Atzinums

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam paredzēt grozījumus likuma "Par aviāciju" (turpmāk – likums) 31. panta trešajā daļā un 57. panta piektajā daļā, kad likumā tiks izstrādāti citi grozījumi pēc būtības. Proti, vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā ietvertajā norādē, uz kāda likuma pamata noteikumu projekts sagatavots, norādīta likuma "Par aviāciju" (turpmāk – likums) 31. panta trešā daļa un 57. panta piektā daļa. Likuma 31. panta trešā daļa noteic, ka tiesības sagatavot un pārkvalificēt civilās aviācijas personālu, kā arī celt tā kvalifikāciju ir fiziskajām un juridiskajām personām un iestādēm, kas sertificētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt likuma 57. panta piektā daļa noteic, ka valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus īsteno personāls, kas sertificēts atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets. Norādām, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 47. punktā ir noteiktas prasības, kā likumprojektos izstrādā pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārējos normatīvos aktus. Savukārt likuma 31. panta trešajā daļā un 57. panta piektajā daļā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam izdot ārējos normatīvos aktus neatbilst noteikumu Nr. 108 47. punktā noteiktajām prasībām.
Papildus lūdzam precizēt noteikumu projekta 1. punktu (nepieciešamības gadījumā citas noteikumu projekta normas) atbilstoši noteikumu Nr. 108 100.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām, ņemot vērā, ka atbilstoši likuma 31. panta trešajai daļai Ministru kabinets nosaka sertificēšanas kārtību fiziskajām un juridiskajām personām un iestādēm, kam ir tiesības sagatavot un pārkvalificēt civilās aviācijas personālu, kā arī celt tā kvalifikāciju.
 

-

Vēršam uzmanību, ka:
pirmkārt, Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam. Skaidrojam, ka jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).
Savukārt noteikumu projekts paredz regulējumu par dažādiem kritērijiem, iesniedzamo dokumentu apjomu, sertificēšanas termiņiem, sertifikātā norādāmo informāciju, prasības kvalifikācijas uzturēšanai u.tml., bet nav skaidrs, no kuras likuma normas izriet tiesības Ministru kabinetam noteikt šādu regulējumu;
otrkārt, atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 11. pantā noteiktajam privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Savukārt noteikumu projekts paredz regulējumu par attiecīgo sertifikātu darbības apturēšanu un anulēšanu, bet nav skaidrs, no kuras likuma normas izriet tiesības Ministru kabinetam noteikt šādu regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt noteikumu projektā paredzēto regulējumu un attiecīgi precizēt to vai papildināt tā anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par minēto.

 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 2. punkta tālākajos apakšpunktos minēt konkrētus noteikumu projektā lietotos terminus, kas atbilst terminiem, kas skaidroti vai lietoti attiecīgajā regulā, vai nepieciešamības gadījumā svītrot noteikumu projekta 2. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, (turpmāk - regula Nr. 2015/1998) pielikuma 11.6.3.3. apakšpunktam ES aviācijas drošības vērtētājs var būt fiziska vai juridiska persona. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā ietverto regulējumu vai sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam noteikumu projekta 3. punktā skaidrot vienīgi terminus, kas noteikumu projekta pamattekstā lietoti, tai skaitā lietoti vairāk nekā vienu reizi, un attiecīgi svītrot noteikumu projekta 3.5. apakšpunktu, attiecīgo skaidrojumu nepieciešamības gadījumā ietverot noteikumu projekta pamattekstā - vietā, kurā konkrētais termins lietots.

-

Vēršam uzmanību, ka regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.8. apakšpunkts, kura prasības paredzēts ieviest noteikumu projektā, paredz, ka pilnvarotā iestāde, vai iestāde vai aģentūra, kā noteikts 1.7.4. apakšpunktā, nosaka vai apstiprina kursa saturu, savukārt pilnvarotā iestāde atbilstoši regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.0.2. apakšpunktam ir aģentūra, tādēļ lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā skaidrot, kurai institūcijai noteikta 11.2.8. apakšpunktā minētā kompetence, nepieciešamības gadījumā papildinot noteikumu projektu ar atbilstošu regulējumu.

