Atzinums

Saskaņā ar noteikumu 2.daļā paredzēto klasificēšanas kārtību iestāde pati veic amatu klasifikāciju, līdz ar to svītrojami vārdi "un norāda atbilstošo klasifikāciju". Augstākai iestādei nav jāveic padotības iestādes amatu pārklasifikācija un jānorāda atbilstošā klasifikācija.

21. Padotības iestāde apkopo amatu klasificēšanas rezultātus un iesniedz saskaņošanai augstākajā iestādē. Divu nedēļu laikā pēc padotības iestādes amatu klasificēšanas rezultātu apkopojuma saņemšanas augstākā iestāde izvērtē tos. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, augstākā iestāde iesaka padotības iestādei pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju.

Ievērojot Rīcības plāna publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 11.februāra rīkojumu Nr.49 "Par Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai", 3.2.apakšpunktā Valsts kancelejai noteikto uzdevumu veikt iepirkumu speciālistu atlīdzības regulējuma pārskatīšanu, lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 5.2.2.apakšnodaļā ietverto regulējumu attiecībā uz 2. amatu saimi (publisko iepirkumu veicēji).
Proti, ņemot vērā, ka šobrīd tiek uzsvērta iepirkumu speciālistu stratēģiskā nozīme, jo caur iepirkumu tiek apgūtas lielas summas, realizēti iestāžu un valsts mērķi, tiek akcentēta milzīgā kompetences nozīme un riski, kas izriet no tās trūkuma, ir nepieciešams izvērtēt amatalgu grupas, kas attiecināmas uz konkrētiem speciālistu līmeņiem, kā arī līmeņu sadalījumu pēc būtības, piemēram, veicamo iepirkumu nozīmīgums nav lineāri atkarīgs no tā, cik liela ir iestāde, kurā to veic.
 

-

Ierosinām precizēt amata nosaukumu "vecākais (galvenais) speciālists (eksperts)", nosakot "vecākais (galvenais) iepirkumu speciālists (eksperts)"

34.4. IV līmenis (piemēram, eksperts iepirkumu jautājumos, vecākais (galvenais) iepirkumu speciālists (eksperts)) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - nodaļas (daļas) vadītājs, nosakot struktūrvienības vadītājs, un papildināt ar "departamenta direktora vietnieks" ar strurktūrvienības nosaukumu - pārvalde

34.6. VI līmenis (piemēram, valsts līmeņa centralizētu iepirkumu procedūru veicējs, struktūrvienības vadītājs, departamenta (pārvaldes) direktora vietnieks nodrošinājuma jomā):

Ierosinām papildināt 3.saimi ar jaunu līmeni, kurā klasificētu pārvaldes direktora amatu īpaši lielās iestādēs ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu , un kuram tiktu noteikta 13.mēnešalgu grupa.
"35.8. VIII līmenis  (pārvaldes direktors) vada īpaši lielas iestādes ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu saimniecisko un tehnisko funkciju."

-

Ierosinām papildināt ar 35.5.punktu ar apakšpunktu 35.5.9. pārvalda autoparku īpaši lielā iestādē.

-

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - daļas (nodaļas, sektora) vadītājs, nosakot "struktūrvienības vadītājs".

35.5. V līmenis (piemēram, saimnieciskās funkcijas vadītājs, struktūrvienības vadītājs, ēku ekspluatācijas un aprīkojuma nodrošinājuma inženieris, infrastruktūras objektu attīstības plānošanas eksperts):

precizēt amata nosaukumus - pārvaldes (nodaļas, daļas) vadītājs, nosakot pārvaldes direktors, struktūrvienības vadītājs

35.6. VI līmenis (piemēram, ļoti lielas iestādes ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu saimnieciskās un tehniskās funkcijas vadītājs, pārvaldes direktors, struktūrvienības vadītājs):

Ierosinām precizēt amata nosaukumu  - pārvaldes (daļas, nodaļas) vadītājs, nosakot struktūrvienības vadītājs, un papildināt ar amata nosaukumu - pārvaldes direktora vietnieks

57.7. VII līmenis (piemēram, saimnieciskās un tehniskās funkcijas attīstības vadītājs, pārvaldes direktors, pārvaldes direktora vietnieks, struktūrvienības vadītājs):

Ierosinām precizēt 35.7.1. punkta redakciju

35.7.1. pārrauga un koordinē īpaši lielas iestādes ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu saimniecisko un tehnisko funkciju;

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - nodaļas, nosakot "struktūrvienības vadītājs" un papildināt ar amata nosaukumu - struktūrvienības vadītāja vietnieks

46.5. V līmenis (struktūrvienības vadītājs, struktūrvienības vadītāja vietnieks, organizatoriskas grupas vadītājs) veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

Ierosinām papildināt ar amata nosaukumu - specializētais atašejs

47.4. III līmenis (otrais sekretārs, valsts sekretāra vai vēstnieka palīgs (VI pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu), specializētais atašejs) veic II A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

Lūdzu mainīt 14.1 saimes šādus punktus precizētā redakcijā:
5.2.4.3. organizē naudas līdzekļu vadību un brīvo finanšu resursu izvietošanu; ;
5.2.4.4. sagatavo lēmumus par līdzekļu piesaistīšanas laiku, veidiem, apjomiem, valūtām un aizņēmumu termiņiem;
5.2.4.5. vada finanšu darījumu slēgšanu valsts parāda saistību izpildei un valsts budžeta deficīta finansēšanai;
5.2.4.6. organizē jaunu vai sarežģītu finanšu instrumentu izvērtēšanu un ieviešanu;
5.2.4.7. koordinē sadarbību un nepieciešamo līgumu slēgšanu ar sadarbības partneriem;

-

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” 1.pielikumā amatu saimē “12. Finanšu analīze un vadība” ir ietverta apakšsaime “12.2.Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde”. Savukārt, noteikumu projektā amatu saimei “Finanšu analīze un vadība (15. saime)” vairs nav paredzēta apakšsaime “Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde”. Noteikumu projekta anotācijas 1.3.sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” ir tikai norādīts, ka svītrota amatu apakšsaime “Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde”, bet nav paskaidrots, kādēļ minēto amatu apakšsaimi nepieciešams svītrot. Lūdzam precizēt noteikumu projektu, lai būtu skaidrs, kurā saimē ietilpst tie amati, kas šobrīd spēkā esošo noteikumu 1.pielikumā ir ietverti amatu apakšsaimē “12.2.Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde”.

-

Lūdzu papildināt saimes paraugaprasksu ar ES fondu finanšu plānošanas specifiku.

Izteikt šādā redakcijā:
"56. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji analizē iestādes, nozares vai starpnozaru finanšu rādītājus, veido budžetu un kontrolē tā izpildi, t.sk. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentiem (turpmāk- ES finanšu instrumenti), kā arī vada finanšu funkciju dažādos līmeņos. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:" 

Amats "vadošais finansists" iekļaujams 15.1. apakšsaimes III līmenī, jo amata pienākumi ietver gan budžeta izpildes kontroli – finanšu līdzekļu sadali un izlietojumu, gan finanšu kontroles metožu izstrādi un ieviešanu, gan līdzdalību ministrijas finanšu plānošanas, prognozēšanas un analīzes procesu, kā arī budžeta sagatavošanas procesa vadībā.

-

precizēt amata nosaukumu - nodaļas vadītāja vietnieks, nosakot "struktūrvienības vadītāja vietnieks"

56.4. III līmenis (piemēram, vecākais eksperts, struktūrvienības vadītāja vietnieks):

precizēt 56.4.1.redakciju.

Izteikt 56.4.1. punktu šādā redakcijā:
"56.4.1.nodrošina finanšu līdzekļu plānošanu, prognozēšanu, izlietojuma uzskaites un analīzes procesus iestādē, t.sk. ES finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu un pasākumu īstenošanai;" 

Precizēt 56.4.3.punkta redakciju

Izteikt 56.4.3. punktu šādā redakcijā:
"56.4.3. nodrošina budžeta izpildi un kontrolē finanšu līdzekļu sadali un izlietojumu;" 

precizēt amata nosaukumu - nodaļas vadītājs, nosakot struktūrvienības vadītājs, un papildināt ar amata nosaukumu - struktūrvienības vadītāja vietnieks

56.6. IV B līmenis (piemēram, struktūrvienības  vadītājs, departamenta direktors, galvenais grāmatvedis, struktūrvienības vadītāja vietnieks):

precizēt 56.6.punkta redakciju

Iztikt 56.6.ppunktu šādā redakcijā:
"56.6. IV B līmenis (piemēram, vecākais eksperts, nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas vadītājs, departamenta direktors, galvenais grāmatvedis):" 

precizēt 56.6.1.punktu

Izteikt 56.6.1.punktu šādā redakcija:
"56.6.1. izstrādā grāmatvedības un finanšu procedūras un normatīvos aktus, kas ir saistīti ar iestādes (vai ar citu tās pašas nozares iestāžu), t.sk. ES finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu un pasākumu finansiālo darbību;" 

precizēt 56.6.2.punkta redakciju

Izteikt 56.6.2.punktu šādā redakcijā:
"56.6.2. vada budžeta sagatavošanu, prognozēšanu un kontrolē tā izpildi, t.sk. ES finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu un pasākumu īstenošanai;" 

precizēt 56.6.3.punktu

Izteikt 56.6.3.punktu šādā redakcijā:
"56.6.3. izstrādā un ievieš pārskatu sistēmu un nodrošina pārskatu precizitāti, t.sk.ES fondu izdevumu deklarēšanu;" 

papildināt ar amata nosaukumu - pārvaldes direktora vietnieks

56.7. V A līmenis (piemēram, finanšu direktors, pārvaldes (daļas) vadītājs, pārvaldes direktora vietnieks) veic IV B līmenim noteiktos pienākumus ļoti lielā iestādē:

Precizēt 56.7.punktu

Izteikt 56.7.punktu šādā redakcijā:
"56.7. V A līmenis (piemēram, finanšu direktors, pārvaldes (daļas) vadītājs, nodaļas vadītājs) veic IV B līmenim noteiktos pienākumus lielā, ļoti lielā iestādē:" 

precizēt 56.7.1.punktu

Izteikt 56.7.1.punktu šādā redakcijā:
"56.7.1. vada iestādes pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un finansiālo stāvokli sagatavošanu, t.sk. ES finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu un pasākumu īstenošanai;" 

precizēt 56.7.3.punktu

Izteikt 56.7.3.punktu šādā redakcijā:
"56.7.3. sagatavo prognozes par plānotajiem maksājumiem ES finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu un pasākumu īstenošanai, finansēšanas plānus un tāmes, to projektus un grozījumus saistībā ar valsts budžeta finansējuma, Eiropas Savienības struktūrfondu un citiem projektiem;" 

precizēt 56.7.4.punktu

Izteikt 56.7.4.punktu šādā redakcijā:
"56.7.4. konsultē iestādes struktūrvienības par finansējumu plānošanu un izlietojumu, t.sk. ES finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu un pasākumu īstenošanai;" 

precizēt 56.7.6.punktu

Izteikt 56.7.6.punktu šādā redakcijā:
"56.7.6. piedalās budžeta sastādīšanā un tā izpildes kontrolē, t.sk. ES finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu un pasākumu īstenošanai; ;" 

papildināt ar amata nosaukumu - pārvaldes direktors

56.8. V B līmenis (piemēram, departamenta direktors, pārvaldes vadītājs (direktors, priekšnieks)):

Precizēt 56.8.2.punktu

Izteikt 56.8.2.punktu šādā redakcijā:
"56.8.2. vada budžeta sagatavošanu un kontrolē tā izpildi, t.sk. ES finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu un pasākumu īstenošanai;" 

Iebildums.
18.amata saimē “Iekšējais audits” nepieciešams izdalīt jaunu līmeni ar amata pienākumiem vadošajam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) auditoram.
Ievērojot globālās tendences un izaicinājumus, valsts pārvaldē arvien vairāk iestāžu procesi, pakalpojumi tiek pārcelti un attīstīti IKT vidē, līdz ar to paplašinās arī IKT risku kopums. Šodien iestāžu iekšējā audita struktūrvienības saskaras ar grūtībām īstenot IKT auditus, jo iekšējiem auditoriem nav pietiekami augstā līmenī attīstītas specifiskās IKT zināšanas un profesionālās kompetences IKT risku un kontroļu novērtēšanā. Vienlaikus norādām, ka valsts pārvaldē iekšējo auditoru zemais atalgojums nekonkurē ar IKT speciālistu/auditoru atalgojumu privātā sektorā. Tādēļ ir svarīgi īstenot pasākumus profesionālu IKT auditoru piesaistei valsts pārvaldē. Finanšu ministrija piedāvā 18.amata saimē “Iekšējais audits” izdalīt jaunu līmeni ar amata pienākumiem vadošajam IKT auditoram. Jaunais 18.amata saimes līmenis attieksies uz ierobežotu iestāžu skaitu, ņemot vērā to darbības specifiku/kompetenci, piemēram, VARAM (VRAA), VID, Valsts kase. Turklāt, ņemot vērā ļoti ierobežoto kvalificētu IKT auditoru piedāvājumu, paredzams, ka iestādēm ir iespēja pieņemt darbā IKT auditoru bez profesionālā sertifikāta, tā iegūšanai nosakot divu gadu termiņu.
Ievērojot, ka valsts pārvaldē iekšējo auditoru zemais atalgojums nekonkurē ar IKT speciālistu/auditoru atalgojumu privātā sektorā, kā arī IKT auditoram paraugaprakstā paredzēti atsevišķi vadības pasākumi, piemēram, starpresoru auditu vadīšana, IKT auditora amatu klasificēt 12. mēnešalgu grupā līdzvērtīgi 21.7.apakšsaimes “Informācijas drošība” un 21.3. apakšsaimes “Informācijas tehnoloģiju un informācijas sistēmu vadība” amatu mēnešalgu grupai.

