Atzinums

LIKTA atbalsta noteikumu projekta pamatmērķus - stiprināt valsts IKT pārvaldību, veidot saskaņotu valsts IKT arhitektūru, paaugstināt kiberdrošības un darbības nepārtrauktības līmeni, uzlabot IKT investīciju plānošanu un uzraudzību, kā arī stiprināt valsts kā profesionāla IKT pasūtītāja kompetenci. Valsts līmeņa koordinācija ir pamatota jomās, kur institūciju lēmumi ietekmē kopējo valsts IKT arhitektūru, drošību, datu apmaiņu, koplietošanas resursus vai būtiskas valsts IKT investīcijas.

Uzskatām, ka centralizācijas apjomam un izvērtēšanas intensitātei jābūt samērīgai ar aktivitātes apmēru, sarežģītību, ietekmi un riskiem. Vienlaikus valsts IKT pārvaldības efektivitāti raksturo ne tikai lēmumu kvalitāte, izmaksu pamatotība un risku pārvaldība, bet arī spēja pieņemt lēmumus un īstenot IKT attīstības aktivitātes savlaicīgi.

IKT jomā pārmērīgi ilgs saskaņošanas process pats var radīt būtiskus riskus. Ilgstošas izvērtēšanas laikā var mainīties tehnoloģijas, kiberdrošības prasības, licencēšanas nosacījumi, tirgus piedāvājums un izmaksas, kā rezultātā sākotnēji plānotais risinājums var zaudēt aktualitāti vai kļūt tehnoloģiski novecojis. Kavējumi var apdraudēt arī piešķirtā finansējuma izmantošanu noteiktajos termiņos un atsevišķos gadījumos radīt finansējuma zaudēšanas risku. Tādēļ centralizētajai pārvaldībai jāveicina pamatotu un savlaicīgu lēmumu pieņemšana, neradot tādu administratīvo slogu vai procesa kavējumus, kas paši samazina IKT investīciju efektivitāti vai apdraud aktivitātes īstenošanu.

LIKTA uzskata, ka jaunajam modelim jābalstās uz šādiem savstarpēji saistītiem principiem:
1. Skaidri un iepriekš zināmi izvērtēšanas noteikumi. Institūcijām pirms jaunās kārtības obligātas piemērošanas jābūt zināmiem datu avotiem, vērtēšanas rādītājiem, aprēķinu un novērtēšanas principiem, nepieciešamajiem pierādījumiem, procesa termiņiem un lēmumu pieņemšanas kritērijiem. Valsts rīcībā jau esošu informāciju atkārtoti neprasa, izņemot gadījumus, kad nepieciešams konkrēts precizējums.

2. Samērīga un uz aktivitāti, nevis atsevišķiem pasūtījumiem vērsta uzraudzība. Izvērtē IKT attīstības aktivitāti kopumā, nevis katru tās ietvaros veikto iepirkumu, noslēgto līgumu, darba uzdevumu vai pasūtījumu. Pēc aktivitātes saskaņošanas atkārtota izvērtēšana nepieciešama tikai tad, ja būtiski mainās iepriekšējā lēmuma pamatā esošie apstākļi. Šāda pieeja saglabā kontroli pār būtiskām izmaiņām, vienlaikus novēršot atkārtotu saskaņošanu par izmaiņām, kas nemaina aktivitātes būtību.

3. Savlaicīgs un prognozējams izvērtēšanas process. Institūcijai jāspēj plānot iepirkumu, finansējuma izmantošanu un aktivitātes īstenošanu, zinot kopējo iespējamo izvērtēšanas ilgumu. Izvērtēšanas termiņiem jābūt samērīgiem ar aktivitātes sarežģītību un riskiem. Saskaņošanas process nedrīkst kļūt par būtisku IKT attīstības kavējuma avotu vai radīt risku, ka aktivitātes īstenošanas laikā zaudē aktualitāti izvēlētais tehnoloģiskais risinājums, būtiski mainās tā izmaksas vai nav iespējams noteiktajā termiņā izmantot piešķirto finansējumu. Papildu informācijas pieprasījumi nedrīkst radīt faktiski neierobežotu izvērtēšanas termiņu, vienlaikus saglabājot pietiekamu elastību objektīvi sarežģītu vai būtiska riska aktivitāšu izvērtēšanai.

4. Objektīva valsts, koplietošanas un tirgus alternatīvu salīdzināšana. LIKTA atbalsta valsts un Eiropas Savienības koplietošanas risinājumu izmantošanu, ja tie ir piemēroti un rada pierādāmu ieguvumu. Risinājuma institucionālā piederība pati par sevi nevar aizstāt objektīvu lietderības izvērtējumu. Tirgus alternatīvas, kas pēc būtības var nodrošināt noteiktās prasības, jāiekļauj salīdzinājumā, piemērojot vienotus kritērijus un salīdzināmas kopējās dzīves cikla izmaksas.

5. Tehnoloģiskā neitralitāte un konkurences saglabāšana. Piegādātāja atkarības mazināšana nedrīkst radīt atkarību no šauras tehnoloģiskās platformas vai ekosistēmas. Arhitektūras un tehnoloģiju izvēlē jāvērtē datu un konfigurāciju pārnesamība, atvērtie standarti, sadarbspēja, risinājuma pārņemšanas iespējas un to piegādātāju loks, kuriem faktiski ir nepieciešamā kompetence un kapacitāte. Izvēlei, kas būtiski ierobežo piegādātāju loku, jābūt objektīvi nepieciešamai, samērīgai un pamatotai.

6. Samērīga valsts loma IKT pakalpojumu nodrošināšanā. Valsts IKT pārvaldības, arhitektūras, standartu un uzraudzības centralizācija pati par sevi nepamato IKT pakalpojumu sniegšanas pārņemšanu valsts pārvaldes ietvaros. Ja tirgū ir salīdzināms pakalpojums, valsts iekšējas kapacitātes izveide vai būtiska paplašināšana jāpamato ar dokumentētu drošības, kvalitātes, darbības nepārtrauktības, kapacitātes, kopējo dzīves cikla izmaksu un ietekmes uz konkurenci izvērtējumu. Minētais neparedz tirgus risinājuma automātisku prioritāti, bet prasa objektīvi pamatotu alternatīvas izvēli.

7. Atkalizmantošanas lietderības izvērtēšana un valsts kontrole pār pasūtījumprogrammatūru. Valsts rīcībā esošu risinājumu un komponenšu atkalizmantošana ir pamatota, ja tā salīdzinājumā ar citām reāli pieejamām alternatīvām ir tehniski un ekonomiski lietderīga. Izvērtē risinājuma tehnisko stāvokli, dokumentāciju, drošību, tehnisko parādu, tiesību režīmu, savietojamību, uzturēšanas iespējas, nepieciešamo pielāgojumu izmaksas, kopējās dzīves cikla izmaksas, kā arī tehnoloģiskās un piegādātāja atkarības riskus. Pasūtījumprogrammatūras gadījumā valstij jābūt tādam tiesību un dokumentācijas apjomam, kas ļauj programmatūru neatkarīgi uzturēt un attīstīt, tostarp ar cita piegādātāja starpniecību. Pirmkoda glabāšana repozitorijā pati par sevi nenozīmē tā publiskošanu vai atvērtās licences piemērošanu.