-

Skaidrības nolūkā, lūdzam noteikumu projektā un tā anotācijā skaidrot, kas ir saprotams ar terminu "tiesību subjekts", tai skaitā vai minētais termins atbilst termina "aviācijas organizācija" jēdzienam, kas arī lietots noteikumu projektā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam vienveidot noteikumu projektā lietoto terminoloģiju.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot vai precizēt noteikumu projekta 5. punktā ietverto atsauci uz attiecīgās regulas 18. panta prasībām. Norādām, ka 18. pants pirmšķietami neparedz dalībvalstīm kompetenci noteikt, kura informācija ir uzskatāma par neizpaužamu drošības informāciju minētās regulas izpratnē, bet gan nosaka Eiropas Komisijai informācijas izplatīšanas ierobežojumus. Attiecīgi nepieciešams izvērtēt to, kāds statuss minētajai informācijai ir noteikts nacionālā līmenī (tai skaitā, vai šī informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, piemērojot Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 7. punkta izpratnē v.tml.) un sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 9. punktu. Vēršam uzmanību, ka attiecīgais regulējums ir deklaratīvs un atbilstoši noteikumu Nr. 108 3.1. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Turklāt, piem., iepretim noteikumu projekta 9. punktam likuma 6. panta piektā daļa paredz, ka attiecīgie aģentūras lēmumi ir pārsūdzami tiesā bez apstrīdēšanas augstākā iestādē. Kā arī skaidrojam, ka norāde par attiecīgā administratīvā akta apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību atbilstoši APL 67. panta otrās daļas 9. punktā noteiktajam ir ietverama administratīvajā aktā.
 

-

 Lūdzam precizēt noteikumu projekta 14. punktu, ievērojot APL noteikto. Vēršam uzmanību, ka APL 64. panta pirmā daļa noteic, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 16. punktu. Vēršam uzmanību, ka, piem., APL 59. pants paredz regulējumu par informācijas iegūšanu. Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ aģentūra nevar lūgt iesniegt kādu dokumentu, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Papildus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 16.2. apakšpunktā paredzētais regulējums ir pārāk plašs un līdz ar to neskaidrs.
 

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 15. punktā nav minēti dokumenti, bet gan norādīta sertifikātā norādāmā informācija, tādēļ lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 16.1. apakšpunktu, nodrošinot skaidras tiesību normas.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 18.2. apakšpunktu, izsakot attiecīgo pienākumu tādējādi, ka tiek sasniegts šī pienākuma mērķis. Proti, ņemot vērā, ka pieprasījuma iesniegšana Civilās aviācijas aģentūrā nav pašmērķis, ierosinām konkrēti noteikt, par ko apmācību sniedzējam ir jāpārliecinās, piem., par noteiktu aviodrošības darbinieku sertificēšanu.

-

Lūdzam izvērtēt un salāgot noteikumu projekta 14. un 22. punktu attiecībā uz to, kādu regulas Nr. 2015/1998 normu prasībām nodrošināmas attiecīgās apmācības, atbilstošu skaidrojumu sniedzot noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 23.3., 33.3. un 49.2. apakšpunktā ietvertās atsauces uz likuma 57.¹ panta prasībām, nodrošinot skaidras tiesību normas. Vēršam uzmanību, ka likuma 57.¹ pants paredz noteiktu pārbaužu veikšanu, tādēļ nav skaidrs, kā izpaužas atbilstība minētā panta prasībām, un, proti, vai jābūt sekmīgi nokārtotai attiecīgai pārbaudei.

-

Lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 24.4. apakšpunktā ietverto atsauci  un, ja nepieciešams svītrot šo atsauci, bet tā vietā paredzēt noteikumu projektā vispārīgu nosacījumu, ka noteikumu projekta 4. punktā paredzēto sertifikāciju aģentūra veic saskaņā ar minētās regulas pielikuma 11.3. apakšpunktā noteiktajām prasībām. Vēršam uzmanību, ka šobrīd sertifikācija attiecināma, ne vien uz aviodrošības darbiniekiem, bet arī citiem noteikumu projekta 4. punktā norādītajiem subjektiem, uz kuriem atbilstoša sertifikācijas prasība netiek noteikumu projektā paredzēta.

