Atzinums

Prioritātes tiek noteiktas trīs līmeņos – valsts, resora/ministrijas un iestādes līmenī. Ņemot vērā, ka pieejamais finansējums valsts IKT prioritāšu īstenošanai nebūs pietiekams visu identificēto vajadzību nodrošināšanai, būtiski saglabāt iestādes kompetenci noteikt tās IKT aktivitātes, kas ir prioritāras konkrētās iestādes darbības nepārtrauktībai, funkciju nodrošināšanai un attīstībai. Tas ir īpaši nozīmīgi, lai iestādes varētu attīstīt inovācijas gan iekšējo procesu efektivizēšanā, gan publisko pakalpojumu sniegšanā.

Vienotu un centralizētu IKT risinājumu attīstība un izmantošana ir atbalstāma, ja tā nodrošina efektivitāti, savietojamību un resursu racionālu izmantošanu. Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā, ka atsevišķas iestāžu informācijas sistēmas ir cieši integrētas ar konkrētās iestādes pamatdarbības procesiem un nodrošina specifiskas, tai deleģētas funkcijas. Šādu sistēmu turpmāka uzturēšana un attīstība ir būtiska iestādes funkciju izpildei un nereti prasa specifiskas nozares un biznesa procesu zināšanas, kuras nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt, neiedziļinoties konkrētās iestādes darbības procesos. Piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas gadījumā tādas ir ISBN piešķiršanas sistēmas, periodikas portāls, ATS un citas. Līdz ar to būtu saglabājama iespēja iestādei patstāvīgi noteikt šādu pamatdarbībai kritiski nozīmīgu informācijas sistēmu attīstības prioritātes, pieņemt lēmumus par to uzturēšanu un attīstību, kā arī nodrošināt šo lēmumu īstenošanu no iestādes budžeta līdzekļiem, neradot papildu administratīvo un finanšu slogu.

-

Aicinām izvērtēt pastāvošo kārtību institūcijas, ministrijas/nozares un valsts (VARAM) savstarpējās attiecībās. Šobrīd jau ir izveidota nozīmīga iestrāde un vairāki procesi, kas pēc savas būtības pilda pārraudzības un pārvaldības funkcijas, tāpēc, izvērtējot esošos procesus, nepieciešami tikai precizējumi, nevis visas sistēmas pārmaiņas, kontekstā ar informatīvā ziņojuma 1.1.uzdevumu VARAM.

-

Lai nodrošinātu efektīva normatīvā regulējuma ieviešanu IKT pārvaldības jomā, ir nepieciešama diskusija ar institūcijām, izvērtējot atkarības, šķēršļus, ietekmi uz procesiem, pirms regulējuma ieviešanas.

-

Informatīvā ziņojuma priekšlikumā 1.3. "Ieviest IKT projektu lietderības izvērtēšanas modeli", t.sk. 4.attēlā "Trīs līmeņu IKT aktivitāšu izvērtējuma modelis", ir pirmšķietami pretrunas, jo no vienas puses tiek norādīts, ka jau esošajā kārtībā 2.līmenī ir vajadzīgs IKT būvvaldes saskaņojums un pozītīvs atzinums ir priekšnosacījums, kā arī 3.līmenī tiek norādīts, ka ir nepieciešams IKT būvvaldes atzinums. Ja abos gadījumos ir vajadzīgs IKT būvvaldes atzinums, lūdzu izvērtēt 3 līmeņu lietderīgumu un pārskatīt pieeju - saglabājot 2 līmeņus.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18.panta pirmā daļa nosaka, ka ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā.
IKT aktivitātes lietderības, risinājumu alternatīvas, atbilstību jomas arhitektūrai, kā arī sagādes/ iepirkumu metodes, uzturēšanas izmaksas un būtiskāko risku izvērtējums nav ministrijas kompetences jautājums, jo ministrijā nav šāda līmeņu ekspertu.

-

Lielas vai stratēģiskas IKT resursu attīstības aktivitātei nav definētas izmaksas, kuras tiek uzskatītas par būtiskām uzturēšanas izmaksām visā risinājuma dzīves ciklā.




 

-

Lielas vai stratēģiskas IKT resursu attīstības aktivitātei nav definēts, ko saprast ar - rada būtisku piegādātāju atkarības vai tehnoloģiskās ilgtspējas risku? Kādi ir kritēriji?

