Atzinums

Ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma procesu veicošo institūciju kompetence neatšķiras, Iekšlietu ministrijas ieskatā panta redakcijā nav nepieciešamības atsevišķi uzskaitīt panta, kas paredz administratīvo atbildību, daļas.

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 16. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija.

Precizēt projekta anotācijas 1.3. sadaļā ietverto problēmas aprakstu, kurā norādīts, ka  pašreizējais pakalpojumu drošuma regulējums ir spēkā kopš 2004. gada, nepieciešams precizēt atsevišķas normas Preču un pakalpojumu drošuma likumā (turpmāk- likums), lai atvieglotu regulējuma piemērošanu, kā arī saskaņotu ar citiem patērētāju tiesību aizsardzības jomas regulējumiem.
Vēršam uzmanību, ka anotācija izstrādāta likumprojektam "Pakalpojumu drošuma likums", nevis likumprojektam "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā", kā maldīgi var secināt no iepriekš minētā teksta. Tāpēc anotācijā būtu skaidri norādāms, ka runa ir par likumprojektā ietverto regulējumu atsevišķos jautājumos, kas precizēts salīdzinājumā par pašreiz spēkā esošo regulējumu Preču un pakalpojumu drošuma likumā, lai atvieglotu tā piemērošanu.

-

Lūdzam anotācijas 1.1. sadaļā projekta aprakstā precizēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/988 pieņemšanas datumu.

-

Likumprojekta anotācijas (ex-ante) 1.1. sadaļas likumprojekta izstrādes pamatojumā  norādīts, ka 2003.gada 10.maijā tika pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (turpmāk – Regula 2023/988), kas aizstāj Direktīvu 2001/95/EK. Ņemot vērā, ka direktīva tiek aizstāta ar regulu, preču drošuma prasības turpmāk tiks noteiktas Regulā 2023/988, attiecīgi nepieciešams pārskatīt Preču un pakalpojumu drošuma likumu, tajā saglabājot normas, kas attiecas tikai uz pakalpojumu drošumu.

Tādējādi attiecīgi ir aizpildāma arī anotācijas 5. sadaļa par likumprojekta atbilstību Regulas 2023/988 normām.
 

-

Likumprojekta anotācijas (ex-ante) 7.1. sadaļā norādīts, ka šā likuma ievērošanu uzrauga un kontrolē iestāde, kurai šāda atbildība paredzēta saskaņā ar normatīvo aktu. Tirgus uzraudzību dažādās jomās veic šādas institūcijas: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Veselības inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests, Būvniecības valsts kontroles birojs, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts vides dienests, Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūra, Valsts policija, VSIA "Latvijas proves birojs".

Vēršam uzmanību, ka Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 21. pantā noteikts, ka pirotehnisko izstrādājumu aprites uzraudzību veic ne tikai Valsts policija (par uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem), bet atbilstoši savai kompetencei arī citas valsts pārvaldes institūcijas un Aizsardzības ministrija (par militāro pirotehniku).   
Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likuma 29. pants tostarp noteic, ka atbilstoši savai kompetencei Valsts policija un Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes atbilstības novērtēšanas reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām kontrolē sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu realizāciju (pirmā daļa). Savukārt šā likuma 29. panta otrā daļa noteic, ka Valsts policija, Drošības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts vides dienests atbilstoši savai kompetencei kontrolē sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas, realizēšanas, glabāšanas un pārvadāšanas noteikumu ievērošanu.
Papildus norādām, ka Valsts policijas kompetencē ietilpst tikai minētās jomas.
Tādējādi lūdzam attiecīgi papildināt 7.1. sadaļu ar institūcijām, kuras atbilstoši atbilstības novērtēšanas reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām veic tirgus uzraudzību konkrētajās jomās.
 

-