-

Lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai mācību programma nav apgūstama arī atbilstoši attiecīgās regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.3.11. apakšpunkta prasībām, ievērojot, ka atbilstoši noteikumu projekta 3.5. apakšpunktam tiesību subjekta darbiniekam var būt piešķirta kvalifikācija veikt attiecīgās regulas pielikuma 11.2.3.11. apakšpunktā minētās drošības pārbaudes.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 28. punktu, tādējādi nodrošinot skaidras tiesību normas, tai skaitā ierosinām minētajā punktā ietverto regulējumu sadalīt un ietvert vairākos punktos, skaidri, strukturēti un loģiski izklāstot, kādu sertifikātu saņemšanai iesniedzami kādi dokumenti.

-

Lūdzam noteikumu projekta 28.2. apakšpunktā konkretizēt attiecīgās regulas 11.3. un 11.4. apakšpunkta (nepieciešamības gadījumā norādot konkrētas šo apakšpunktu apakšvienības) prasības, par kurām iesniedzams apliecinājums, tādējādi atvieglojot noteikumu projekta piemērošanu praksē.

-

Noteikumu projekta 28.3. apakšpunktu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka:
pirmkārt, aviodrošības darbiniekam noteikumu projekta 3.3. apakšpunkta izpratnē ir piešķirta kvalifikācija veikt regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.3.1.-11.2.3.5. apakšpunktā minētās drošības pārbaudes, nevis 11.2.3.6. apakšpunktā minētās drošības pārbaudes;
otrkārt, nav skaidrs, kādi dokumenti apmācības sniedzējam vai aviācijas organizācijai jāiesniedz, jo 28.3. apakšpunkts neparedz tālākus apakšpunktus, bet 28.4. apakšpunkts ir sasaistīts ar 28. punkta ievaddaļu.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 30. un 54. punktu, ievērojot APL noteikto. Proti, vēršam uzmanību, ka APL 64. panta pirmā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.

 

-

Lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 32. punktu. Vēršam uzmanību, ka, piem., APL 59. pants paredz regulējumu par informācijas iegūšanu. Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ aģentūra nevar lūgt iesniegt kādu dokumentu, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Papildus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 32.1. un 32.2. apakšpunktā ir ietvertas nekorektas atsauces uz attiecīgajām noteikumu projekta vienībām.

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 36. punktu, nodrošinot skaidras tiesību normas, jo nav saprotama atsauce uz 35. punktu, kā arī norāde uz aviācijas organizāciju, kas, piemēram, 35. punktā nav minēta.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot vai precizēt noteikumu projekta 37. punktu. Vēršam uzmanību, ka minētais regulējums ir pretrunā ar 38. punktā noteikto, ka aģentūra aviodrošības darbinieka sertifikātu anulē, ja tas neatbilst šo noteikumu 36. punktu prasībām un varētu būt netaisnīgs situācijā, ja pretēji saņemtajai informācijai aviodrošības darbinieks tomēr atbilst prasībām, kuras norādītas 36. punktā.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 38. punktā ietverto attiecīgo atsauci, jo noteikumu projekta 36. punkts neparedz papildu prasības aviodrošības darbiniekam.

-

Lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 56.1. apakšpunktu. Vēršam uzmanību, ka, piem., APL 59. pants paredz regulējumu par informācijas iegūšanu. Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ aģentūra nevar lūgt iesniegt kādu dokumentu, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.
 

