Atzinums

Likumprojekta anotācijā ir minēts, ka, lemjot par ierēdņa atstādināšanu, katrā konkrētā gadījumā jānodrošina individuāls samērīguma izvērtējums, pietiekams pamatojums par sabiedrības un valsts interešu apdraudējumu konkrētā kriminālprocesa dēļ un efektīvas procesuālās garantijas pret patvaļīgu vai nesamērīgi ilgu atstādināšanu. Tāpat, atsaucoties uz tiesu praksi, norādīts, ka atstādināšanas laikā netiek ierobežotas personas tiesības uz iztiku. Vienlaikus konstatējams, ka 39. panta pirmā daļa neparedz atstādināšanas termiņa ierobežojumus vai iztikas nodrošinājuma garantijas atstādinātajam ierēdnim gadījumā, ja atstādināšana ieilgst. Tādējādi tiek radīta situācija, kurā, neskatoties uz Satversmes 92. pantā un Kriminālprocesa likuma 19. pantā nostiprināto nevainīguma prezumpciju, tiek aizskartas būtiskas personas cilvēktiesības.  Lai gan arī pašreizējā redakcijā atstādināšanas termiņš nav laika ziņā ierobežots, kā arī nav paredzētas nekādas ienākumu gūšanas garantijas, būtiski paplašinot atstādināšanas iespējas (paredzot tās jau brīdī, kad persona tiek atzīta par aizdomās turēto), vienlaikus neparedzot samērīgu personas tiesību aizsardzību, pastāv cilvēktiesību pārkāpumu risks. Tieslietu ministrijas ieskatā grozījumu projektā paredzētā iespēja ierēdni ar viņa piekrišanu pārcelt citā amatā uz atstādināšanas laiku pilnībā nenovērš minēto risku, kā rezultātā netiek nodrošināts personas tiesību ierobežošanas samērīgums iepretim sabiedrības interesēm. Līdz ar to ierosināms rast taisnīgāku risinājumu, piemēram, laika ziņā ierobežojot atstādināšanas ilgumu vai paredzot atlīdzības izmaksas atjaunošanu pēc noteikta atstādināšanas ilguma.

-

Konceptuāli saskaņojam Valsts civildienesta likuma grozījumu projektu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka piedāvātajā Valsts civildienesta likuma 39. panta pirmās un otrās daļas redakcijā, kā arī likumprojekta anotācijā netiek skaidrots, kā iestādes vadītājs likumīgi uzzina par faktu, ka ierēdnis ir atzīts par aizdomās turēto, attiecībā pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana vai viņam ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.
Likums nenosaka procesa virzītājam pienākumu pēc savas iniciatīvas sniegt iestādei minēto informāciju, kā ari ierēdnim nav noteikts pienākums pašam par to ziņot iestādei.
Tādējādi iestādes rīcībā pašreiz nav tiesisko instrumentu, kas ļautu pārliecināties par minēto informāciju un savlaicīgi lemt par ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes.
Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, kādi tiesiski instrumenti būtu izmantojami, lai iestādes vadītājs varētu savlaicīgi uzzināt, ka ierēdnis ir atzīts par aizdomās turēto, attiecībā pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana vai viņam ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.
 

-