Atzinums

Likumprojekta 1.punktā piedāvātā Zemes pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 7.panta otrās daļas redakcija nesasniegs vēlamo mērķi, jo nav atrunāta kārtība, kādā veidā ceļš nonāk pašvaldības īpašumā, un ne vienmēr jaunuzbūvētie ceļi iekļaujas pašvaldības vienotajā ceļu tīklā. Kaut arī Likumprojekta anotācijā ir paredzēts iespējamās problēmas risinājums, bet praksē var rasties gadījumi, kad jaunizbūvēts ceļu tīkls tieši nesavienosies ar jau esošo pašvaldības vienoto ceļu tīklu. Piemēram, starp jaunizbūvēto ceļa tīklu un pašvaldības vienoto ceļa tīklu atrodas privāts, citai personai piederošs  nekustamais īpašums ar nodibinātu ceļa servitūtu, un vai šādā gadījumā pašvaldībai būtu jānodrošina tā uzturēšana, kas savukārt ir pretrunā ar Publiskas personas mantas izšķērdēšanas likuma nosacījumiem (pašvaldībai nav tiesību ieguldīt publiskos līdzekļus tai nepiederošā nekustamajā īpašumā).

-

Likumprojekta 2.punktā noteikts Likumu papildināt ar 7.panta sesto daļu, kurā noteikts, ka tā paša panta trešajā daļā minētajās apbūves teritorijā plānoto ēku būvdarbu veikšanai nepieciešamajās būvatļaujās iekļauj nosacījumu par tiesībām ēku nodot ekspluatācijā pēc tam, kad ir izbūvēti šajā teritorijā plānotie ceļi un inženiertīkli un tie noteiktā kārtībā ir nodoti ekspluatācijā.
Šāda Likuma panta redakcija būtu pieņemama, gadījumā, ja ēkas būvētājs būtu viena un tā pati persona, kas ir lokālplānojuma vai detālplānojuma attīstītājs. Pretēja gadījumā ēkas būvētājs būs “ķīlnieka” lomā attiecībā pret kredītiestādi, ja tāda tiks iesaistīta būves būvniecībā. Proti, ēkas būvētājam nebūs iespēju nodot būvi ekspluatācijā gadījumā, ja teritorijas lokālplānojuma vai detālplānojuma attīstītājs būs rīkojies negodprātīgi un ceļš nebūs ticis izbūvēts.
Ņemot vērā augstāk minēto LPS aicina veikt Likuma 7.panta sestās daļas redakcijas grozījumus vai to svītrot.
 

-

Likumprojekta 2.punktā noteikts Likumu papildināt ar 7.panta trešo daļu, kurā noteikts, ka līdz ar lokālplānojuma vai detālplānojuma apstiprināšanu, pašvaldība izdod atsevišķu administratīvo aktu par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu apbūves teritorijā plānotajiem ceļiem. Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Minētais lietošanas tiesību apgrūtinājums tiek nodibināts līdz brīdim, kad ceļš šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā ir atsavināts pašvaldībai.
LPS ieskatā šāds pašvaldības izdotais administratīvais akts par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu apbūves teritorijā plānotajiem ceļiem, kas ir izdalāmās zemes vienības apgrūtinājums, būs jāieraksta jaunizveidotās zemes vienības (ceļa) zemesgrāmatā. Šādas darbības radīs ne vien papildus administratīvo slogu pašvaldības darbiniekiem sagatavojot nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatai, bet arī radīt situācijas, kad kādu apstākļu dēļ nostiprinājuma lūgums no zemes vienības īpašnieka (attīstītāja) puses netiks parakstīts. Ievērojot iepriekš minēto LPS aicina  Likumprojekta 7.panta trešajā daļā veikt precizējumus, neparedzot atsevišķa administratīvā akta izdošanu, bet saglabāt esošo kartību, proti, kad attīstītāja pienākums izbūvēt ceļu tiek saglabāts administratīvā līguma ietvaros.
Gadījumā, ja Ministrija tomēr uzskatīs, kad apgrūtinājums jaunizveidotās zemes vienības (ceļa) zemesgrāmatā ir nepieciešams, lūdzam Likumprojekta anotācijā paredzēt kārtību kādā apgrūtinājums ierakstāms zemesgrāmatā, kā arī atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullim pievienot Likumprojekta pakotnei grozījumu projektus likumos, kas nodrošinās šādas kārtības noteikšanu.

