Atzinums

Anotācijas III sadaļas “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” apakšsadaļā “Cita informācija” ir iekļauta informācija, ka Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēto normu īstenošanai netiks potenciāli radīts ietaupījums, bet gan drīzāk būs nepieciešams papildus finansējums. Vēršam uzmanību, ka nav atbalstāma tādu normatīvo aktu tālāk virzība, kuru īstenošana paredz uzņemties papildus valsts budžeta finansiālās saistības neprognozējamā apmērā. Līdz ar to, anotācija ir papildināma, norādot finansējuma apmēru un avotus Ministru kabineta noteikumu projektā iekļauto normu nodrošināšanai.
 

-

Šobrīd spēkā esošo noteikumu  122.punkts nosaka “To otrās grupas būvju būvuzraudzību, kuru būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī trešās grupas būvju būvuzraudzību uz līguma pamata var veikt tikai būvkomersants, kurš reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības piedāvāt pakalpojumus būvuzraudzības jomā, un kurš nodarbina atbilstošus būvspeciālistus, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi.”
Lai samazinātu  izdevumus publiskām personām, noteikumos tika iestrādāts 123.¹ punkts – “Šo noteikumu 122. punktu nepiemēro attiecībā uz pirmās un otrās grupas būvju būvuzraudzību, ja būvniecības ierosinātājs ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība un būvuzraudzību veic būvspeciālists uz darba devēja rīkojuma pamata, vai attiecībā uz pirmās un otrās grupas meliorācijas un hidrotehnisko būvju būvuzraudzību, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai tās kapitālsabiedrība un būvuzraudzību veic būvspeciālists uz darba devēja rīkojuma pamata.”

Ņemot vērā paredzētos grozījumus 105.punktā, vai tiek paredzēts, ka  tagad objektiem, kas noteikti 122.punktā un kuru būvuzraudzību veic  123.¹ punktā noteiktie tiesību subjekti (valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības), papildus būs jāveic arī  autoruzraudzība, tādējādi palielinot būvniecības izmaksas?
 

-

Ar noteikumu projektā ietverto Vispārīgo būvnoteikumu 105.punkta redakciju paredzēts paplašināt gadījumus, kādos veicama autoruzraudzība. Vēršam uzmanību, ka paredzētais regulējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" būvniecības objektos pie jebkādiem pārbūves darbiem, kur būs būvatļauja, būs jāmaksā papildus par autoruzraudzību, sadārdzinot projekta kopējās izmaksas. Nebūs izvēle pat vienkāršiem pārbūves projektiem, pat tādos gadījumos, kad paredzēta vienas pārsedzes nomaiņa - nav skaidrs, kāds tad ir ieguvums no autoruzraudzības. Piedāvātais regulējums arī sadārdzinās vienkāršu un funkcionālu  būvju būvniecību reģionos, jo būs papildus jāmaksā par autoruzraudzību.  Praksē autoruzraudzība tika izmantota projekta kļūdu labošanai un izmaiņu veikšanai. 
Ievērojot minēto, lūdzam saglabāt noteikumu 105.punktu tādā redakcijā, kas tika noteikta ar Ministru kabineta 25.03.2025. noteikumiem Nr.196 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"" un kuras spēkā stāšanās tika noteikta ar  01.10.2025.), respektīvi: "105. Autoruzraudzību veic:
105.1. valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem;
105.2. ja būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju ir vienojušies par autoruzraudzības veikšanu."
 

-

Saskaņā ar noteikumu projektā ietverto 107.punktu šo noteikumu 105. punktā minētajā gadījumā autoruzraugu norīko būvprojekta izstrādātājs. Ja autoruzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētos būvspeciālistus, kas veiks autoruzraudzību, kā arī norāda atbildīgo autoruzraugu. Autoruzraugu grupu vada un grupas darbu koordinē atbildīgais autoruzraugs. Būvkonstrukciju daļai un inženiertīklu daļām autoruzraugu var nenorīkot, ja minētām inženierdaļām tiek norīkoti attiecīgas kompetences sertificētie būvuzraugi šo noteikumu 122. punktā noteiktajā kārtībā.

-