Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK), izvērtējot Ekonomikas ministrijas virzīto precizēto tiesību akta projektu – grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam", norāda uz sekojošajiem priekšlikumiem un nepieciešamajiem grozījumiem.

[1] Vienlīdzīga attieksme pret Rīgas un Pierīgas uzņēmumiem
LTRK uzsver, ka eksportējošo komersantu konkurence norisinās starptautiskā mērogā – tie sacenšas ar uzņēmumiem citās valstīs, nevis savā starpā Latvijas reģionos. Šī iemesla dēļ nav ne ekonomiski pamatoti, ne konkurences tiesību ietvaros pieļaujami, ka atbalsta intensitāte tiek noteikta būtiski zemāka Rīgas un Pierīgas uzņēmumiem. Jo īpaši tas attiecas uz apstrādes rūpniecības un augsto tehnoloģiju sektoriem, kuri Rīgā un Pierīgā ir īpaši attīstīti un sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam, nodarbinātībai un inovāciju kapacitātei.
Diferencēts atbalsta līmenis, balstoties tikai uz ģeogrāfisko novietojumu, veido būtisku nevienlīdzību starp uzņēmumiem, kavē jaunu investīciju piesaisti reģionos ar augstu attīstības potenciālu un rada risku zaudēt konkurētspējas priekšrocības. LTRK uzskata, ka visiem Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem ir jānodrošina vienlīdzīga pieeja atbalstam, neatkarīgi no to atrašanās vietas. Tāpēc aicinām pielīdzināt Rīgas un Pierīgas uzņēmumiem piemērojamo atbalsta intensitāti pārējo Latvijas reģionu līmenim, nodrošinot godīgu un vienlīdzīgu uzņēmējdarbības vidi visā valstī.

[2] Bio-metanola nozares iekļaušana atbalstāmo nozaru lokā
LTRK aicina iekļaut bio-metanola nozari kā atbalstāmu programmas ietvaros, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā. Bio-metanols ir otrās un turpmākās paaudzes biodegviela (t.s. modernā biodegviela, advanced biofuel), kas ir būtisks elements ilgtspējīgas enerģijas ražošanā un pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Tā ražošana un pielietošana ir cieši saistīta ar Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu un emisiju samazināšanu transporta sektorā.
Bio-metanola nozare jau ir atzīta kā viena no Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) atbalstāmajām nozarēm, un tās attīstība Latvijā rada iespēju ieņemt vadošu lomu šajā jomā starptautiskā mērogā. Ņemot vērā nozares potenciālu, inovāciju ietilpību un iespējamo pienesumu gan ekonomikā, gan eksportā, LTRK uzskata par nepieciešamu nodrošināt valsts atbalsta pieejamību arī šajā segmentā.
LTRK konkrētie priekšlikumi grozījumiem:
2.1. Anotācijas 1.2. punktā "Mērķa apraksts" jāpapildina ar bio-metanola ražošanu kā vienu no atbalstāmo investīciju virzieniem.
2.2. Bio-metanola ražošana jāiekļauj kā atbalstāma nozare, darbība un attiecināmo izmaksu kategorija arī MK noteikumu tekstā.
2.3. Noteikumu projekta 78.3. punktā jāparedz, ka Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "b" apakšpunkts neattiecas uz bio-metanola kā degvielas ražošanu un tālāku tirdzniecību enerģijas vajadzībām. Iespējama pieeja – izveidot atsevišķu sadaļu noteikumos, līdzīgi kā ar investīcijām primārajā lauksaimniecībā, pamatojoties uz ES tiesību aktu iespējām.

