Atzinums

Lūdzam izvērtēt likumprojekta "Ceļu nodevu likums" (turpmāk - likumprojekts) 1. panta 1., 2. un 3. punktā iekļauto definīciju nepieciešamību, jo tās likumprojekta tekstā lietotas tikai tāpēc, lai skaidrotu terminu "infrastruktūras lietošanas maksa". Nav ieteicams skaidrot terminu likuma sākumā, ja tas tekstā lietots tikai vienu vai divas reizes. Tāpat terminu, kura izpratne ir svarīga atsevišķā teksta daļā, izņēmuma gadījumā var skaidrot tekstā, izvēloties attiecīgajam kontekstam piemērotu skaidrojuma veidu. Šajā gadījumā terminu ieteicams skaidrot likuma tekstā, kur tas pirmo reizi minēts (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Valsts kanceleja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju, Rīga, 2016, 34. lpp.).
 

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 42.punkts paredz, ja terminu nepieciešams skaidrot saistībā ar likumprojekta vienību, termina skaidrojumu ietver attiecīgajā likumprojekta vienībā. Ņemot vērā minēto, lūdzam termina "infrastruktūras lietošanas maksa" skaidrojumu ietvert likumprojekta 14.panta pirmajā daļā.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatojumu termina "bezemisiju transportlīdzeklis" skaidrojuma atbilstībai Eiropas Parlamenta Padomes 2022. gada 24. februāra Direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk - direktīva Nr. 2022/362) 1. panta 2. punktā ietvertās Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvas 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk - direktīva Nr. 1999/62/EK) 2. panta 1. punkta 29. punktā minētajam. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojekta 1. panta 9. punktu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 6. panta pirmās daļas ievaddaļu, jo atbilstoši likumprojekta 1. panta 4.punktam autoceļu lietošanas nodeva ir viens no ceļu nodevu veidiem.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts [¹]) un Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, lūdzam izvērtēt likumprojekta 4. panta otrajā daļā, 13. panta otrajā daļā un 14. panta otrajā daļā paredzētā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Skaidrojam, ka minētajos pilnvarojumos lietotais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[²] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[³] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam arī nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojektā ietvertos pilnvarojumus.

^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}

-

Pienākums samaksāt valsts nodevu ir tiesību uz īpašumu ierobežojums. Lūdzam norādīt anotācijā šāda ierobežojuma (likmes palielinājuma divkāršā un trīskāršā apmērā) leģitīmo mērķi, kā arī izvērtēt tā samērīgumu Satversmes 105.panta kontekstā.

-

Atbilstoši noteikumu Nr.108. 3.2.apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 11.panta trešo daļu, jo tā dublē likumprojekta 10.panta trešo daļu.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 14. panta pirmajā daļā precīzi norādīt, kas ietveras (nevis kas var ietilpt) infrastruktūras nodevā, tādējādi korekti izmantojot direktīvā Nr. 2022/362 paredzēto rīcības brīvību.
Papildus lūdzam izvērtēt un likumprojektā skaidrot, kas ir domāts ar maksu par ārējām izmaksām un no kā šīs izmaksas sastāv atbilstoši direktīvas Nr. 2022/362 1. panta 2. punktā ietvertajam atbilstošā termina skaidrojumam, kā arī līdzīgi likumprojektā skaidrot terminus "ceļa sastrēgums" un "maksa par satiksmes sastrēgumiem" (nepieciešamības gadījumā arī citus terminus), vai alternatīvi lūdzam likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā sniegt informāciju, kur minētie termini nacionālajā tiesību sistēmā ir skaidroti. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām zemāka juridiskā spēka normatīvā aktā neskaidro terminus, kuri tiek lietoti augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā, tādēļ uz likumprojekta pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos nebūtu pieļaujami skaidrot likumprojektā lietotos terminus.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmā daļa un 42.panta pirmā daļa paredz, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus. Privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā iekļaut minētā valsts pārvaldes uzdevuma deleģējuma atbilstības pamatojumu.

-

Lūdzam likumprojektā ietvert regulējumu, kas var būt par infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējiem.

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar regulējumu, kas paredz gadījumus, kad atmaksā nodevu.

-

Vēršam uzmanību, ka daļa no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā ietvertās informācijas ir pieejama atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā. Taču no likumprojekta un anotācijas nav secināms, kādu informāciju ir paredzēts iegūt no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas un kādā veidā. Līdz ar to nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt regulējuma pamatotību un tā ieviešanas iespējamību.
Lūdzam precizēt normu vai anotācijā sniegt skaidrojumu par likumprojekta 16. panta ceturtās daļas 3. punktu, proti, par to, kādus konkrēti datus pašvaldībai plānots iegūt no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas pašvaldības ceļu nodevas administrēšanas un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai. Vienlaikus lūdzam anotācijā precizēt, kā praktiski tiks īstenota šo datu iegūšana.