8. Caurskatāma un pārbaudāma lēmumu pieņemšana. Centralizētai lēmumu pieņemšanai nepieciešami iepriekš zināmi kritēriji, dokumentēts pamatojums un skaidrs iesaistīto institūciju lomu nodalījums. Ja izvērtēšanā iesaistīta institūcija vienlaikus pārvalda vai sniedz vienu no izvērtējamajiem koplietošanas pakalpojumiem, jānodrošina funkcionāls nodalījums un vienādi pierādījumu standarti. Apkopotas informācijas publiskošana par būtiskākajām valsts IKT investīcijām uzlabo pārskatāmību un tirgus dalībnieku iespējas savlaicīgi plānot nepieciešamo kapacitāti un kompetenci, vienlaikus aizsargājot informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav publiskojama.

Pamatojoties uz minētajiem principiem, LIKTA sniedz priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts IKT pārvaldību un pienācīgu kontroli, vienlaikus veidojot samērīgu, prognozējamu un savlaicīgu izvērtēšanas procesu, kas koncentrēts uz būtiskajiem lēmumiem un riskiem un pats nerada nepamatotus šķēršļus IKT attīstības aktivitāšu īstenošanai.

-

45.3. un 48. punkts: otrā un trešā līmeņa aktivitātei iepirkuma procedūru pēc noklusējuma nedrīkst uzsākt pirms aktivitātes saskaņošanas. Vienotajā atzinumā var atļaut iepirkuma procedūru uzsākt pirms galīgās saskaņošanas, ja tas nepieciešams termiņu nodrošināšanai un nerada būtiskus riskus valsts interesēm.

Prasība gaidīt galīgo saskaņojumu var nepamatoti kavēt iepirkumu jau pirms tā izsludināšanas. Savukārt galīgo saskaņojumu nevajadzētu pieņemt pēc piedāvājumu atvēršanas, kad jau ir zināmi pretendenti, piedāvājumu saturs un cenas, jo tas palielina šaubu risku par lēmuma objektivitāti.

Priekšlikums ļauj daļu saskaņošanas procesa īstenot paralēli iepirkuma norisei, vienlaikus saglabājot prasību saņemt galīgo saskaņojumu pirms piedāvājumu satura un cenu atklāšanas.

45.3. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“par atļauju uzsākt iepirkuma procedūru pirms galīgās aktivitātes saskaņošanas, ja šo noteikumu 48. punktā nav noteikts citādi;”

48. punktu izteikt šādā redakcijā:
Otrā un trešā līmeņa aktivitātes iepirkuma procedūru neuzsāk pirms aktivitātes saskaņošanas, izņemot šajā punktā noteiktos gadījumus. Ja aktivitāte saskaņota ar nosacījumiem, iepirkuma procedūru drīkst uzsākt tikai pēc atzinumā norādīto nosacījumu izpildes, ja atzinumā nav noteikts citādi. Otrā līmeņa aktivitātei jautājumu par iepirkuma procedūras uzsākšanu pirms galīgās saskaņošanas izskata izvērtēšanas sanāksmē. Ja izvērtēšanas sanāksmes protokolā vai ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc sanāksmes atbildīgajai institūcijai nosūtītā paziņojumā nav ietverts motivēts atteikums, atļauju uzsākt iepirkuma procedūru uzskata par sniegtu. Atteikumu pamato ar konkrētu būtisku arhitektūras, drošības, koplietošanas risinājuma vai citu valsts interešu risku. Ja otrā līmeņa aktivitātes vienotais atzinums nav sniegts 42. punktā noteiktajā termiņā un termiņš nav pagarināts tajā noteiktajā kārtībā, atbildīgā institūcija ir tiesīga uzsākt iepirkuma procedūru. Trešā līmeņa aktivitātei iepirkuma procedūras uzsākšanu pirms galīgās saskaņošanas var atļaut pēc pozitīva VARAM atzinuma. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst beigties pirms galīgās aktivitātes saskaņošanas. Ja galīgais saskaņojums līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām nav saņemts, pasūtītājs pirms termiņa beigām pagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņu vai pārtrauc iepirkuma procedūru, nepieprasot piegādātājiem nesamērīgu piedāvājuma vai nodrošinājuma spēkā esamības pagarinājumu. Ja saskaņošanas rezultātā būtiski jāmaina iepirkuma dokumenti, pasūtītājs tos groza un nosaka samērīgu papildu termiņu piedāvājumu iesniegšanai.”

-

46.2. apakšpunktā vārdus “mainās funkcionalitāte” aizstāt ar vārdiem “būtiski mainās funkcionalitāte”.

46.3. apakšpunktā vārdus “mainās arhitektūra” aizstāt ar vārdiem “būtiski mainās arhitektūra”.

46.4. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“mainās izvēlētā alternatīva tādā veidā, ka iepriekšējais alternatīvu izvērtējums vai saskaņojuma pamatojums vairs nav piemērojams;”

Papildināt noteikumus pēc 46. punkta ar jaunu 46.¹ punktu (jauno punktu pēc 46. punkta) šādā redakcijā:
“Par būtiskām izmaiņām neuzskata darbu prioritāšu un secības precizēšanu, prasību detalizēšanu, tehniskā risinājuma detalizēšanu un versiju atjauninājumus, ja nemainās saskaņotais biznesa mērķis, būtiskā arhitektūra, riska profils un apstiprinātais finansējuma apmērs.”

47. punktu papildināt ar teikumiem:
“Atkārtotai izvērtēšanai iesniegtās izmaiņas pašas par sevi neaptur jau noslēgta līguma izpildi tajā daļā, kuru attiecīgās izmaiņas neskar un kura atbilst iepriekš saskaņotajai aktivitātei. Atkārtotu izvērtēšanu pabeidz ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā no pilnīgas informācijas saņemšanas, ja vien izmaiņu raksturs neprasa aktivitātes izvērtēšanu citā līmenī.”

-

5.13. punkts, 55. un 57. punkts, 1. pielikuma prasība, kas sākas ar vārdiem “Atbildīgā institūcija nodrošina, ka individuāli izstrādāta programmatūra”, un 2. pielikuma 4.4. un 4.8. punkts. 5.13. punkts pasūtījumprogrammatūru definē kā pēc īpaša pasūtījuma izstrādātu datorprogrammu vai tās daļu, attiecībā uz kuru institūcijai vai valstij pieder autortiesības vai ekskluzīvas lietošanas tiesības; 55. un 57. punkts paredz VIRSIS aktualizēt informāciju par koda repozitoriju un ekspluatācijā nodoto versiju.

Jauktā risinājumā var nebūt skaidrs, kur beidzas valstij piederoša pasūtījumprogrammatūra un sākas piegādātāja iepriekš radītas komponentes, gatavi produkti vai trešo personu komponentes. 1. pielikums beznosacījuma veidā prasa nodrošināt, ka individuāli izstrādāta programmatūra vai tās daļa ir publicēta valsts vai institūcijas koda repozitorijā, bet nenošķir glabāšanu no publiskas pieejamības un neparedz izņēmumus attiecībā uz trešo personu licencēm, piegādātāja iepriekš radītām komponentēm un kiberdrošības ierobežojumiem. 2. pielikuma 4.8. punkts vienlaikus paredz atvērtās licences izvēli, kas atsevišķos gadījumos var nebūt savietojama ar trešo personu licenču nosacījumiem.

