Projekta ID
26-TA-1540Atzinuma sniedzējs
AS "Latvenergo"
Atzinums iesniegts
01.09.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Atzinuma dokumenti
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Priekšlikums
Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīva (VIKI) ir sadarbības platforma, kas apvieno 30 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (vairāk - https://www.lmt.lv/viki), un šogad VIKI vadošās organizācijas lomu uzņēmusies LMT grupa un tādēļ vēlamies VIKI vārdā paust viedokli.
VIKI biedru starpā esam diskutējuši par grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" (Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" ) un vēlamies paust šādu viedokli:
1. Darba grupās panāktā kompromisa ignorēšana un labas pārvaldības principa neievērošana
Noteikumu projektā nav ņemti vērā Finanšu ministrijas un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba grupās gandrīz gada garumā veiktie saskaņošanas darbi un panāktie kompromisi attiecībā uz centralizētu un automatizētu datu publicēšanas pieeju.
Projekts paredz iestādēm un kapitālsabiedrībām pienākumu manuāli apkopot un publicēt informāciju par veiktajiem maksājumiem savās tīmekļvietnēs. Šāda pieeja ir pretrunā līdzšinējai valsts pārvaldes digitalizācijas politikai, kas vērsta uz administratīvā sloga mazināšanu, procesu automatizāciju un datu atkārtotas apstrādes novēršanu.
2. Regulējuma dublēšanās un neatbilstība vienreizējas datu ievades principam
Spēkā esošais normatīvais regulējums jau šobrīd nodrošina būtisku publisko iepirkumu informācijas pieejamību. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 60. panta desmitajai daļai un citiem normatīvajiem aktiem pasūtītājiem ir pienākums Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā (PVS) un Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) publicēt informāciju par noslēgtajiem līgumiem, to grozījumiem un izpildi, tostarp informāciju par faktiski samaksātajām summām pēc līguma izpildes.
Prasība paralēli nodrošināt to pašu datu publicēšanu katra pasūtītāja tīmekļvietnē rada nepamatotu regulējuma dublēšanos un neatbilst vienreizējas datu ievades (once-only) principam. Publisko iepirkumu caurskatāmība būtu nodrošināma, izmantojot centralizētus valsts informācijas avotus un automatizētus datu apmaiņas risinājumus, nevis veidojot decentralizētu un manuālu datu publicēšanas procesu katrā iestādē atsevišķi.
3. Nesamērīgs administratīvais un finansiālais slogs
Projekta prasības ir attiecinātas uz visiem iepirkumiem un darījumiem neatkarīgi no to apjoma, paredzot regulāru informācijas apkopošanu un publicēšanu reizi ceturksnī.
Ņemot vērā lielo darījumu un līgumu skaitu valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās, prasība manuāli apkopot, pārbaudīt, strukturēt un publicēt informāciju par katru veikto maksājumu radīs būtisku papildu administratīvo slogu. Praksē tas nozīmēs nepieciešamību novirzīt esošos resursus no pamatfunkciju izpildes vai piesaistīt papildu cilvēkresursus, tādējādi palielinot administratīvās izmaksas un slogu uz publiskajiem finanšu līdzekļiem.
Īpaši jāuzsver, ka šādu prasību ieviešana nav samērīga ar regulējuma darbības periodu, jo projekta pārejas noteikumi paredz tās piemērošanu tikai 2027. gadā.
Priekšlikumi:
1) Svītrot noteikumu projekta 1.1., 1.4., 1.5. un 1.6. apakšpunktu, kas paredz MK noteikumu Nr. 445 20.9.1. apakšpunkta un saistīto pārejas noteikumu ieviešanu.
2) Nodrošināt publisko iepirkumu līgumu izpildes un maksājumu datu caurskatāmību, izmantojot automatizētu un centralizētu datu publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā, Elektronisko iepirkumu sistēmā un e-rēķinu aprites risinājumos, neuzliekot iestādēm un kapitālsabiedrībām pienākumu manuāli dublēt datus savās tīmekļvietnēs.
VIKI kopumā atbalsta publisko līdzekļu izlietojuma caurskatāmību, vienlaikus uzskatot, ka šis mērķis sasniedzams, izmantojot centralizētus, automatizētus un jau esošajos valsts informācijas risinājumos balstītus mehānismus. Jaunu manuālu datu publicēšanas pienākumu noteikšana rada regulējuma dublēšanos, neatbilst digitalizācijas un vienreizējas datu ievades principiem, kā arī rada nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām.
VIKI biedru starpā esam diskutējuši par grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" (Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" ) un vēlamies paust šādu viedokli:
1. Darba grupās panāktā kompromisa ignorēšana un labas pārvaldības principa neievērošana
Noteikumu projektā nav ņemti vērā Finanšu ministrijas un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba grupās gandrīz gada garumā veiktie saskaņošanas darbi un panāktie kompromisi attiecībā uz centralizētu un automatizētu datu publicēšanas pieeju.
Projekts paredz iestādēm un kapitālsabiedrībām pienākumu manuāli apkopot un publicēt informāciju par veiktajiem maksājumiem savās tīmekļvietnēs. Šāda pieeja ir pretrunā līdzšinējai valsts pārvaldes digitalizācijas politikai, kas vērsta uz administratīvā sloga mazināšanu, procesu automatizāciju un datu atkārtotas apstrādes novēršanu.
2. Regulējuma dublēšanās un neatbilstība vienreizējas datu ievades principam
Spēkā esošais normatīvais regulējums jau šobrīd nodrošina būtisku publisko iepirkumu informācijas pieejamību. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 60. panta desmitajai daļai un citiem normatīvajiem aktiem pasūtītājiem ir pienākums Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā (PVS) un Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) publicēt informāciju par noslēgtajiem līgumiem, to grozījumiem un izpildi, tostarp informāciju par faktiski samaksātajām summām pēc līguma izpildes.
Prasība paralēli nodrošināt to pašu datu publicēšanu katra pasūtītāja tīmekļvietnē rada nepamatotu regulējuma dublēšanos un neatbilst vienreizējas datu ievades (once-only) principam. Publisko iepirkumu caurskatāmība būtu nodrošināma, izmantojot centralizētus valsts informācijas avotus un automatizētus datu apmaiņas risinājumus, nevis veidojot decentralizētu un manuālu datu publicēšanas procesu katrā iestādē atsevišķi.
3. Nesamērīgs administratīvais un finansiālais slogs
Projekta prasības ir attiecinātas uz visiem iepirkumiem un darījumiem neatkarīgi no to apjoma, paredzot regulāru informācijas apkopošanu un publicēšanu reizi ceturksnī.
Ņemot vērā lielo darījumu un līgumu skaitu valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās, prasība manuāli apkopot, pārbaudīt, strukturēt un publicēt informāciju par katru veikto maksājumu radīs būtisku papildu administratīvo slogu. Praksē tas nozīmēs nepieciešamību novirzīt esošos resursus no pamatfunkciju izpildes vai piesaistīt papildu cilvēkresursus, tādējādi palielinot administratīvās izmaksas un slogu uz publiskajiem finanšu līdzekļiem.
Īpaši jāuzsver, ka šādu prasību ieviešana nav samērīga ar regulējuma darbības periodu, jo projekta pārejas noteikumi paredz tās piemērošanu tikai 2027. gadā.
Priekšlikumi:
1) Svītrot noteikumu projekta 1.1., 1.4., 1.5. un 1.6. apakšpunktu, kas paredz MK noteikumu Nr. 445 20.9.1. apakšpunkta un saistīto pārejas noteikumu ieviešanu.
2) Nodrošināt publisko iepirkumu līgumu izpildes un maksājumu datu caurskatāmību, izmantojot automatizētu un centralizētu datu publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā, Elektronisko iepirkumu sistēmā un e-rēķinu aprites risinājumos, neuzliekot iestādēm un kapitālsabiedrībām pienākumu manuāli dublēt datus savās tīmekļvietnēs.
VIKI kopumā atbalsta publisko līdzekļu izlietojuma caurskatāmību, vienlaikus uzskatot, ka šis mērķis sasniedzams, izmantojot centralizētus, automatizētus un jau esošajos valsts informācijas risinājumos balstītus mehānismus. Jaunu manuālu datu publicēšanas pienākumu noteikšana rada regulējuma dublēšanos, neatbilst digitalizācijas un vienreizējas datu ievades principiem, kā arī rada nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām.
Piedāvātā redakcija
-
