Atzinums

Lūdzam punktā "4.4.3.3.Veidot apmācības par FinTech sektora nozīmi, t.sk. popularizējot tās izglītības iestādēs" detalizēti nodalīt atbildīgo iestāžu veicamās aktivitātes, kā arī norādīt finansējuma avotu.

-

Lūgums precizēt punktā "4.4.2.1. Stiprināt LIAA kompetenci inovatīvu finanšu pakalpojumu jomā" izpildes termiņu, nosakot ka konkrētā laika periodā (no 2025. gada līdz 2027. gadam) tiek noorganizētas kopā 5 mācību sesijas.

-

Lūdzam punktā 4.3.1.3. Nodrošināt FinTech sektoram nepieciešamos pakalpojumus uz Sabiedrības integrācijas fonda “Vienas pieturas aģentūras” bāzes detalizēti nodalīt atbildīgo iestāžu veicamās aktivitātes, kā arī norādīt finansējuma avotu

-

Stratēģijas rīcības virziena “Infrastruktūra un regulējums” 1. sadaļas “Vienkāršot ārvalstu FinTech uzņēmumu sadarbību ar valsts iestādēm ” 2. punkts (4.3.1.2.) “Izveidot klientu atbalsta tālruņa līnijas angļu valodā ārvalstu uzņēmumiem” – svītrot LIAA no atbildīgās iestādes saraksta.

-

Lūdzu pārskatīt informatīvajā ziņojumā norādīto uzdevumu ieviešanas termiņus, jo vairākos gadījumos kā izpildes termiņš ir noteikts 31.12.2025.
Nepieciešams izvērtēt, vai šāds termiņš ir reālistisks un atbilstošs plānotajām aktivitātēm, kā arī, ja nepieciešams, precizēt termiņus, lai nodrošinātu izpildes uzraudzību un praktisku ieviešanu.

-

Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģija 2025-2027", secināms, ka minētais dokuments pēc sava satura un mērķa ir politikas plānošanas dokuments.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 47.punktu informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus.
Savukārt iesniegtais informatīvais ziņojums satur turpmākos virzienus FinTech jomas turpmākajai attīstībai, kas, cita starpā, ir saistīti ar Latvijas valdības 2023. gada deklarācijā, kā arī citos politikas plānošanas dokumentos ietverto uzdevumu izpildi.
Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam un Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumiem Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" (turpmāk – MK not. Nr.737) – visi valsts attīstības plānošanas dokumenti, kas tiek izstrādāti, lai sekmētu valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos, - ir savstarpēji saitīti un atrodas vienotā politikas plānošanas sistēmā.
Uz Attīstības plānošanas sistēmas likuma pamata izdotie MK not. Nr.737 nosaka dažādus attīstības plānošanas dokumentu veidus atbilstoši šajos plānošanas dokumentos ietvertajam saturam un risināmajam jautājumam. Vēršam uzmanību, ka plānošanas dokumenta veidu nosaka nevis pēc nosaukuma, bet gan pēc tajā iekļautā satura. Iesniegtais ziņojums pēc satura atbilst MK not. Nr.737 ietvertajam īstermiņa vai vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentam – plānam.
Vienlaikus vēršu uzmanību, ka Finanšu ministrijas izvēlētais veids noformēt politikas plānošanas dokumentu informatīvā ziņojuma veidā skar šādus valsts pārvaldes un tiesiskās kārtības aspektus:
1) virzot projektu izskatīšanai Ministru kabinetā kā informatīvo ziņojumu, tiek veidota nepareiza politikas plānošanas dokumentu apstiprināšanas prakse;
2) Ministru kabinets jebkuru informatīvo ziņojumu pieņem tikai zināšanai, neuzņemoties par to politisku atbildību. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 4. panta pirmo daļu, Ministru kabinets kopumā atbild par valdības īstenoto politiku un katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību. Arī Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12. panta sestā daļa nosaka, ka valsts pārvaldes iestādes (ministrijas) nodrošina savā kompetencē esošo attīstības plānošanas dokumentu atbilstību hierarhiski augstākiem plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi Ministru kabineta kompetencē ir lemt par jaunu politikas iniciatīvu ieviešanu, nosakot konkrētus uzdevumus valsts pārvaldes iestādēm, uzraudzīt un, beidzoties politikas plānošanas dokumenta termiņam, saņemt politikas plānošanas dokumenta realizācijas ietekmes izvērtējumu.

Papildus vēršu uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 2. panta pirmo daļu Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru. Līdz ar to Ministru kabinets kā atbildīgās iestādes par pasākumu izpildi var noteikt tikai Ministru kabinetam padotas institūcijas - ministrijas un ministriju padotībā esošas iestādes.
Ņemot vērā iepriekš minēto aicinām noformēt “Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģija 2025-2027" kā rīcības plānu.

-

Lūdzu nodrošināt, ka visiem informatīvajā ziņojumā iekļautajiem attēliem un tabulām tiek pievienots atbilstošs virsraksts, datu ieguves laiks vai atspoguļotais periods, kā arī norādīts datu avots. Minētie precizējumi nepieciešami, lai nodrošinātu izpratni par pievienoto attēlu un tabulu saturu, to ietveršanas jēgu un mērķi, kā arī nodrošinātu to sasaisti ar stratēģijas tekstā minētajiem apgalvojumiem.

-

Lūdzu pārskatīt informatīvā ziņojuma tekstu, nodrošinot tā atbilstību formālās valodas prasībām. Tāpat nepieciešams pievērst uzmanību interpunkcijas zīmju, īpaši komatu, lietojumam un vārdu pareizrakstībai, lai nodrošinātu teksta kvalitāti un precizitāti.

-

Lūgums papildināt sadaļas “4.5. Rīcības virziens – Talantu pieejamība” uzdevumu “4.5.1.1. Noteikt konkrētās FinTech nozares speciālistu vajadzības (prasmes un skaitu)”, iekļaujot Ekonomikas ministriju kā līdzatbildīgo institūciju. Ekonomikas ministrija nodrošina darba tirgus prognozes, pieaugušo izglītības monitoringu, kā arī Cilvēkkapitāla attīstības padomes darba kārtībā ir jautājumi, kas  saistīti ar stratēģisko plānošanu uzņemšanai budžeta vietām augstskolās un atbilstībai darba tirgus vajadzībām.
 

-