-

LPS vērš uzmanību, ka valsts nav noteikusi obligātu inženierbūvju reģistrāciju ne Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, ne Zemesgrāmatā, tāpēc lielākā daļa no citētajā pantā dabā eksistējošiem ceļiem nebūs identificējami kā inženierbūves. Citētajā normā “zemes gabals ar vai bez izbūvētas inženierbūves – ceļa” nozīmē, ka pēc šī likuma pieņemšanas pašvaldībām piekritīs pilnīgi visas bezīpašnieka vai bezmantinieka zemes vienības, tāpēc ir jāprecizē panta nosaukums, lai tas atbilstu panta saturam. Gadījumā, ja tiktu mainīts panta saturs, lai tas atbilstu panta nosaukumam, informējam, ka nekustamajos īpašumos netiek identificēts nekustamā īpašuma objekts “zeme zem ceļa” un praktiski reti ir gadījumi, kad bezmantinieka vai bezīpašnieka nekustamā īpašuma sastāvā ir zemes vienība, kas atrodas tikai un vienīgi zem pašvaldības ceļa.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta redakcija nozīmē, ka pašvaldībām piekritīs visi šie objekti, ja tie būs bezmantinieka vai bezīpašnieka nekustamā īpašuma sastāvā, kas noteikti Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3) punktā : “ceļš — jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi)”.

-

LPS iebilst augstāk norādītajam Likuma pārejas noteikumam, šādu apsvērumu dēļ:
1. papildinot Likumu pārejas noteikumus ar 2.punktu piedāvātajā redakcijā, jau atkal pašvaldībām tiek uzlikts papildus pienākums uzturēt, pārbūvēt vai izbūvēt līdz šim tām nepiederošus, līdz šim esošus, privātus ceļus. Kaut arī 2.punkta otrajā teikumā norādīts, ka gadījumā, ja ceļš kā inženierbūve noteiktā kārtībā nav nodots ekspluatācijā, tad pašvaldība pārņemtā ceļa izbūvi nodrošina atbilstoši tās budžeta iespējām, tas neizslēdz pašvaldības pienākumu veikt ceļa uzturēšanu, kaut arī pie ceļa atradīsies atsevišķas privātmājas, kas iepriekš ceļa uzturēšanu veikušas privātā kārtā, un vēl jo vairāk - ceļš nav iekļautas vienotajā pašvaldību ceļa tīklā;
2. Likumprojekta anotācijā pašvaldībām netiek paredzēts valsts finansējums jauno pienākumu veikšanai;
3. atbilstoši Ministru kabineta publiski paustajam par nepieciešamību pieņemt datos balstītus lēmumus, lūdzam pievienot pilnu sarakstu ar objektiem, kurus likumprojekta autori ar šiem grozījumiem ir plānojuši nodot pašvaldībām.

LPS uzskata, ka Likumā jāsaglabā līdzšinējā kārtība, kad pašvaldība var vērsties pie attiecīgās valsts institūcijas ar lūgumu nodot tai ceļu autonomo funkciju veikšanai, nevis masveidā nododot visus ceļus, kas piekritušas valstij kā bezmantinieka manta vai bezīpašnieka lieta.  Vienlaikus vēršam uzmanību, ka LPS ir ilgstoši lūgusi ministrijas sakārtot procesus, kuros nekustamie īpašumi tiek atzīti par bezīpašnieka vai bezmantinieka īpašumiem. Attiecībā uz bezīpašnieka lietām, kas par tādām kļūst brīdī, kad kļūst neapstrīdams Uzņēmumu reģistra lēmums par juridiskās personas izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, valsts nav nodrošinājusi, ka tajā pat brīdī Zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā minētais fakts tiktu reģistrēts, lai arī nav nepieciešams nekāds cita veida pamatojošais dokuments kā vien Uzņēmumu reģistra nepārsūdzamais lēmums. Savukārt attiecībā uz bezmantinieka mantu nevienai valsts institūcijai līdz šim nav noteikts  pat pienākums rūpēties par procesa uzsākšanu, kurš ir vienīgais process, kurā var gūt pārliecību, ka nekustamais īpašums ir bezmantinieka manta.

Vēršam sevišķu uzmanību, ka šāda Likuma pārejas noteikumu 2.punkts tulkojams, nozīmē arī iespējamība valstij nodot pašvaldībai ne vien ceļu, kas uzmērīts atsevišķā zemes vienībā, bet arī tā daļu vai domājamo daļu, kas radītu jaunus precedentus saistībā ar pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanas neatbilstību Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam.

Tā kā Likumprojekts paredz pašvaldībām jaunus pienākumus, kas saistīti ar papildus izdevumiem, lūdzam, atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim, aizpildīt Anotācijas sadaļas par ietekmi uz pašvaldību budžetu, kā arī pievienot detalizētus aprēķinus.

-