Projekta ID
22-TA-454Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
14.02.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Saskatām šī pasākuma iespējamo ieguldījumu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, tai skaitā energoietaupījuma mērķa izpildē, bet, lai šo pasākumu varētu ieskaitīt mērķu izpildē, pasākuma mērķim cita starpā ir jābūt norādītam arī energoefektivitātes uzlabošana.
Līdz ar to lūgums kā konkursa mērķi norādīt ne tikai oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu, bet arī energoefektivitātes uzlabošanu.
Līdz ar to lūgums kā konkursa mērķi norādīt ne tikai oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu, bet arī energoefektivitātes uzlabošanu.
Piedāvātā redakcija
2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana mājsaimniecībās, atbalstot siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādi uzstādīšanai dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu un piegādi mājsaimniecības vajadzībām, vai mājsaimniecību pieslēgumu izveidošanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūgums noteikt, elektroenerģijas ražošanas iekārtām maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte nepārsniedz 30%. Norādām, ka atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas pie esošajām elektroenerģijas cenām atmaksājas ļoti īsā laikā, tāpēc tik augsta atbalsta intensitāte nav nepieciešama un pamatojama. Norādām arī, ka ar zemāku atbalsta intensitāti varētu lielākam skaitam mājsaimniecību sniegt atbalstu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūgums minēto punktu precizēt, nosakot, ka atbalsts tiek sniegts ne tikai dabasgāzes apkures katlu nomaiņai, bet jebkāda veida fosilā kurināmā apkures katla nomaiņai, jo ir arī mājsaimniecības, kurās kā kurināmais tiek vai var tikt izmantotas ogles, kūdras briketes, fosilais šķidrais kurināmais - dīzeļdegviela vai sašķidrinātā naftas gāze.
Piedāvātā redakcija
esoša apkures katla, kurā tiek vai var tikt izmantots fosilais kurināmais, nomaiņa pret jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu:
4.
Noteikumu projekts
Iebildums
Neatbalstām nosacījumu, ka cietās biomasas (granulu) kurināmajam atbalsts nav pieejams visā valsts teritorijā, bet no šī atbalsta saņemšanas tiek izslēgts 51% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Tāpat norādām, ka šajā noteikumu projekta apakšpunktā nav definēti kritēriji, kas raksturotu "augsts iedzīvotājs blīvums" rādītāju, piemēram konkrētu cilvēku skaitu uz kvadrātmetru, kā arī nav skaidrota "gaisa kvalitātes pasliktināšanās" rādītāja piemērošanu, piemēram, nosakot šādu apkures iekārtu gaisa piesārņojošo vielu radīto emisiju apjomu, kas jau dotu negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti.
Ņemot vērā iepriekšminētā atbalsta nepamatotu ierobežojumu un neskaidru kritēriju un rādītāju piemērošanu, lūgums šo punktu precizēt no tā svītrojot ierobežojumus un izņēmumus
Tāpat norādām, ka šajā noteikumu projekta apakšpunktā nav definēti kritēriji, kas raksturotu "augsts iedzīvotājs blīvums" rādītāju, piemēram konkrētu cilvēku skaitu uz kvadrātmetru, kā arī nav skaidrota "gaisa kvalitātes pasliktināšanās" rādītāja piemērošanu, piemēram, nosakot šādu apkures iekārtu gaisa piesārņojošo vielu radīto emisiju apjomu, kas jau dotu negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti.
Ņemot vērā iepriekšminētā atbalsta nepamatotu ierobežojumu un neskaidru kritēriju un rādītāju piemērošanu, lūgums šo punktu precizēt no tā svītrojot ierobežojumus un izņēmumus
Piedāvātā redakcija
16.1.1. koksnes biomasas katla, kas piemērots granulu kurināmajam, ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW (ieskaitot) iegāde un uzstādīšana.