 

60.4. IV A līmenis (vadošais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju auditors):
60.4.1. patstāvīgi veic informācijas un komunikācijas tehnoloģiju auditus;
60.4.2. seko iekšējā audita un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju audita metodoloģijas attīstībai specialitātē, ievieš jaunas metodes un tehniskos līdzekļus;
60.4.3. var koordinēt iepriekšējo līmeņu auditoru darbu;
60.4.4. sniedz konsultācijas vairāku nozaru normatīvo aktu, attīstības dokumentu, metožu un metodiku izstrādē (tajā skaitā informācijas un komunikācijas stratēģijas izstrāde un ieviešana, informācijas sistēmu drošība, programmatūras specifikācijas izstrāde, iestādes darbības nepārtrauktības plāna izstrāde valsts pārvaldes digitalizācijas jomā);
60.4.5. izstrādā vai piedalās iekšējā audita veikšanas procedūru un (vai) metodikas izstrādē;
60.4.6. var veikt vai vadīt starpresoru auditus;
60.4.7. nepieciešams iekšējā auditora sertifikāts un (vai) informācijas sistēmu auditora sertifikāts vai līdzvērtīgs sertifikāts IKT jomā.
 

Iebildums.
Finanšu ministrija (turpmāk - FM) kā atbildīgā par valsts pārvaldes iekšējā audita politikas izstrādi, ieviešanas uzraudzību un attīstību,  izsaka iebildumus attiecībā uz 18.amata saimi “Iekšējais audits”.
Lūdzam precizēt redakciju 18. amata saimes “Iekšējais audits” aprakstam, noteikt faktiskajai situācijai atbilstošākas mēnešalgu grupas visiem šīs  saimes amatu līmeņiem (lūdzam skatīt arī iebildumus pie šo noteikumu projekta 1.pielikuma par 18. amata saimi “Iekšējais audits”), redakciju amatu paraugaprakstiem pa līmeņiem, kā arī papildināt ar IKT auditora paraugaprakstu. Nepieciešamo pilnveidojumu un izmaiņu piedāvājums stiprinās iekšējās kontroles sistēmu valsts pārvaldē, tostarp mazinās augstas prioritātes riskus valsts pārvaldē.
Iekšējais audits ir ministrijas un iestādes (turpmāk – iestāde) vadības instruments – neatkarīgs visas valsts pārvaldes iekšējās kontroles sistēmas darbības, tai skaitā Eiropas Savienības fondu, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Atveseļošanas fonda vadības un kontroles sistēmas darbības uzraudzības mehānisms, novērtējot, pilnveidojot un efektivizējot pārvaldības, risku vadības un kontroles pasākumu darbību, sniedzot pievienoto vērtību produktivitātes uzlabošanai un palīdzot sasniegt stratēģiskos, operacionālos, finanšu un atbilstības mērķus iestādes, programmas vai projekta līmenī. Iekšējais audits vērš augstākās vadības uzmanību uz pastāvošiem būtiskiem trūkumiem un augstiem riskiem nozarē (jomā), kā arī tiek pieaicināts kā uzticams padomdevējs reorganizācijas, pārmaiņu, inovāciju projektos, tādejādi veicinot iestāžu darbības attīstību.
Lielākoties iekšējā audita funkcija ir pilnībā centralizēta ministriju līmenī, līdz ar to šobrīd iekšējā audita struktūrvienību pamatuzdevums ir sniegt uz risku izvērtējumu balstītu viedokli par pārvaldības, riska vadības un kontroles pasākumu darbības atbilstību, ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti visu resoru iestādēs. Īstenojot valsts pārvaldes dažādās reformas, kā arī iekšējā audita funkcijas centralizācijas pasākumus, pēdējos gados ir ievērojami samazināts iekšējā audita personāls (auditoru skaita īpatsvara samazinājums ir ievērojami lielāks nekā kopējais valsts iestādēs nodarbināto skaita samazinājums), līdz ar to koncentrējas un būtiski pieaug arī katram iekšējam auditoram nepieciešamo zināšanu, profesionalitātes un atbildības līmenis, jo no iekšējiem auditoriem tiek prasītas ne tikai specifiskās iekšējā audita metodoloģijas zināšanas, bet arī vispusīgas zināšanas un padziļināta izpratne par iestāžu (resora) pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju procesiem. Ņemot vērā iekšējā audita amata darba sarežģītību, sadarbību, vadības funkciju, atbildību par darba rezultātiem un izrietošiem lēmumiem, kā arī amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi, ir svarīgi atbilstoši klasificēt iekšējā audita saimes amatus jaunajā valsts pārvaldes Amatu katalogā.
18.amata saime šobrīd aptver ļoti koncentrētu mērķgrupu tiešajā valsts pārvaldē, proti, 21 iekšējā audita struktūrvienība ar kopumā 81 amata vietu.

 

60. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pamatpienākums ir veikt uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus un sniegt konsultācijas pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā, sniegt viedokli par iekšējās kontroles sistēmu, nodrošināt iekšējo un ārējo auditu, tostarp Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību. Prasība par iekšējā auditora sertifikātu struktūrvienības vadītājam nav attiecināma uz pašvaldību iestādēm.
Saimē ir šādi līmeņi:
 

Iebildums.
Lūdzam noteikt faktiskajai situācijai atbilstošāku mēnešalgu grupu un iekšējā audita profesijas attīstību veicinošu amata paraugapraksta redakciju.
Auditoram noteiktie pamatpienākumi ir ļoti līdzīgi ar amata pienākumiem jaunākajam ekspertam un auditoram 39.3. apakšsaimes "Eiropas Savienības fondu revīzija" IA un IB līmenī. Iekšējā audita un ES fondu revīzijas virsmērķis un īstenošanas metodoloģija pēc būtības ir vienāda, turklāt iekšējiem auditoriem arī ir pienākums auditēt ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu vadības un ieviešanas atbilstību un efektivitāti, jo daudzas ministrijas un iestādes ietilpst ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības vadības un kontroles sistēmā.
Līdz ar to nepieciešams I līmenim noteikt 9.mēnešalgu grupu (Amatu kataloga projekta 1.pielikumā noteiktās 7.menešalgu grupas vietā) un precizēt amata paraugaprakstu.
 

60.1. I līmenis (auditors):
60.1.1. piedalās un veic uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus atsevišķos to posmos pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju sistēmās tiešā audita vadītāja (vadošā auditora) uzraudzībā;
60.1.2. iegūst, apkopo, uzkrāj un sistematizē iekšējā audita veikšanai nepieciešamo informāciju audita vadītāja noteiktajam plānam un izstrādātajām programmām;
60.1.3. piedalās iekšējā audita veikšanai nepieciešamo darba dokumentu sagatavošanā atbilstoši noteiktajai metodikai;
60.1.4. iegūst un apkopo informāciju, kas nepieciešama iekšējo un ārējo auditu ieteikumu uzraudzības nodrošināšanai vai citu auditora darba uzdevumu veikšanai.
 

Iebildums.
Lūdzam noteikt faktiskajai situācijai atbilstošāku mēnešalgu grupu un iekšējā audita profesijas attīstību veicinošu amata paraugapraksta redakciju.
II līmenī tiek klasificēti iekšējie auditori, kas veic mazāk sarežģītus iekšējos auditus, tomēr salīdzinājumā ar I līmeni, pienākumi tiek īstenoti patstāvīgi, kā arī, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un plašākas profesionālās kompetences, veic arī citus iekšējai audita struktūrvienībai deleģētus uzdevumus.
Līdz ar to nepieciešams II līmenim noteikt 10.mēnešalgu grupu (Amatu kataloga projekta 1.pielikumā noteiktās 8.menešalgu grupas vietā) un precizēt amata paraugaprakstu.

60.2. II līmenis (vecākais auditors):
60.2.1. veic uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju sistēmās;
60.2.2. veic iekšējā audita, Valsts kontroles un citu ārējo auditu ieteikumu ieviešanas uzraudzību;
60.2.3. var izstrādāt vai piedalās iekšējā audita veikšanas procedūru un (vai) metodikas izstrādē;
60.2.4. var sniegt konsultācijas pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā;
60.2.5. vēlams iekšējā auditora sertifikāts.

Iebildums.
Lūdzam noteikt faktiskajai situācijai atbilstošāku mēnešalgu grupu un iekšējā audita profesijas attīstību veicinošu amata paraugapraksta redakciju.
III līmenī tiek klasificēti iekšējie auditori - eksperti ar plašām kompetencēm, tostarp par resora iestāžu darbības specifiku, un ilgstošu darba pieredzi iekšējā auditā, turklāt profesionalitāte iekšējā audita jomā ir jāapliecina ar iekšējā auditora sertifikātu. Līdzīgi kā vecākie auditori, vecākie eksperti un grupu vadītāji 39.3. apakšsaimes "Eiropas Savienības fondu revīzija" IIA un IIB līmenī, iekšējie auditori III līmenī un struktūrvienību vadītāju vietnieki vada un (vai) veic sarežģītus, liela apjoma vairāku iestāžu auditus vai auditus, kas prasa īpašu specializāciju, koordinē iepriekšējo līmeņu auditoru darbu, kā arī var veikt atsevišķus iekšējā audita funkcijas vadības vai darba organizācijas uzdevumus.
Līdz ar to nepieciešams III līmenim noteikt 11.mēnešalgu grupu (Amatu kataloga projekta 1.pielikumā noteiktās 10.menešalgu grupas vietā) un precizēt amata paraugaprakstu.

60.3. III līmenis (struktūrvienības vadītāja vietnieks, sertificēts auditors, sertificēts vecākais auditors):
60.3.1. patstāvīgi veic uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju sistēmās, vienlaikus pildot atsevišķus iekšējā audita funkcijas vadības uzdevumus;
60.3.2. koordinē iepriekšējo līmeņu auditoru darbu;
60.3.3. veic sarežģītus, liela apjoma vairāku iestāžu vai vairāku nozares politiku pamatdarbības auditus, vai auditus, kas prasa īpašu specializāciju, pieredzi un zināšanas;
60.3.4. sniedz konsultācijas pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā vai eksperta konsultācijas;
60.3.5. uzrauga ārējo auditoru, tostarp Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanu, koordinē informācijas apmaiņu ar ārējiem auditoriem;
60.3.6. izstrādā vai piedalās iekšējā audita veikšanas procedūru un (vai) metodikas izstrādē;
60.3.7. var veikt vai vadīt starpresoru auditus;
60.3.8. var aizvietot iekšējā audita struktūrvienības vadītāju;
60.3.9. nepieciešams iekšējā auditora sertifikāts.
 

papildināt ar amata nosaukumu - struktūrvienības vadītāja vietnieks. 
Ņemot vērā amata pienākumu sarežģītību un atbildību, ierosinām 60.4. punktā minētajam amatu saimes līmenim noteikt 12.mēnešalgu grupu.

60.4. IV līmenis (struktūrvienības vadītājs, struktūrvienības vadītāja vietnieks, direktors vai funkcijas vadītājs):

Iebildums.
Lūdzam noteikt faktiskajai situācijai atbilstošāku mēnešalgu grupu un iekšējā audita profesijas attīstību veicinošu amata paraugapraksta redakciju.
IVB līmenī tiek klasificēti iekšējā audita vadītāji un vadītāju vietnieki, kuru amata pienākumu sarežģītība, atbildība, vadības funkcijas, kā arī amata pienākumu izpildei nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze, ir mērāma līdzvērtīgi augstu ar struktūrvienību vadītājiem/direktoriem ministriju/iestāžu pamatdarbībā.
Līdz ar to nepieciešams IV līmeni klasificēt 12.mēnešalgu grupā (Amatu kataloga projekta 1.pielikumā noteiktās 11.menešalgu grupas vietā), IV līmeni noteikt par "IVB līmeni" un precizēt amata paraugaprakstu.
 

60.5. IV B līmenis (struktūrvienības vadītājs, direktors, funkcijas vadītājs vai struktūrvienības vadītāja vietnieks):
60.5.1. vada vai nodrošina iekšējā audita struktūrvienības darbu vai pilnu iekšējā audita funkciju iestādē; 
60.5.2. nosaka un nodrošina iekšējā audita izpildes un darba kvalitātes uzraudzības sistēmu;
60.5.3. organizē iekšējā audita struktūrvienības (funkcijas) periodisku novērtējumu;
60.5.4. informē vadību par iekšējā audita rezultātiem;
60.5.5. informē vadību par iekšējā audita struktūrvienības darbības rezultātiem un kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas darbību;
60.5.6. nodrošina konsultāciju sniegšanu, lai sekmētu iestādes mērķu sasniegšanu;
60.5.7. nodrošina  ārējo auditoru, tostarp Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību;
60.5.8. nodrošina mācības pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā;
60.5.9. nepieciešams iekšējā auditora sertifikāts.
 

