noteiktā termiņā.

Lūdzam atkārtoti izvērtēt, skaidrot un anotācijā pamatot, kādēļ līdz šim, piemēram, rekultivācija bija jāveic atļaujā vai licencē norādītajā termiņā, taču ne turpmāk pēc grozījumu pieņemšanas. Lūdzam skaidrot, vai nenosakot termiņu nav risks, ka zemes dzīļu izmantotājs šo pienākumu var veikt ilgstoši, faktiski vilcinoties pienākumu pildīt vai solot, ka tas tiks izpildīts.
 

-

Projekta 15. pantā paredzēto grozījumu likuma 16. panta pirmajā daļā nepieciešams precizēt, korekti nosakot lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Vēršam uzmanību, ka nav pieļaujams, ka vienā likuma normā vienai iestādei tiek paredzēta lēmuma apstrīdēšana augstākā iestādē, bet otrai iestādei šāda kārtība netiek noteikta. Piemēram, Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 9. punkts paredz administratīvajā aktā iekļaut norādi, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Vienlaikus iestādes administratīvo aktu apstrīdēšanas “augstākā iestādē” regulējums ir jānosaka iestādes nolikumā. Tādējādi jebkurā nozaru likumā regulējums būs pietiekams, ja tas paredzēs administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, piedāvājam atbilstoši precizēt grozījumu likuma 16. panta pirmajā daļā. Papildus norādām, ka tiesisko regulējumu par administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu var veidot vienoti jebkurai privātpersonai nelabvēlīgai rīcībai, proti, gan licences vai atļaujas ierobežošanai vai apturēšanai, gan arī atcelšanai. Tādējādi piedāvājam izvērtēt iespēju visu regulējumu par administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu veidot vienoti ar augstu vispārinājuma pakāpi. Izņēmums likumā varētu būt tikai Valsts vides dienesta lēmumu apstrīdēšanai Vides pārraudzības valsts birojā.
 

-

Projekta 15. pantā paredzētos grozījumus likuma 16. panta piektajā daļā, kā arī jauno 5.¹ daļu piedāvājam izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka likuma pamattekstā netiek veidotas iekšējās atsauces par šā likuma pārejas noteikumos esoša regulējuma piemērošanu. Tādējādi nepieciešams skatīt likumā spēkā esošo un nepieciešamo regulējumu un veidot atbilstošus grozījumus. Ja tiek plānots atteikties no pašvaldību kompetences bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas atcelšanā, likuma 16. panta piekto daļu no likuma nepieciešams izslēgt vai izteikt jaunā redakcija par kompetento iestādi, bet visu regulējumu par pašvaldībām un to kompetenci pārejas periodā paredzēt pārejas noteikumos.
 

-

Projekta 20. pantā paredzētie likuma pārejas noteikumu 29. un 34. punkts paredz divus atsevišķus uzdevumus Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu, turklāt ar vienu termiņu. Vēršam uzmanību, ka šādos gadījumos likuma uzdevumus var izteikt vienā likuma pārejas noteikumu punktā. Papildus norādām, ka projekta 3. pantā paredzētais grozījums likuma 4. panta piektajā daļā nosaka jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanas nepieciešamību. Piedāvājam izvērtēt nepieciešamību arī šo noteikumu izdošanas uzdevumu noteikt projekta pārejas noteikumos, kā arī projekta anotācijas 4. sadaļā nepieciešama izvērstāka informācija par jauno regulējumu, nevis formāls nepieciešamo grozījumu uzskaitījums spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos.
 

-

Likumprojekts paredz atteikties no turpmākas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas un dabas resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu. Likumprojekt paredz arī pārejas posms, nosakot, ka bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju, ja iesniegums par to iesniegts līdz 30.12.2023, tad to izsniedz. Vienlaikus attiecīgi tiek precizētas likuma “Par zemes dzīlēm” normas, paredzot, ka iespējams likums stāsies spēkā 01.07.2023. Lūdzam atkārtoti izvērtēt visas likuma normas attiecībā uz atļauju izsniegšanu, pievēršot uzmanību tam, vai būs pietiekams regulējums brīdī, kad likuma norma būs spēkā un vēl varēs izsniegt attiecīgu atļauju (piemēram, likumprojekta 6.pants, kurš groza likuma “Par zemes dzīlēm”  8. panta pirmās daļas 3. punktu un nosaka līguma ar zemes īpašnieka obligātumu, kas nebūs attiecināms uz atļaujām, likumprojekta 7.pants, kurš groza likuma “Par zemes dzīlēm” 9. panta pirmo daļu, kas nosaka atļauju termiņu). Lūdzam skaidrot, kādu atļaujas termiņu noteiks un uz kāda pamata, ja nebūs tiesību normas. Ņemot vērā, ka svešu īpašumu nevar izmantot bez īpašnieka atļaujas, lūdzam skaidrot, kā varēs izdot atļaujas.
 

-