Priekšlikums paredz aizstāt 1. pielikuma beznosacījuma pienākumu kodu “publicēt” ar pienākumu to “glabāt” valsts vai institūcijas repozitorijā un individuāli izstrādātas programmatūras tvērumu sasaista ar noteikumos definēto pasūtījumprogrammatūru. Publiska pieejamība, atkalizmantošana un atvērtā licence saglabājas tikai tur, kur to pieļauj valstij piederošās tiesības, trešo personu licences un kiberdrošības prasības. Vienlaikus tiek pastiprināta valsts spēja pārņemt programmatūras uzturēšanu un turpmāku attīstību, skaidri prasot tiesības programmatūru lietot, reproducēt un pārveidot, nodrošināt tās uzturēšanu vai turpmāku attīstību ar cita piegādātāja starpniecību un saņemt pilnu tehnisko dokumentāciju. 55. un 57. punkta grozījumi nav nepieciešami: tie minēti, jo tajos paredzētais VIRSIS reģistrācijas pienākums par repozitoriju un versiju paliek spēkā un piemērojams kopā ar precizēto tiesību režīmu. Atsevišķi ierosināts numurēt visas 1. pielikuma prasības, jo 21. punkts tās padara saistošas un praksē uz tām būs nepieciešams precīzi atsaukties tehniskajās specifikācijās, līgumos un atbilstības pārbaudēs.

5.13. punktu izteikt šādā redakcijā:
“pasūtījumprogrammatūra - institūcijas vajadzībām pēc īpaša pasūtījuma izstrādāta datorprogramma vai tās daļa, attiecībā uz kuru institūcijai vai valstij pieder autora mantiskās tiesības vai ir piešķirta izņēmuma licence;”

1. pielikuma prasību, kas sākas ar vārdiem “Atbildīgā institūcija nodrošina, ka individuāli izstrādāta programmatūra”, izteikt šādā redakcijā: “Atbildīgā institūcija nodrošina, ka pasūtījumprogrammatūras pirmkods tiek glabāts valsts vai institūcijas programmatūras koda repozitorijā. Pasūtījumprogrammatūras iegādē institūcija nodrošina tiesību apjomu, kas ļauj programmatūru lietot, reproducēt un pārveidot, nodrošināt programmatūras uzturēšanu vai turpmāku attīstību ar cita piegādātāja starpniecību, kā arī saņemt pilnu un aktuālu tehnisko dokumentāciju, kas nepieciešama neatkarīgai uzturēšanai, drošības pārbaudei un turpmākai attīstībai. Koda publisku pieejamību, nodošanu atkalizmantošanai un atvērtās licences piemērošanu nodrošina tikai tādā apjomā, kādā to pieļauj institūcijai vai valstij piederošās tiesības, trešo personu licenču nosacījumi un kiberdrošības prasības. Ja publiska pieejamība nav pieļaujama, kodu glabā valsts vai institūcijas repozitorijā ar atbilstošiem piekļuves ierobežojumiem. Piegādātāja iepriekš radītām komponentēm, gataviem komerciāliem produktiem un trešo personu komponentēm saglabā to piemērojamo tiesību režīmu, un jauktā risinājumā dokumentācijā norāda katras komponentes tiesību režīmu.”

1. pielikumā numurēt visas tajā ietvertās prasības, saglabājot to secību.

2. pielikuma 4.4. punktu papildināt ar teikumu:
“Programmatūras koda izvietošanas un pieejamības režīmu nosaka atbilstoši institūcijai vai valstij piederošo tiesību apjomam, trešo personu licenču nosacījumiem un kiberdrošības prasībām.”

2. pielikuma 4.8. punktu papildināt ar teikumu:
“Atvērtās licences izvēli, ja tāda tiek piemērota, pamato, izvērtējot licences savietojamību ar trešo personu licenču nosacījumiem un konkrētā risinājuma drošības prasībām.”

-

Esošais regulējums: Noteikumu projekta nosaukums, 1. punkts un 5.1. punkts nosaka regulējuma tvērumu un lieto jēdzienu “IKT resurss”.
Problēma/risks: Jēdziens “IKT resurss” bez skaidras funkcionālas sasaistes ar informācijas sistēmu var tikt interpretēts pārāk plaši, attiecinot attīstības aktivitāšu izvērtēšanas prasības arī uz patstāvīgu IKT resursu vai pakalpojumu iegādi un izmantošanu, kas nav konkrētas informācijas sistēmas attīstības sastāvdaļa.

Komentārs:
Valsts informācijas sistēmu likuma 4. panta otrā daļa deleģē Ministru kabinetam noteikt valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību. Deleģējums aptver informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursus un pakalpojumus, bet tikai tiktāl, ciktāl tie nepieciešami informācijas sistēmas darbībai. To pašu tvērumu saskaņā ar šo deleģējumu lieto arī Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 368 “Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība”. Noteikumu projekta nosaukumā un 1. punktā sasaiste ar informācijas sistēmas darbību nav saglabāta, un tā ir tvēruma neskaidrības cēlonis. Priekšlikums šo sasaisti atjauno, izmantojot paša deleģējuma formulējumu. Tā kā 1. punkts nosaka noteikumu piemērošanu, papildinājums novērš tvēruma neskaidrību arī attiecībā uz noteikumu nosaukumu un 5.1. apakšpunktu, un atsevišķi to grozījumi nav nepieciešami. Termina “IKT” aizstāšana ar “IT” visā noteikumu tekstā šo neskaidrību nenovērstu un vienlaikus sašaurinātu regulējumu salīdzinājumā ar deleģējuma tvērumu un spēkā esošo kārtību.

1. punktu papildināt ar šādu regulējumu: “Šo noteikumu prasības attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursiem un pakalpojumiem piemēro tiktāl, ciktāl attiecīgais resurss vai pakalpojums ir nepieciešams valsts informācijas sistēmas vai institūcijas informācijas sistēmas darbībai un tiek attīstīts attiecīgās informācijas sistēmas attīstības aktivitātes ietvaros. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursa vai pakalpojuma iegāde, nomaiņa vai izmantošana pati par sevi nav uzskatāma par attīstības aktivitāti, ja tā nav tieši saistīta ar konkrētas informācijas sistēmas vai informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai paredzēta valsts koplietošanas IKT pakalpojuma izveidi, būtisku pilnveidošanu, modernizāciju vai aizstāšanu.”

5.10.1.-5.10.3. un 30.-31. punkts: otrā līmeņa aktivitāte sākas no 140 000 EUR bez PVN. Plānoto investīciju apmēru nosaka vismaz triju gadu periodam, summējot savstarpēji saistītus ieguldījumus neatkarīgi no iepirkumu, līgumu vai atsevišķu pasūtījumu skaita.

140 000 EUR robežvērtība IKT attīstības aktivitātēm ir zema, jo to piemēro vismaz triju gadu periodā summētiem saistītiem ieguldījumiem, nevis vienam iepirkumam. Tādēļ otrā līmeņa izvērtēšanā var nonākt daudz salīdzinoši nelielu aktivitāšu, radot nesamērīgu administratīvo slogu un kavējumu risku gan iestādēm, gan VARAM.

