Atzinums

Atsaucoties uz Visaptverošās valsts aizsardzības Darba grupas sanāksmes diskusiju, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Sabiedriskā medija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aicinājumiem, Aizsardzības ministrija (turpmāk - AM) rosina iekļaut regulējumu, kas atļauj A, B, C un D kritiskās infrastruktūras kopumā iekļauto kritiskās infrastruktūras objektu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un pašvaldībām iegādāties Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta sadaļā ML13 minētās preces (Bruņotas ierīces vai aizsargierīces, to konstrukcijas un sastāvdaļas), lai sniegtu iespēju nodrošināt kritiskās infrastruktūras objektu un pašvaldību kritisko funkciju darbiniekus ar augstākās kategorijas individuālās aizsardzības līdzekļiem.
Ievērojot iepriekšminēto AM lūdz papildināt 3. pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

(1³) A, B, C un D kritiskās infrastruktūras kopumā iekļauto kritiskās infrastruktūras objektu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un pašvaldībām ir atļauts iegādāties Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta sadaļā ML13 minētās preces (Bruņotas ierīces vai aizsargierīces, to konstrukcijas un sastāvdaļas) individuālās aizsardzības nolūkiem.

Aizsardzības ministrija ierosina noteikt drošības iestādes atzinuma sniegšanas termiņu ministrijas licencēšanas komisijai, licences izsniegšanas procesa efektivizācijai - viena mēneša laikā no informācijas pieprasījuma saņemšanas dienas vai trīs mēnešu laikā, ja komersanta struktūrā ir vismaz viena ārvalstu fiziskā vai juridiskā persona. Tiek paredzēta arī iespēja pagarināt atzinuma sniegšanas termiņu vēl līdz trim mēnešiem, informējot par to Aizsardzības ministriju.

(6²) šā  panta ceturtās daļas 6. punktā un sestās daļas 10. punktā noteiktās pārbaudes drošības iestāde veic viena mēneša laikā no informācijas pieprasījuma saņemšanas dienas vai trīs mēnešu laikā, ja komersanta struktūrā ir vismaz viena ārvalstu fiziskā vai juridiskā persona. Drošības iestāde ir tiesīga pagarināt atzinuma sniegšanas termiņu līdz trim mēnešiem, informējot par to Aizsardzības ministriju.
 

Aizsardzības ministrija izvirza priekšlikumu samazināt prasības komersantiem, kuri plāno saņemt vai ir saņēmuši ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta (turpmāk - saraksts) sadaļās  ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm, t.i. neattiecināt likuma 5. panta sestās daļas 3. un 9. punktu, jo tā komercdarbība nav saistīta ar munīcijas, ieroču un sprāgstvielu apriti.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (kodifikācija) regulējums nav attiecināms uz komercdarbību ar saraksta sadaļās ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm, kas nav munīcija, ieroči un sprāgstvielas. Spēkā esošais regulējums paredz komercdarbībai ar saraksta sadaļās  ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm, vienlīdzīgas prasības, kā  komercdarbībai ar munīciju, ieročiem un sprāgstvielām.

Papildināt 5. pantu ar 6¹ daļu šādā redakcijā:
(6¹) šā panta sestās daļas 3. un 9. punktā noteiktās prasībās nav attiecināmas uz komersantiem, kuri plāno saņemt vai ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta sadaļās  ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm.
 

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Latvijā ir noteikts minimālais pamatkapitāla lielums komercdarbības uzsākšanai 2800.0 eiro apmērā. Sakarā ar to, ka ministrijas speciālā atļauja (licence) saistīta ar jaunas komercdarbības uzsākšanu, ierosinām noteikt vismaz minimālo paša kapitāla slieksni (pamatkapitāls + peļņa), t.i. finanšu līdzekļu pieejamību jaunas komercdarbības uzsākšanai.
 

Papildināt 5. panta sesto daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:
12) paša kapitāla lielums ir mazāks par 2800 eiro.
 

Likuma regulējums paredz Aizsardzības ministrijai pārbaudīt licencēto komersantu patiesā labuma guvēju kontrolē esošos komersantus. Ja patiesā labuma guvēju kontrolē esošie komersanti ir investīcijas fondi vai biržā kotēti uzņēmumi, to ietekme uz licencēto komersantu nav noteicoša, tādējādi ierosinām svītrot regulējumu par šādu komersantu pārbaudi.
 