-

Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka nav nepārprotami skaidrs, par kādu informāciju, tostarp par kādiem fizisko personu datiem (ņemot vērā anotācijas 8.1.13. punktā noteikto) ir runa projektā paredzētajā likuma 16.panta ceturtās daļas 3.punktā un kādā formātā jeb kādus kanālus izmantojot ir paredzēts pašvaldībai tos saņemt no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu vai sniegt skaidrojumu tā anotācijā.

-

Administratīvās atbildības regulējums nav iekļaujams projektā kā ceļu nodevu kontroles jautājums. Ja administratīvā atbildība tiks saglabāta, tā iekļaujama atsevišķā nodaļā, ievērojot vispārpieņemtās administratīvās atbildības regulējuma noformēšanas prasības.

Projekta V nodaļā "Ceļu nodevu kontrole" ir ietverts arī administratīvās atbildības regulējums – administratīvie pārkāpumi (projekta 23. pants) un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā (projekta 24. pants).

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 17. punktu likumprojekta pantus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu, ja nepieciešams, apvieno nodaļās. Tādējādi nodaļā var iekļaut tikai vienu regulējamo jautājumu.

Ceļu nodevu kontrole un administratīvā atbildība nepavisam nav viens regulējamais jautājums. Kontrole (vai uzraudzība) ir valsts pārvaldes rīcības forma, kas attiecas uz t. s. materiālo administratīvo tiesību un administratīvā procesa jomu. Sodīšana kā tāda neietilpst uzraudzības vai kontroles funkcijā. Tas ir patstāvīgs sodu tiesību jautājums ar atšķirīgiem materiālajiem un procesuālajiem priekšnoteikumiem.

Administratīvie sodi un tiem līdzīgi pasākumi ir juridiskās atbildības izpausme. Savukārt juridiskā atbildība tradicionāli tiek aplūkota kā īpaša, jauna tiesiska attiecība (Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: AGB, 1997, 24. lpp.). Tādējādi administratīvās atbildības regulējums ir skaidri nošķiramas no vispārīgā uzraudzības vai kontroles procesa.

2. Administratīvās atbildības regulējumu nozaru likumos izstrādā vienveidīgi, ievērojot normatīvo aktu projektu izstrādes noteikumus un likumdevēja attīstīto praksi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 58. lpp.).

Administratīvās atbildības regulējumu ierasti iekļauj atsevišķā nodaļā likuma beigās un izmanto standartizētu nodaļas nosaukumu. Tādā veidā sabiedrība un arī tiesību piemērotāji var vienkārši identificēt administratīvās atbildības regulējumu.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 19. pantu un skaidrojumu projekta anotācijā, lai norobežotu kontroles un administratīvās atbildības regulējumu, kā arī pilnībā nodrošinātu projekta atbilstību administratīvās atbildības sistēmai.

1. Projekta 19. panta pirmajā daļā paredzēts, ka ceļu nodevu samaksas kontroli veic policija. Savukārt nodevas samaksas kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets vai pašvaldība. Projekta anotācijas 4. sadaļā nav ietverts nepieciešamais pamatojums izvēlei likumā iekļaut pilnvarojumu un nav arī aprakstīts paredzēto Ministra kabineta noteikumu vai pašvaldības saistošo noteikumu saturs (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 38. lpp.).

Projekta V nodaļā iekļautais administratīvās atbildības regulējums kā kontroles izpausme rada bažas, ka pilnvarojumu varētu nepamatoti attiecināt arī uz administratīvās atbildības jautājumiem. Taču to regulē vienīgi Administratīvās atbildības likums.

Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nozīmē Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu, pie tam šī konkretizējuma virzienam jau jābūt noteiktam Saeimas likuma pilnvarojumā. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Bez tam Ministru kabinetam, īstenojot šo pilnvarojumu, protams, jāņem vērā arī visa likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.-186. lpp.). 

Ievērojot minēto, lūdzam pilnvērtīgi aizpildīt projekta anotācijas 4. sadaļu un, ja nepieciešams, precizēt projektu.

2. Projekta 19. panta otrajā daļā paredzēts: "Ja transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav datu par transportlīdzekli, kas noteikti šajā likumā, transportlīdzekļa vadītājam pēc policijas amatpersonas pieprasījuma ir pienākums pierādīt transportlīdzekļa atbilstību norādītajiem datiem."

Jāievēro, ka minētais pierādīšanas pienākums nav attiecināms uz administratīvā pārkāpuma procesu. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 89. panta pirmo daļu pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma procesā ir amatpersonai. Nozari regulējošajos likumos nekādas atkāpes no pierādīšanas pienākuma nav pieļaujamas. Lūdzam ietvert šāda veida skaidrojumu projekta anotācijā.