Būtiskākā problēma ir nevis pati summa, bet tās piemērošana triju gadu kumulatīvam apmēram. Ja robežvērtība netiek mainīta, samērīgumu iespējams panākt, precizējot attiecināmības un kumulācijas noteikumus. Uzraudzība zem 300 000 EUR robežvērtības nezūd: projekta 24. punkts paredz pilnveidošanas un jaunas attīstības aktivitāšu reģistrāciju VIRSIS neatkarīgi no izvērtēšanas līmeņa, bet 34. punkts pirmā līmeņa aktivitātei saglabā iestādes vadītāja apstiprinājumu un V nodaļas un 1. pielikuma prasību piemērošanu.
 

5.10.1. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
pirmā līmeņa aktivitāte - aktivitāte, kuras plānotais investīciju apmērs ir mazāks par 300 000 euro bez pievienotās vērtības nodokļa;”

5.10.2. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“otrā līmeņa aktivitāte - aktivitāte, kuras plānotais investīciju apmērs ir no 300 000 euro līdz 3 000 000 euro bez pievienotās vērtības nodokļa;”

8.3. apakšpunkts paredz VARAM metodikas izstrādi, 35.-39. punkts - tās piemērošanu otrā un trešā līmeņa aktivitāšu izvērtēšanā, bet 61. punkts - metodikas, VIRSIS veidlapu un vadlīniju publicēšanas termiņu.

Noteikumu projekts nosaka, kas jāvērtē, bet nepasaka pietiekami konkrēti, no kādiem datiem un kādā veidā vērtējums sagatavojams. Nav vienotas kārtības datu avotiem, aprēķiniem, pieņēmumiem, pierādījumu minimumam un gadījumiem, kad ticami dati nav pieejami. Tas var radīt atšķirīgu praksi, atkārtotus informācijas pieprasījumus un formālu dokumentu sagatavošanu bez salīdzināma rezultāta. Metodikas satura un nozares apspriešanas prasības ir pastāvīgas un nosakāmas pamattekstā, savukārt valsts rīcībā jau esošu datu atkārtotas nepieprasīšanas prasība ir procesuāla un nosakāma 43. punktā.

Bez skaidras metodikas centralizēta izvērtēšana var kļūt par papildu administratīvu saskaņošanas posmu, kas nesniedz samērīgu ieguldījumu izvērtējuma kvalitātē. Plaša rīcības brīvība bez iepriekš zināmiem kritērijiem palielina nevienādas piemērošanas un interešu konflikta riskus.

8.3. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“izstrādā un apstiprina vienotu metodiku lietderības, efektivitātes, risku, arhitektūras un ieguvumu izvērtēšanai;”

Papildināt noteikumus pēc 8. punkta ar jaunu 8.¹ punktu (pirmo jauno punktu pēc 8. punkta) šādā redakcijā:
“Šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētajā metodikā nosaka vērtējamo rādītāju definīcijas, izmantojamos datu avotus, aprēķina vai novērtēšanas kārtību, pieļaujamos pieņēmumus, minimālās prasības iesniedzamajiem pierādījumiem un rīcību gadījumos, kad ticami dati objektīvi nav pieejami. Metodikā, ciktāl tas nepieciešams, ņemot vērā konkrētās aktivitātes raksturu un riska profilu, nosaka arī kiberdrošības, piegādes ķēdes un darbības nepārtrauktības risku, kā arī ar jurisdikciju, ārvalstu iestāžu iespējamu piekļuvi datiem un sankcijām saistīto risku izvērtēšanas principus. Metodikas projektu un būtiskus tās grozījumus pirms apstiprināšanas nodod apspriešanai IKT nozari pārstāvošajām organizācijām, izvērtē saņemtos priekšlikumus un par būtiskiem priekšlikumiem, kas nav ņemti vērā, sniedz pamatojumu.”

61. punktu izteikt šādā redakcijā:
“VARAM līdz 2026. gada 1. decembrim publicē šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minēto metodiku, standartizētās VIRSIS veidlapas un to aizpildīšanas piemērus, kā arī VIRSIS portālā ievieto aktivitāšu reģistrēšanas un saskaņošanas vadlīnijas. Šo noteikumu VI nodaļā un 2. pielikumā noteiktās prasības piemēro no 2027. gada 1. janvāra, ja minētie materiāli publicēti līdz 2026. gada 1. decembrim; ja tie publicēti vēlāk, prasības piemēro ne agrāk kā 30 dienas pēc to publicēšanas.”

Informācija primāri kalpo institūciju iekšējai koordinācijai, tāpēc tirgus dalībniekiem nav pietiekama plānošanas perioda, lai savlaicīgi attīstītu kapacitāti un kompetences. Anotācijas 1.3. sadaļā nepietiekama pārskatāmība ir identificēta kā viena no esošā modeļa problēmām.

Priekšlikums uzlabo tirgus plānošanas iespējas un valsts IKT investīciju portfeļa pārskatāmību. 8.7. apakšpunktā ietvertā atsauce uz 8.² punktu vienlaikus skaidri nodala publicējamo portfeļa informāciju no pilnas risku informācijas un aizsargājamas informācijas.
 

8.7. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“sagatavo valsts līmeņa informāciju par IKT investīciju portfeli un tā riskiem un šo noteikumu 8.² punktā noteiktajā apjomā to publisko;”

Papildināt noteikumus pēc 8. punkta ar jaunu 8.² punktu (otro jauno punktu pēc 8. punkta) šādā redakcijā:
Balstoties uz VIRSIS reģistrēto informāciju, VARAM ne retāk kā reizi ceturksnī savā tīmekļvietnē publicē apkopotu informāciju par saskaņotajām otrā un trešā līmeņa IKT resursu attīstības aktivitātēm un nākamo triju gadu plānoto valsts IKT investīciju portfeli, norādot vismaz aktivitātes nosaukumu, atbildīgo institūciju, sasniedzamo mērķi, plānoto īstenošanas periodu, izvērtēšanas līmeni, statusu un plānotā investīciju apmēra diapazonu. Nepublicē informāciju, kuras izpaušana var apdraudēt valsts drošību vai kiberdrošību vai kura aizsargājama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Publicētais investīciju apmēra diapazons nav uzskatāms par paredzamo līgumcenu.”

Atkarību no viena piegādātāja var aizstāt ar atkarību no šauras tehnoloģiskās ekosistēmas, kurā risinājumu faktiski spēj piegādāt, uzturēt vai pārņemt tikai neliels tirgus dalībnieku loks. Tādējādi piegādātāja atkarības mazināšana var radīt jaunu konkurences ierobežojumu.

Konkurences ierobežojums atsevišķos gadījumos var būt objektīvi nepieciešams, taču tam jābūt apzinātam, samērīgam un dokumentēti pamatotam.

20. punktu papildināt ar teikumiem:
“Izvērtējot piegādātāja atkarības mazināšanu, ņem vērā arī izvēlētās platformas, tehnoloģiju kopuma vai arhitektūras ietekmi uz to piegādātāju loku, kuriem ir attiecīgā risinājuma piegādei, uzturēšanai vai pārņemšanai nepieciešamā kompetence un kapacitāte, kā arī datu un konfigurāciju pārnesamību, pārņemšanas iespējas, atvērto standartu un sadarbspējas izmantošanu un risinājuma nomaiņas izmaksas. Platformas, tehnoloģiju kopuma vai arhitektūras izvēli, kas būtiski sašaurina to piegādātāju loku, kuriem ir attiecīgā risinājuma piegādei, uzturēšanai vai pārņemšanai nepieciešamā kompetence un kapacitāte, pieļauj tikai tad, ja šāds ierobežojums ir objektīvi nepieciešams, samērīgs un pamatots ar tehniskiem, drošības vai ekonomiskiem apsvērumiem, izvērtējot arī mazāk ierobežojošas alternatīvas.”

