Atzinums

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 1.3.sadaļā minētais Konkurences atbalsta un kontroles likums Latvijas Republikā neeksistē. Attiecīgi nav skaidrs, saskaņā ar kādu regulējumu, vērtējot noteikumu projektu, projekta virzītājs ir nonācis pie secinājuma par komercdarbības atbalsta neesamību virzītajā pasākumā. Skaidrojam, ka nacionālais tiesību akts komercdarbības atbalsta kontroles jomā ir Komercdarbības atbalsta kontroles likums. Tādējādi lūdzam precizēt tekstu anotācijās 1.3.sadaļā.
Vienlaikus, veicot anotācijā komercdarbības atbalsta pazīmju  izvērtējumu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam, lūdzam analizēt katru komercdarbības atbalstu raksturojošo pazīmi atsevišķi, norādot arī argumentus, kādēļ noteikumu projekta virzītājs uzskata, ka netiks sniegta selektīva ekonomiskā priekšrocība.
 

-

No anotācijas izriet, ka "Nodokļu parādu virs 150 euro neesamības prasības iekļaušana Noteikumu projektā, tiek turpināta jau esošā prakse citās jomās, kā piemēram, šāda prasība noteikta, piemēram, Ministru kabineta 2022.gada 22.marta noteikumos Nr.189 "Noteikumi par to komersantu piekļuvi Atvieglojumu vienotajai informācijas sistēmai, kuriem nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums ", likumā "Par nodokļiem un nodevām", kā arī šādas prasības noteiktas [...]".
Informējam, ka likums "Par nodokļiem un nodevām" definē neizpildītās saistības nodokļu jomā un viens no kritērijiem tam ir - nodokļu parāds pārsniedz 150 euro (kopā gan Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, gan arī pašvaldības administrēto nodokļu). Savukārt attiecībā uz nodokļu parādu publisku pieejamību, konkrētais likums nosaka, ka nodokļu administrācija nodrošina informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro. Ja ir vēlme atsaukties uz likumu "Par nodokļiem un nodevām", lūdzam anotācijā precīzāk paskaidrot būtību, kas izriet no šī likuma saistībā ar 150 euro lielu nodokļu parādu, nevis norādīt, ka tāda prasība izriet vai ir noteikta konkrētajā likumā.

-

Finanšu ministrija, sniedzot iepriekšējo atzinumu, lūdza anotācijā paskaidrot, kāpēc ir izvēlēta pieeja, lai konstatētu prasību atbilstību, vērtēt tikai daļu no neizpildītām saistībām nodokļu jomā, proti, tikai nodokļu parādus. 
Izziņā norādīts, ka priekšlikums nav ņemts vērā. Nav saprotams, kāpēc anotācijā nevarētu tikt sniegts skaidrojums Finanšu ministrijas norādītajam.

-