3. Projekta 19. panta ceturtajā daļā citastarp paredzēts, ka "Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā minēto informāciju un nosūta to Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par administratīvā soda piemērošanu, bet pēc minētā Valsts policijas lēmuma pieņemšanas to paziņo personai, kura saucama pie administratīvās atbildības, kā arī veic atsevišķas Administratīvās atbildības likumā noteiktās darbības, kas saistītas ar piemēroto naudas sodu izpildi".

Pirmkārt, jāievēro, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas pienākums apstrādāt informāciju attiecas vienīgi uz informāciju, kas fiksēta ar tehniskajiem līdzekļiem, līdz ir iegūtas ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Tajā mirklī šis ziņas nosūtāmas Valsts policijai (vai citai atbilstošai institūcijai, kuras amatpersonas veic administratīvā pārkāpuma procesu), lai tā izvērtētu ziņas un pieņemtu atbilstošu lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā. Līdz ar to vārdi "un nosūta to Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par administratīvā soda piemērošanu" aizstājami ar vispārīgāku apzīmējumu (piemēram, "[..] administratīvā pārkāpuma procesa veikšanai" vai arī "un nosūta ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu Valsts policijai").

Otrkārt, projekta 24. pantā paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma procesu varētu veikt arī pašvaldības policija. Izvērtējams, vai minētais regulējums nav attiecināms arī uz pašvaldības policiju.

Treškārt, Ceļu satiksmes drošības direkcija varētu veikt arī atsevišķas tehniskas darbības administratīvā pārkāpuma procesā (līdzīgi kā, piemēram, pasta pakalpojumu sniedzējs), tostarp arī nosūtīt personai lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Taču šīm darbībām ir jābūt precīzi norādītām likumā. Ievērojot minēto, lūdzam konkretizēt vārdkopu "veic atsevišķas Administratīvās atbildības likumā noteiktās darbības, kas saistītas ar piemēroto naudas sodu izpildi".

4. Šajā pantā un kopumā projekta V nodaļā ieteicams izvairīties no apzīmējumiem, kas norāda jau konkrētu rezultātu administratīvā pārkāpuma procesā (piemēram, "lēmuma pieņemšanai par administratīvā soda piemērošanu", "kuram piemēro administratīvo sodu", "lai pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu"). Tā vietā pieļaujams izmantot vispārīgus apzīmējumus, piemēram, "pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā" vai "piemērot administratīvo atbildību".
 

-

Lūdzam skaidrot anotācijā, kas ir ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēji. Iepriekš projektā minēti nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzēji. Tāpat vēršam uzmanību, ka pašlaik likumprojekta 20.pants paredz izstrādāt attiecīgo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kas ir procesuālās normas. Lai likumprojektā ietvertu arī pakalpojumu sniedzēja izslēgšanas kritērijus no reģistra, kas ir materiālās normas, lūdzam atbilstoši Administratīvā procesa likuma 11.panta nosacījumiem izvērtēt, vai minētais deleģējums ir pietiekošs.

-

Nav saprotams, vai projekta 21. pantā paredzētais regulējums attiecas (arī) uz rīcību administratīvā pārkāpuma procesā vai tas atspoguļo vienīgi kontroles darbības, lai iegūtu ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu.

Projekta 21. pantā paredzēta pārrobežu informācijas apmaiņa par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem. Vispārīgi no projektā esošā regulējuma nav saprotams, vai tas attiecas tikai uz kontroles pasākumiem, vai skar arī rīcību administratīvā pārkāpuma procesā. No tā var būt atkarīga ne tikai regulējuma vieta projekta struktūrā, bet arī pieļaujamība šādu regulējumu ietvert projektā kopumā.

1. No vienas puses, ziņu iegūšanu par transportlīdzekli vai transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju (atšķirībā no administratīvās atbildības regulējuma šis pants netiek attiecināts uz pārvadātāju) u. tml. varētu uztvert kā rīcību, kas nepieciešama, lai pilnībā iegūtu ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu. No otras puses, ja pārrobežu informācijas apmaiņa pamatā ir paredzēta administratīvā pārkāpuma procesa laikā, tad tas būtībā jau ir starptautiskās sadarbības jautājums administratīvā pārkāpuma procesā.

Pantā norādītais mērķis "lai pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu" vai datu subjektu raksturojums ("kuram piemēro administratīvo sodu") vairāk liecina par sadarbību administratīvā pārkāpuma procesā. Taču nav izslēgts, ka šī informācijas apmaiņa patiesībā veicama, lai pārbaudītu ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, un tādējādi vēl pirms administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas.

Ja regulējumu ir pieļaujams saglabāt projektā, lūdzam precizēt informācijas apmaiņas mērķi un ietvert atbilstošu skaidrojumu projekta anotācijā.