-

30.-31. punkts: savstarpēji saistītas attīstības aktivitātes vērtē kā vienotu investīciju kopumu, ja tās paredzētas viena IKT resursa vai funkcionāli vienota risinājuma izveidei, pilnveidošanai, modernizācijai vai aizstāšanai un ir nepieciešamas viena kopēja biznesa mērķa vai rezultāta sasniegšanai.

Nav pietiekami skaidrs, cik plaši jāsaprot savstarpēji saistīti ieguldījumi. Atšķirīgas interpretācijas dēļ konkrētas informācijas sistēmas attīstības izmaksām var tikt pieskaitīta darba vietu tehnika, vispārlietojamas licences, koplietojama infrastruktūra vai uzturēšanas izmaksas tikai tādēļ, ka tās izmanto tajā pašā iestādē vai saistībā ar attiecīgo sistēmu.

Piemēram, parasti darbinieku datori nav pieskaitāmi konkrētas informācijas sistēmas izmaiņu budžetam tikai tādēļ, ka tajos šo sistēmu lietos. Savukārt konkrētajam risinājumam īpaši nepieciešamas operatoru darba stacijas vai specializēta infrastruktūra būtu ieskaitāma. Attiecināmības precizējums nemaina 2. punktā noteikto kumulatīvās uzskaites principu un nedod pamatu vienu aktivitāti sadalīt vairākos iepirkumos, līgumos vai pasūtījumos.

31. punktu izteikt šādā redakcijā:
Savstarpēji saistītas aktivitātes, kas paredzētas viena IKT resursa vai funkcionāli vienota risinājuma izveidei, pilnveidošanai, modernizācijai vai aizstāšanai un ir tieši nepieciešamas kopīga biznesa mērķa vai rezultāta sasniegšanai, izvērtē kā vienotu aktivitāti. Konkrētās aktivitātes investīciju apmērā neiekļauj izdevumus, kuriem ir patstāvīgs, no attiecīgās aktivitātes nodalāms primārais izmantošanas mērķis. Standarta darba vietu aprīkojumu, vispārlietojamu programmatūru, vairākiem IKT resursiem kopīgu infrastruktūru, vispārējas darbinieku apmācības un citus horizontālus izdevumus iekļauj tikai tādā apmērā, kādā tie ir tieši un galvenokārt nepieciešami konkrētās aktivitātes īstenošanai. Šis nosacījums neskar šo noteikumu 2. punktā noteikto kumulatīvās uzskaites principu, saskaņā ar kuru ar vienu IKT resursu saistītos ieguldījumus nosaka neatkarīgi no iepirkumu, līgumu vai pasūtījumu skaita.”

30.-31. punkts paredz savstarpēji saistītu ieguldījumu summēšanu neatkarīgi no iepirkumu, līgumu vai atsevišķu pasūtījumu skaita un izvērtēšanas līmeņa noteikšanu pēc aktivitātes kopējā investīciju apmēra.

Nav skaidri noteikts, kā izvērtēšana turpināma pēc tam, kad aktivitātes kumulatīvais investīciju apmērs pārsniedz attiecīgā līmeņa robežvērtību. Ja katrs turpmākais darba uzdevums vai pasūtījums tiktu uzskatīts par atsevišķi saskaņojamu, atkārtotā izvērtēšanā varētu nonākt arī ļoti nelieli pasūtījumi, kas pēc būtības ietilpst jau izvērtētās aktivitātes tvērumā.

Pēc aktivitātes pārejas uz augstāku izvērtēšanas līmeni nav samērīgi prasīt atkārtoti saskaņot katru nelielu darba uzdevumu, ja tas nemaina jau saskaņotās aktivitātes būtību. Pretējā gadījumā modelis var radīt lielu skaitu mazvērtīgu atkārtotu saskaņojumu un nepamatotu procesa kavējumu gan iestādēm, gan VARAM.

Papildināt noteikumus pēc 31. punkta ar jaunu 31.¹ punktu (jauno punktu pēc 31. punkta) šādā redakcijā:
Pēc aktivitātes saskaņošanas atsevišķu iepirkumu, līgumu vai pasūtījumu atkārtoti neizvērtē, ja tas atbilst saskaņotajam aktivitātes biznesa mērķim, būtiskajai funkcionalitātei, arhitektūrai un riska profilam un nav iestājies neviens no šo noteikumu 46. punktā minētajiem apstākļiem.”
 

5.9., 5.10.3. un 33. punkts: stratēģiska aktivitāte neatkarīgi no finansējuma apmēra var būt aktivitāte, kas būtiski ietekmē vairākas nozares, koplietošanas risinājumu, būtisku datu apmaiņu, kiberdrošību vai valsts pakalpojumu sniegšanu, vai rada augstu piegādātāja atkarības vai tehnoloģiskās ilgtspējas risku.

Kritēriji ir plaši, un nav pietiekami skaidrs, kādu faktiskās ietekmes līmeni uzskata par pietiekamu, kurā procesa posmā stratēģiskais statuss tiek noteikts un kā lēmums jāpamato.

Skaidri kritēriji ir nepieciešami, jo stratēģiskais statuss automātiski pārceļ aktivitāti uz trešo izvērtēšanas līmeni neatkarīgi no finansējuma apmēra.

32. punktu papildināt ar teikumiem:
“Ja aktivitāti atzīst par stratēģisku, atbildīgā institūcija vai šo noteikumu 33. punktā minētā institūcija dokumentē konkrēto šo noteikumu 5.9. punktā minēto kritēriju, faktiskās ietekmes mērogu, kritiskumu un iespējamās sekas. Tas vien, ka aktivitāte ietver kiberdrošības, infrastruktūras, mākoņpakalpojuma vai integrācijas komponenti, pats par sevi nav pietiekams pamats tās atzīšanai par stratēģisku.”

33. punktu papildināt ar teikumu:
“Lēmumā par augstāka izvērtēšanas līmeņa noteikšanu norāda konkrēto kritēriju, faktiskās ietekmes pamatojumu un apstākļus, kuru dēļ aktivitātes ietekme, risks vai atkarības pārsniedz attiecīgajam izvērtēšanas līmenim raksturīgo apjomu.”

Bez vienotas izmaksu metodikas valsts pārvaldes ietvaros nodrošinātam vai koplietošanas risinājumam var tikt uzskaitītas tikai papildu izmaksas, bet tirgus risinājumam pilna līgumcena un visas saistītās izmaksas. Turklāt infrastruktūras, skaitļošanas jaudas, datu glabāšanas, virtualizācijas un licencēšanas jomā nav iespējams ticami prognozēt vienu precīzu cenu visam septiņu gadu periodam.