Iebildums.
Lūdzam noteikt faktiskajai situācijai atbilstošāku mēnešalgu grupu un iekšējā audita profesijas attīstību veicinošu amata paraugapraksta redakciju.
V līmenī klasificēto iekšējā audita struktūrvienību vadītāju atbildība ir sniegt viedokli par korporatīvās pārvaldības, risku vadības un kontroles pasākumu darbības atbilstību un efektivitāti visā resorā, vairākās valstiski svarīgās nozarēs un valsts kapitālsabiedrībās, kas nozīmē vēl lielāku darba apjomu un sarežģītību, nepieciešamas plašākas kompetences ministriju padotības iestāžu vai kapitālsabiedrību darbības specifikā, kā arī nosaka augstāku atbildību par iekšējā audita struktūrvienības darbības rezultātiem.
Līdz ar to nepieciešams V līmenim noteikt 13.mēnešalgu grupu (Amatu kataloga projekta 1.pielikumā noteiktās 12.menešalgu grupas vietā) un precizēt paraugaprakstu.
 

60.6. V līmenis (struktūrvienības vadītājs, direktors):
60.6.1. vada iekšējā audita struktūrvienības darbu resorā (centralizēta iekšējā audita funkcija) vai iekšējā audita struktūrvienības darbs aptver vairākas nozares;
60.6.2. nosaka un nodrošina iekšējā audita izpildes un darba kvalitātes uzraudzības sistēmu;
60.6.3. nodrošina iekšējā audita struktūrvienības periodisku novērtējumu;
60.6.4. informē vadību par iekšējā audita rezultātiem;
60.6.5. nodrošina konsultāciju sniegšanu, lai sekmētu ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanu;
60.6.6. nodrošina ārējo auditoru, tostarp Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību, sniedzot atbalstu vadībai, ministrijas padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām;
60.6.7. informē vadību par iekšējā audita struktūrvienības darbības rezultātiem un kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas darbību;
60.6.8. nodrošina mācības pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā;
60.6.9. var veikt iekšējos auditus un konsultācijas ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās nozares ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;
60.6.10. var koordinēt un metodiski vadīt padotības iestāžu un kapitālsabiedrību iekšējā audita struktūrvienības vai auditorus;
60.6.11. nepieciešams iekšējā auditora sertifikāts.
 

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - nodaļas vadītāja vietnieks, nosakot struktūrvienības vadītāja vietnieks

61.2. II līmenis (piemēram, vecākais eksperts, drošības konsultants, drošības pārvaldnieks, struktūrvienības vadītāja vietnieks):

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - nodaļas (daļas) vadītājs, nosakot struktūrvienības vadītājs. 
 

61.4. III B līmenis (struktūrvienības vadītājs) veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

20.1 apakšsaimes “Arhīvu pakalpojumi” amatu pienākumu apraksti kaut arī sadalīti apakšlīmeņos, ievērojot atšķirīgo amatu pienākumu apjomu un specifiku Latvijas Nacionālajā arhīvā un institūcijās,  lielākoties ir saglabāti iepriekšējā redakcijā (izņemot jaunu III A līmeni).
Apraksta 62.4.1. norādīts – “veic eksperta funkciju institūcijā arhīva pārvaldības jomā”. No apraksta nav skaidrs – kādi tieši kritēriji ir nepieciešami, lai iestādes darbinieks atbilstu šādai klasifikācijai. Un vai tām ir kāda saistība ar 06.11.2012. Ministru kabineta noteikumu Nr. 748 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” 8.-11. punktā noteiktajām par dokumentu un arhīva pārvaldības ekspertu komisiju, ņemot vērā, ka atbilstoši minēto noteikumu 8. un 12.punktam,  institūcijai nav obligāti jāveido šāds koleģiāls orgāns. Nav skaidras definīcijas un kritēriju, ar ko tas varētu atšķirties no II A līmenī iekļautajiem aprakstiem 62.2.1 (vada arhīva pārvaldības funkciju iestādē) un 62.2.2 (organizē arhīva pārvaldību).
Ņemot vērā, ka institūciju struktūrvienībās, kuru funkcijās ietilpst dokumentu un arhīvu pārvaldība, nereti pārklājas darbiniekiem amatu aprakstos noteiktie šo divu jomu pienākumi. Tā, par arhīvu pārvaldības funkciju nodrošināšanu atbildīgie darbinieki var būt iesaistīti gan dokumentu pārvaldības procesu organizēšanā, analīzē un nodrošināšanā, gan elektroniskās dokumentu vadības sistēmas  prasību definēšanā, t.sk. ar elektronisko dokumentu arhivēšanu saistīto prasību definēšanu. Lūdzam papildināt II A un III A līmeņu aprakstus ar atbilstošiem amatu pienākumiem, piem.: veic sarežģītus un nestandarta uzdevumus arhīva jomā institūcijā, piedalās elektroniskās dokumentu pārvaldības sistēmas izveidē.

-

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - nodaļas vadītājs, nosakot struktūrvienības vadītājs

62.6. IV līmenis (piemēram, vecākais eksperts, arhīva eksperts, struktūrvienības vadītājs) veic III B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - nodaļas vadītājs, nosakot "struktūrvienības vadītājs"

62.7. V līmenis (piemēram, vecākais eksperts, arhīva eksperts, vadošais pētnieks, struktūrvienības vadītājs, departamenta direktors lielā vai ļoti lielā institūcijā) veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

Ierosinām izveidot jaunu amatu saimes līmeni, kurā varētu klasificēt amatu, kas pārrauga un koordinē dokumentu pārvaldības funkciju īpaši lielā iestādē, un kuram tiktu noteikta 12.mēnešalgu grupa.
"64.6. V līmenis (piemēram, pārvaldes direktora vietnieks) īpaši lielā iestādē pārrauga un koordinē dokumentu pārvaldības funkciju."

-

Ierosinām izveidot jaunu amatu saimes līmeni, kurā varētu klasificēt struktūrvienības (daļas) vadītāja amatu, kas vada vairāku struktūrvienību darbu īpaši lielā iestādē, un kuram tiktu noteikta 11.mēnešalgu grupa.
"64.5. IV līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs) veic IIIA līmenim noteiktos pienākumus īpaši lielā iestādē, kā arī vada vairāku struktūrvienību darbu."

-

Ņemot vērā amata pienākumu sarežģītību un atbildību, ierosinām no III līmeņa svītrot 64.3.10., 64.3.11., 64.3.12.un  64.3.13. punktu un izveidot jaunu amatu saimes līmeni, kurā iekļautu minētajos punktos noteiktos amata pienākumus, kā arī papildinātu ar jaunu amata pienākumu - sagatavo klasificēto informācijas sistēmu dokumentāciju akreditācijai nacionālajā drošības iestādē. Minētajam līmenim ierosinām noteikt 9.mēnešalgu grupu.
"IIC līmenis (slepenības režīma struktūrvienības speciālists): 
1. nodrošina valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību; 
2. nodrošina valsts noslēpuma objektu aizsardzības pasākumu ieviešanu institūcijā;
3. izstrādā un ievieš ar slepenības režīma nodrošināšanu un valsts noslēpuma objektu aizsardzību saistītos normatīvos aktus institūcijā;
4. organizē un nodrošina institūcijā apmācību valsts noslēpuma aizsardzības jomā;
5. sagatavo klasificēto informācijas sistēmu dokumentāciju akreditācijai nacionālajā drošības iestādē"

-

Ņemot vērā amata pienākumu sarežģītību un atbildību, ierosinām no III līmeņa svītrot 64.3.3., 64.3.4., 64.3.5.,  64.3.6. un 64.3.7.punktu un izveidot jaunu amatu saimes līmeni, kurā iekļautu minētajos punktos noteiktos amata pienākumus. Minētajam līmenim ierosinām noteikt 8.mēnešalgu grupu.
"IIB līmenis (vecākais lietvedis): 
1. izstrādā un ievieš dokumentu pārvaldības procedūras, seko to ieviešanai un nodrošina dokumentu pārvaldības jomas attīstību iestādē vai citās saistītās iestādēs;
2.organizē iestādes dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādi, ieviešanu un attīstību;
3.atbilstoši kompetencei sagatavo iestādes iekšējos normatīvos aktus un metodiskos dokumentus;
4. izstrādā lietu nomenklatūru;
5.kontrolē datu ievades apjomu un kvalitāti un reģistrē datus informācijas nesējos."

-

Esošajā amatu saimē - 5.2.20.3.Dokumentu pārvaldība (20.3. apakšsaime) dokumentu pārvaldības  amatus klasificēt 8.-10.mēnešalgu grupā (Amatu kataloga projekts paredz klasificēšanu tikai 9.mēnešalgu grupā).Iekļaut dokumentu pārvaldības departamenta direktora amatu un  vadītājus IV līmenī, klasificējot šo amatu 10. un vai 11.mēnešalgu grupā, augstākajā mēnešalgu grupā ierindojot ministriju Dokumentu pārvaldības departamenta vai Kancelejas vadītājus, kuri atbild par  vairāku vienlaicīgu funkciju nodrošināšanu ministrijā - ministrijas dokumentu pārvaldības funkcijas, ministrijas arhīva funkcijas, IT atbalsta funkcijas sniegšanu TAP portāla lietošanā ministrijā, uzdevumu izpildes kontroles funkciju, kā arī veic ministrijas un resora iestāžu  drošības, slepenības un valsts noslēpuma dokumentu aprites funkciju nodrošināšanu, kā arī veic centralizētas dokumentu pārvaldības un arhīva funkcijas vadīšanu resora iestādēs. Dokumentu pārvaldības departamenta direktoru vietniekus un/vai ekspertus, kas nodrošina slepenības režīmu un valsts noslēpuma dokumentu apstrādes funkciju  attiecīgi klasificēt 9.mēnešalgu grupā. Dokumentu pārvaldības funkcijas darbs šobrīd aptver vienlaicīgu vairāku iestādes nepārtrauktas darbības  funkciju nodrošināšanu un uzraudzību, kā arī dokumentu aprites darbu nodrošināšana vairākās IT sistēmās (iestādes un resora iestāžu dokumentu vadības sistēmas, TAP portāls, ESVIS, ESTAPIKS, Chiasmus, VAIS, DV sistēma, VNO sistēma), kas prasa aktualizēt šobrīd esošās Dokumentu pārvaldības funkcijas šo noteikumu noteiktajās amatu saimēs, papildinot attiecīgos līmeņus ar  ar veicamajiem pienākumiem, kas izriet no citām amatu saimēm.
Iierosinu aktualizēt un izskatīt iespēju papildināt 5.2.20.3.Dokumentu pārvaldība (20.3. apakšsaime) sadalījumu pa līmeņiem un veicamajiem pienākumiem atbilstoši šī brīža veicamo pienākumu apjomiem, veicamajām biznesa procedūrām un vienlaicīgu vairāku funkciju nodrošināšanu papildinot un iekļaujot pienākumus no citām amatu saimēm atbilstoši līmeņu sadalījumam un veicamo pienākumu apjomam un atbildībai.

Papildināt 5.2.20.3.Dokumentu pārvaldība (20.3. apakšsaime) ar IV līmeni nosakot šādus amatus un pienākumus:

IV līmenis. ( Dokumentu pārvaldības departamenta direktors, nodaļas vadītājs, kas nodrošina ministrijā dokumentu pārvaldības funkciju,  arhīva pārvaldības funkciju, iestādes  drošības funkciju iestādē. Veic III līmenim noteiktos pienākumus , kā arī veic ministrijas un resora iestāžu  drošības, slepenības un valsts noslēpuma dokumentu aprites funkciju nodrošināšanu, kā arī veic centralizētas dokumentu pārvaldības un arhīva funkcijas vadīšanu vairākās resora iestādēs vai lielā, vai ļoti lielā, vai īpaši lielā iestādē.
5.2.20.3.Dokumentu pārvaldības (20.3. apakšsaime) iekļaut 64.3.1.p.,64.3.2.p. pienākumus.
Papildināt ar 5.2.20.Informācijas pārvaldība (20. saime) 5.2.20.1.Arhīvu pakalpojumi (20.1. apakšsaime) 62.6.1.p., 62.6.2.p., 62.6.3.p., 62.6.4.p., 62.6.5.p., 62.6.7.p., 62.7.5.p., 62.7.7.p., veicamajiem pienākumiem.
Papildināt ar pienākumiem, kurus nodrošina vecākais eksperts slepenības jautājumos, kas noteikti 5.2.19.Iestāžu drošība (19. saime) 61.2.1.p., 61.2.2.p., 61.2.5.p., 61.4.6.p., 61.4.7.p., 61.4.8.p. pienākumiem.
Papildināt ar pienākumiem , kurus nodrošina atbalstot ministrijā TAP portāla lietošanu un iestādes dokumentu vadības sistēmas, kas izriet no  5.2.21.6.Lietotāju atbalsts (21.6. apakšsaime) 73.3.1.p., 73.3.2.p., 73.3.3.p., 73.3.4.p. veicamajiem pienākumiem.
Papildināt ar  pienākumiem no 5.2.36.Politikas ieviešana (36. saime) 93.1.1.p., 93.1.2.p., 93.1.3.p. pienākumiem.
 