-

Nacionālā drošības likuma 22.² pantā un Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības" ir minētas IKT kritiskās infrastruktūras aizsardzības prasības, t.sk., ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sniedz atzinumu par darbiniekiem un izvēlētajiem pretendentiem pieņemšanai attiecīgajā darbā un komersantiem, kurš sniedz nozīmīgu pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā. Attiecīgi, lai informatīvajā ziņojumā minētās institūcijas, jaunveidojamās organizācijas un neatkarīgi eksperti varētu detalizēti vērtēt informāciju, kas ir saistīta ar IKT kritiskās infrastruktūras darbību, ir nepieciešams iegūt akceptu no SAB vai paredzēt īpašu kārtību, kādā veidā aktivitātes IKT kritiskās infrastruktūras jomā tiek vērtētas un skaņotas.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 606 "Valsts datu apstrādes mākoņa noteikumi" 8. punktu Valsts mākoņdatošanas pakalpojumu platformas pārzinis ir Valsts digitālās attīstības aģentūra, kura tajā skaitā uzrauga valsts mākoņdatošanas platformu pārziņu sniegto mākoņdatošanas pakalpojumu kvalitāti.
Likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.panta piektā daļa nosaka, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), uzturot un attīstot tās rīcībā esošo datu centra infrastruktūru, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, var sniegt datu centra, skaitļošanas resursu nodrošināšanas, datu apstrādes, datu īstermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas, kā arī datu ilgtermiņa uzglabāšanas maksas pakalpojumus valsts pārvaldes, jo īpaši zinātniski pētnieciskajām institūcijām, izglītības iestādēm un kultūras institūcijām.
Informatīvā ziņojumā un tā pielikumos nav sniegts detalizēts izvērtējumus, kādu ietekmi uz valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanu, zinātnisko darbību un izglītību un valsts budžetu atstātu LNB datu centra resursu un LNB speciālistu pievienošana un iekļaušana jaunveidojamā institūcijā - Digitālo inovāciju atbalsta nacionālā aģentūra (DIANA), jo LNB bez datu centra un mākoņdatošanas platformas pakalpojumu nodrošināšanas ir arī zinātniskā institūcija un izglītības iestāde.
Ņemot vērā minēto, VDAA kā ietilpstošā iestāde DIANA nevar vienlaikus uzraudzīt valsts mākoņdatošanas platformu pārziņu (pati sevi) sniegto mākoņdatošanas pakalpojumu kvalitāti un būt brokeris, līdz ar to šāda apvienošana bez detalizētas izpētas un ietekmi uz valsts budžetu, funkcijām, zinātnisko un izglītības jomas darbību, nav pieļaujama.

-

Informatīvajā ziņojumā nav pietiekami izvērtēta Valsts digitālās attīstības aģentūras līdzšinējā pieredze Elektronisko iepirkumu sistēmas uzturēšanā, tostarp katalogu pārvaldībā un iepirkumu organizēšanā. Tāpat nav analizēti riski, ko rada pārmērīga IKT resursu centralizācija vienā institūcijā – kiberdrošības apdraudējumi, IKT resursu funkcionalitātes un pakalpojumu klāsta ierobežojumi, kā arī negatīvā ietekme uz konkurenci tirgū.

-

Informatīvā ziņojuma 5.pielikumā ietvertie dati par budžeta izpildi, IKT darbinieku skaitu un personāla izmaksām, IKT resursiem (sistēmām) un IKT darbiniekiem ir maldinoši un neatspoguļo reālo situāciju valsts pārvaldē IKT jomā bez detalizētāka skaidrojuma un nav izmantojami datos balstītu lēmumu pieņemšanā. Piem., IKT amatu skaitu salīdzinot ar IKT proporcionālā atlīdzība (EUR). Tāpat arī kļūdaini sniegta informācija par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) IKT sistēmu skaitu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas darbinieku skaitu, kas izteikta pilnas slodzes ekvivalentos (IKT staff FTEs). No līknes izriet, ka LNB datu centra un IKT infrastruktūras uzturēšanā tiek nodarbinātas vismaz 45 amata vietas, lai gan reāli - 33 amata vietas, jo pārējās IKT amata vietas ir saistītas ar zinātnisko darbību u.c. funkciju nodrošināšanu.
 

-

Lūdzam papildināt II nodaļas priekšlikumu 2.1. “Attīstīt atbalsta pakalpojumu un valsts IKT sagādes centru”, paredzot, ka Valsts pakalpojumu centra darbības modeļa izstrādē līdztekus horizontālo IKT pakalpojumu konsolidācijai nodrošina specializēto nozaru kompetenču saglabāšanu un attīstību, tostarp spēju sniegt tehnoloģisko atbalstu nozares procesu, informācijas sistēmu, datu un digitālo pakalpojumu pilnā dzīves ciklā, kā arī nozares politikas veidotāja līdzdalību attīstības prioritāšu, pakalpojumu kvalitātes un investīciju noteikšanā.

-

Lūdzam papildināt II nodaļas priekšlikuma 2.1. uzdevumu par Valsts pakalpojumu centra darbības modeļa izstrādi un darbības uzsākšanu, paredzot, ka pirms funkciju un resursu konsolidācijas izvērtē tās ietekmi uz nozaru pakalpojumu nepārtrauktību, uzkrātās ekspertīzes saglabāšanu, personālu, finansējumu, informācijas sistēmām, datu pārvaldības atbildību un spēkā esošajām līgumu un projektu saistībām, konsolidāciju īstenojot pakāpeniski atbilstoši pārejas plānam.

-

Lūdzam papildināt II nodaļas priekšlikumu 2.2. “Turpināt IKT resursu un kompetenču konsolidāciju specializētos kompetenču centros”, paredzot skaidru funkciju un atbildības sadalījumu starp Valsts pakalpojumu centru un specializētajiem kompetenču centriem, nepieļaujot savstarpēji saistītu nozares zināšanu un ekspertu komandu sadrumstalošanu vai specializētās kompetences aizstāšanu ar vispārēju tehnoloģisko atbalstu.

-

Lūdzu papildināt 6. pielikuma sadaļu “Digitālo inovāciju atbalsta nacionālā aģentūra DIANA”, paredzot, ka piedāvātajā institucionālajā modelī saglabā skaidri identificējamus specializēto nozaru digitālo ekosistēmu kompetenču virzienus, nodrošina attiecīgo nozaru politikas veidotāju līdzdalību pārvaldībā un nepieļauj specializēto kompetenču pakārtošanu tikai horizontālo pakalpojumu prioritātēm; institucionālās padotības, funkciju un resursu konsolidācijas risinājumu pamato ar alternatīvu un ietekmes izvērtējumu.

-