Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir izvērtējusi Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu” (turpmāk - informatīvais ziņojums).

LDDK redz nepieciešamību pilnveidot Latvijas migrācijas pārvaldības sistēmu, pilnveidot valsts institūciju sadarbību un nodrošināt efektīvāku mehānismu nelegālās migrācijas, uzturēšanās nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas un citu ar migrācijas procesiem saistītu risku novēršanai. Vienlaikus LDDK uzsver, ka efektīva migrācijas pārvaldība nav panākama tikai ar ierobežojošu pasākumu ieviešanu. Migrācijas riski ir jāidentificē un jāpārvalda ar samērīgiem, mērķētiem un datos balstītiem kontroles mehānismiem, saglabājot iespēju Latvijas tautsaimniecībai piesaistīt nepieciešamos cilvēkresursus.

LDDK ieskatā migrācijas politikas veidošanā nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp nacionālās drošības, ekonomiskās attīstības, darbaspēka pieejamības, investīciju piesaistes un sabiedrības integrācijas interesēm. Atsevišķu risku novēršana nedrīkst notikt, automātiski ierobežojot likumīgus uzņēmējdarbības modeļus vai personas, kuru darbība pati par sevi nerada apdraudējumu.

1. Iebildums par informatīvā ziņojuma 8.2. pasākumu, aizliegumu trešo valstu pilsoņiem veikt saimniecisko darbību pašnodarbinātas personas statusā
LDDK stingri iebilst pret informatīvajā ziņojumā paredzēto risinājumu, kas paredz liegt trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas uz ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas pamata, reģistrēties kā pašnodarbinātām personām. LDDK ieskatā šāds vispārējs ierobežojums nav samērīgs ar sasniedzamo mērķi, jo identificētais risks nav saistīts ar pašnodarbinātības formu kā tādu, bet gan ar iespējamu atsevišķu personu vai organizāciju ļaunprātīgu rīcību vai kontroles mehānismu nepilnībām. Pašnodarbinātības forma pati par sevi nav uzskatāma par migrācijas vai nelegālās nodarbinātības riska indikatoru. Šādu darbības modeli izmanto arī personas, kuras Latvijā likumīgi sniedz profesionālus pakalpojumus, tostarp kvalificēti speciālisti, eksperti, konsultanti un citi profesionāļi. Tāpat pašnodarbinātības modelis nodrošina elastīgu un likumīgu pakalpojumu sniegšanas iespēju, kas ir būtiska mūsdienu darba tirgus sastāvdaļa.

Vispārējs aizliegums vienādi skartu gan personas, kuru darbība potenciāli rada riskus, gan personas, kuras godprātīgi pilda normatīvo aktu prasības un sniedz ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Turklāt šāds risinājums var radīt gluži pretēju efektu - palielināt ēnu ekonomikas riskus, samazinot personu iespējas legāli gūt ienākumus un pildīt nodokļu saistības.

LDDK ieskatā risinājumam jābūt vērstam uz konkrētu pārkāpumu identificēšanu un novēršanu, nevis uz tiesiska saimnieciskās darbības modeļa ierobežošanu tikai tādēļ, ka atsevišķos gadījumos tas var tikt ļaunprātīgi izmantots.

2. Iebildums par informatīvā ziņojuma 8.3. pasākumu, atsevišķas darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu trešo valstu pilsoņiem
LDDK iebilst pret atsevišķas darba laika uzskaites sistēmas izveidi tikai trešo valstu pilsoņiem, ja šāda risinājuma nepieciešamība, tvērums un praktiskā īstenojamība nav pietiekami pamatota.

Darba tiesību regulējums jau šobrīd paredz darba devēja pienākumus nodrošināt darba laika uzskaiti un nodarbinātības dokumentāciju neatkarīgi no darbinieka valstspiederības. Papildu uzskaites mehānisma ieviešana pēc personas valstspiederības kritērija radītu papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, vienlaikus nerisinot konkrēti identificētus riskus. Īpaši būtiski ir izvērtēt šāda mehānisma piemērojamību gadījumos, kad persona nav darba tiesiskajās attiecībās, bet sniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona. Pašnodarbinātības būtība ir personas patstāvīga saimnieciskās darbības organizēšana, tostarp darba laika noteikšana.
Vienlaikus nav pietiekami pamatots, kādu konkrētu risku novēršanai šāda sistēma tiek ieviesta un kādā veidā tā nodrošinās efektīvāku pārkāpumu identificēšanu un novēršanu. Atsevišķa uzskaites mehānisma ieviešana pēc personas valstspiederības kritērija pati par sevi nenodrošina, ka tiks identificēti faktiskie pārkāpumi, ja vienlaikus netiek vērtēti konkrēti riska indikatori un faktiskie apstākļi.
LDDK ieskatā nav pietiekami pamatots, kā šāda sistēma nodrošinātu samērīgu un efektīvu kontroli situācijās, kur nepastāv tradicionālas darba devēja un darbinieka attiecības.