IV līmenis. ( Dokumentu pārvaldības departamenta direktors, nodaļas vadītājs, kas nodrošina ministrijā dokumentu pārvaldības funkciju,  arhīva pārvaldības funkciju, iestādes  drošības funkciju iestādē. Veic III līmenim noteiktos pienākumus , kā arī veic ministrijas un resora iestāžu  drošības, slepenības un valsts noslēpuma dokumentu aprites funkciju nodrošināšanu, kā arī veic centralizētas dokumentu pārvaldības un arhīva funkcijas vadīšanu vairākās resora iestādēs vai lielā, vai ļoti lielā, vai īpaši lielā iestādē.5.2.20.3.Dokumentu pārvaldības (20.3. apakšsaime) funkcija:64.3.1.vada dokumentu pārvaldības funkciju, kas  apvienota ar arhīva pārvaldību un/vai sekretariāta funkciju , kā arī  iestādes drošības un slepenības nodrošināšanas funkciju;64.3.2.vada un kontrolē dokumentu un arhīva pārvaldības, kā arī  sevišķās lietvedības struktūrvienības darbu;64.3.3.vada metodisko darbu dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;64.3.4.var vadīt dokumentu pārvaldības un arhīva struktūrvienību institūcijā ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē.64.3.5.veic nozares eksperta funkcijas vienā darbības jomā Latvijas Nacionālajā arhīvā vai vada arhīva struktūrvienību institūcijā;64.3.6.izstrādā arhīva vadības dokumentus un sagatavo pārvaldes lēmumu projektus;64.3.7.nosaka attīstības pamatvirzienus nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, saglabāšanas, pieejamības vai izmantošanas jomā;64.3.8.izstrādā normatīvo aktu un metodisko dokumentu projektus arhīvu un dokumentu pārvaldības jomā;64.3.9.nodrošina institūciju elektronisko dokumentu (arī fotodokumentu, skaņas dokumentu un videodokumentu elektroniskā formā), reģistru un informācijas sistēmu datu pieņemšanu valsts glabāšanā;64.3.10.konsultē arhīva klientus un sadarbības partnerus;64.3.11.vada iestādes  drošības funkciju iestādē un koordinē slepenības režīma nodrošināšanu;64.3.12.kontrolē klasificētās informācijas apriti reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu;64.3.13.koordinē iestādes risku identificēšanu un informē vadību par iespējamiem apdraudējumiem, kā arī par drošības politikas ievērošanu iestādē;64.3.14.konsultē citu iestāžu amatpersonas slepenības režīma nodrošināšanas un klasificētās informācijas aizsardzības jomā, kā arī nodrošina atbilstošu apmācību;64.3.15.analizē situāciju un sniedz informāciju par drošības sistēmas uzlabošanu;64.3.16.sniedz padomus vadībai par drošības pasākumiem un pārstāv iestādi ar drošību saistītajos jautājumos.64.3.17.vada lietotāju atbalsta funkciju dokumentu vadības sistēmas(DVS)  un TAP lietošanā;64.3.18.nodrošina DVS drošības pasākumu veikšanu un pastāvīgu programmatūras izmantošanas un datu glabāšanas uzraudzību;64.3.19.vada klientu atbalsta procesu kvalitāti tā, lai DVS lietotāju problēmas tiktu atrisinātas saskaņā ar standartiem;64.3.20.koordinē informācijas apmaiņu starp citām atbalsta vienībām, starp lietotājiem un izstrādes vienībām;64.3.21.palīdz amatpersonām, kas nodarbojas ar politikas ieviešanu, sniedzot tehnisku un informatīvu atbalstu;64.3.22.veic specifiskus uzdevumus, ņemot vērā augstāka līmeņa speciālista vai vadītāja norādījumus;64.3.23.veic vienkāršus pienākumus, piemēram, informācijas apkopošanu, standarta dokumentu sagatavošanu, dokumentācijas kontroli;

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - nodaļas vadītājs, nosakot "struktūrvienības vadītājs"

III A līmenis (piemēram, vecākais lietvedis, kancelejas vadītājs, struktūrvienības vadītājs):

Ierosinām no 64.3. punktā minētā līmeņa svītrot 64.3.3., 64.3.4., 64.3.5., 64.3.6. un 64.3.7. un izveidot jaunu līmeni, kuram tiktu noteikta 8.mēnešalgu grupa, kā arī 64.3.10., 64.3.11., 64.3.12. un 64.3.13. un izveidot jaunu līmeni, kuram tiktu noteikta 9.mēnešalgu grupa.

-

III A līmeņa aprakstā obligāta nosacījuma formā ir minēts, ka šim līmenim atbilstošs speciālists “vada lietvedības funkciju vai struktūrvienību, kurā dokumentu pārvaldība apvienota ar arhīva pārvaldību un (vai) sekretariātu” un “vada un kontrolē dokumentu un arhīva pārvaldības vai sevišķās lietvedības struktūrvienības darbu”. Vēršam uzmanību, ka nereti iestādēs, kas racionāli organizē savu darbu, netiek veidotas atsevišķas dokumentu pārvaldības struktūrvienības, bet gan šī funkcija ir integrēta struktūrvienībā, kurai dokumentu pārvaldība var būt viena no funkcijām, piedevām neveidojot apakšstruktūrvienības. Tas nenozīmē, ka šādā struktūrvienībā darbiniekam, kurš atbild par dokumentu pārvaldības sistēmas izveidi un uzturēšanu, ir mazāka atbildība vai veicamo darbu apjoms un sarežģītība. Nereti tas ir otrādi, jo darbinieku pienākumu apjoms ir plašāks, ietverot arī papildu amata pienākumus, kuri nav saistīti  ar dokumentu pārvaldību, bet ar citām struktūrvienības funkcijām, piemēram sekretariāta vai komunikācijas. Papildus nav saprotams, kā šo nosacījumu var izpildīt piemērā minētais vecākais lietvedis. Līdz ar to lūdzam pārskatīt 64.3.1. un 64.3.2. apakšpunktu, skaidri un nepārprotami nosakot, ka konkrētu līmeni vienlīdz drīkst piemērot gan dokumentu pārvaldības funkcijas vadītājam, gan atbilstošas struktūrvienības vadītājam, nešķirojot pēc amata nosaukuma un hierarhijas iestādes struktūrā, bet gan pēc būtības klasificējot vienā līmenī gan funkcijas nodrošinātāju, gan konkrētu amatu ieņemošu darbinieku ar līdzvērtīgām dokumentu pārvaldības funkcijām.

-

Papildināt 64.3. III A līmeni (piemēram, vecākais lietvedis, kancelejas vadītājs, nodaļas vadītājs)  ar dokumentu pārvaldības departamenta direktora un vietnieka amatu, vienlaicīgi papildināt IIIA līmeni ar 5.2.21.6.Lietotāju atbalsts (21.6. apakšsaime) 73.2.1.p., 73.2.2.p., 73.2.3.p., 73.2.4.p., 73.2.5.p., 73.2.6.p., 73.2.7.p., 73.2.8.p., no 5.2.24.Juridiskā analīze un pakalpojumi (24. saime) 77.2.3.p., 77.2.6.p., 77.3.1.p., 77.3.3.p., 77.3.4.p., 77.3.6.p.,77.3.7.p.pienākumiem.

-

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - slepenības režīma nodaļas vadītājs, nosakot "slepenības režīma struktūrvienības vadītājs".
Ierosinām minētajam amatu saimes līmenim noteikt 10.mēnešalgu grupu.

64.4. III B līmenis (piemēram, slepenības režīma struktūrvienības vadītājs):

Papildināt III B līmeni (piemēram, vecākais eksperts slepenības jautājumos, konsultants, slepenības režīma nodaļas vadītājs),  ar dokumentu pārvaldības departamenta direktora un vietnieka amatu. Papildina ar pienākumiem, kurus nodrošina vecākais eksperts slepenības jautājumos , no 5.2.19.Iestāžu drošība (19. saime) 61.1.1.p., 61.1.3.p., 61.1.5.p., 61.2.6.p., 61.2.7.p., 61.4.6.p., 61.4.7.p., 61.4.8.p., 61.4.10.p. pienākumiem.

-

Ierosinām papildināt 64.4.2. punktu ar vārdiem "vai vada slepenības režīma funkciju iestādē".

vada sevišķās lietvedības struktūrvienības personālu vai vada slepenības režīma funkciju iestādē;

Ierosinām 67.punktā noteiktajai amatu saimei izveidot jaunu līmeni amatam, kurš vada datu analīzes funkciju iestādē, nevis minētos amatu klasificēt saimē "Politikas ieviešana". Minētajam amatu saimes līmenim ierosinām noteikt 14.mēnešalgu grupu.
"67.8. VII līmenis (piemēram, pārvaldes direktors) vada datu analīzes funkciju iestādē."

-

Ierosinām 67.punktā noteiktajai amatu saimei izveidot jaunu līmeni amatam, kurš pārrauga un koordinē datu analīzes funkciju, nevis minētos amatu klasificēt saimē "Politikas ieviešana". Minētajam amatu saimes līmenim ierosinām noteikt 13.mēnešalgu grupu.
"67.7. VI līmenis (piemēram, pārvaldes direktora vietnieks) pārrauga un koordinē datu analīzes funkciju."
 

-

Ierosinām 67.punktā noteiktajai amatu saimei izveidot jaunu līmeni amatam, kurš vada vairāku struktūrvienību darbu, nevis minētos amatu klasificēt saimē "Politikas ieviešana". Minētajam amatu saimes līmenim ierosinām noteikt 12.mēnešalgu grupu.
"67.6. V līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs) vada vairāku struktūrvienību darbu."

-

Ierosinām 67.punktā noteiktajai amatu saimei izveidot līmeņus amatiem, kuri vada vairāku struktūrvienību darbu, pārrauga, koordinē un vada datu analīzes funkciju iestādē, nevis minētos amatus klasificēt saimē "Politikas ieviešana", tādējādi nodrošinot vienotu pieeju amatu saimju un to līmeņu noteikšanai Amatu katalogā.

67. Šajā apakšsaimē ietilpst ar informācijas apkopošanu un analīzi saistīti amati, kuru veicēji nodarbojas ar zinātniski pamatotu un pasaules praksē atzītu statistiskās novērošanas un vispārināšanas metožu pilnveidošanu un lietošanas koordinēšanu, informācijas vākšanu, ievadīšanu datubāzēs un analīzi, publikāciju un pārskatu izstrādi. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

Ierosinām paaugstināt mēnešalgu grupu un noteikt 12.mēnešalgu grupu, ņemot vērā amata pienākumu sarežģītību.

-

Ierosinām precizēt amata nosaukumu nodaļas vadītājs, nosakot struktūrvienības vadītājs.

67.5. IV B līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs):

Ierosinām izveidot jaunu amatu saimes līmeni, kurā varētu klasificēt vadītāja amatus, kas vada IT struktūrvienības darbu ar vienu funkciju, un noteikt 11.mēnešalgu grupu. Tādējādi arī novērstu "pārrāvumu" mēnešalgu grupās.
"I B līmenis (piemēram, IT struktūrvienības vadītājs):
1. vada IT struktūrvienības darbu ar vienu funkciju;
2. nodrošina struktūrvienības budžeta projektu izstrādāšanu, var piedalīties stratēģiskajā plānošanā."

-

Attiecībā uz IT un informācijas sistēmu (21.3.apakšsaime) vadību Iepirkumu uzraudzības birojā vadošā informācijas sistēmu administratora pienākumi aptver nodaļas/departamenta vadīšanu lielās iestādēs, bet pēc jaunā Amatu kataloga tiek klasificēts tikai kā speciālists. Tāpēc, lai spētu noturēt šos speciālistus Valsts pārvaldē aicinām to pārskatīt.

Piemēram, viens no priekšlikumiem būtu 21.3. apakšsaimes augstākajiem līmeņiem precizēt un dzēst “ļoti lielas iestādes” vai “īpaši lielā iestādē” un papildināt ar līmeni, kas aptvertu vairākas IT saimes.

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - IT nodaļas vadītājs, nosakot "IT struktūrvienības vadītājs".

70.1. I līmenis (piemēram, IT struktūrvienības vadītājs, vadošais IKT speciālists):

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - IT nodaļas vadītājs, nosakot "IT struktūrvienības vadītājs"

70.2. II līmenis (piemēram, IT struktūrvienības vadītājs, IKT speciālists):

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - nodaļas vadītājs, nosakot "struktūrvienības vadītājs", kā arī papildināt ar amata nosaukumu - pārvaldes direktors.

70.3. III līmenis (piemēram, departamenta (pārvaldes) direktors, struktūrvienības vadītājs):

Precizēt amata nosaukumu - nodaļas vadītājs, nosakot "struktūrvienības vadītājs", kā arī papildināt ar amata nosaukumu - pārvaldes direktors.

70.4. IV A līmenis (piemēram, vadītājs – IS galvenais arhitekts, departamenta (pārvaldes) direktors, struktūrvienības vadītājs):

Ierosinām svītrot amata nosaukumu - iestādes vadītāja vietnieks, jo iestādes vadītāja vietniekus klasificē 1.saimē.

70.5. IV B līmenis (piemēram, pārvaldes vadītājs (direktors), departamenta direktors):

Ierosinām papildināt ar amata nosaukumu ar "informācijas sistēmu administrators" un precizēt amata nosaukumu - daļas vadītājs, nosakot "struktūrvienības vadītājs"

72.4. IV līmenis (piemēram, vadošais informācijas sistēmu uzturētājs, informācijas sistēmu administrators, struktūrvienības vadītājs):

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - nodaļas vadītājs, nosakot "struktūrvienības vadītājs".