[3] Pārskatīt prasību par atalgojuma koeficientu 1,3 un 30% pieaugumu
Saskaņā ar noteikumu projekta 25. punktu uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz valsts atbalstu, jānodrošina, ka darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, mēneša vidējā bruto darba samaksa nav mazāka par reģiona vidējo algu, kas reizināta ar koeficientu 1,3. Savukārt gadījumos, kad projekta ietvaros netiek radītas jaunas darba vietas, bet tiek saglabātas esošās, papildus šim koeficientam tiek prasīts arī vismaz 30 % algu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Rezultātā šāds nosacījums nozīmē, ka uzņēmumiem jānodrošina atalgojums, kas faktiski atbilst 1,69 reizinātai reģionālajai vidējai algai.
LTRK ieskatā šāda prasība ir mākslīga un ekonomiski nesamērīga. Tā būtiski palielina ražošanas izmaksas, jo īpaši nozaru uzņēmumos ar augstu darbaspēka īpatsvaru, līdz ar to vājinot uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Īpaši nelabvēlīgi šis nosacījums ietekmē tos ražojošos uzņēmumus, kuri vēlas izmantot atbalsta programmu, balstoties uz jau esošiem darbiniekiem, taču objektīvi nespēj nodrošināt šādu krasu atalgojuma pieaugumu. LTRK aicina pārskatīt šīs prasības, nosakot samērīgāku pieeju un zemāku atalgojuma koeficientu gadījumos, kad tiek saglabātas esošās darba vietas, tādējādi nodrošinot programmas reālu pieejamību plašākam uzņēmumu lokam.

[4] Esošas infrastruktūras pārvietošanas izmaksu iekļaušana attiecināmo izmaksu sarakstā
LTRK aicina papildināt noteikumu projekta 17. punktu ar regulējumu, kas paredz iespēju attiecināt arī esošas ražošanas iekārtas pārvietošanas izmaksas uz jaunu objektu, ja šīs izmaksas nepārsniedz 20 % no kopējām attiecināmajām investīciju izmaksām.
Šāds risinājums ir būtisks gadījumos, kad uzņēmums attīsta jaunu ražošanas infrastruktūru, bet vienlaikus plāno izmantot jau esošas, pilnībā funkcionējošas un tehnoloģiski atbilstošas iekārtas. To pārvietošana uz jauno rūpnīcu var būt finansiāli apjomīga – sasniedzot pat vairākus miljonus eiro. Ja šādas izmaksas nav attiecināmas programmas ietvaros, atbalsts šiem projektiem kļūst faktiski nepieejams, neskatoties uz to stratēģisko nozīmi un efektīvu resursu izmantošanu. Tāpēc LTRK uzskata par nepieciešamu iekļaut šādu iespēju, lai nodrošinātu elastīgākus un uzņēmējdarbības realitātei atbilstošus nosacījumus.

[5] Pārskatīt prasību par apgrozījuma pieauguma apmēru un tā noteikšanas kritērijiem
MK noteikumu projekta 25.2. punkts paredz, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā uzņēmuma apgrozījuma apmērs pret investīciju projekta pabeigšanas gadu ir pieaudzis tādā apmērā, kāds ir attiecināmo izmaksu apmērs, kam piemērots koeficients “2”.
LTRK uzskata, ka šāds nosacījums nav samērīgs ar lielo investīciju projektu specifiku un faktiskajām īstenošanas praksēm. Šie ir apjomīgi un ilgtermiņa projekti, kuru realizācija bieži ilgst vairākus gadus, un kuru ietekme uz apgrozījuma pieaugumu var izpausties pakāpeniski – piemēram, jau no otrā īstenošanas gada. Ņemot vērā to, aicinām noteikt apgrozījuma pieauguma novērtēšanai atskaites punktu nevis projekta pabeigšanas gadā, bet gan salīdzinājumā ar gadu pirms projekta uzsākšanas vai pašu projekta uzsākšanas gadu. Tas nodrošinātu objektīvāku novērtējumu un atspoguļotu faktiskos ieguvumus projekta gaitā.
Tāpat aicinām pārskatīt apgrozījuma pieauguma mērķa aprēķina bāzi. Pašreiz noteiktā prasība – pieaugumam sasniegt divkāršu attiecināmo izmaksu apmēru – īpaši lielajiem projektiem (piemēram, ar 30–50 miljonu EUR attiecināmajām izmaksām) veido nesamērīgu slogu. Šādās situācijās uzņēmumam būtu jānodrošina apgrozījuma pieaugums par 60–100 miljoniem EUR, kas bieži nav proporcionāli ne projekta mērķim, ne tirgus iespējām. Tāpēc uzskatām, ka apgrozījuma pieauguma prasības atskaites bāzei būtu jāizmanto atbalsta (kapitāla atlaides) apmērs, nevis pilnās attiecināmās izmaksas.

-