3. Iebildums par informatīvā ziņojuma 9.2. pasākumu, obligātas biometriskās autentifikācijas ieviešanu platformu darba uzņēmumos
LDDK atbalsta mērķi novērst krāpniecību, kontu neatļautu izmantošanu un citus pārkāpumu riskus platformu darbības jomā. Vienlaikus LDDK iebilst pret obligātas biometriskās autentifikācijas noteikšanu pirms katra darba uzdevuma izpildes kā vispārēju risinājumu.

LDDK ieskatā pirms šāda pienākuma ieviešanas nepieciešams izvērtēt, vai konkrētais risinājums ir nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā jau pastāvošos identitātes pārbaudes mehānismus un citus tehnoloģiskos risinājumus, kas tiek izmantoti risku mazināšanai. Ņemot vērā, ka digitālās platformas jau izmanto dažādus identitātes pārbaudes un krāpniecības novēršanas mehānismus, pirms jauna obligāta biometriskās autentifikācijas pienākuma noteikšanas nepieciešams izvērtēt esošo risinājumu efektivitāti un pamatot, kādu konkrētu papildu risku novēršanu nodrošinātu tieši šāda prasība.
Digitālās platformas nav migrācijas kontroles institūcijas un neveic publiskās varas funkcijas. Platformu uzdevums ir nodrošināt tehnoloģisku vidi pakalpojumu sniegšanai un sadarbības organizēšanai starp platformu un tās lietotājiem, nevis aizstāt valsts institūciju funkcijas personu tiesiskā statusa izvērtēšanā. Tas, ka persona izmanto digitālās platformas iespējas ienākumu gūšanai, pats par sevi nerada pamatu secinājumam par neatbilstošu uzturēšanos, nelegālu nodarbinātību vai citu pārkāpumu. Risks izriet no konkrētas neatbilstības vai ļaunprātīgas rīcības, nevis no platformas izmantošanas fakta. Vienlaikus norādām, ka jebkādai biometrisko datu apstrādei jāatbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, nodrošinot skaidru tiesisko pamatu, leģitīmu mērķi un samērīgu datu izmantošanas apjomu. Biometrisko datu izmantošana ir īpašu kategoriju personas datu apstrāde, tādēļ šāda risinājuma ieviešanai nepieciešams īpaši rūpīgs nepieciešamības un samērīguma izvērtējums, tostarp izvērtējot mazāk ierobežojošu alternatīvu pieejamību.

4. Iebildums par informatīvā ziņojuma 9.5. pasākumu, pienākumu sniegt informāciju par platformās nodarbināto ārvalstnieku nodarbinātības laiku
LDDK iebilst pret tādu pieeju, kur atsevišķiem uzņēmumiem tiek noteikti īpaši informācijas sniegšanas pienākumi migrācijas un nodarbinātības kontroles nodrošināšanai. LDDK ieskatā regulējumam jābūt tehnoloģiski neitrālam un vienādi piemērojamam visiem salīdzināmiem tirgus dalībniekiem, neizceļot konkrētus uzņēmumus vai konkrētus komercdarbības modeļus.
Vienlaikus nepieciešams skaidri definēt, kā platformu darba gadījumā nosakāms “nodarbinātības laiks”, ņemot vērā, ka pašnodarbinātas personas pašas organizē savu darba laiku un var sadarboties ar vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.

Platformu rīcībā esošie dati primāri tiek apstrādāti pakalpojuma nodrošināšanas un sadarbības organizēšanas vajadzībām, un tie nav pielīdzināmi valsts institūciju rīcībā esošajai informācijai par personas uzturēšanās tiesisko pamatu vai nodarbinātības statusu.
Ja tiek noteikti jauni datu sniegšanas pienākumi, tiem jābūt balstītiem skaidrā tiesiskajā pamatā, nepieciešamiem konkrēta mērķa sasniegšanai un samērīgiem ar privātajiem komersantiem uzlikto pienākumu apjomu. Efektīva migrācijas risku pārvaldība ir sasniedzama, pilnveidojot valsts institūciju datu apriti un analītiskās spējas, nevis automātiski pārnesot publiskās pārvaldes funkciju izpildi uz privātiem uzņēmumiem.