72.5. V līmenis (piemēram, IT pakalpojumu vadītājs, struktūrvienības vadītājs):

Ierosinām papildināt ar amata nosaukumu "galvenais jurists"

77.2. II līmenis (piemēram, juriskonsults, jurists, galvenais jurists):

Lūdzam 5.2.24.apakšnodaļas Juridiskā analīze un pakalpojumi (24. saime) 77.3. apakšpunktu papildināt ar šādiem jauniem pienākumiem, iekavās norādot arī amatu “galvenais juriskonsults”:
-             administratīvā procesa ietvaros uzraudzības ietvaros veikt izmeklēšanas darbības un sagatavot lēmumu projektus (administratīvos aktus) par sankciju piemērošanu fiziskām un juridiskām personām administratīvā pārkāpuma lietās, kā arī par apstrīdētajiem zemākas iestādes lēmumiem (administratīvajiem aktiem), kas izdoti, zemākai iestādei pildot deleģētus uzdevumus;
-             izstrādāt tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus un saskaņot tos ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

Komentārs (pamatojums):
Finanšu ministrijas Komercsabiedrības revīzijas politikas un uzraudzības nodaļā (KRPUN) ir izveidots amats “galvenais juriskonsults”.
Saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai (LZRA) ir deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi un šo deleģēto uzdevumu valstisko uzraudzību veic Finanšu ministrija (tās struktūrvienība Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Komercsabiedrību revīzijas politikas un uzraudzības nodaļa (KRPUN)). Tās ietvaros KRPUN izskata sūdzības par ministrijā apstrīdētajiem LZRA izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību, un administratīvā procesa ietvaros sagatavo ministrijas lēmumu projektus (administratīvos aktus). Tāpat arī KRPUN pārbauda LZRA izdoto administratīvo lēmumu tiesiskumu un veic nepieciešamās turpmākās darbības, ja tiek konstatēts prettiesisks vai kļūdains lēmums.
Saskaņā ar ES Regulu Nr.537/2014 Finanšu ministrija, kas ar Revīzijas pakalpojumu likumu ir noteikta par kompetento iestādi šīs Regulas piemērošanā, ir tiesīga piemērot zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām (SNS), Revīzijas pakalpojumu likumā minētās sankcijas un uzraudzības pasākumus (izdodot lēmumu – administratīvo aktu), ja šis revidents vai   revidentu komercsabiedrība nav ievērojusi Regulas vai Revīzijas pakalpojumu likuma prasības.
Saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu Finanšu ministrija (tās struktūrvienība – KRPUN) izstrādā un īsteno valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā. Sagatavojot normatīvo aktu projektus, tajos tiek iekļautas arī prasības, kas izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem (piemēram, regulām, direktīvām) revīzijas jomā.
 

-

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - juridiskās nodaļas vadītājs, nosakot "juridiskās struktūrvienības vadītājs"

77.4. IV līmenis (piemēram, juridiskās struktūrvienības vadītājs):

Ierosinām nenorādīt struktūrvienības lielumu, lai minētajā amatu saimes līmenī varētu klasificēt arī lielas juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu, līdz ar to svītrot vārdus "mazas vai vidējas"

77.4.1. vada juridiskās struktūrvienības (grupas) darbu;

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - juridiskās struktūrvienības vadītājs, nosakot "juridiskās struktūrvienības vadītājs", un papildināt ar amata nosaukumu - pārvaldes direktora vietnieks.

77.5. V līmenis (piemēram, juridiskās struktūrvienības vadītājs, departamenta direktors, pārvaldes direktors, pārvaldes direktora vietnieks):

Ierosinām noteikt minēto amatu saimes līmeni amatiem, kas vada ļoti lielu juridisko struktūrvienību.

77.5.1. vada ļoti lielas juridiskās struktūrvienības darbu vai koordinē vairāku juridisko struktūrvienību darbu;

Ierosinām papildināt punktu ar vārdiem "vai īpaši lielas iestādes vadītājam".

77.5.3. sniedz juridiska rakstura konsultācijas valdības locekļiem vai īpaši lielas iestādes vadītājam;

Ierosinām papildināt amatu saimes līmeni ar apakšpunktu "vada juridisko funkciju īpaši lielā iestādē", lai varētu klasificēt īpaši lielas iestādes juridiskās funkcijas veicēja amatu.
"77.6.4. vada juridisko funkciju īpaši lielā iestādē."

-

Ierosinām papildināt ar amata nosaukumu - pārvaldes direktors.

77.6. VI līmenis (piemēram, departamenta vadītāja vietnieks, pārvaldes direktors, jurists):

Ierosinām svītrot 78.6.1. punktu.

-

precizēt 78.7.punkta redakciju.

Izteikt 78.7.punktu šādā redakcijā:
"78.7. VI līmenis (piemēram, klientu apkalpošanas vadītājs, nodaļas (filiāles) vadītājs):" 

precizēt 78.7.1.punktu

Izteikt 78.7.1.punktu šādā redakcijā:
"78.7.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu vai klientu apkalpošanas funkciju iestādē"; 

Ierosinām papildināt ar amata nosaukumu -  sabiedrisko attiecību speciālists.

79.1.1. I līmenis (piemēram, komunikācijas speciālists, sabiedrisko attiecību speciālists):

Ierosinām papildināt ar amata nosaukumu -  vecākais sabiedrisko attiecību speciālists.

79.2. II līmenis (piemēram, vecākais komunikācijas speciālists, vecākais sabiedrisko attiecību speciālists) veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

Ierosinām papildināt ar amata nosaukumu -  galvenais sabiedrisko attiecību speciālists.

79.3. III līmenis (vecākais komunikācijas speciālists, vadītāja vietnieks, vadītājs, galvenais sabiedrisko attiecību speciālists) veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

Ierosinām papildināt ar amata nosaukumu -  konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos.

79.5. IV B līmenis (stratēģiskais komunikācijas partneris Valsts kancelejā, konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos):

Ierosinām precizēt amata nosaukumus "nodaļas vadītājs, daļas vadītājs", nosakot "struktūrvienības vadītājs".

81.4. IV līmenis (piemēram, galvenais eksperts, vadošais speciālists, vadošais eksperts, struktūrvienības vadītājs):

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - nodaļas vadītājs, nosakot "struktūrvienības vadītājs".

81.5. V līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs, departamenta vadītājs, departamenta vadītāja vietnieks) veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī pārrauga vairāku kontroles struktūrvienību (grupu) darbu, tai skaitā tādu, kuras veic vairākas funkcijas amatpersonu kontrolē, piemēram, disciplinārlietu izskatīšanu un dienesta izmeklēšanu, dienesta pārbaužu veikšanu, administratīvo pārkāpumu lietvedību, kriminālprocesu un operatīvo procesu.

Ierosinām papildināt ar informāciju, kādi amati tiek klasificēti šajā saimē - "kā arī amati, kuru pildītāji kontrolē, kā tiek ievērotas normatīvo aktu prasības muitas jomā"

82. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina muitas kontroles pasākumus uz Eiropas Savienības ārējās robežas un iekšzemes muitas kontroles punktos, kā arī muitas kontroles punktu uzraudzībā esošajās vietās, kā arī amati, kuru pildītāji kontrolē, kā tiek ievērotas normatīvo aktu prasības muitas jomā. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

Ierosinām svītrot vārdus "pirmsmuitošanas un".

82.1.1. palīdz muitošanas darbību piemērošanā;

Ierosinām papildināt minēto pienākumu, nosakot precīzi kādi lēmumi tiek pieņemti.

82.2.4. pieņem lēmumus muitas tarifu un normatīvajos aktos noteikto nodokļu aprēķina piemērošanai, par preču izlaišanu attiecīgajā muitas procedūrā, izmantojot paredzētās informācijas sistēmas, un par fiziskās kontroles rezultātiem, izmantojot paredzētās informācijas sistēmas;

Ierosinām aizstāt vārdu "pirmsmuitošanas" ar vārdu "muitošanas".

82.2.5. kontrolē muitošanas darbību, muitas procedūru izpildes nosacījumu ievērošanu;

Ierosinām aizstāt vārdu "pirmsmuitošanas" ar vārdu "muitošanas".

82.2.6. piemēro muitošanas darbības;

Ierosinām mainīt minētajam punktam redakciju, izsakot - uzsāk un ved administratīvā pārkāpuma procesu, atbilstoši Administratīvās atbildības likumā noteiktajam.

82.3.3. uzsāk un ved administratīvā pārkāpuma procesu;

Ierosinām minētajam amatu saimes līmenim noteikt 10.mēnešalgu grupu.

-

Ierosinām svītrot vārdus "veic IV A līmenim noteiktos pienākumus".

82.6. IV B līmenis (piemēram, muitas maiņas vadītājs, muitas virsuzrauga vietnieks):

Ierosinām svītrot amata nosaukumu - muitas virsuzraugs.

82.7. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs) veic IV B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

Ierosinām svītrot minēto punktu.

-

Ierosinām precizēt amata nosaukumus un izteikt šādā redakcijā -  daļas vadītājs, daļas vadītāja vietnieks, struktūrvienībā kurā ir iekļauti muitas kontroles punkti, muitas virsuzraugs.

82.8. VI līmenis (piemēram, daļas vadītājs, daļas vadītāja vietnieks, struktūrvienībā kurā ir iekļauti muitas kontroles punkti, muitas virsuzraugs):

Ierosinām aizstāt vārdus "pieņemt lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās"  ar vārdiem "administratīvā procesa lietās" atbilstoši Administratīvās atbildības likumā noteiktajam.

82.8.5. var izskatīt un un pieņemt lēmumus administratīvā procesa lietās;

Ierosinām precizēt 82.9.punkta redakciju un izteikt šādi - 82.9. VII līmenis (daļas vadītājs):
82.9.1. vada un koordinē vairāku muitas struktūrvienību darbu struktūrvienībā, kuru pakļautībā ir vairāki muitas kontroles punkti;
82.9.2. .izskata administratīvā procesa lietas un pieņem lēmumus tajās.

82.9. VII līmenis (daļas vadītājs):
82.9.1. vada un koordinē vairāku muitas struktūrvienību darbu struktūrvienībā, kuru pakļautībā ir vairāki muitas kontroles punkti;
82.9.2. .izskata administratīvā procesa lietas un pieņem lēmumus tajās.

Ierosinām papildināt amata saimes līmeni ar pienākumu aizvietot pārvaldes vadītāju.
"82.10.3. aizvieto pārvaldes vadītāju."

-

Lūdzam precizēt 28.3.apakšsaimes aprakstu vai izdalīt jaunu 28.4.apakšsaimi, lai atbilstoši varētu novērtēt Iepirkumu uzrudzības biroja (turpmāk - Birojs) kā iepirkumus uzraugošās iestādes būtisko lomu iepirkuma procedūru uzraudzības un tiesiskuma nodrošināšanā, ņemot vērā ka Birojs ir funkcionāli augstākā iestāde iepirkumu jomā un līdz ar to Birojs īsteno funkcionālo pārraudzību un kontrolē plašu personu loku – gan ministrijas, gan iestādes, gan pašvaldības, gan privātpersonas (kapitālsabiedrības), turklāt šis process tiešā mērā ietekmē arī privātpersonu (uzņēmēju) likumīgās intereses.  Birojam ir būtiska loma finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzībā un tā darbība saistīta arī ar konkurences jomu, tāpēc ir ļoti būtiski nodrošināt augstu Biroja darbinieku profesionalitātes līmeni un nepieļaut kvalificētu darbinieku aizplūšanu uz citām institūcijām, kas veic šaurākas funkcijas, bet pēc Amatu kataloga novērtējuma spēj nodrošināt augstāka līmeņa amatus.

-

Ierosinām izveidot jaunu amatu saimes līmeni, kurā tiktu klasificēts pārvaldes direktora amats īpaši lielā iestādē, kurš vada privātpersonu kontroles funkciju iestādē, ņemot vērā minētā amata darba sarežģītību un atbildības līmeni, un noteikt 14.mēnešalgu grupu.
"83.9. IX līmenis (pārvaldes direktors) vada privātpersonu kontroles funkciju īpaši lielā iestādē."

-

Ierosinām papildināt ar amatiem - inspektors, nodokļu inspektors.

83.1. I līmenis (piemēram, speciālists, inspektors, nodokļu inspektors):

Ierosinām papildināt ar amatu - vecākais nodokļu inspektors.

83.2. II līmenis (piemēram, vecākais inspektors, vecākais eksperts, vecākais nodokļu inspektors) veic I līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:

Ierosinām papildināt ar amatu - galvenais nodokļu inspektors.

83.3. III līmenis (piemēram, galvenais inspektors, vecākais inspektors, galvenais nodokļu inspektors, mežzinis) veic II līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:

Svītrot punktu, jo dublējas ar 83.4.4. punktu.

-

Ierosinām precizēt amata nosaukumu nodaļas vadītājs, nosakot "struktūrvienības vadītājs", un papildināt ar amata nosaukumu - struktūrvienības vadītāja vietnieks.

82.5. V līmenis (piemēram, galvenais nodokļu inspektors, vecākais eksperts, vecākais inspektors, vecākais mežzinis, struktūrvienības vadītājs, struktūrvienības vadītāja vietnieks):

Ierosinām precizēt amata nosaukumu - daļas vai nodaļas vadītājs, nosakot "struktūrvienības vadītājs"

83.6. VI līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs, vietnieks):

Ierosinām īpaši lielai iestādei noteikt, ka minētajā amatu saimes līmenī tiek klasificēti pārvaldes direktora vietnieka amati, līdz ar to  papildināt 83.8. punktu.

83.8. VIII līmenis (piemēram, pārvaldes vadītājs vai direktors, vietnieks) veic VII līmenim noteiktos pienākumus, kā arī atbild par privātpersonu kontroli lielā iestādē vai pārrauga un koordinē privātpersonu kontroli īpaši lielā iestādē.

Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā ir divas izmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvalde un Iekšējās drošības pārvalde. 1.saimē tiek klasificēti iestādes vadītāji atbilstoši padotībā esošajam amata vietu skaitam un iestādes budžeta izdevumiem, bet minētajām izmeklēšanas iestādēm nav sava atsevišķa budžeta, līdz ar to ierosinām izveidot jaunu apakšsaimi - "Izmeklēšanas iestādes vadība. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji vada izmeklēšanas iestādi. Apakšsaimē ir šāds līmenis: I līmenis (pārvaldes direktors) vada izmeklēšanas iestādi". Minētajām līmenim noteikt 14.mēnešalgu grupu.
 