Izteikt 5. panta sestās daļas 10. punktu šādā redakcijā:
10) komersants vai tā patiesais labuma guvējs, tai skaitā cits tā kontrolē esošs komersants (izņemot investīcijas fondus vai biržā kotētus uzņēmumus), pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos ierobežojumus vai valsts drošības iestāžu rīcībā ir ziņas, ka tā darbība vērsta pret valsts drošību, saistīta ar organizēto noziedzību vai citām kriminālsodāmām darbībām;
 

Likums paredz, ka Ministru kabinets izsniedz Izraēlas valsts, Ukrainas valsts utt. pilsoņiem (pilsoņiem, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņi)  atļauju darbam ar militārajām precēm. Priekšlikums paredzēts, ka šādu atļauju izsniegs Aizsardzības un Ārlietu ministrija, jo starptautiskās attiecības (stratēģiskā partnerība) ir Ārlietu ministrijas kompetencē un komersantu pārbaude ir Aizsardzības ministrijas kompetencē, t.i. nav nepieciešams iesaistīt Ministru kabinetu jautājuma risināšanā. Aizsardzības ministrija izsniegs šādu atļauju, ja ministrijai un drošības iestādei būs iespēja veikts visas nepieciešamās pārbaudes speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai.

Izteikt 5. panta sestās daļas 8. punktu šādā redakcijā:
8) komersanta dalībnieki (juridiskās personas) ir reģistrēti valstī, kas nav Latvijas Republika vai Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, un nav saņemta attiecīga Aizsardzības un Ārlietu ministriju atļauja.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (kodifikācija) regulējums paredz kontrolēt licencēto komersantu profesionālo darbību. Secināms, ka likuma 5. panta sestās daļas 6. punkta regulējums ir pārāk plašs un nepieciešams svītrot vārdus “vai citu normatīvo aktu prasības”, atstājot tikai profesionālus pārkāpumus. Šajā gadījumā, jauna regulējuma redakcija, dublēs precizēto 5. panta sestās daļas 3. punkta regulējumu, tādējādi ierosinām svītrot regulējumu. Papildus norādām, ka jau šobrīd likums paredz, ka ministrijas licencēšanas komisijai ir nepieciešams anulēt vai apturēt speciālās atļaujas (licences) darbību par jebkura normatīvā akta pārkāpumu, piemēram, ja komersantam ir nebūtiski nodokļu parādi, kas nav pieņemams.
 

 Svītrot 5. panta sestās daļas 6. punktu:
(6) ir pārkāptas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības vai speciālajā atļaujā (licencē) iekļautie nosacījumi;
 

Aizsardzības ministrija izvirza priekšlikumu veikt grozījumus likuma 5. panta sestās daļas 3. punktā un svītrot komersantu vides, konkurences un darba tiesību būtiskus pārkāpumus kā kritērijus speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanai vai anulēšanai. Tādējādi ministrijas licencēšanas komisija ņem vērā administratīvā procesā pieņemtos lēmumus tikai par komersantu profesionālās darbības pārkāpumiem. Ministrijas priekšlikums izvirzīts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (kodifikācija) prasībām, kas paredz komersantu profesionālās darbības kontroli. Tostarp vides, konkurences un darba tiesību būtiski pārkāpumi ir soda sankciju piemērošanas gadījumi citos procesos.
Administratīvās sodāmības ilgumu noteic Administratīvās atbildības likums, tādējādi izvirzām priekšlikumu svītrot spēkā esošā regulējuma noteikto laika periodu.
 

Izteikt 5. panta sestās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
3) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai administratīvā procesā pieņemto lēmumu  par būtisku attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, ir konstatēti komersanta profesionālas darbības būtiski pārkāpumi.
 