5. Iebildums par informatīvā ziņojuma 9.8. pasākumu, platformu darba uzņēmumu atbildību par pašnodarbināto personu rīcību
LDDK iebilst pret tādu pieeju, kas paredz platformu darba uzņēmumiem vispārēju atbildību par pašnodarbinātu personu individuālu normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Pašnodarbinātas personas statuss pēc būtības nozīmē personas patstāvīgu atbildību par savas saimnieciskās darbības organizēšanu un normatīvo aktu ievērošanu. Digitālā platforma nodrošina tehnoloģisku starpniecības pakalpojumu un nav pielīdzināma darba devējam. Platformas atbildība var būt pamatota tikai par pašas platformas rīcību vai bezdarbību, nevis par katras neatkarīgas personas individuāliem pārkāpumiem. Pretēja pieeja radītu juridiski nenoteiktu un nesamērīgu atbildības modeli, kas neatbilst platformu darbības specifikai un pašnodarbinātības būtībai. Platformas var sadarboties ar valsts institūcijām savas kompetences un pieejamo datu ietvaros, tomēr šāda sadarbība nevar nozīmēt vispārējas atbildības uzņemšanos par pašnodarbinātu personu individuālu rīcību.

Noslēgumā
LDDK ieskatā Latvijai nepieciešama vienota un ilgtermiņā balstīta migrācijas politika, kurā drošības intereses tiek līdzsvarotas ar valsts ekonomiskās attīstības, darbaspēka pieejamības, investīciju piesaistes un konkurētspējas interesēm. 
Valsts drošība nav skatāma atrauti no ekonomiskās izaugsmes un tautsaimniecības noturības, jo spēcīga ekonomika, stabils darba tirgus un konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide ir būtiski priekšnoteikumi valsts ilgtspējīgai attīstībai un spējai nodrošināt arī drošības mērķu īstenošanu.  LDDK uzsver, ka migrācijas riski ir efektīvi pārvaldāmi, nodrošinot mērķētu kontroli, savlaicīgu risku identificēšanu un atbildības piemērošanu par pārkāpumiem, nevis ierobežojot likumīgu uzņēmējdarbību un darbības modeļus, kuri paši par sevi nerada apdraudējumu. 

Vienlaikus LDDK vērš uzmanību, ka Latvijas darba tirgū pastāv dažādi elastīgi nodarbinātības un pakalpojumu sniegšanas modeļi, kas nodrošina iespēju legāli iesaistīties ekonomiskajā apritē dažādām personu grupām, tostarp jauniešiem, studentiem, personām, kuras apvieno darbu ar mācībām, kā arī personām, kurām nepieciešama elastīga darba organizācija. Šādu modeļu izmantošana pati par sevi nav uzskatāma par migrācijas vai nodarbinātības pārkāpuma risku. LDDK ieskatā jebkuri kontroles mehānismi ir vērtējami pēc to spējas novērst faktiskus pārkāpumus, nevis pēc tā, vai tie ierobežo konkrētu uzņēmējdarbības vai darba organizācijas modeli. Pārmērīgi ierobežojumi var negatīvi ietekmēt ne tikai atsevišķus komersantus, bet arī plašākas darba tirgus iespējas un Latvijas ekonomisko aktivitāti.

LDDK vērš uzmanību, ka virkne informatīvajā ziņojumā ietverto jautājumu un piedāvāto risinājumu pēc būtības jau tika apspriesti jaunā Imigrācijas likuma izstrādes procesā, tostarp likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimas komisijā. Minēto risinājumu izvērtēšanā tika aktualizēti jautājumi par to samērīgumu, praktisko īstenojamību un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā rezultātā tie neguva atbalstu turpmākai virzībai, tostarp to neatbilstības Eiropas Savienības tiesību normām dēļ.

LDDK ieskatā ilgtspējīga migrācijas pārvaldība ir tāda, kas vienlaikus aizsargā valsts drošības intereses un saglabā Latvijas spēju attīstīties, piesaistīt nepieciešamos cilvēkresursus un nodrošināt tautsaimniecības konkurētspēju.

-