-

Lūdzam salāgot noteikumu projekta spēkā stāšanās termiņu ar noteikumu projekta anotācijas 1.2. apakšpunktā norādīto, atbilstoši precizējot noteikumu projekta anotācijā sniegto informāciju. Ņemot vērā, ka ir būtiski pēc iespējas ātrāk novērst regulas Nr. 2015/1998 pārkāpumus, uz kuriem norādīts noteikumu projekta anotācijā, pienācīgi ieviešot attiecīgās minētās regulas prasības, lūdzam noteikumu projektā neparedzēt vēlāku noteikumu projekta spēkā stāšanās datumu. Skaidrojam, ka gadījumos, kad regulas normas paredz dalībvalstij veikt papildu pasākumus, bet tas netiek izdarīts noteiktajā laikā un apjomā, uzskatāms, ka attiecīgā dalībvalsts ir pārkāpusi no Eiropas Savienības tiesībām izrietošās saistības, jo šādos gadījumos bez papildu pasākumu veikšanas nav iespējams pilnībā nodrošināt attiecīgo regulas prasību piemērošanu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1979. gada 7. februāra spriedumu lietā Nr. 128/78 Commission v United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), un attiecīgos gadījumos ir pamats pārkāpuma procedūras ierosināšanai pret konkrēto dalībvalsti.

-

Lūdzam, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.1. apakšpunktu nodrošināt skaidrojumu par visu noteikumu projektā paredzēto būtisko izmaiņu iepretim Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 444 " Valsts civilās aviācijas drošības programmas pasākumu īstenošanā iesaistītā personāla sertificēšanas kārtība" noteiktajam nepieciešamību un mērķi. Norādām, ka, piem., bet ne tikai, skaidrojums nav sniegts par to, kādēļ:
1) noteikumu projekta 39.5. apakšpunktā tiek noteikti vismaz 80 procenti pareizu atbilžu līdzšinējo 85 procentu vietā;
2) 3.1. apakšpunktā paplašināta apmācību sniedzēja kompetence sniegt pakalpojumus aviodrošības apmācības jomā, tai skaitā, kas ir saprotams ar šiem pakalpojumiem;
3) noteikumu projekta 5. punktā noteikts apmācību sniedzēja sertifikāta termiņš (pieci gadi);
4) 61.3. apakšpunktā paredzēts papildu nosacījums "gadu nav pildījis sertifikātā norādītā amata pienākumus" sertifikāta anulēšanai;
5) noteikumu projekta 31. punktā paredzēts aviodrošības darbinieka sertifikātā norādīt informāciju cita starpā angļu valodā u.tml.

-

Pamatojoties uz noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu, lūdzam pilnveidot noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu:
pirmkārt, skaidrojot arī regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.1.3. un 11.7.1. apakšpunktā ietverto prasību ieviešanu noteikumu projektā;
otrkārt, ņemot vērā, ka, piem., regulas Nr. pielikuma 1.7.4., 11.3.1. apakšpunkta otrā daļa, 11.6.3.7. apakšpunkts paredz dalībvalstu rīcības brīvību - papildinot anotācijas 5. sadaļu ar pamatotu skaidrojumu par attiecīgās rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu noteikumu projektā.

-

Atbilstoši noteikumu Nr. 108 123. punktam lūdzam terminu skaidrojumus ietvert noteikumu projekta 2., nevis 3. punktā.

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 3.2. apakšpunktu un nepieciešamības gadījumā arī citas vienības, korekti atsaucoties uz Regulas Nr. 2015/1998 pielikuma apakšpunktiem.

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 35. punktu, neatsaucoties uz attiecīgās regulas 8. pielikumu, jo šāds pielikums minētajā regulā nav atrodams.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs, kas ir noteikumu projekta 41.1. un 42.1. apakšpunktā minētā valsts iestāde. Proti, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likumā tiek lietots termins "valsts pārvaldes iestāde". Savukārt termins "valsts institūcija" ir plašāks nekā termins "valsts pārvaldes iestāde". Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 41.1. un 42.1. apakšpunktā minēto vārdu "valsts iestādē" lietojumu un attiecīgi precizēt tos.
 

-

Ņemot vērā, ka, piem., noteikumu projekta 44.1. apakšpunkts kā alternatīvas paredz arī atbilstību 41.1., 42.1. apakšpunkta prasībām, lūdzam šādos gadījumos nedublēt tiesisko regulējumu un tālāk noteikumu projekta tekstā atsaukties vienīgi uz 44.1. apakšpunktu, nevis uz 41.1. un 42.1. apakšpunktu, līdztekus 44.1. apakšpunktam.

-

Lūdzam lēmuma projekta 3. punktā svītrot vārdus "noteikt, ka" un "tiek", jo tā ir liekvārdība.

-