Salīdzināšanas periods ir lietderīgs tikai tad, ja visas alternatīvas vērtē pēc vienādiem principiem. Tas nedrīkst radīt prasību uzrādīt šķietami precīzu nākotnes cenu tehnoloģijām, kuru dzīves cikls vai licencēšanas modelis būtiski mainās.

37. punktu papildināt ar teikumiem:
“Kopējās dzīves cikla izmaksas visām alternatīvām aprēķina pēc vienādiem principiem, iekļaujot attiecināmās personāla, infrastruktūras, licenču, telpu un enerģijas, drošības, rezerves kapacitātes, uzturēšanas, atjaunošanas, migrācijas, integrāciju, administrēšanas, darbības nepārtrauktības un risinājuma nomaiņas vai izbeigšanas izmaksas. Koplietošanas vai valsts pārvaldes ietvaros nodrošinātam risinājumam iekļauj arī samērīgi attiecināmu daļu no kopējo resursu izmaksām, nevis tikai konkrētās aktivitātes papildu izmaksas. Ja konkrētās tehnoloģijas cenas, kapacitāti vai licencēšanas nosacījumus visā salīdzināšanas periodā nav iespējams ticami prognozēt, izmanto pamatotus nomaiņas ciklus, cenu diapazonus, scenāriju un jutīguma analīzi, skaidri dokumentējot būtiskos pieņēmumus. Septiņu gadu periodu izmanto kā salīdzināšanas horizontu, nevis prasību noteikt vienu fiksētu nākotnes cenu.”

-

38. un 39. punkts paredz prioritāri izvērtēt valsts vai ES koplietošanas resursus, citu iestāžu risinājumus, iepriekš valsts pārvaldē izstrādātu programmatūru un koplietošanas pakalpojumus. Ja no salīdzināma valsts vai ES koplietošanas resursa atsakās, alternatīvam risinājumam jāpamato būtiski augstāka lietderība vai zemākas kopējās dzīves cikla izmaksas.

Valsts un ES koplietošanas risinājumiem ir noteikts skaidrs obligāts izvērtējums, bet tirgū pieejamiem gataviem produktiem, programmatūrai kā pakalpojumam, mākoņpakalpojumiem un pārvaldītiem IKT pakalpojumiem līdzvērtīgs pienākums nav formulēts. Tas rada risku, ka tirgus alternatīva tiek vērtēta tikai pēc tam, kad sākotnējais risinājuma virziens jau ir izvēlēts.

Priekšlikums neatceļ koplietošanas risinājumu prioritāti vai pienākumu pamatot izvēli neizmantot salīdzināmu koplietošanas resursu. 39. punktā tiek saglabāts šis pierādīšanas pienākums un projekta prasība pierādīt būtiski augstāku lietderību vai zemākas kopējās dzīves cikla izmaksas, vienlaikus nosakot vienotu salīdzinošu standartu; tirgus izpētes un apspriedes process nodalīts 39.¹ punktā. Tas ļauj katru prasību izvērtēt atsevišķi. Publisko iepirkumu likuma 18. panta 2.¹ daļas prasībām atbilstoša apspriede ļauj piemērot 41. panta divpadsmitās daļas 1. punkta izņēmumu.

38. punktu papildināt ar 38.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"tirgū pieejamus gatavus programmatūras produktus, programmatūru kā pakalpojumu, mākoņpakalpojumus un pārvaldītus IKT pakalpojumus, ja tie pēc būtības var nodrošināt noteiktās funkcionālās, drošības, datu aizsardzības, sadarbspējas un darbības nepārtrauktības prasības."

-

Programmatūras vai koda esība pati par sevi nenozīmē, ka tas ir reāli izmantojams kā alternatīva. Kods var būt novecojis, nepietiekami dokumentēts, ar būtisku tehnisko parādu, drošības trūkumiem, neskaidru tiesību režīmu vai nesamērīgām pielāgošanas un integrācijas izmaksām.

Atkārtota izmantošana ir pamatota, ja tā salīdzinājumā ar citām reāli pieejamām alternatīvām ir tehniski un ekonomiski lietderīga. Ekonomisko lietderību vērtē pēc nākotnē prognozējamām kopējām dzīves cikla izmaksām un riskiem, nevis pēc iepriekš veiktajām izstrādes izmaksām. Tādēļ nosacījums, ka risinājuma esība valsts rīcībā pati par sevi nav pamats tā prioritārai izvēlei, ietverts apakšpunkta redakcijā, nevis tikai pamatojumā.

38.3. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“valsts pārvaldē iepriekš izstrādātu programmatūru vai komponentes, kuras iespējams atkārtoti izmantot, izvērtējot to tehnisko izmantojamību, tiesības tās lietot un pārveidot, pirmkoda un dokumentācijas pieejamību, drošības stāvokli, tehnisko parādu, savietojamību ar plānoto risinājumu, uzturēšanas iespējas, nepieciešamo pielāgojumu apjomu un izmaksas, kopējās dzīves cikla izmaksas, kā arī tehnoloģiskās un piegādātāja atkarības riskus atbilstoši šo noteikumu 37. un 39. punktā noteiktajiem principiem. Programmatūras vai komponentes esība valsts rīcībā un tās izstrādē iepriekš ieguldītās izmaksas pašas par sevi nav pamats tās atkalizmantošanai vai prioritārai izvēlei;”

-

39. punktu izteikt šādā redakcijā:
“Atbildīgā institūcija visas šo noteikumu 38. punktā minētās reāli salīdzināmās alternatīvas vērtē pēc vienotas metodikas, ņemot vērā funkcionālo atbilstību, drošību, datu aizsardzību, sadarbspēju, piegādātāja atkarību, īstenošanas riskus un kopējās dzīves cikla izmaksas. Valsts vai Eiropas Savienības koplietošanas risinājuma prioritāte pati par sevi neaizstāj alternatīvu salīdzinājumu, ja tirgū ir risinājums, kas pēc būtības var nodrošināt noteiktās prasības. Ja atbildīgā institūcija izvēlas neizmantot valsts vai Eiropas Savienības koplietošanas IKT resursu, kas nodrošina salīdzināmu funkcionalitāti, tā pamato izvēli, salīdzinot alternatīvas pēc vienotas metodikas un dokumentējot būtiski augstāku lietderību vai zemākas kopējās dzīves cikla izmaksas. Izvēlētās alternatīvas pamatojumu dokumentē pēc salīdzināmiem un iepriekš zināmiem kritērijiem.”

Papildināt noteikumus pēc 39. punkta ar jaunu 39.¹ punktu (pirmo jauno punktu pēc 39. punkta) šādā redakcijā:
“Otrā un trešā līmeņa aktivitātēm tirgus alternatīvu izvērtējumu balsta dokumentētā tirgus izpētē. Ja tiek apsvērta individuāla izstrāde, bet tirgū var būt gatavs vai konfigurējams risinājums, pirms galīgās alternatīvas izvēles izvērtē nepieciešamību rīkot apspriedi ar piegādātājiem atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 18. pantam. Izvērtējuma rezultātu dokumentē aktivitātes pamatojumā. Apspriedes rezultātus dokumentē un publisko normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, nodrošinot, ka piegādātāja iepriekšēja iesaiste tam nerada nepamatotu priekšrocību.”

-

Noteikumu projektā nav paredzēts atsevišķs tirgus izvērtēšanas princips gadījumiem, kad valsts koplietošanas IKT pakalpojums tiek veidots vai būtiski paplašināts tirgū jau nodrošinātā jomā. Priekšlikums attiecas uz jaunu 39.² punktu.

Centralizēta IKT pārvaldība var nepamatoti pāraugt tirgū pieejamu pakalpojumu nodrošināšanā valsts pārvaldes ietvaros. Ja tirgus spēj nodrošināt attiecīgo pakalpojumu ar nepieciešamo drošību, kvalitāti un darbības nepārtrauktību, paralēlas pakalpojuma sniegšanas kapacitātes izveide valsts pārvaldē var ierobežot konkurenci un radīt izmaksas, kas nav pilnībā redzamas konkrētās institūcijas budžetā. Priekšlikums ir saskanīgs ar Konkurences likuma 14.¹ panta pirmajā daļā noteikto pienākumu tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm ar savu darbību nekavēt, neierobežot un nedeformēt konkurenci. Tas nenosaka absolūtu tirgus prioritāti, bet prasa objektīvu un dokumentētu pamatojumu gadījumos, kad likumā nav noteikts uzdevums nodrošināt tieši attiecīgo pakalpojumu valsts pārvaldes ietvaros un tirgū ir pieejami salīdzināmi pakalpojumi. Vispārīgs institūcijas darbības vai kompetences deleģējums likumā pats par sevi šo izvērtējuma pienākumu neizslēdz.

Ir pamatoti centralizēt valsts IKT pārvaldību, arhitektūru, standartus un kontroli. Tirgū pieejamu pakalpojumu nodrošināšanai valsts pārvaldes ietvaros nepieciešams atsevišķs, pārbaudāms pamatojums, ja likumā nav noteikts uzdevums nodrošināt tieši šo pakalpojumu valsts pārvaldes ietvaros.

Papildināt noteikumus pēc 39.¹ punkta ar jaunu 39.² punktu (otro jauno punktu pēc 39. punkta) šādā redakcijā: “Ja likumā nav noteikts uzdevums nodrošināt tieši attiecīgo IKT pakalpojumu valsts pārvaldes ietvaros un attīstības aktivitātes rezultātā paredzēts izveidot jaunu valsts koplietošanas IKT pakalpojumu vai būtiski paplašināt esoša valsts koplietošanas IKT pakalpojuma tvērumu jomā, kurā tirgū ir pieejami salīdzināmi pakalpojumi, aktivitātes pamatojumā iekļauj dokumentētu tirgus pieejamības izvērtējumu un pakalpojuma nodrošināšanas valsts pārvaldes ietvaros salīdzinājumu ar tā iegādi tirgū, vērtējot drošību, kvalitāti, darbības nepārtrauktību, kapacitāti, kopējās dzīves cikla izmaksas un ietekmi uz konkurenci. Pakalpojuma nodrošināšanu valsts pārvaldes ietvaros pamato ar konkrētiem apstākļiem, piemēram, tirgus nepilnību, būtiskām valsts drošības vai darbības nepārtrauktības vajadzībām vai pierādāmām priekšrocībām izmaksu un risku vērtējumā. Izvēli pārskata ne retāk kā reizi trijos gados, kā arī tad, ja būtiski mainās tirgus pieejamība, izmaksas, drošības prasības vai citi salīdzinājumā izmantotie apstākļi.”

-

Ja institūcija vienlaikus piedalās arhitektūras vai alternatīvu izvērtēšanā un nodrošina vienu no izvērtējamajiem valsts risinājumiem, rodas interešu konflikta un nevienlīdzīgas alternatīvu izvērtēšanas risks.

Palielinoties lēmumu centralizācijas pakāpei, nepieciešams nodrošināt pārbaudāmu lēmumu pieņemšanas pamatojumu un skaidru atbildības sadalījumu. Tas mazina gan faktiskus, gan šķietamus interešu konflikta riskus.

Papildināt noteikumus pēc 40. punkta ar jaunu 40.¹ punktu (jauno punktu pēc 40. punkta) šādā redakcijā:
“Ja izvērtēšanā iesaistītā institūcija vienlaikus ir izvērtējamā valsts koplietošanas IKT resursa pārzinis, īpašnieks vai pakalpojuma sniedzējs, nodrošina un dokumentē lēmuma sagatavošanas, izvērtēšanas un pakalpojuma sniegšanas funkciju nodalīšanu. Šādas institūcijas sniegto informāciju vērtē pēc tādiem pašiem pierādījumu standartiem kā citas alternatīvas. Alternatīvas izvēles gala pamatojumu sagatavo vai apstiprina, nodrošinot funkcionālu nodalījumu no attiecīgā pakalpojuma sniegšanas. Vienotajā atzinumā atsevišķi norāda institūcijas lomu un to, kā nodrošināts objektīvs alternatīvu salīdzinājums.”

-

Nav noteikts kopējais maksimālais termiņš no pilnīga pieteikuma iesniegšanas līdz galīgajam saskaņojumam, nav termiņa izvērtēšanas sanāksmes sasaukšanai un nav pietiekami skaidra pieteikuma pilnīguma pārbaudes kārtība. Ja papildu informāciju var pieprasīt vairākkārt un termiņa apturēšanas kopējais ilgums nav ierobežots, arī formāls 25 vai 40 darbdienu termiņš praksē var kļūt neprognozējams. Papildus līdz 2026. gada 1. decembrim trešā līmeņa aktivitātei nav skaidri noteikts kopējais gala termiņš, jo 42. punkta 25 darbdienu termiņš ir formulēts otrā līmeņa aktivitātei.

25 un 40 darbdienu termiņi izriet no projekta pašreizējā 15 darbdienu atzinuma termiņa, papildus paredzot laiku izvērtēšanas sanāksmei un trešā līmeņa aktivitātei - komisijas posmam. Sākotnējās pieteikuma pilnīguma pārbaudes trūkumus apkopo vienā pieprasījumā, bet atkārtots papildu informācijas pieprasījums pieļaujams tikai objektīvi pamatotos gadījumos; kopējais 10 darbdienu apturēšanas ierobežojums padara termiņus faktiski prognozējamus. Līdz 44. punkta spēkā stāšanās dienai trešā līmeņa aktivitātei piemērojams 42. punktā noteiktais termiņš. Ņemot vērā vienreizēju termiņa pagarinājumu līdz 10 darbdienām un papildu informācijas pieprasījuma dēļ pieļaujamo termiņa apturēšanu līdz 10 darbdienām, otrā līmeņa aktivitātei maksimālais procesa ilgums ir 45 darbdienas, bet trešā līmeņa aktivitātei - 60 darbdienas. Priekšlikums nosaka prognozējamu procesa maksimālo ilgumu, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību objektīvi sarežģītos gadījumos.

42. punktu papildināt ar teikumiem:
VARAM piecu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas pārbauda tā pilnīgumu un vienā pieprasījumā norāda visu pieteikuma pilnīgumam trūkstošo obligāto informāciju. Izvērtēšanas sanāksmi organizē ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no pilnīga pieteikuma saņemšanas. Otrā līmeņa aktivitātes vienoto atzinumu sniedz ne vēlāk kā 25 darbdienu laikā no pilnīga pieteikuma saņemšanas. Objektīvi sarežģītā gadījumā šo termiņu var vienreiz pagarināt par ne vairāk kā 10 darbdienām, par to pirms sākotnējā termiņa beigām motivēti informējot atbildīgo institūciju un norādot pagarinājuma iemeslu un jauno termiņu. Līdz šo noteikumu 44. punkta spēkā stāšanās dienai šajā punktā noteikto termiņu piemēro arī trešā līmeņa aktivitātei.”

43. punktu papildināt ar teikumiem:
Atkārtoti papildu informāciju var pieprasīt tikai tad, ja tās nepieciešamība izriet no vēlāk iesniegtās informācijas vai objektīvi nebija konstatējama sākotnējā pieteikuma pilnīguma pārbaudē. Termiņa skaitījumu aptur no papildu informācijas pieprasījuma dienas līdz tās saņemšanas dienai, bet visu papildu informācijas pieprasījumu dēļ kopumā ne ilgāk kā uz 10 darbdienām. Ja papildu informācijas pieprasījumu dēļ termiņa skaitījums kopumā ir bijis apturēts 10 darbdienas un pieprasītā informācija vēl nav saņemta, termiņa skaitījumu atsāk un izvērtēšanu turpina, pamatojoties uz VARAM rīcībā esošo informāciju. Informāciju, kas pieejama VIRSIS, EIS vai citā valsts informācijas sistēmā, no atbildīgās institūcijas atkārtoti nepieprasa, izņemot gadījumu, kad nepieciešams tās precizējums. Pēc pieprasītās papildu informācijas saņemšanas termiņa skaitījumu turpina, nevis sāk no jauna.”

-

44. punktu papildināt ar teikumiem:
“Trešā līmeņa aktivitātes vienoto atzinumu sagatavo ne vēlāk kā 40 darbdienu laikā no pilnīga pieteikuma saņemšanas, šajā termiņā ietverot arī Valsts digitālo investīciju komisijas atzinuma saņemšanu. Objektīvi sarežģītā gadījumā šo termiņu var vienreiz pagarināt par ne vairāk kā 10 darbdienām, par to pirms sākotnējā termiņa beigām motivēti informējot atbildīgo institūciju un norādot pagarinājuma iemeslu un jauno termiņu.”

-

Programmatūras izstrādē detalizēta funkcionalitāte un tehniskā īstenošana bieži tiek precizēta projekta gaitā. Ja jau sākotnējā saskaņošanā tiek prasīta pilnībā fiksēta funkcionalitāte vai jebkura arhitektūras precizēšana izraisa atkārtotu izvērtēšanu, regulējums veicinās formāli detalizētas specifikācijas un kavēs iteratīvu izstrādi. Papildus 46. punkta ievaddaļā ir redakcionāli precizējama atsauce uz 43. un 44. punktu, jo 43. punkts regulē papildu informācijas pieprasīšanu, bet izvērtēšanas kārtību attiecīgajā kontekstā nosaka 42. un 44. punkts. 46.1. apakšpunkta robežvērtība saglabājama projekta sākotnējā apjomā - atkārtotu izvērtēšanu izraisa izmaksu pieaugums vairāk nekā par 20 procentiem, nevis 20 procenti vai vairāk.

Priekšlikums saglabā kontroli pār izmaiņām, kas ietekmē sākotnējā lēmuma būtību, vienlaikus neattiecinot atkārtotas saskaņošanas prasību uz parastu iteratīvu projekta vadību.

46. punkta ievaddaļā atsauci uz 43. un 44. punktu aizstāt ar atsauci uz 42. un 44. punktu.

-

46.1. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“plānotais investīciju apmērs kumulatīvi pieaug vairāk nekā par 20 procentiem salīdzinājumā ar pēdējo saskaņoto plānoto investīciju apmēru;”

-

Nav viennozīmīgi noteikts, ko uzskata par aktivitātes īstenošanas uzsākšanu, jo īpaši gadījumos, kad pirms noteikumu spēkā stāšanās ir izsludināts iepirkums vai iepirkuma procedūra, pieņemts lēmums par tāda iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, kas nav jāizsludina, noslēgts līgums vai vispārīgā vienošanās, bet konkrēti darbi tiek pasūtīti pa posmiem. Neskaidra robeža var radīt atšķirīgu praksi un jaunās kārtības piemērošanu jau uzņemtām saistībām.

Precizējums nodrošina tiesisko noteiktību abām pusēm: jaunā kārtība netiek attiecināta uz jau uzsāktām aktivitātēm un iepriekš uzņemtām saistībām, bet vienlaikus ar iepriekš noslēgtu vispārīgo vienošanos nevar automātiski izslēgt no jaunās kārtības nākotnē veidotas attīstības aktivitātes.

59. punktu papildināt ar teikumiem:
“Uzskata, ka aktivitātes īstenošana ir uzsākta, ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai konkrētās aktivitātes īstenošanai ir izsludināts iepirkums vai iepirkuma procedūra. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, aktivitātes īstenošanu uzskata par uzsāktu, ja līdz minētajam datumam ir pieņemts lēmums par attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu. Aktivitātes īstenošanu uzskata par uzsāktu arī tad, ja līdz minētajam datumam ir noslēgts līgums, ar kuru uzņemtas saistības par konkrētās aktivitātes īstenošanu, veikts saistošs pasūtījums vispārīgās vienošanās ietvaros vai dokumentēti uzsākta faktiskā izpilde gadījumā, kad iepirkums vai iepirkuma procedūra nav nepieciešama. Vispārīgās vienošanās noslēgšana pati par sevi nav pamats uzskatīt aktivitāti par uzsāktu, ja līdz minētajam datumam tās īstenošanai nav veikts saistošs pasūtījums.”
 

-

Ir pamatoti veicināt valsts koplietošanas un tirgū pieejamas infrastruktūras izmantošanu, taču absolūta prasība neveidot paralēlus risinājumus var liegt izvēlēties objektīvi pamatotu alternatīvu drošības, darbības nepārtrauktības, kapacitātes vai ekonomisku apsvērumu dēļ.
Priekšlikums neparedz automātisku prioritāti ne valsts, ne tirgus risinājumam. Tas prasa pirms jaunas vai paralēlas infrastruktūras izveides objektīvi salīdzināt reāli pieejamās alternatīvas pēc vienādiem kritērijiem un ir saskanīgs ar 37.-39. punktam piedāvāto pieeju.

1. pielikuma 1.5. punktu izteikt šādā redakcijā:
“IKT infrastruktūra un kiberdrošība - IKT resurss tiek projektēts, ieviests un uzturēts, ievērojot kiberdrošības un darbības nepārtrauktības prasības visā tā dzīves ciklā, tai skaitā drošības pēc noklusējuma principu, nepārtrauktu darbības monitoringu, informācijas klasifikācijai atbilstošu piekļuves tiesību pārvaldību un sistemātisku risku pārvaldību. Pirms jaunas vai paralēlas infrastruktūras izveides atbildīgā institūcija izvērtē valsts koplietošanas infrastruktūras pakalpojumus un tirgū pieejamus infrastruktūras pakalpojumus, piemērojot vienādus salīdzināšanas kritērijus un ņemot vērā funkcionālo atbilstību, drošību, darbības nepārtrauktību, kapacitāti, kopējās dzīves cikla izmaksas un piegādātāja atkarības riskus. Izvēlēto arhitektūru veido modulāru un pakāpeniski attīstāmu.”