-

Lai nodrošinātu vienādu pieeju amatu klasificēšanai izmeklēšanas iestādē, ierosinām izveidot jaunu līmeni, kurā tiktu klasificēti vadītāju amati, kas vada vairāku struktūrvienību darbu, tādējādi amati tiktu klasificēti līdzvērtīgi kā apakšsaimē "Operatīvā darbība". 
"VI A līmenis (daļas vadītājs) vada vairāku izmeklēšanas struktūrvienību darbu." 
Minētajam līmenim nosakot 12.mēnešalgu grupu.

-

Ierosinām svītrot minēto punktu un izveidot jaunu līmeni vadītājiem, kuri vada vairāku struktūrvienību darbu.

-

Valsts kancelejas organizētajos pasākumos regulāri tiek uzsvērta personālvadības funkcijas nozīmīguma pieaugums un loma jaunu procesu ieviešanā (talantu vadība, iestādes kultūras veidošana, u.c), kā arī noteikumu 29.punktā norādīts, ka klasificējot amatus jāvērtē funkcijas ietekme uz iestādes stratēģisko attīstību. Arī izstrādājot iestāžu stratēģijas, turpmāk vismaz vienam mērķim jābūt saistībā ar cilvēkresursu attīstību. Līdz ar maināms personāla vadības amatu līmeņu sadalījums mēnešalgu grupās, nosakot, ka IIA, IIB līmenis - 10 mēnešalgu grupa, III- 11.mēnešalgu grupa, IV- 12.mēnešalgu grupa, V- 13 mēnešalgu grupa.

-

Ierosinām izteikt punktu jaunā redakcijā - "veic personāla lietvedību atbilstoši izstrādātiem procedūru aprakstiem"

91.1.2. veic personāla lietvedību atbilstoši izstrādātiem procedūru aprakstiem;

Ierosinām svītrot vārdus "(piemēram, atlases speciālists, atalgojuma speciālists, mācību speciālists)"

91.1.3. veic darbu noteiktās personāla vadības jomās;

Ierosinām svītrot minēto punktu un papildināt 91.1.5. punktu ar pienākumu apkopot informāciju. Datu analīze ir sarežģīts process, līdz ar to ierosinām to iekļaut 34.saimes III līmenī.

-

Ierosinām papildināt punktu ar pienākumu apkopot informāciju.

91.1.5. apkopo informāciju un gatavo standarta pārskatus par personālu;

I līmeņa speciālists personāla vadībā veic elementāru datu apkopošanu, neveic padziļinātu un vispārēju datu analītiku (Data analytics) un neveido prognozes, balstoties uz vienkāršu datu apkopojumu. Tādējādi nepieciešams diferencēt datu analītikas funkciju un ietvert to pie 34.saimes III līmeņa

Izteikt 91.1.4.punktu šādā redakcijā:
"91.1.4. apkopo informāciju par personālu;" 

Ierosinām papildināt ar amata nosaukumu - struktūrvienības vadītāja vietnieks.

91.4. III līmenis (piemēram, stratēģiskais personāla vadības partneris, biznesa partneris, vecākais personāla speciālists lielā pašvaldībā, struktūrvienības vadītāja vietnieks) veic II A vai II B līmenim noteiktos pienākumus ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē, kā arī:

Ierosinām papildināt punktu ar šādiem apakšpunktiem:
91.4.6. izstrādā personāla politiku un plāno personālu;
91.4.7. izstrādā procedūras personāla vadības jomās;
91.4.8. piedalās iestādes pārmaiņu plānošanā un īstenošanā;
91.4.9.veic personāla datu analītiku.




 

-

Dzēst jebkādu norādi uz iestādes izmēru vai veidu (vadošā/pakļautības). Personāla partnera darba specifika ir tieši saistīta ar pārvaldībā esošo struktūrvienību/darbinieku skaitu un deleģētajām atbildībām nevis ar kopējo iestādes izmēru. Personāla speciālista klasifikācijas līmenim iekļaut nevis "vecākais" "lielā pašvaldībā", bet gan fokusēties uz atbildībā esošo jomu, piemēram, atbildībā esošās jomas attīstību.

91.4. III līmenis (piemēram, stratēģiskais personāla vadības partneris, biznesa partneris, personāla speciālists) veic II A vai II B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

91.4.6. ir atbildīgs par uzticētās jomas attīstību un atbilstību mūsdienu prasībām iestādē.

Papildināt ar 91.4.6.punktu

Papildināt ar 91.4.6.punktu šādā redakcijā:
"91.4.6. veic personāla datu analītiku;"

91.4. punktā dzēst vārdus "ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē"
jo arī lielā iestādē (kā piemēram CFLA), kur nodarbināto skaits ir virs 400 darbiniekiem personāla speciālists veic personāla vadības partnera pienākumus pēc satura, tostarp 91.4.2. noteiktos pienākumus.

 

Izteikt 91.4. punktu šādā redakcijā:
"91.4. III līmenis (piemēram, personāla speciālists, stratēģiskais personāla vadības partneris, biznesa partneris, vecākais personāla speciālists lielā pašvaldībā) veic II A vai II B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:"

Papildināt augstākā iestādē
Pamatojums: augstākā iestādē-ministrijā, personāla speciālists veic arī lielāko daļu no III līmeņa aprakstā nosauktajiem pienākumiem, t.sk. sniedz konsultācijas struktūrvienību vadītājiem
 

91.4. III līmenis (piemēram, stratēģiskais personāla vadības partneris, biznesa partneris, vecākais personāla speciālists lielā pašvaldībā) veic II A vai II B līmenim noteiktos pienākumus lielā,  ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē, kā arī:

Papildināt, iekļaujot  stratēģiskais personāla vadības partneris augstākā iestādē
Pamatojums: stratēģiskajam personāla vadības partnerim pienākumi, kas noteikti III līmeņa aprakstā, mazāk kā 50% no visiem pienākumiem, amata pienākumi iekļauj dalību  gan iestādes  stratēģijas izstrādē, gan sniedz ierosinājumus personāla politikas veidošanā, izstrādā iekšējos normatīvos aktus, koordinē to ieviešanu, attīsta un īsteno jaunu personāla vadības procesu ieviešanu iestādē, gan attiecībā uz to veido normatīvo bāzi, kā arī sadarbībā ar valsts sekretāra vietniekiem un valsts sekretāru piedalās pārmaiņu plānošanā un īstenošanā.
Personālvadības partneris sadarbojas un konsultē gan valsts sekretāru vietniekus, gan padotības iestāžu vadītājus un darbiniekus.

91.5. IV līmenis (piemēram, stratēģiskais personāla vadības partneris augstākā iestādē, nodaļas vadītājs, daļas vadītājs, personālvadības departamenta direktors):

Ierosinām papildināt punktu, nosakot, ka šajā līmenī tiek klasificēts pārvaldes direktora vietnieka amats, kas aizvieto īpaši lielā iestādē personāla funkcijas vadītāju.

91.6. V līmenis (piemēram, vadītājs, personālvadības departamenta direktors, pārvaldes direktors, pārvaldes direktora vietnieks) veic IV līmenim noteiktos pienākumus vairākās resora iestādēs vai lielā, vai ļoti lielā, vai īpaši lielā iestādē aizvieto īpaši lielā iestādē personāla funkcijas vadītāju.

Ierosinām papildināt ar apakšpunktu "93.4.3. var vadīt struktūrvienības darbu".

-

Ierosinām papildināt ar amata nosaukumu - struktūrvienības vadītājs, tādējādi nodrošinot ka šajā līmenī tiek klasificēti zemākā līmeņa struktūrvienības vadītāji (nodaļu vadītāji).

93.4. IV līmenis (piemēram, vecākais eksperts, struktūrvienības vadītāja vietnieks, struktūrvienības vadītāji) veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

Lūdzam 5.2.36.apakšnodaļas Politikas ieviešana (36. saime) 93.4. apakšpunktu papildināt ar šādiem jauniem pienākumiem:
-             nodrošina pārraudzību par valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi;
-             atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem uzrauga privāto tiesību subjektu darbības kvalitāti un tās atbilstību starptautisko standartu prasībām attiecīgajā jomā.

Komentārs (pamatojums):
Vēršam uzmanību, ka tiesību akta projektā “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” nav ietverti minētie pienākumi, taču tie tiek pildīti.
Saskaņā ar ES Regulu Nr.537/2014 Finanšu ministrija, kas ar Revīzijas pakalpojumu likumu ir noteikta par kompetento iestādi šīs Regulas piemērošanā, veic zvērinātu revidentu sabiedriskas nozīmes struktūrām (turpmāk – SNS) sniegto revīzijas pakalpojumu tirgus kvalitātes un konkurētspējas uzraudzību. SNS revidentu uzraudzības ietvaros tiek pārbaudīts revīzijas metodoloģijas pilnīgums, kā arī uzdevuma līmenī pārbaudīta revīzijas metodoloģijas samērīga piemērošana, sniedzot revīzijas pakalpojumus SNS. SNS uzraudzības joma aptver emitentiem (tajā skaitā finanšu institūcijām) sniegtos revīzijas pakalpojumus. Prioritāri tiek pārbaudītas tādas jomas kā darbības turpināšanas risku novērtējums; krāpniecības izvērtēšana (tajā skaitā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas risku izvērtēšana, korupcijas risku izvērtēšana, kā arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas risku izvērtēšana); zvērinātu revidentu izglītības turpināšanas un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas izvērtēšana; ētikas un neatkarības prasību ievērošanas riska izvērtēšana. Finanšu ministrijas struktūrvienības amatpersonas izstrādā un īsteno komercsabiedrību revīzijas politiku (izstrādā normatīvo aktu projektus revīzijas jomā un nosaka nozares politiku, mērķus un stratēģiju) un vienlaikus veic tiešo SNS revidentu uzraudzību, kā arī atbilstoši pieejamo cilvēkresursu iespējām veic valstisko pārraudzību pār Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju.”.

-

precizēt 93.5.punktu

Izteikt 93.5.punktu sādā redakcijā:
"93.5. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, nodaļas vadītāja vietnieks, vecākais eksperts):" 

precizēt 93.6.punktu.

Izteikt 93.6.punktu šādā redakcijā:
"93.6. VI līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktors, pārvaldes direktors, pārvaldes direktora vietnieks):" 

Precizēt 93.6.1.punktu.

Izteikt 93.6.1.punktu šādā redakcijā:
"93.6.1. vada vienas vidējas, vai lielas vai vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;" 

Nodrošinot vienotu pieeju amatu klasifikācijai Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā, aicinām Valsts kanceleju 37.amatu saimē “Politikas plānošana” līdzīgi kā 36.amatu saimē (Politikas ieviešana), gan 39.1 amatu saimē (Projektu vadība un īstenošana) un 39.2. amatu saimē (Projektu uzraudzība) izdalīt arī nodaļu vadītāja vietnieka līmeni.
 

-

Anotācijas projekta 1.3.sadaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” 4.apakšpunktā “Izmaiņas amatu saimēs:” nav sniegts izvērsts pamatojums apakšsaimes 12.2. “Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde” svītrošanai no saimes “Finanšu analīze un vadība”, kā arī nav sniegts pamatots skaidrojums, kur turpmāk šīs saimes amatu veicēji būtu klasificējami. Arī Ministru kabineta noteikumu projektā “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” vairs šādas apakšsaimes nav, ir saime 15. Finanšu analīze un vadība ar divām apakšsaimēm 15.1. Finanšu analīze un vadība valsts iestādēs un 15.2.Finanšu analīze un vadība pašvaldību iestādēs.
Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” 1.pielikums nosaka šādas saimes/apakšsaimes:
11. Finanšu administrēšana (11.1. Finanšu tirgi un finanšu resursu vadība, 11.2. Kreditēšana, 11.3. Risku vadība (finanšu riski), 11.4. Valsts budžeta norēķini),
12. Finanšu analīze un vadība (12.1. Finanšu analīze un vadība iestādēs vai nozaru ministrijās, 12.2. Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde, 12.3. Finanšu uzskaite un analīze pašvaldībā).
Apakšsaimē 12.2. Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde ietilpst amati, kuru pildītāji plāno un izstrādā valsts fiskālo politiku, valsts nodokļu politiku, valsts budžeta politiku, komercdarbības atbalsta kontroles politiku, izstrādā valsts budžeta plānošanas un izpildes metodoloģiju, veic iestādes, nozares vai starpnozaru finanšu rādītāju analīzi, sagatavo valsts budžetu un kontrolē tā izpildi, kā arī vada finanšu funkciju dažādos līmeņos Finanšu ministrijā vai Valsts kasē.
Ņemot vērā, ka anotācijas projektā nav sniegts pamatojums/argumentācija par to, kādēļ ir izsvītrota saime “Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde” un noteikumu projektā saimē 37. “Politikas plānošana” netiek paredzēta tādas valstiski būtiskas funkcijas kā valsts fiskālās politikas, valsts nodokļu politikas, valsts budžeta politikas plānošana un izstrādāšana, starpnozaru finanšu rādītāju analīze, ietekmes izvērtējums uz budžetu, makroekonomisko un fiskālo rādītāju, nodokļu prognožu izstrāde, kas ir pārresoriskas, pārnozaru funkcijas (kuras varētu definēt kā “Jumta politikas”) un kuras būtu nošķiramas no nozaru ministriju horizontālām politiku plānošanām, Finanšu ministrija iebilst pret projekta tālāku virzību.
Uzskatām, ka noteikumu projekts būtu papildināms ar jaunu saimi vai apakšsaimi, turklāt šai jaunajai saimei vai apakšsaimei mēnešalgu līmenis un mēnešalgu grupas nosakāmas ne zemākas kā 37.saimei.