2. Projekta 21. panta ceturtajā daļā paredzēts, ka "citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju par izdarīto ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumu informē valodā, kas lietota transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai transportlīdzekļa reģistrācijas datos, vai vienā no tās valsts oficiālajām valodām, kurā reģistrēts minētais transportlīdzeklis". Domājams, ka minētā pieeja izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Vienlaikus jāievēro, ka administratīvā pārkāpuma procesā pie administratīvās atbildības saucamajai personai ir tiesības lietot valodu, kurā viņš spēj sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību (Administratīvās atbildības likuma 35. panta otrā daļa). Līdz ar to informācija (attiecīgie procesuālie dokumenti) nosūtāmi šajā valodā, ja vien tā ir zināma.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 22. pantu, ievērojot, ka ierobežojumus var noteikt tikai personām, kuras izvairās no soda izpildes. Vienlaikus lūdzam projekta anotācijā izvērtēt šādu ierobežojumu samērīgumu kopsakarā ar piemērojamo sodu un tā piespiedu izpildes līdzekļiem.

Projekta 22. pantā paredzēts: "Ierobežojumus transportlīdzekļu valsts tehniskajai apskatei, reģistrācijas darbībām, kā arī ierobežojumus transportlīdzekļa vadītāja apliecību izsniegšanai, lai kontrolētu par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumu piemēroto naudas soda samaksu, nosaka Ceļu satiksmes likums."

1. Projektā neprecīzi norādīts ierobežojumu mērķis ("lai kontrolētu par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumu piemēroto naudas soda samaksu"). Šie ierobežojumi nav vispārīgs naudas soda izpildes kontroles pasākums.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 2. panta trešo daļu nozaru likumos var noteikt arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes. Līdz ar to šādus ierobežojumus var piemērot vienīgi sodītajām personām, kuras jau izvairās no soda izpildes (proti, naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņā nav samaksājušas naudas sodu).

2023. gada 22. jūnija likuma "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" 11. pantā ir precizēts atbilstošais regulējums Ceļu satiksmes likuma 14.² pantā: "Personai, kura izvairās no Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktā naudas soda izpildes, ir liegts izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes."

2. Vienlaikus atkārtoti izvērtējams šādu ierobežojumu samērīgums kopsakarā ar iespējamo sodu un tā piespiedu izpildes līdzekļiem. Pirmkārt, ierobežojums var attiekties tikai uz tām tiesībām, kas saistītas ar izdarīto administratīvo pārkāpumu (Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija, 04.02.2013., 34. lpp.). Otrkārt, šādi ierobežojumi nedrīkst tikt piemēroti kā sods, proti, tiem nevar piemist represīvs raksturs, bet jābūt vērstiem tieši uz naudas soda izpildi. Treškārt, vērtējama ierobežojuma un citu pasākumu ietekme uz personu kopumā (ierobežojuma samērīgums).

Pienācīgi argumentētu izvērtējumu lūdzam ietvert projekta anotācijā.
 

-

Projekta anotācijā iekļaujams argumentēts administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru no projektā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī soda veida un apmēra izvēles pamatojums.

Projektā kopumā ir paredzēti trīs dažādi pārkāpumi – autoceļu lietošanas nodevas, infrastruktūras nodevas un pašvaldības ceļu nodevas maksāšanas pārkāpumi. Divi no tiem ir jauni pārkāpumi nozaru likumos.

1. Projekta anotācijā par katru paredzēto administratīvo pārkāpumu iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams vismaz šādu kritēriju izvērtējums: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.) Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, kā arī, vai esošais regulējums nav novecojis (Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

Lai arī Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11. pantā šobrīd ir noteikta administratīvā atbildība par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, tas nenozīmē, ka nav lietderīgi un nav nepieciešams izvērtēt tās atbilstību šobrīd pastāvošajiem administratīvās atbildības kritērijiem.

1.1. Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.

Tipiski nodevu iekasēšanai būtu izmantojami nesodoša rakstura administratīvi tiesiski līdzekļi, nosakot atbilstošu nodevu piespiedu izpildes regulējumu likumā. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīvā (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā ietvertais regulējums (piemēram, informatīva vēstule par ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu) ir grūti savienojams ar administratīvā pārkāpuma procesu. Vienlaikus jāievēro, ka praksē administratīvā atbildība visai iespējams tiek piemērota nepamatoti bieži. Tas varētu liecināt, ka nav izdevies nodrošināt samērīgu un efektīvu sankciju esību.

1.2. Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).

1.3. Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).

1.4. Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.).

1.5. Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).

2. Tāpat projekta anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

2.1. Projekta anotācijā ir norādīts, ka, "ņemot vērā pieaugošo tehnisko līdzekļu skaitu uz autoceļiem, ar kuriem iespējams noteikt autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumu, ir samazināts sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem". Taču nav minēti apsvērumi, kādā veidā ir izvēlēts jaunais soda apmērs.

2.2. Projekta 23. panta trešajā daļā ir paredzēts fiksēta apmēra naudas sods – 10 naudas soda vienības – par pašvaldības ceļu nodevas maksāšanas pārkāpumiem. Fiksēta apmēra naudas soda pieļaujamību ir sarežģīti attaisnot, it īpaši ievērojot šādu pārkāpumu iespējami daudzveidīgo raksturu.

Nosakot naudas sodu par administratīvo pārkāpumu, pastāv divas metodes. Pirmā, visbiežāk sastopamā metode ir noteikt minimālo un maksimālo naudas sodu par konkrētu pārkāpumu, tādējādi tiesību piemērotājam, vadoties no lietas apstākļiem un pārkāpēja personības, katrā konkrētā lietā jānosaka naudas sods tiesību normā paredzētajās robežās. Otrā metode ir tāda, ka likumdevējs paredz tā dēvētos fiksētos sodus. Tas, vai izvēlēties vienu vai otru metodi, ir likumdevēja lietderības apsvērums. Tomēr jāņem vērā, ka, izvēloties otro metodi, pārkāpuma raksturam jābūt tādam, kurā ir maz izvērtējamo elementu un ir paredzams, ka pārkāpumu izdarīšanas faktiskie apstākļi būs salīdzināmi. Turklāt ir jāievēro Administratīvās atbildības likuma 16. pantā paredzētais naudas soda regulējums (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 60.-61. lpp.).

Pienākums ņem vērā individuālos apstākļus nav tik stingrs, lai pats par sevi izslēgtu iespēju piemērot fiksētus sodus par atsevišķiem pārkāpumu veidiem (Ģenerāladvokāta Mihala Bobeka 2018. gada 26. jūnija secinājumu lietā C-384/17 43. punkts).

Fiksēta apmēra sodu pieļaujamība ir vērtēta arī Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2020‑31‑01. Pārbaudot to, vai izraudzītie līdzekļi ir nepieciešami leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa vērtē, vai leģitīmos mērķus nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi (Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑31‑01 19. punkts). Viens no šādiem "citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem" varētu būt soda individualizācija (noteiktas soda robežas, nevis fiksēts apmērs). Tātad, ja projektā vēlas paredzēt fiksēta apmēra sodu, ir jāpamato, ka par konkrētajiem pārkāpumiem soda individualizācija nav nepieciešama.

Vispirms jāvērtē iespējamie attiecīgā pienākuma pārkāpuma izpausmes veidi. Ja pārkāpumu kaitīguma pakāpes dažādās iespējamajās situācijās var būt atšķirīgas, tad ir nepieciešama soda individualizācija (Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑31‑01  20.1. punkts). Šis aspekts atbilst administratīvo pārkāpumu tiesību literatūrā minētajai prasībai, ka fiksētu sodu gadījumā pārkāpuma raksturam jābūt tādam, kurā ir maz izvērtējamo elementu un ir paredzams, ka pārkāpuma izdarīšanas faktiskie apstākļi būs salīdzināmi. Kā norāda Satversmes tiesa, ja konkrēto pārkāpumu raksturo pietiekami vienveidīgi apstākļi, likumdevējs var noteikt tādu soda naudas apmēru, kas tipiskā gadījumā ir nemainīgs (Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑31‑01 21. punkts).

Konkrētajā lietā Satversmes tiesa vērtēja arī to, vai soda individualizācija neprasa pārmērīgu valsts vai sabiedrības resursu ieguldījumu (Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑31‑01 20.2. punkts). Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka projektā paredzēto pārkāpumu skaits būtu tik milzīgs, ka soda individualizācija prasītu pārmērīgu resursu ieguldījumu.

3. Projekta anotācijā iekļaujams arī paredzētā pārkāpuma satura skaidrojums, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēts pārkāpums.

3.1. Citastarp neskaidrs ir jautājums par atbildības subjektiem. Projekta 23. pantā ir paredzēts, ka naudas sodu piemēro transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai pārvadātājam. Arī projekta 4. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka autoceļu lietošanas nodevu maksā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs. Līdz ar to nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem nosakāms, kurai personai attiecīgā gadījumā ir piemērojama administratīvā atbildība. Attiecīgajam pienākumam vajadzētu būt precīzi noteiktam likumā.

3.2. No projekta satura izriet, ka šķietami šādus pārkāpumus varētu izdarīt arī publisko tiesību juridiskā persona. Piemēram, projekta 6. un 18. pantā iekļauti vien dažu iestāžu transportlīdzekļi, uz kuriem attiecināmi atbrīvojumi no nodevu maksāšanas. Pirmkārt, ir pavisam apšaubāms, vai publiska persona varētu būt nodevas maksātājs (neskaitot pašvaldību nodevas, valsts maksātu pati sev). Otrkārt, publisko personu transportlīdzekļus izmanto, lai īstenotu pārvaldes funkcijas. Nodevu iekasēšana par to būtu pretrunā nodevu mērķim un pārvaldes pienākumiem. Visbeidzot, administratīvā atbildība jebkurā gadījumā nav piemērots līdzeklis, lai risinātu publisko personu pārkāpumus. Tam ir paredzēti citi līdzekļi (plašāk sk. Tieslietu ministrijas 2021. gada 22. decembra vēstuli Nr. 1-17/4782 par Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļas un 8. panta piemērošanu; pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/media/13443/download?attachment).

4. Ja administratīvās atbildības regulējums tiks saglabāts, lūdzam precizēto projektu un papildināto projekta anotāciju pirms projekta atkārtotas saskaņošanas nosūtīt izskatīšanai Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā.
 

-

Lūdzam izslēgt projekta 23. panta ceturtajā daļā ietverto regulējumu. Tas vai nu atkārto projektā jau ietverto regulējumu, vai arī ir pretrunā ilgstoša vai turpināta administratīvā pārkāpuma izpratnei un dubultās sodīšanas aizlieguma principam.

Projekta 23. panta ceturtajā daļā paredzēts: "Ja transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs ir samaksājis autoceļu lietošanas nodevu līdz nākamās dienas beigām, kas seko pēc autoceļa posma lietošanas uzsākšanas, par laika posmu, par kuru konstatēts pārkāpums, Valsts policija sodu nepiemēro." Projekta anotācijā skaidrots, ka šāds regulējums ir paredzēts, "lai novērstu nesamērīgo sodu apmēru tajos gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītājs vai īpašnieks autoceļu lietošanas nodevu ir samaksājis, vēl nezinot par pārkāpumu (ir pat gadījumi, kad transportlīdzekļa īpašnieks var tikt sodīts, pirms viņam bija iespēja degvielas uzpildes stacijā autoceļu lietošanas nodevu samaksāt)". Pastāv problēma, ka transportlīdzekļa īpašnieks var tikt sodīts par autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšanu par vairākas reizes dienā, jo praksē tas netiek atzīts par ilgstošu pārkāpumu.

1. Redakcionālā un sistēmiskā skatījumā nav saprotams, kāpēc šāda pieeja ir attiecināta tikai uz vienu no ceļu nodevu veidiem. Domājams, ka līdzīga situācija varētu būt saistībā ar jebkuras nodevas nemaksāšanu. Tie visi ir līdzīga rakstura tipiski ilgstoši administratīvi pārkāpumi (protams, nav izslēgta arī turpināta pārkāpuma esība).

2. Projekta 7. panta otrajā daļā ir paredzēts: "Ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta pirms autoceļa posma lietošanas, to var samaksāt līdz nākamās dienas beigām, kas seko 48 stundas pēc autoceļa posma lietošanas uzsākšanas – šādā gadījumā dienas likme ir 3 reizes lielāka, bet nedēļas likme 2 reizes lielāka nekā šā likuma 2. pielikumā noteiktā." Līdz ar to šāda nodevas maksāšanas kārtība ir tiesiska un administratīvo atbildību šajā gadījumā vispār nav iespējams piemērot. Personas tiesību realizācija nevar būt pamats administratīvās atbildības piemērošanai. Šajā aspektā projekta 23. panta ceturtā daļa ir lieka, tā atkārto jau likumā ietvertu regulējumu.

Vienlaikus saistībā ar projekta 7. panta otro daļu rodas jautājums, kāds ir pamatojums noteikt lielāku nodevas likmi. Izvērtējams arī tas, vai šāda nodevas apmēra noteikšana jau būtībā neatbilst soda pazīmēm. Argumentētu skaidrojumu lūdzam ietvert projekta anotācijā.

3. Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošana ir tipisks ilgstošs administratīvais pārkāpums. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 26. panta pirmo daļu atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par pabeigtu ar administratīvā soda piemērošanas brīdi. Lai arī šajā pantā ietvertais pārkāpuma pabeigšanas gadījumu uzskaitījums nav izsmeļošs, ja procesu veic Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļā noteiktajā kārtībā, nemaz nav iespējams pierādīt citu pārkāpuma pabeigšanas brīdi vai izvērtēt citus administratīvā pārkāpuma apstākļus.

Projekta anotācijā minētā administratīvās atbildības piemērošanas prakse neatbilst ilgstoša vai turpināta administratīvā pārkāpuma izpratnei, kā arī var novest pie dubultās sodīšanas aizlieguma principa un samērīguma principa pārkāpumiem (salīdzinājumam plašāk skatīt Tieslietu ministrijas 2022. gada 31. oktobra vēstuli Nr. 1-17/3235 par pārkāpumu, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, procesuālo izskatīšanas kārtību; pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/media/13455/download?attachment).

Līdz ar to personai vēlreiz administratīvo atbildību par šādu ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētu pārkāpumu var piemērot tikai pēc tam, kad tai ir paziņots par iepriekšējo pārkāpumu (t. i., paziņots lēmums par procesa uzsākšanu un soda piemērošanu).

Turklāt būtībā minētais jautājums nav tāds, ko varētu regulēt nozaru likumos (Administratīvās atbildības likuma 2. panta otrā un trešā daļa).

4. Prakses maiņai likuma grozījumi nebūt nav atbilstošākais risinājums, pat ja tam ir īslaicīga ietekme. Likuma tekstā nekad nebūs iespējams atrast gatavas atbildes uz daudzveidīgajiem dzīves gadījumiem. Tomēr likums nav jāgroza situācijās, kur problēmu var atrisināt, prasmīgi pielietojot juridiskās metodes (Danovskis E. Administratīvās atbildības likuma pamatnoteikumu svarīgākās nostādnes. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52).

Šajā gadījumā iestāžu, kuru amatpersonas veic administratīvā pārkāpuma procesu, ir neliels. Nav nekādu šķēršļu ātri un vienkārši nodrošināt prakses maiņu.
 

-

Aicinām precizēt kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējumu. Ja ar vārdu "policija" domāta Valsts policija un pašvaldības policija, tad tas precīzi norādāms projektā. Vienlaikus pants precizējams arī redakcionāli, tostarp ievērojot juridiskās tehnikas prasības (iekšējo atsauču veidošana). Lai regulējums būtu labāk uztverams, apsverama iespēja iedalīt pantu divās daļās.
 

-

Lūdzam pamatot anotācijā likumprojekta pārejas noteikumu 1. punkta nepieciešamību.
 

-

Lūdzam likumprojekta pārejas noteikumos ietvert, ka infrastruktūras nodevu plānots ieviest no 2030.gada, kā tas skaidrots anotācijā.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.1. sadaļā "Apraksts" iekļauto teikumu:  Savukārt autoceļu lietošanas nodeva ir maksa par laiku (vinjete), kas ir noteikta jau pašlaik spēkā esošajā Autoceļu lietošanas nodevas likumā, jo Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka autoceļu lietošanas nodevu maksā par laiku, kurā paredzēts lietot autoceļus saskaņā ar šā likuma 2.pielikumā noteiktajām likmēm.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. sadaļu ar informāciju par tiesiskā regulējuma izmaiņām, kādas sagaidāmas, kad spēku zaudēs Autoceļu lietošanas nodevu likums un stāsies spēkā likumprojekts "Ceļu nodevu likums", jo pašlaik anotācijā nav informācijas, piemēram, par izmaiņām autoceļu lietošanas nodevas administrēšanā, proti, likumprojekts paredz, ka autoceļu lietošanas nodevu administrē Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam ar Satiksmes ministriju un Valsts ieņēmumu dienests. Autoceļu lietošanas nodevu likumā ir paredzēts, ka autoceļu lietošanas nodevu administrē valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Valsts ieņēmumu dienests un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi".
 

-

Uzņēmumu reģistra ieskatā nav nepārprotami skaidrs, par kādu informāciju, tostarp par kādiem fizisko personu datiem (ņemot vērā anotācijas 8.1.13. punktā noteikto) ir runa projektā paredzētajā likuma 16.panta ceturtās daļas 3.punktā un kādā formātā jeb kādus kanālus izmantojot ir paredzēts pašvaldībai tos saņemt no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas.
Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt atbilstoši risinājuma aprakstu likumprojekta anotācijā.

-

Ņemot vērā, ka direktīva Nr. 2022/362 vairākos gadījumos (tai skaitā direktīvā Nr. 2022/362 ietvertajā direktīvas Nr. 1999/62/EK 7. panta 1., 3., 4., 6., 7., 9. punktā, 11. punkta ievaddaļā un trešajā daļā, 13., 14. punktā, 7.a panta 2. punkta otrajā daļā, 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 7.aa panta 1. un 2. punktā, 7.b panta 1. un 2. punktā, 7.c panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā, 3. punktā, 7.ca 3. punkta otrajā daļā un 4. punktā, 7.cb punkta 1.-3. punktā, 7.da panta 1. un 3. punktā, 7. f , 7. g pantā, 7. ga panta 1. punkta piektajā daļā, 5. un 6. punktā, 7. gb pantā,  7. h panta 1.a punktā, 7. i panta 2.a, un 3. punktā 7. j panta 1., 2.a punktā, 11. panta 2. punkta otrajā daļā, IIIa pielikuma 4. punktā) paredzēta rīcības brīvība, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektu. Proti, lūdzam norādīt visas direktīvas normas, kas paredz rīcības brīvību, skaidrot, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir vai nav izmantota likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota direktīvā paredzētā rīcības brīvība.
Papildus lūdzam:
1)  nodrošināt, ka anotācijā ietvertais skaidrojums par rīcības brīvību ir korekts, jo, piemēram, direktīvas Nr. 1999/62/EK 7. panta 6. punkts paredz rīcības brīvību paredzēt samazinātas autoceļu nodevas vai lietošanas maksas konkrētiem ceļu posmiem, vai pilnībā izslēgt konkrētus ceļu posmus no ceļu lietošanas maksas, nevis rīcības brīvību noteikt konkrētus ceļu posmus, par kuru lietošanu maksājama autoceļu lietošanas nodeva, kā izriet no anotācijas;
2) sniegt pamatotu skaidrojumu par autoceļu lietošanas nodevas un pašvaldības ceļu nodevas tiesisko raksturu, proti, vai ar regulējumu par autoceļu lietošanas nodevu (tostarp 1. pielikumu) un likumprojekta IV nodaļā ietverto regulējumu tiek izmantota direktīvas Nr. 1999/62/EK 7. panta 1. (vai 2.) punktā paredzētā rīcības brīvība. Norādām, ka 7. panta 1. punkts attiecināms uz autoceļu nodevām un lietošanas maksām Eiropas ceļu tīklā vai konkrētos minētā tīkla posmos un visos citos autoceļu tīkla posmos, kas nepieder pie Eiropas ceļu tīkla, savukārt 7. panta 2. punkts ir plašāks un attiecas uz ceļiem, kuri nepieder Eiropas ceļu tīklam un kuri nav autoceļi (pirmšķietami pretēji anotācijā minētajam rīcības brīvība autoceļu lietošanas nodevu piemērot arī autoceļam ārpus Eiropas ceļu tīkla paredzēta 7. panta 1., nevis 2. punktā).

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam pilnveidot likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu:
pirmkārt, iespējami detalizēti (direktīvu apakšvienību līmenī) skaidrojot, ar kādām likumprojekta vienībām tiek pārņemtas direktīvā Nr. 2022/362 ietvertās direktīvas Nr. 1999/62/EK 1. panta 1. punkta "b" apakšpunkta, 7. panta 9. punkta apakšpunktu, 7. da panta punktu, 7. ga panta punktu, (jo īpaši 2., 3. un 5. punkta), 7. gb panta punktu prasības;
otrkārt, skaidrojot direktīvā Nr. 2022/362 ietvertā direktīvas 1999/62/EK 7.e panta 1. un 2. punkta un 7.b panta prasību pārņemšanu likumprojektā, jo attiecīgās direktīvu vienības regulē infrastruktūras lietošanas maksu, kas nav likumprojekta 2. pielikuma regulēšanas priekšmets. Kā arī lūdzam skaidrot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīvas (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā 24. panta 2. punktā ietverto prasību pārņemšanu (kas paredz speciālas veidnes izmantošanu). Nepieciešamības gadījumā lūdzam precīzāk norādīt attiecīgās Administratīvās atbildības likuma 18. nodaļas vienības, ar kurām minētā direktīvas prasība tiek pārņemta;
treškārt, nav gūstama pārliecība par direktīvā Nr. 2022/362 ietvertā direktīvas Nr. 1999/62/EK 7.c panta un 7.ca panta pārņemšanu pilnībā, tādēļ nepieciešams sniegt atbilstošu skaidrojumu 5.4. sadaļas 1. tabulā, konkrētāk (direktīvas vienību apakšpunktu līmenī) skaidrojot, kā attiecīgās prasības konkrētajās likumprojekta vienībās tiek pārņemtas;
visbeidzot, ja direktīvu prasības netiek pārņemtas pilnībā, nepieciešams arī 5.4. sadaļas 1. tabulā papildus precīzi norādīt, kad un kādā veidā tiks nodrošināta attiecīgo direktīvas prasību pārņemšana pilnībā (tai skaitā konsekventi precīzi norādot uz likumprojekta vienībām, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai), kā arī norādīt institūciju, kura ir par pārņemšanu atbildīga.

-

Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma statuss un tā apstiprināšanas kārtība regulēta Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis", kas pretēji likumprojekta 25. pantā minētajam neparedz tālāku atbildīgās ministrijas rīcību ar informatīvo ziņojumu, kad to apstiprinājis Ministru kabinets (nav arī skaidrs, vai informatīvais ziņojums ir saprotams minēto Ministru kabineta noteikumu izpratnē). Ievērojot minēto, ierosinām precizēt likumprojekta 25. pantu, attiecīgā regulējuma vietā paredzot, ka Satiksmes ministrija savā tīmekļa vietnē publicē informāciju, kas atbilst direktīvas Nr. 2022/362 1. panta 21. punktā (direktīvas Nr. 1999/62/EK 11. panta 1. punktā) noteiktajam, konkrēto direktīvas normu atbilstoši pārņemot nacionālajā tiesību sistēmā (izmantojot direktīvā Nr. 2022/362 ietvertajā direktīvas Nr. 1999/62/EK 11. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto rīcības brīvību).

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā neaprobežoties ar likumprojektā ietvertā likumdevēja pilnvarojuma Ministru kabinetam pārrakstīšanu, bet tā vietā lūdzam skaidrot attiecīgā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz deleģējuma saturiskais tvērums, kā arī deleģējumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.
 

-