Atzinums

AS "Sadales tīkls" iebilst pret pieeju, ka elektroenerģijas sistēmas objektu aizsargjoslās būvdarbi varētu tikt veikti neņemot vērā elektrotīklu valdītāja tehnisko prasības un bez saskaņojuma ar elektrotīklu valdītāju. Šā pieeja pirmkārt rada draudus būvdarbu veicējam, kā arī rada riskus elektroenerģijas sistēmas un arī citu saistīto energoapgādes sistēmu darbības nepārtrauktībai un drošumam. Elektroenerģijas sistēmas operators ir atbildīgs par savas sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un drošumu, tāpēc atbilstoši normatīvajiem aktiem, savai kompetencei un darbības pieredzei izdod pamatotas tehniskās prasības būvdarbu veikšanai savu objektu aizsargjoslās, jaunu sistēmas pieslēgumu izveidei, esošo objektu pārvietošanai u.c. darbiem. Uzskatām, ka BVKB būtu ļoti sarežģīti objektīvi izvērtēt elektroenerģijas sistēmas un citu energoapgādes tīklu valdītāju tehnisko prasību atbilstību un pamatotību, nepārzinot visus sistēmas darbības aspektus. Noteiktu tehnisko risinājumu īstenošanai (pieslēgumu ierīkošanai, līniju pārvietošanai), noteiktos gadījumos var būt nepieciešamas tehniskas izmaiņas citos saistītos sistēmas elementos "dziļāk" sistēmā, kas maldīgi varētu tikt uzskatītas par nepamatotām prasībām. Pieņemot kādus lēmumus par infrastruktūras turētāju izdoto tehnisko prasību atbilstību, BVKB faktiski iejauktos infrastruktūras turētāja kompetencē, uzņemoties atbildību par radītajām sekām. Jau šobrīd spēkā esošais elektroapgādes jomas regulējums ierobežo sistēmas operatorus noteikt nepamatotas tehniskās prasības, piemēram, pieslēgumu izbūves procesā. Turklāt šā panta (1) daļas 4) punktā saskatāmas pretrunas Aizsargjoslu likumam, jo inženiertīklu pārbūvei izsniegtajās tehniskās prasības varētu tikt ietverts pienākums pārbūves projektu saskaņot ar citu skarto inženiertīklu valdītājiem, tādejādi radot formālu neatbilstību. Aicinām neattiecināt šā panta (4), (5), (6) daļas nosacījumus uz energoapgādes infrastruktūras valdītāju izdotajām tehniskajām prasībām. Ierosinām šā panta (3) daļā ietverto uzskaitījumu papildināt ar licencētu energoapgādes komersantu izdotajām tehniskajām prasībām.
 

-

AS "Sadales tīkls" iebilst pret piedāvāto 8.panta redakciju, kas paredz ierobežot atbildību par inženiertīklu bojāšanu. Energoapgādes nepārtrauktības un būvdarbu veicēju dzīvības un veselības risku dēļ būtu jādara viss, lai precizētu inženiertīklu novietojumu būvlaukumā. Liela daļa sadales tīkla elektrolīniju ir izbūvētas pirms 2012.gada, kad stājās spēkā nosacījumi par precīzu inženiertīklu uzmērīšanu. Pat ja tās ir precīzi uzmērītas, elektrolīniju novietojums (dziļums, arī horizontāla nobīde) var būt radusies elektrolīnijas ekspluatācijas  (40 gadu) laikā – smagās meža un lauksaimniecības tehnikas iedarbība, zemes augstuma līmeņu izmaiņas u.t.t. Operatoram objektīvi nav līdz centimetriem precīzas informācijas par pazemes elektrotīklu novietojumu un dziļumu. Šo informāciju var iegūt tikai veicot skatrakumus attiecīgajā objektā. Ir būtiski svarīgi ņemt vērā, ka ATIS sistēmā iesniegtie dati ir iesniegti ar noteiktu mēroga precizitāti - Sadales tīkls gadījumā shematiski. Likumprojekta redakcija var maldināt iesaistītās puses, sniedzot nepamatotu priekšstatu, ka ATIS dati varētu būt uzskatāmi par augstas precizitātes datiem. Kā kompromisa risinājumu piedāvājam noteikt, ka būvniecības procesa dalībnieks nenes atbildību par nodarītajiem pazemes infrastruktūras bojājumiem, ja inženiertīkla novietojums neatbilst augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datiem vai  neatbilst inženiertīklu pārstāvja dabā uzrādītajai inženiertīkla atrašanās vietai.    
 