5.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūgums šajā punktā paredzēt arī, ka atbalsts pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveidei tiek piešķirts visām mājsaimniecībām un nevis tikai tām, kurās šobrīd tiek izmantotas fosilo energoresursu iekārtas. Norādām, ka šis nosacījums ir īpaši svarīgs gan labai gaisa kvalitātes nodrošināšanai, gan energoefektivitātes uzlabošanai. Norādām, ka privātmājās, kurās šobrīd tiek izmantotas īpaši neefektīvas malkas krāsnis, pieslēguma izveide pie centralizētās siltumapgāde sistēmas būtiski uzlabotu energoefektivitāti, kā arī mazinātu šo privātmāju apkures iekārtu ietekmi uz gaisa kvalitātes rādītājiem.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Iebilstam teikumam "Konkursa ietvaros noteikti ierobežojumi koksnes biomasas apkures katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam. Tos konkursa ietvaros nevarēs uzstādīt valstspilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī." un šī ierobežojuma sasaistei ar gaisa kvalitātes rādītāju nepasliktināšanu.
Norādām, ka gaisa kvalitātes nepasliktināšanās nosacījuma piemērošanai Rīgai, bet nepiemērošana Pierīgas pašvaldībām ir neloģiska, īpaši ņemot vērā Rīgas valstspilsētas robežas un apdzīvotības infrastruktūru. Gaisa piesārņojuma emisijas nav ierobežojamas vienas pilsētas robežās, tāpēc nosacījums, ka granulu apkures katla uzstādīšana Mārupē būtu atbalstāma, bet turpat dažu metru attālumā esošajā Rīgas teritorijā nav atbalstāma gaisa piesārņojuma emisiju nepalielināšanai, ir neloģisks un nepamatots.
Ņemot vērā, ka Noteikumu projektā ir iekļauts nosacījums, ka atbalstāmajiem granulu katliem ir jāatbilst spēkā esošajiem ekodizaina nosacījumiem, tad nav arī pamatots ierobežojums šādu granulu katlu atbalstam - ja granulu katls atbilst ekodizaina ietvaros noteiktajiem striktiem emisiju limitiem, tad ir jau apstiprināts, ka šāda katla uzstādīšana būtisku kaitējumu gaisa kvalitātei neradīs.
Vienlaikus arī norādām, ka saskaņā ar "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam" problēmas ar gaisa kvalitāti ir tikai 3 valstspilsētās - Rīgā, Rēzeknē un Liepājā. Līdz ar to lūgums skaidrot, kāpēc granulu katlu atbalsta ierobežojums ir attiecināts arī uz tām valstpilsētām, kurās šobrīd nav konstatētas problēmas ar gaisa kvalitāti.
Norādām, ka gaisa kvalitātes nepasliktināšanās nosacījuma piemērošanai Rīgai, bet nepiemērošana Pierīgas pašvaldībām ir neloģiska, īpaši ņemot vērā Rīgas valstspilsētas robežas un apdzīvotības infrastruktūru. Gaisa piesārņojuma emisijas nav ierobežojamas vienas pilsētas robežās, tāpēc nosacījums, ka granulu apkures katla uzstādīšana Mārupē būtu atbalstāma, bet turpat dažu metru attālumā esošajā Rīgas teritorijā nav atbalstāma gaisa piesārņojuma emisiju nepalielināšanai, ir neloģisks un nepamatots.
Ņemot vērā, ka Noteikumu projektā ir iekļauts nosacījums, ka atbalstāmajiem granulu katliem ir jāatbilst spēkā esošajiem ekodizaina nosacījumiem, tad nav arī pamatots ierobežojums šādu granulu katlu atbalstam - ja granulu katls atbilst ekodizaina ietvaros noteiktajiem striktiem emisiju limitiem, tad ir jau apstiprināts, ka šāda katla uzstādīšana būtisku kaitējumu gaisa kvalitātei neradīs.
Vienlaikus arī norādām, ka saskaņā ar "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam" problēmas ar gaisa kvalitāti ir tikai 3 valstspilsētās - Rīgā, Rēzeknē un Liepājā. Līdz ar to lūgums skaidrot, kāpēc granulu katlu atbalsta ierobežojums ir attiecināts arī uz tām valstpilsētām, kurās šobrīd nav konstatētas problēmas ar gaisa kvalitāti.
Piedāvātā redakcija
-