Aizsardzības ministrija izvirza priekšlikumu samazināt prasības komersantiem, kuri plāno saņemt vai ir saņēmuši ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta (turpmāk - saraksts) sadaļās  ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (kodifikācija) regulējums nav attiecināms uz komercdarbību ar saraksta sadaļās ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm, kas nav munīcija, ieroči un sprāgstvielas. Spēkā esošais regulējums paredz komercdarbībai ar saraksta sadaļās  ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm, vienlīdzīgas prasības, kā  komercdarbībai ar munīciju, ieročiem un sprāgstvielām. Komercdarbība ar saraksta sadaļās  ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm nav saistīta ar papildus draudiem dzīvībai vai sabiedrības veselībai, tādējādi, nav nepieciešams izvirzīt prasības par komercdarbībā iesaistīto fizisko personu veselības stāvokli vai pārkāpumiem, kas nav saistīti ar komersanta profesionālo darbību (t.i. ieroču, munīcijas vai sprāgstvielu apriti), ka arī veikt šādu komersantu darbinieku drošības iestādes pārbaudi.
 

Papildināt likuma 5. pantu ar 4² daļu šādā redakcijā:
(4²)  šā panta ceturtās daļas 3., 5., 7. un 12. punktā noteiktās prasības nav attiecināmas uz komersantiem, kuri plāno saņemt vai ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta sadaļās  ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm.
             
Papildināt likuma 5. pantu ar 4³ daļu šādā redakcijā:
(4³) šā panta ceturtās daļas 6. punktā noteiktās prasībās nav attiecināmas uz komersantu darbiniekiem darbam ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta sadaļās  ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm.

Likuma 5. panta ceturtās daļas 3. punktā noteiktais regulējums paredz ierobežojumus fiziskajām personām, saistībā ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītajiem pārkāpumiem vai pārkāpumiem ieroču aprites jomā. Piedāvātais regulējums sadala 5. panta ceturtās daļas 3. punkta regulējumu atbilstoši pārkāpumu veidiem, kā arī noteic, ka tiek ņemti vērā tikai tie pārkāpumi ieroču aprites jomā, kas ir saistīti ar darbības apturēšanu vai anulēšanu. Līdzīgs regulējums ir iekļauts Ieroču aprites likumā.
 

Izteikt 5. panta ceturtās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
5) nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes vai, ja sods nav izpildīts, kamēr nav pagājis gads pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām;

Papildināt 5. panta ceturto daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:
12) nav ierobežotas (atņemtas uz laiku vai anulētas) iegādāšanās, glabāšanās vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā.
 

Likuma 5. panta ceturtās daļas 1. punkts paredz, ka Ministru kabinets izsniedz Izraēlas valsts, Ukrainas valsts utt. pilsoņiem (pilsoņiem, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņi)  atļauju darbam ar militārajām precēm. Priekšlikums paredzēts, ka šādu atļauju izsniegs Aizsardzības un Ārlietu ministrija, jo starptautiskās attiecības (stratēģiskā partnerība) ir Ārlietu ministrijas kompetencē un komersantu pārbaude ir Aizsardzības ministrijas kompetencē, t.i. nav nepieciešams iesaistīt Ministru kabinetu jautājuma risināšanā. Aizsardzības ministrija izsniegs šādu atļauju, ja ministrijai un drošības iestādei būs iespēja veikts visas nepieciešamās pārbaudes speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai.

 

Izteikt 5. panta ceturtās daļas 1.  punktu šādā redakcijā:
1) ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņi, vai iepriekš neminētas valsts pilsoņi, ja ir saņemta Aizsardzības un Ārlietu ministrijas atļauja.

Šobrīd likuma 5. panta ceturtās daļas regulējums paredz, ka veicot komersanta pārbaudi, Aizsardzības ministrija pārbauda akcionārus (fiziskās personas),  kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir lielāka par 10 procentiem, savukārt Aizsardzības ministrija izvirza priekšlikumu samazināt pārbaudāmo akcionāru skaitu, t.i. palielināt pārbaudāmo akcionāru līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā līdz 15 procentiem, jo šādi akcionāri vienpersoniski neietekmē uzņēmuma lēmumus. Grozījumi likumā samazinās administratīvo slogu un paātrinās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu.
 

     Izteikt  5. panta ceturto daļu šādā redakcijā:
(4) Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm ir tiesīgi saņemt Latvijas Republikā reģistrēti individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja to dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 15 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, patiesie labuma guvēji, prokūristi, vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki, kas tieši saistīti ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču ražošanu, remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, atbilst šādām prasībām: