Atzinums

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"
Latvijas Mobilitātes Asociācijas (turpmāk - LMA) un tās biedru mērķis ir veicināt mobilitātes pakalpojumu izplatību, kā arī uzlabot sabiedrības informētību un izpratni par tiem un to sniegtajām iespējām un ieguvumiem pilsētu transporta sistēmas uzlabošanā. LMA apzinās ceļu satiksmes drošības būtisko lomu un atbalsta mērķtiecīgus pasākumus tās uzlabošanai.
Grozījumos Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - grozījumi) anotācijā tiek uzsvērts, ka “šobrīd trūkst detalizētu noteikumu par velosipēdu un elektroskrejriteņu pārvietošanos pa ietvēm, gājēju ceļiem un pārejām, kas palielina sadursmju un traumatisma risku”. Tomēr, Autotransporta Profesionālās Kompetences centra pētījums “CSNg izpēte, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi” (https://csdd.lv/petijumi/petijumi) liecina, ka Valsts policijā reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, 2024. gadā ir samazinājies, salīdzinot ar 2023. gadu. Turklāt, Valsts policijas dati (https://lvportals.lv/skaidrojumi/376261-velosipedu-un-elektroskrejritenu-izmantosanas-nosacijumi-celu-satiksme-aktualais-regulejums-2025-gada-2025) par ceļu satiksmes negadījumiem ar cietušajiem liecina, ka kopš 2022.gada līdz 2024.gadam gadījumu skaits ar skrejriteņiem ir pakāpeniski samazinājies. Tas apliecina, ka nozares ieviestie pasākumi ir efektīvi, uzlabojot drošību.
Pieejamie dati liecina, ka aptuveni 63% elektrisko skrejriteņu Latvijā ir privātīpašumā (https://www.youtube.com/watch?v=wqh6FJYzHcQ). Tas nozīmē, ka piedāvātais vispārējais ātruma ierobežojums nesamērīgi ietekmē nomas pakalpojumu lietotājus, kamēr lielākā daļa skrejriteņu uz ielām lielā mērā paliek bez ierobežojumiem. Nomas pakalpojumi ir neatņemama, mūsdienīga, multimodāla transporta tīkla daļa. Koplietošanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā ilgtspējīgu alternatīvu, kas samazina sastrēgumus un gaisa piesārņojumu. Taču, padarot transportlīdzekļus pietiekami lēnus, lai tie būtu piemēroti tikai īsiem braucieniem, pilsēta faktiski apdraud sabiedrībai jau pierādītu ieguvumu. Tā vietā, lai sodītu pakalpojuma sniedzējus un lietotājus, pilsētai būtu jāsadarbojas, lai ieviestu gudrus, mērķtiecīgus risinājumus drošības uzlabošanai tur, kur tas visvairāk nepieciešams, vienlaikus ļaujot elektriskajiem skrejriteņiem saglabāties kā pieejamam un ērtam pārvietošanās veidam. Šāda līdzsvarota pieeja nodrošina gājēju aizsardzību, veicina ilgtspējīgu mobilitāti un novērš tirgus nevienlīdzību, ko rada pašreizējais priekšlikums.
Grozījumi plāno ieviest jaunu 15 km/h ātruma ierobežojumu elektroskrejriteņu vadītājiem, braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu. Tomēr, jau šobrīd spēkā esošie noteikumi nosaka, ka vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji. Turklāt, Ceļu satiksmes likums jau paredz, ka “pašvaldība ir tiesīga noteikt koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas, novietošanas aizlieguma zonas, izvērtējot to sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem”. Pašvaldību noteikumi jau paredz ātruma ierobežojumus noteiktās zonās, piemēram, Rīgā, ņemot vērā drošības kritērijus un pilsētas plānojumu.
Satiksmes Ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”(https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7b32ef57-51ce-4447-b485-64c18ebdbb0b) tiek secināts, ka šobrīd pieejamā mikromobilitātes infrastruktūra nav pietiekama, lai būtiski uzlabotu satiksmes drošību un padarītu mikromobilitāti par plaši izmantotu pārvietošanās veidu valsts mērogā. Tādējādi ātruma ierobežojumu noteikšana, braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu, neatrisinātu šīs problēmas un varētu samazināt ilgtspējīgu transporta veidu izmantošanu. Šādi pasākumi var apdraudēt plašākus centienus samazināt transporta emisijas un atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgākiem mobilitātes veidiem.
Latvijā nav izveidots pietiekams un drošs veloceļu tīkls, kas aptvertu galvenos pilsētu maršrutus. Līdz ar to lielākajā daļā ielu elektroskrejriteņu lietotājiem nav citas alternatīvas, kā pārvietoties pa ietvēm. Ja šādos apstākļos tiek noteikts maksimālais ātrums 15 km/h, tas kļūst ne tikai par drošības regulējumu gājēju zonās, bet faktiski par universālu ātruma ierobežojumu gandrīz visā pilsētā.
Grozījumu anotācijā nav sniegti salīdzinoši dati un nav izvērtēta starptautiskā prakse. Balstoties uz Eiropas Transporta drošības padomes (turpmāk - ETSC) datiem (https://etsc.eu/wp-content/uploads/ETSC_PINFLASH_47-Digital-V2_compressed.pdf) par ātruma ierobežojumiem elektroskrejriteņiem, 20 valstīs ir noteikts 25 km/h ierobežojums, bet 11 valstīs – 20 km/h ierobežojums. ETSC rekomendācijās tiek uzsvērta ģeogrāfi skās norobežošanas tehnoloģijas izmantošana, kas paredz noteiktu samazināto ātruma zonu izveidi pašvaldību līmenī. Kā minēts iepriekš, pašreizējā tiesiskajā regulējumā jau ir noteikts šāds modelis, kas ir pierādījis savu efektivitāti.
LMA apzinās ceļu satiksmes drošības nozīmi un atbalstām mērķtiecīgus pasākumus, kas veicina ceļu satiksmes drošību. LMA atbalsta ierobežojumu salāgošanu ar ES līmeņa rekomendācijām un pašvaldību lomu ātruma ierobežojumu zonu noteikšanā, novērtējot to sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem. Esam atvērti diskusijām, lai dalītos pieredzē un rastu efektīvākos risinājumus.

-