Atzinums

[1] Panta trešā daļa paredz, ka pirmās daļas 1.apakšpunktā minētajiem datiem, ko pārtikas preču mazumtirgotāji ir iesnieguši Centrālās statistikas pārvaldei, ir vispārpieejams statuss.
Sarunās ar Ekonomikas ministriju un Centrālās statistikas pārvaldi ir saņemta informācija, ka šo datu iesniegšana tiek plānota katras dienas sākumā par attiecīgajā dienā spēkā esošajām preču cenām, proti, pirms šo cenu spēkā stāšanās. Turklāt datus tiek plānots iesniegt tādā formā un apjomā, kādā tie netiks tieši pārpublicēti cenu salīdzināšanas rīkā, proti, pirms to publicēšanas šie dati tiks papildus apstrādāti un apkopti, publicējot tikai patērētājiem būtisko informāciju.
Ņemot vērā minēto, Maxima ieskatā Likumprojektā ir jāparedz, ka šie dati tādā formā, kādā tie tiek iesniegti un līdz šo cenu spēkā stāšanās brīdim, t.i. līdz to publicēšanai, ir aizsargājami un šo datu saņēmējam un/vai apstrādātājam ir jānodrošina šo datu konfidencialitāte. Tāpat arī vispārpieejami tie kļūst tikai tādā apjomā, kādā tie pēc atbilstošas apstrādes tiek publicēti izveidotajā cenu salīdzināšanas rīkā.

[2] Panta ceturtā daļa paredz, ka panta pirmās daļas 2.apakšpunktā minētos datus ir tiesības izmantot:
1) Centrālajai statistikas pārvaldei Statistikas likumā noteikto funkciju izpildei;
2) Ekonomikas ministrijai patēriņa preču cenu dinamikas analīzei;
3) Patērētāju tiesību aizsardzības centram negodīgas komercprakses un cenu norādīšanas uzraudzībai;
4) Konkurences padomei, lai nodrošinātu mazumtirdzniecības tirgus monitoringu un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma uzraudzību.
Maxima kategoriski iebilst, ka norādītos datus bez jebkādiem ierobežojumiem ir tiesīga izmantot Konkurences padome un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Panta pirmās daļas 2.apakšpunktā minēto datu (elektronisko darījumu (transakciju) datu) iesniegšanas mērķis ir patēriņa cenu kontrole un inflācijas aprēķināšanas vajadzības.
Norādīto iestāžu (KP un PTAC) darbību, pienākumus un tiesības, tostarp tiesības saņemt datus no kontrolējamiem uzņēmumiem konkrētos gadījumos un konkrētā apjomā, nosaka atsevišķi normatīvie akti. Maxima ieskatā nav nekāda pamata noteikt, ka turpmāk šos datus iestādes var saņemt ārpus to darbību regulējošo normatīvo aktu paredzētajiem gadījumiem.
Ņemot vērā minēto ierosinām svītrot Likumprojektā iekļautā 19.² panta ceturtās daļas trešo un ceturto apakšpunktu.

[3] Panta ceturtā daļa paredz, ka panta pirmās daļas 2.apakšpunktā minētos datus ir tiesības izmantot:
1) Centrālajai statistikas pārvaldei Statistikas likumā noteikto funkciju izpildei;
2) Ekonomikas ministrijai patēriņa preču cenu dinamikas analīzei.
Nosakot mazumtirgotājiem pienākumu iesniegt apjomīgus to komercdarbības datus ir precīzi un skaidri jādefinē iestādes, kas šos datus ir tiesīgas izmantot un precīzi jānosaka kādiem mērķiem un nolūkiem šie dati ir izmantojami.
Likumprojektā iekļautā 19.² panta pirmajā daļā jau netieši ir noteikts datu iesniegšanas mērķis. Attiecīgi panta trešajā daļā, kur tiek noteiktas iestādes, kas ir tiesīgas izmantot šos datus ir precīzi jānorāda kādus datus un kādiem mērķiem šīs iestādes ir tiesīgas izmantot.
Ierosinām Likumprojektā precizēt 19.² panta ceturto daļu nosakot, ka šī panta pirmās daļas pirmajā apakšpunktā norādītos datus ir tiesīga izmantot Ekonomikas ministrija cenu salīdzināšanas rīka vajadzībām, preču cenu dinamikas analīzei, savukārt panta pirmās daļas otrajā apakšpunktā norādītos datus ir tiesīga izmantoto Centrālā statistikas pārvalde inflācijas koeficientu aprēķina vajadzībām.

Vēršam uzmanību, ka Likumprojektā paredzētais 19.² pants ir izstrādāts, lai atbilstoši 2025.gada 27.maijā parakstītajā Memorandā par pārtikas preču tirdzniecību noteiktajam sagatavotu tiesisko ietvaru cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo datu apmaiņai, turklāt tādā veidā, lai tas neradītu nesamērīgu administratīvo slogu mazumtirgotājiem un to varētu izmantot pēc iespējas vairāk mazumtirgotāju.
Lai arī Likumprojekts paredz plašāku pienākumu apjomu, nekā tas ir paredzēts Memorandā, Maxima konceptuāli neiebilst pret paredzēto papildu pienākumu sniegt arī elektronisko darījumu datus statistikas funkciju izpildei, bet pie nosacījuma, ka tiek precīzi un izsmeļoši definēts šo datu sniegšanas un izmantošanas veids un mērķis.

Vienlaikus aicinām Ekonomikas ministriju Likumprojekta anotācijā ietvert atsauci uz 2025.gada 27.maijā parakstīto Memorandu par pārtikas preču tirdzniecību kā Likumprojekta izstrādes pamatu ar mērķi nodrošināt tiesisko ietvaru cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo datu apmaiņai.

-