-

Lūdzam papildināt attiecībā uz gadījumiem, ja vada vienu struktūrvienību. Var būt gadījumi, kad departamentā nav izveidotas nodaļas, jo izvēlētā departamenta darba organizācija ir efektīvāka, ja nodaļas netiek veidotas, kā arī departamenta nacionāli plānotā nozares politika attiecas horizontāli uz citu nozaru ministriju īstenotajām nozaru politikām daudzās atšķirīgās to īstenotajās jomās. 

-

Precizēt 95.3.punktu

Izteikt 95.3.punktu šādā redakcijā:
"95.3. III līmenis (piemēram, vadītājs, kvalitātes un risku vadības speciālists, kvalitātes un risku vadības nodaļas vadītājs, kvalitātes un risku vadības direktors):" 

Precizēt 95.3.2.punktu

Izteikt 95.3.2.punktu šādā redakcijā:
"95.3.2. izstrādā un aktualizē kvalitātes un risku vadības politiku, kā arī nodrošina iestādes procesu un pakalpojumu kvalitātes risku un neatbilstību vadības procesu;" 

Noteikumu projekts paredz apvienojot divas saimes (32. saime “Projektu vadība” un 44. saime “Ārvalstu finanšu instrumentu vadība”) vienā 39. saimē “Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība” ar trim apakšsaimēm: “Projektu vadība un īstenošana (39.1. apakšsaime)”, “Projektu uzraudzība (39.2. apakšsaime)” un “Eiropas Savienības fondu revīzija (39.3. apakšsaime)”. Atbilstoši 39.2. apakšsaimē norādītam skaidrojumam, ja amata pamatfunkcija ir politikas plānošana vai ieviešana un projekti ir instruments amata mērķu sasniegšanai, to klasificē saimē “Politikas ieviešana” vai saimē “Politikas plānošana”. Līdz ar to saprotam, ka ārvalstu finanšu instrumentus administrējošo institūciju, tai skaitā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās vadošās iestādes darbinieku amatu apraksti būtu iekļaujami zem jaunās 37.saimes “Politikas plānošana . Vienlaikus lūdzam skaidrot kā esošās 44. saimes “Ārvalstu finanšu instrumentu vadība” līmeņi (piemēram, IIIC un VIIC līmenis) un to līdzvērtīgi amata apraksti tiek klasificēti zem 37. saimes “Politikas plānošana (37. saime)”.
 

-

Precizēt 96.2.1.punktu

Izteikt 96.2.1.punktu šādā redakcijā:
"96.2.1. vada vienkāršus vai neliela apjoma projektus vai ir atbildīgs par noteiktu projekta darbību īstenošanu;" 

Lūdzam precizēt 39.2.apakšsaimi vai izveidot jaunu 39.4.apakšsaimi, lai pēc līdzības principa (esošajai 44.saimei) to varētu piemērot tiem Biroja darbinieku amatiem, kas veic uzraudzību fondu finansētos iepirkumos gan pārbaužu/pirmspārbaužu ietvaros, gan ārpus pārbaudēm, attiecīgi sniedzot konsultācijas, izstrādājot metodikas un iesaistoties uzraudzības procesos iepirkumu jomā attiecībā uz ārvalstu finanšu instrumenta ieviešanu. Tāpat Birojs ir iesaistīts Eiropas Savienības institūciju darba grupās publisko iepirkumu jautājumos, kā arī piedalās sanāksmēs ar citām institūcijām (tai skaitā Vadošo un Revīzijas iestādi), sniedz atzinumus attiecībā uz Eiropas Komisijas institūciju audita ieteikumiem, rekomendācijām un konstatējumiem jautājumos, kas skar publiskos iepirkumus. Ņemot vērā Biroja kā publisko iepirkumu kompetences centra lomu un Biroja nozīmīgo pienesumu veiksmīgā ārvalstu finanšu instrumentu ieviešanā, Birojs uzskata, ka attiecībā uz tā darbību (t.i., attiecībā uz amatiem, kas iesaistīti ārvalstu finanšu instrumentu ieviešanas pārbaudēs un konsultācijās), ir nepieciešams precizēt minēto apakšsaimi vai noteikt jaunu 39.4. apakšsaimi, kas atspoguļotu patieso šo amatu pienākumu būtību, iesaisti un pienesumu ārvalstu finanšu instrumentu vadībā.

-

Precizēt 97.2.7.punktu

Izteikt 97.2.7.punktu šādā redakcijā:
"97.2.7. var veikt projektu atlases kritēriju izstrādi, projektu atlasi un vērtēšanu un pieņemt lēmumu, t.sk. par atbalsta piešķiršanu;" 

precizēt 97.3.4.punktu

Izteikt 97.3.4.punktu šādā redakcijā:
"97.3.4. analizē vērtēšanas, atbalsta piešķiršanas un uzraudzības procesu efektivitāti un administratīvo slogu un izstrādā priekšlikumus regulējuma pilnveidei;" 

Papildināt attiecībā uz to, ja vada vienu struktūrvienību:
Pamatojums: lai nodrošinātu neatkarību un objektivitāti lēmumu pieņemšanas procesā (t.sk. atbilstoši Regulas (ES) Nr. 2018/1046 61. pantā noteiktajām prasībām) un to nodalītu no normatīvo aktu izstrādes un skaņošanas funkcijām iestādē, lūdzam veikt precizējumu, lai amatu katalogs aptver departamentu vadību departamentos, kuros nav zemāku struktūrvienību).

 

97.4.1. “vada vienas struktūrvienības darbu, palīdz struktūrvienības vadītājam vadīt vienu vai vairākas struktūrvienības”.

Papildināt attiecībā uz to, ja vada vienu struktūrvienību:
Pamatojums: lai nodrošinātu neatkarību un objektivitāti lēmumu pieņemšanas procesā (t.sk. atbilstoši Regulas (ES) Nr. 2018/1046 61. pantā noteiktajām prasībām) un to nodalītu no normatīvo aktu izstrādes un skaņošanas funkcijām iestādē, lūdzam veikt precizējumu, lai amatu katalogs aptver departamentu vadību departamentos, kuros nav zemāku struktūrvienību).

97.5.1. administratīvi vada vairākas struktūrvienības vai vada vienas struktūrvienības darbu, ja tās funkciju izpilde nav savienojama iestādē.

Precizēt 97.5.2.punktu

Izteikt 97.5.2.punktu šādā redakcijā:
"97.5.2. nodrošina jomas (nozares) investīciju projektu atlasi, uzraudzību un izstrādā priekšlikumus projektu atlases, ieviešanas pilnveidei un risku mazināšanai;" 

Ņemot vērā amata pienākumu un sarežģītību un atbildību, ierosinām zemāk minēto amatu saimes līmeņu amatiem noteikt šādas mēnešalgu grupas:
11. saimes "Dokumentu rediģēšana"  II līmenim - 8. mēnešalgu grupu;
15.1. apakšsaimes "Finanšu analīze un vadība valsts iestādēs" VB līmenim - 13.mēnešalgu grupu;
18. saimes "Iekšējais audits" IV līmenim - 12.mēnešalgu grupu un V līmenim - 13.mēnešalgu grupu;
20.3. apakšsaimes "Dokumentu pārvaldība" IIIB līmenim - 10.mēnešalgu grupu;
20.6. apakšsaimes "Datu analīze" IVA līmenim - 12.mēnešalgu grupu;
28.2. apakšsaimes "Muita un muitas kontrole" IVB līmenim - 10.mēnešalgu grupu.

 

-

Iebildums.
Kopsakarā ar izteiktajiem iebildumiem un argumentiem par šo noteikumu projekta 60. punkta (ar apakšpunktiem) precizējumiem un grozījumiem 18. amatu saimes “Iekšējais audits” raksturojumā, amatu līmeņos un to paraugaprakstos , lūdzam noteikt arī motivējošākas un iekšējā audita profesijas attīstību veicinošākas mēnešalgu grupas, kas sniegtu iespēju piesaistīt iekšējam auditam personālu arī no pamatdarbības funkciju veicējiem (piemēram, motivēt profesionāļus horizontālai karjeras izaugsmei).
Nepieciešams šādi mainīt 18. amatu saimei “Iekšējais audits” noteiktās mēnešalgu grupas:
1) iekšējo auditoru amatus klasificēt 9.-11. mēnešalgu grupā (Amatu kataloga projekts paredz klasificēšanu 7., 8. un 10. mēnešalgu grupā), savukārt IKT auditora amatu klasificēt 12. mēnešalgu grupā, ievērojot, ka valsts pārvaldē iekšējo auditoru zemais atalgojums nekonkurē ar IKT speciālistu/auditoru atalgojumu privātā sektorā, kā arī IKT auditoram paraugaprakstā paredzēti atsevišķi vadības pasākumi, piemēram, starpresoru auditu vadīšana;
2) iekšējā audita vadītājus klasificēt 12. un 13. mēnešalgu grupā, augstākajā mēnešalgu grupā ierindojot vadītājus, kuri atbild par centralizētas iekšējā audita funkcijas vadīšanu resorā vai iekšējā audita struktūrvienības darbs aptver vairākas nozares;
3) iekšējā audita vadītāju vietniekus attiecīgi klasificēt 11. un 12.mēnešalgu grupā.

Iekšējais audits ir ministrijas un iestādes (turpmāk – iestāde) vadības instruments – neatkarīgs visas valsts pārvaldes iekšējās kontroles sistēmas darbības, tai skaitā Eiropas Savienības fondu, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Atveseļošanas fonda vadības un kontroles sistēmas darbības uzraudzības mehānisms, novērtējot, pilnveidojot un efektivizējot pārvaldības, risku vadības un kontroles pasākumu darbību, sniedzot pievienoto vērtību produktivitātes uzlabošanai un palīdzot sasniegt stratēģiskos, operacionālos, finanšu un atbilstības mērķus iestādes, programmas vai projekta līmenī. Iekšējais audits vērš augstākās vadības uzmanību uz pastāvošiem būtiskiem trūkumiem un augstiem riskiem nozarē (jomā), kā arī tiek pieaicināts kā uzticams padomdevējs reorganizācijas, pārmaiņu, inovāciju projektos, tādejādi veicinot iestāžu darbības attīstību.
Lielākoties iekšējā audita funkcija ir pilnībā centralizēta ministriju līmenī, līdz ar to šobrīd iekšējā audita struktūrvienību pamatuzdevums ir sniegt uz risku izvērtējumu balstītu viedokli par pārvaldības, riska vadības un kontroles pasākumu darbības atbilstību, ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti visu resoru iestādēs.
Īstenojot valsts pārvaldes dažādās reformas, kā arī iekšējā audita funkcijas centralizācijas pasākumus, pēdējos gados ir ievērojami samazināts iekšējā audita personāls (auditoru skaita īpatsvara samazinājums ir ievērojami lielāks nekā kopējais valsts iestādēs nodarbināto skaita samazinājums), līdz ar to koncentrējas un būtiski pieaug arī katram iekšējam auditoram nepieciešamo zināšanu, profesionalitātes un atbildības līmenis, jo no iekšējiem auditoriem tiek prasītas ne tikai specifiskās iekšējā audita metodoloģijas zināšanas, bet arī vispusīgas zināšanas un padziļināta izpratne par iestāžu (resora) pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju procesiem.
18.amata saime šobrīd aptver ļoti koncentrētu mērķgrupu tiešajā valsts pārvaldē, proti, 21 iekšējā audita struktūrvienība ar kopumā 81 amata vietu.
Ņemot vērā iekšējā audita jomas pārstāvju pienākumu sarežģītību (tvērumu), atbildību par darba rezultātiem un izrietošiem lēmumiem, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi, FM uzskata, ka izsludinātajā MK noteikumu projektā “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” 18.amata saimes “Iekšējais audits” līmeņu dalījums mēnešalgu grupās nav vienlīdzīgs salīdzinājumā ar pamatdarbības funkciju īstenotājiem (piemēram, 36. amata saime “Politikas ieviešana”, 37. amata saime “Politikas plānošana”) un pienākumu specifikai līdzīgām profesijām (piemēram, 28.1. apakšsaime “Kontrole un uzraudzība. Iestāžu un amatpersonu kontrole”, 39.3. apakšsaime “Eiropas Savienības fondu revīzija”). Kvalitatīva, profesionāla un efektīva pakalpojuma garants ir augsti kompetenti eksperti, kas pieprasa atbilstošu atalgojumu. MK noteikumu projekts “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” piedāvātajā redakcijā nākotnē nedos iespējas piesaistīt profesionālus ekspertus iekšējā audita struktūrvienībās un pastiprinās esošo pieredzējušo iekšējo auditoru un audita vadītāju intensīvāku aizplūšanu no valsts pārvaldes.

Arī Iekšējā audita padome, kura kā konsultatīva institūcija veicina iekšējā audita kvalitātes paaugstināšanu, iekšējā audita politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs, atzinumā par Informatīvo ziņojumu par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2020. gadā (Iekšējā audita padomes 29.09.2021. vēstule Nr. 9.2/15-1/72 (https://www.fm.gov.lv/lv/2020-gada )) vērš uzmanību, ka iekšējā audita funkcijas atalgojumam jābūt līdzvērtīgam iestādes pamatdarbības amatu atalgojumam, kas sniegtu iespēju stiprināt iekšējā audita funkcijas kapacitāti, tai skaitā piesaistot darbā iekšējā audita struktūrvienībā ekspertus no pamatdarbības funkcijām.
 

