Atzinums

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
Projekta ID
21-TA-506
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
02.12.2021.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
Iebildums
Anotācijas I.sadaļas 2.punktā “Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība” (8., 9.lpp.) norādīts, ka plānots, ka dati no iedzīvotāju reģistra datu izplatīšanas un pārvaldības platformā tiks apstrādāti no 2024.gada, savukārt dati no pārējiem reģistriem pakāpeniski tiks iekļauti līdz 2024.gada 31.decembrim. Informācijas apkopošana no reģistriem plānota VARAM īstenotā projekta “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma” projekta ietvaros.

Norādām, ka Tiesu administrācija nav VARAM īstenotā projekta “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma” dalībnieks, tāpat šobrīd neviens normatīvais akts Tiesu administrācijai nenoteic pienākumu pieslēgties un zemesgrāmatu datu nodošanai lietot vienotu un ātrdarbīgu datu izplatīšanas risinājumu jeb datu agregatora risinājumu (turpmāk – DAGR). Tiesu administrācijai nav pieejams pilns DAGR risinājuma tehnoloģiskais apraksts, līdz ar ko nav iespējams arī provizoriski noteikt nepieciešamos resursus Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas savietošanai ar DAGR. Ņemot vērā minēto, lūgums anotācijā norādīt, kā un par kādiem līdzekļiem plānots DAGR iekļaut datu saņemšanu no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
Iebildums
Anotācijas I.sadaļas 2.punktā “Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība” (7.lpp.) norādīts, ka Likumprojekts paredz, ka arī kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kas veic dzīvības apdrošināšanas darbības, būs jāsedz informācijas saņemšanas maksa no valsts informācijas sistēmām. Zemesgrāmatu pilna nodalījuma elektroniska atlase, ja tiek maksāta abonēšanas maksa ir 3,50 euro, savukārt vienkārša nodalījuma elektroniskā atlase izmaksā 1,70 euro. Provizoriski šādu pieprasījumu skaits no kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem ir 20 000 gadā, par vidējo summu 2,60 euro. Kopējās sedzamās izmaksas veido 52 000 euro.

Norādītā maksa par informācijas saņemšanu no zemesgrāmatas ir nekorekta. Tieslietu ministrija 2021.gada 8. oktobra atzinumā par likumprojektu jau norādīja, ja zemesgrāmatas informācijas sistēma tiek abonēta un lietotāju skaits ir no viena līdz pieciem lietotājiem, tad izmaksas mēnesī ir 55,00 euro abonēšanas maksa un vēl 3,50 euro par katru pilna nodalījuma pieprasījumu (Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrāža pielikuma (turpmāk – cenrādis) 4.punkts). Turklāt pastāv vēl citi informācijas saņemšanas veidi un attiecīgi samaksa par tiem. Ir iespēja pieprasīt atsevišķi vienu zemesgrāmatas nodalījumu, kas šobrīd maksā 5 euro vai nodalījuma daļu, kas maksā 1,70 euro. Augstāk minētās cenas attiecas uz pieprasījumiem, kas veikti pēc īpašuma adreses, nosaukuma, kadastra un nodalījuma numura.
Taču Likuma izpildei būs nepieciešama informācija, kas meklēta pēc kritērija – personas kods, proti, informācija par konkrētai personai piederošiem īpašumiem. Šādu informāciju Tiesu administrācija šobrīd sagatavo un izsniedz saskaņā ar cenrāža 10.punktu, kas paredz maksu par informācijas sagatavošanu aprēķināt pēc takses – 27,50 euro stundā (šobrīd Tiesu administrācija izstrādā grozījumus cenrādī un maksa par vienu izziņu par personai piederošu nekustamo īpašumu plānota 5,20 euro). Informācijai par personas īpašumiem, kas meklēta pēc personas koda, nav saistība ar abonēšanas maksu, tie ir atsevišķi pieprasījumi, par kuriem jāmaksā atsevišķa maksa par katru pieprasījumu. Turklāt Tiesu administrācija sniedz šādas izziņas tikai personai par viņas īpašumiem vai šīs personas pilnvarotam pārstāvim. Citām personām šādu informāciju sniedz ar tiesas priekšsēdētāja atļauju. Ja tiesas priekšsēdētājs ir pieņēmis lēmumu informāciju izsniegt, tad tiesa pati to arī izsniedz. Šādā gadījumā ir piemērojams Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra noteikumu Nr.96 “Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem” 2.pielikuma 12.punkts un maksa par izziņu ir 6,20 euro. Ņemot vērā minēto, attiecīgi nepieciešams precizēt anotāciju.
 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
Iebildums
Anotācijas I.sadaļas 2.punktā “Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība” (6., 7.lpp.) norādīts, ka atbilstoši valsts informācijas sistēmu turētāju sniegtajai informācijai, provizoriskā ietekme uz valsts budžetu, ja reģistru dati Likuma subjektiem tiktu atvērti, atsakoties no maksas pakalpojumiem, Likuma subjektiem par informācijas saņemšanu no valsts informācijas sistēmām un sedzot šo izmaksu daļu (par Likuma subjektu pieprasījumiem) no valsts budžeta līdzekļiem: Tiesu administrācijai: 1,2 miljoni euro gadā.

Tiesu administrācija, sniedzot informāciju FM par ieņēmumu samazinājumu no maksas pakalpojumiem, ja informācija Likuma subjektiem tiktu sniegta bez maksas, norādīja, ka nav iespējams nošķirt, kad Likuma subjekts informāciju pieprasa Likuma izpildei un kad – saviem mērķiem, turklāt, saņemot piekļuvi informācijai par konkrētai personai piederošiem īpašumiem, kas vispārīgi Likuma subjektiem nav pieejama, turklāt bez maksas, prognozējams, ka Tiesu administrācija zaudēs ieņēmumus no gandrīz visiem sniegtajiem zemesgrāmatas maksas pakalpojumiem. Kā risinājumu TA saskata pāreju uz zemesgrāmatu datiem kā atvērtajiem datiem, atsakoties no maksas pakalpojumu sniegšanas un pārejot uz zemesgrāmatas uzturēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Tiesu administrācija informēja FM, ka šādā gadījumā ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem samazinātos par 2 miljoniem eiro gadā, nevis 1,2 miljoniem. Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt anotāciju, norādot korektu Tiesu administrācijas kā Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja sniegto informāciju un atšifrējot, kā radusies anotācijā norādītā summa – 1,2 miljoni.
 
Piedāvātā redakcija
-