(1) Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un saistītās infrastruktūras būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu veicējs ir izpildījis visus izsniegtās rakšanas darbu atļaujā noteiktos nosacījumus, tomēr pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
1) pastāv būtiska novirze starp inženiertīkla faktisko un augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijas datos norādīto novietojumu;
2) pastāv būtiska novirze starp inženiertīkla faktisko un ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja uzrādīto atrašanās vietu, ja inženiertīklu novietojuma uzrādīšana dabā veikta dēļ augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu neesamības vai citu apstākļu dēļ.
 

Tehnisko noteikumu derīguma termiņš 5 gadi ir pārāk ilgs termiņš, vismaz attiecībā uz elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumu izveides vai esošās sadales sistēmas infrastruktūras pārvietošanas/pārbūves nosacījumiem. 5 gadu laikā elektroenerģijas sadales sistēmas operatora izsniegtās tehniskās prasības var kļūt novecojušas un neaktuālas, ņemot vērā to, ka elektroenerģijas sadales sistēmā notiek nepārtraukta attīstība – jaunu sistēmas lietotāju pieslēgumu īstenošana, lietotāju pieprasītās slodzes izmaiņas,  esošo elektrotīklu atjaunošanas darbi, elektrotīkla pārvietošana pēc trešo personu ierosinājuma, citi ar elektroenerģijas sadales sistēmas nepārtrauktas darbības, apkalpošanas un drošuma nodrošināšanu saistīti darbi. Var rasties nepieciešamība objektīvu apstākļu dēļ pārskatīt izsniegtās prasības, piemēram, tādēļ, ka plānotā pieslēguma vieta sistēmā vai pārvietojamā elektrolīnija var vairs neatrasties vietā, kur tā bija norādīta pieslēguma tehniskajās prasībās. Tehnisko prasību izsniegšana uz pieciem 5 var būtiski ietekmēt citu elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju pieslēgumu īstenošanu un elektroenerģijas sadales sistēmas attīstības plānu īstenošanu, jo visu šo periodu sistēmas attiecīgā daļa jāsaglabā nemainīgā stāvoklī un jārezervē tehniskajās prasībās pieprasītā sistēmas jauda, liedzot ot izmantot citiem. Būtu jāparedz tehnisko prasību izsniedzēja izņēmuma tiesības mainīt tehniskās prasības, ja šādām izmaiņām ir tehnisks vai ekonomisks pamatojums. Ņemot vērā, ka saistīto inženiertīklu pieslēgumu un pārvietošanas darbu īstenošana varētu tikt īstenota īsākos termiņos nekā pati  pamatobjekta būvniecība, atsevišķu būvniecības lietu ietvaros, tad attiecībā uz šīm aktivitātēm varētu tikt izsniegti tehniskie noteikumi ar īsāku derīguma termiņu (piemēram 2 gadi), minimizējot ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas uzturēšanas un attīstības procesiem.
 

(2) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa laikā tehnisko noteikumu izdevējs nav tiesīgs izdot jaunus vai izdarīt grozījumus tehniskajos noteikumos attiecīgās būvniecības ieceres realizācijai, izņemot gadījumus, kad minētajām izmaiņām ir tehnisks vai ekonomisks pamatojums.