18.amatu saime "Iekšējais audits": I līmenis - 9.mēnešalgu grupa; II līmenis - 10.mēnešalgu grupa; III līmenis - 11.mēnešalgu grupa; IVA līmenis - 12.mēnešalgu grupa; IVB līmenis - 12.mēnešalgu grupa; V līmenis - 13.mēnešalgu grupa.

Valsts kancelejas organizētajos pasākumos regulāri tiek uzsvērta personālvadības funkcijas nozīmīguma pieaugums un loma jaunu procesu ieviešanā (talantu vadība, iestādes kultūras veidošana, u.c), kā arī noteikumu 29.punktā norādīts, ka klasificējot amatus jāvērtē funkcijas ietekme uz iestādes stratēģisko attīstību. Arī izstrādājot iestāžu stratēģijas, turpmāk vismaz vienam mērķim jābūt saistībā ar cilvēkresursu attīstību. Līdz ar to maināms personāla vadības amatu līmeņu sadalījums mēnešalgu grupās, nosakot, ka IIA, IIB līmenis - 10 mēnešalgu grupa, III- 11.mēnešalgu grupa, IV- 12.mēnešalgu grupa, V- 13 mēnešalgu grupa.

-

Iebildums par 39.3.saimes “Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība. Eiropas Savienības fondu revīzija” amatu līmeņu sadalījumu mēnešalgu grupās. Iepriekš 44.saimes “Ārvalstu finanšu instrumentu vadība” līdzvērtīgi amati bija klasificēti augstākās mēnešalgu grupās: departamenta direktors (VIID līmenis) 15 mēnešalgu grupā; departamenta direktora vietnieks (VC līmenis) 13 mēnešalgu grupā; vecākais eksperts (IIIC līmenis) un vecākais auditors (IIIB līmenis) 12 mēnešalgu grupā. Pašlaik sadalījums ir: departamenta direktors (IV līmenis) 14 mēnešalgu grupā (par 1 grupu zemāk); departamenta direktora vietnieks (III līmenis) 12 mēnešalgu grupā (par 1 grupu zemāk); vecākais eksperts (IIC un IIB līmenis) un vecākais auditors (IIA līmenis) 11 mēnešalgu grupā (par 1 grupu zemāk). Izskatot citas amatu saimes, ir redzams, ka līdzvērtīgi amati tiek klasificēti tajās pašās mēnešalgu grupās vai pat augstāk (piem. 37.saime “Politikas plānošana”, salīdzinot ar iepriekšējo 36.saimi “Politikas plānošana”). Nav saprotams, kāpēc ES fondu Revīzijas iestādes amatiem ir piešķirtas zemākās mēnešalgu grupas, salīdzinot ar iepriekšējo amatu katalogu, jo Revīzijas iestādes funkcijas un darbinieku pienākumi nav mainījušies. Revīzijas iestāde pilda neatkarīgā auditora funkcijas, kas kā pēdējā izskata un pārbauda Eiropas Komisijai deklarējamos izdevumus un sniedz par tiem neatkarīgu atzinumu.

Lūdzam 39.3.saimes “Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība. Eiropas Savienības fondu revīzija” amatu līmeņu sadalījumu mēnešalgu grupās noteikt šādi: departamenta direktors (IV līmenis) 15 mēnešalgu grupā; departamenta direktora vietnieks (III līmenis) 13 mēnešalgu grupā; vecākais eksperts (IIC un IIB līmenis) un vecākais auditors (IIA līmenis) 12 mēnešalgu grupā.

Noteikumu projekta anotācijas 1.3.sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” ir norādīts, ka svītrota amatu apakšsaime “Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde”, bet nav paskaidrots, kādēļ minēto amatu apakšsaimi nepieciešams svītrot un kur tā iekļauta. Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotāciju, paskaidrojot, kādēļ minēto amatu apakšsaimi nepieciešams svītrot un kur tā iekļauta.

-

No anotācijas 4. punktā minētā secināms, ka tiek paredzētas izmaiņas amatu saimēs, kuru rezultātā tiek svītrota amata apakšsaime "Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde", taču anotācijas ietvaros netiek sniegts pamatots skaidrojums, kādu apsvērumu dēļ tiek svītrota minētā amatu apakšsaime, ar kādu amata apakšsaimi tā tiks aizstāta vai kādai amatu apakšsaimei tā tiks pielīdzināta.

Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam skaidrot anotācijā šīs amata apakšsaimes svītrošanas nepieciešamību, sniedzot argumentētu pamatojumu un vienlaikus norādot ar kādu amata apakšsaimi tā tiks aizstāta vai kādai amatu apakšsaimei tā tiks pielīdzināta.
 

-

Iebilstam pret amatu apakšsaimes "Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde" svītrošanu (4. Izmaiņas amatu saimēs). 


 

-

Noteikumu projektā 5.2.17. Grāmatvedība (17. saime) ir iekļauti amati, kuru veicēji nodrošina iestādes (vai citu nozares iestāžu, vai iestāžu, kurām tiek sniegti grāmatvedības uzskaites pakalpojumi) grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu.
            Vēršam uzmanību, ka  noteikumu projektā 5.2.17. Grāmatvedība (17. saime) iekļautie amati vērtējami,  ņemot vērā  Profesiju klasifikatoru, kas ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2017.gada 23. maija noteikumiem Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" .
 

-

Lūdzu papildināt tekstu "iestādes gada administrējamo budžeta izdevuma apmēru" ar, piemēram, iekavās iekļautu informāciju "tai skaitā iestādes administrējamās apakšprogrammas".

-

Lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju, ko iekļauj "administrējamais budžeta izdevumu apmērs", lai nodrošinātu vienotu pieeju.  

-

Ierosinām I līmeni apvienot ar II, nesadalot mazās iestādes divos līmeņos. Pamatojums: Mazās iestādēs vadītāja darbu apjoms nav mazāks tāpēc, ka mazāks piešķirtā budžeta līdzekļu apjoms un  dažkārt tas rada vairāk problēmu un uzliek par pienākumu meklēt risinājumus. Lai arī, piemēram, atbalsta  funkcijas nodotas ārpakalpojumā, atbildība par visiem procesiem  ir iestādes vadītājam. Vadītājam ir jānodrošina gan stratēģiskā plānošana (stratēģijas, darba plāna izstrāde), risku pārraudzība, iepirkumu procedūras u.c. un jāiekļaujas ierobežotajos resursos.

-

Ņemot vērā iepriekš izteikto priekšlikumu ierosinām mainīt  punkta redakciju.

32.2.1. padotībā ir līdz 25 amatiem un iestādes budžeta izdevumi  līdz pieciem miljoniem euro;

Ierosinām precizēt amata nosaukumus - nodaļas (daļas) vadītājs, nodaļas vadītāja vietnieks, nosakot "struktūrvienības vadītājs, struktūrvienības vadītāja vietnieks"

34.5. V līmenis (piemēram, valsts līmeņa centralizētu iepirkumu procedūru veicējs, struktūrvienības vadītājs, struktūrvienības vadītāja vietnieks):

Lūdzu 14.saimes apakašsaimēs amatu līmeņiem piemērot šādas atalgojuma līmeņa grupas:
14.1.
I līmenis- 10.grupa
II līmenis- 11.grupa
III līmenis- 12.grupa
IV līmenis- 13.grupa

14.2.
I līmenis- 10.grupa
II līmenis- 11.grupa
III līmenis- 12.grupa

14.3.
I līmenis- 10.grupa
II līmenis- 12.grupa
III līmenis- 13.grupa

14.4.
I līmenis- 8.grupa
II līmenis- 9.grupa
IIIA/IIIB līmenis- 10.grupa
IVA/IVB līmenis- 11.grupa
V līmenis-12.grupa
VI līmenis- 13.grupa
Pamatojums:
Valsts kase ir nozīmīgs Latvijas finanšu sistēmas dalībnieks, un tās finanšu administrēšanas sistēmas pamatprincipi ir veidoti augstas reputācijas, drošas un mūsdienīgas valsts finanšu pārvaldības īstenošanas nolūkā. Finanšu resursu, aizdevumu un galvojumu vadība, finanšu risku vadība, valsts budžeta norēķini ir īpašas un ļoti būtiskas funkcijas valsts pārvaldē, kas prasa specifiskas kompetences, kas darba tirgū ir pieejamas ierobežotam skaitam potenciālo nodarbināto. 
Fontes Finanšu nozares atalgojuma pētījumā 14.saimes amati ir īpaši klasificēti un tiek lietoti tikai bankās Latvijā, kas nozīmē, ka 14.saimes amati ir tieši konkurējoši nozarē, kuras pamatbizness balstās uz finanšu pakalpojumu sniegšanu un tiek dāsni atalgoti.
2021.gada Finanšu nozares atalgojuma pētījuma parāda, ka pašreizējais atalgojuma līmeņa piedāvājums (viduspunkts) speciālistu grupās ir vismaz 25% zemāks nekā pētījumā redzamā mediāna (tikai pamatalga). Vadītāju amatiem šie paši lielumi atšķiras par vismaz 50%. Ja salīdzina kopējo gada atalgojumu starpība ir vēl ir lielāks.

-

Lūgums izvērtēt šī apakšpunkta pārnešanu pie apakšsaimes III līmeņa.

-

Ņemot vērā darba sarežģītību un atbildību, ierosinām 56.8. punktā minētajam līmenim noteikt 13.mēnešalgu grupu

-

Lūdzam papildināt amata katalogu ar amatiem, kuri iestādē veic vadības grāmatvedības uzskaiti, kas ir nodalīta no finanšu grāmatvedības. Šie amati nepieciešami iestādēs, kurām tiek sniegts finanšu grāmatvedības ārpakalpojums. Šo amatu pienākumos ietilpst saimniecisko darījumu dokumentu pirmspārbaude un izdevumu sadale atbilstoši klasifikācijai, kas noteikta normatīvajos aktos.
Šajos amatu pienākumos ietilpst arī dažādas informācijas sagatavošana gada finanšu pārskata vajadzībām, kā arī informācijas sniegšana  kontrolējošiem dienestiem. 

-

Ņemot vērā amata pienākumu sarežģītību un atbildību, ierosinām noteikt 60.5. punktā minētajam amatu saimes līmenim 13.mēnešalgu grupu.

-

Papildināt 5.2.20.3.Dokumentu pārvaldība (20.3. apakšsaime)
64.1. I līmeni (piemēram, lietvedis, lietvedības sekretārs, uzskaitvedis) ar pienākumiem no 5.2.25.Klientu apkalpošana (25. saime) 78.1.2.p., 78.1.3.p., 78.1.4.p., 78.1.5.p., 78.4.4.p., no 5.2.21.6.Lietotāju atbalsts (21.6. apakšsaime)73.1.1.p., 73.1.2.p., 73.1.3.p. pienākumiem.

-

Papildināt 64.2.II līmeni(piemēram, vecākais lietvedis, vecākais lietvedības pārzinis, vecākais speciālists) papildināt ar 5.2.25.Klientu apkalpošana (25. saime) 78.1.2.p., 78.1.3.p.,78.1.4.p., 78.1.5.p., 78.4.4.p., 78.4.6.p., 78.4.7.p., 78.5.1.p., 78.5.6.p., 78.5.7.p., 78.6.5.p. , no 5.2.21.6.Lietotāju atbalsts (21.6. apakšsaime) 73.1.1.p., 73.1.2.p., 73.1.3.p. pienākumiem.

-

Lūdzam izvērtēt amata "departamenta direktora vietnieks" iekļaušanas nepieciešamību pēc līdzības ar amatu "pārvaldes direktora vietnieks".
 

-

Lūdzam izvērtēt amata "departamenta direktora vietnieks" iekļaušanas nepieciešamību pēc līdzības ar norādi "pārvaldes direktora vietnieks".
 

-

Papildināt ar precizējošu informāciju, kas attiecas uz citu institūciju, papildinot ar Eiropas Savienību un starptautiskajām organizācijām

Sagatavo atzinumus par citu institūciju, Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju izstrādātajiem tiesību aktu un citu dokumentu projektiem, tai skaitā piedalās to dokumentu izstrādē un aktualizācijā.

lūdzu ievērot vienādu stilu un pieeju šajā un 94.2.8; 94.4.6; 94.4.8; 94.5.8; 94.7.3 uzskaitītajos punktos, kas attiecas uz vienādu pieeju nosaucot ārvalstu institūcijas.
 

-

Ņemot vērā, ka grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā stājas spēkā ar 2022.gada 1.jūliju un ir jānosaka atlīdzība, ierosinām papildināt, ka Valsts kanceleja nodrošina iestādes iesniegto amatu klasifikācijas saskaņošanu divu nedēļu laikā no informācijas saņemšanas.

118. Amatu klasifikācijas pārskatīšanu atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļai iestādes nodrošina līdz 2022. gada 31. decembrim. Iestāde nosūta Valsts kancelejai pilnu (atbilstoši iestādes personāla sarakstam) amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu (3. pielikums), piezīmju daļā norādot iepriekš ar Valsts kanceleju saskaņoto amata klasifikāciju, kā arī precizētos amatu aprakstus, ja tajos veiktas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē amata klasifikāciju.  Valsts kanceleja divu nedēļu laikā pēc iestādes amatu klasificēšanas rezultātu saņemšanas tos izvērtē un sniedz viedokli.