Atzinums

Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk – Asociācija) ir izskatījusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto plāna projektu “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024. - 2026. gadam” (turpmāk – Plāna projekts) un izsaka par to sekojošus iebildumus un priekšlikumus.

Plāna projekta 3.2. punktā ietverts pasākums “Mazināt risku, ka likuma subjekti netieši brīdina klientu par aizdomīgu darījumu analīzi vai saņemto pieprasījumu no TAI”. Asociācija noteikta kā līdzatbildīgā iestāde. Lai arī konceptuāli Asociācija piedāvātajam pasākumam neiebilst, Asociācija vērš uzmanību, ka pasākuma ietvaros noteiktais darbības rezultāts nesasniedz pasākuma mērķi, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 5 “Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveides un informācijas tehnoloģiju prasību normatīvie noteikumi” neattiecas uz visiem likuma subjektiem. Tāpat kā līdzatbildīgā iestāde noteikta Latvijas Banka, kaut gan visticamāk tām būtu jābūt visām uzraudzības un kontroles institūcijām (turpmāk - UKI) vai vismaz tām UKI, kur netieša klienta brīdināšana par aizdomīgu darījumu analīzi vai saņemto pieprasījumu no tiesībaizsardzības iestādēm (turpmāk – TAI) konstatēta. Papildus minētajam Asociācija norāda, ka pasākumā identificētā problemātika ir neprecīzi nodefinēta – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas (turpmāk – NIILTPFN) likuma subjektiem (turpmāk – likuma subjekti), vismaz kredītiestādēm, ir skaidrs un saprotams darbības priekšraksts attiecībā uz tipping-off prasību ievērošanu un līdz ar to papildus prasību skaidrošanai Asociācija ieguvumus nesaskata. Vienlaikus, Asociācija ir secinājusi un vērš uzmanību, ka šobrīd normatīvajos aktos noteiktās prasības un pienākumi, īpaši padziļinātās klientu izpētes darbību ietvaros, var klientu netieši brīdināt par saņemto TAI pieprasījumu. Ievērojot minēto, ir jāveic izvērtējums pēc būtības, lai saprastu no kurām prasībām un pienākumiem  - visticamāk tikai noteiktos gadījumos, ne visās situācijās, ir iespējams atturēties, kā arī papildus tam jānodrošina komforts likuma subjektiem, ka šīs darbības neveicot, no likuma subjektiem netiks prasīta atbildība par prasību neizpildi, bet gan tiks pieņemts risks valsts institūciju pusē atbilstoši norādot, ka prasības ir pieļaujams konkrētās situācijās nepildīt.

Papildus iepriekš minētā pasākuma kontekstā jānorāda, ka aktuāls vēljoprojām ir arī jautājums par kredītiestāžu darbinieku kriminālatbildību kad valsts iestādei, kas pieprasa informāciju, informācija tiek izsniegta lielākā apjomā, nekā precīzi izriet no jautājuma gramatiskā formulējuma. Asociācija aicina minēto jautājumu iekļaut izvērtēšanai Plāna projektā kā atsevišķu pasākumu, lai nodrošinātu samērīgumu starp valsts institūciju ekspektācijām un likuma subjektu atbildību.

Atbilstoši Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTF) risku novērtējuma par laika posmu no 2020. līdz 2022. gadam (turpmāk - NRA 2023) 4.11.7. punktam kopumā secināts, ka normatīvais regulējums paredz pietiekamus instrumentus, lai efektīvi pārvaldītu ar neklātienes identifikāciju saistītos riskus. Normatīvajā regulējumā noteiktie pienākumi ir saskaņā ar uz risku novērtējumu balstītas pieejas principiem, proti, paredzēti likuma subjekta galvenie pienākumi, vienlaikus paredzot iespēju piemērotākos risinājumus riska pārvaldībai ieviest un veikt atbilstoši piemītošajam riskam, biznesa modelim un klienta un pakalpojuma specifikai. Savukārt, NRA 2023 4.11.13. punktā norādīts, ka virknei likuma subjektu pakalpojuma specifika neparedz ātru un standartizētu pakalpojuma sniegšanu, bet gan ietver citu dokumentu analīzi (zvērināti revidenti, notāri, advokāti), kas ļauj iepazīt klientu, tādējādi mazinot viltotas identitātes izmantošanu ne tikai uzsākot darījuma attiecības, bet arī darījumu uzraudzības laikā, kā arī nodrošinot sasaisti abos šajos procesos. Tai pat laikā, NRA 2023 13.sadaļā “Risku mazinošie priekšlikumi” identificēts risks 3.3. punktā, ka noziedznieki izmanto identifikācijas sistēmas un upuru vājās vietas, lai uzdotos par citu personu, īstenotu krāpšanu un NILL. Sniegti arī priekšlikumi identificētā riska mazināšanai, kas neviens neatbilst šobrīd Plāna projektā ietvertajiem pasākumiem. Vienlaikus, Plāna projekta 3.4. pasākumā paredzēts mazināt anonimitātes un krāpniecības riskus finanšu un nefinanšu iestāžu klientu neklātienes identifikācijas procesā, kas daļā ir tieši pretējs NRA 2023 secinājumiem. Papildus tam Plāna projektā nav ietverts neviens no NRA 2023 sniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, par fizisko personu fotoattēlu pieejamību identifikācijas precizitātes uzlabošanai neklātienes identifikācijas ietvaros, turklāt Plāna projekta pasākums ir īpaši vērsts tikai uz Latvijas Bankas uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem, taču krāpniecības riski neklātienes identifikācijas ietvaros aktuāli ir vismaz vēl arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraugāmo likuma subjektu pakalpojumos, jo īpaši pārmērīgi plaši izmantojot viena centa maksājuma identifikāciju, nekombinējot to ar citiem risinājumiem. Ievērojot minēto, Asociācija aicina pārskatīt Plāna projekta 3.4. pasākumu aptverot ar to risinājumus atbilstoši NRA 2023 secinājumiem, proti, papildināt Plāna projektu ar pasākumu fotoattēlu pieejamības nodrošināšanai no Fizisko personu reģistra korektai viltojumu atpazīšanai likuma subjektiem veicot neklātienes identifikāciju un citiem pasākumiem atbilstoši NRA 2023 13.sadaļas 3. rīcības virziena 3.3. risku mazinošo pasākumu priekšlikumiem. Asociācija uzsver, ka noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, it īpaši krāpšana digitālā vidē ir identificēti kā viens no būtiskākajiem NILL draudiem un attiecīgi tam pievēršama atbilstoša uzmanība ne tikai Plāna projekta 7.rīcības virzienā, bet arī citu saistīto pasākumu ietvaros.

Plāna projekta 3.7. pasākuma darbības rezultāts paredz, ka tiks pilnveidota uzraudzības procesa kvalitāte un efektivitāte atbilstoši kultūras priekšmetu aprites sektorā konstatētajiem riskiem klientu identifikācijas ietvaros. Asociācija norāda, ka minētais pasākums, arī atbilstoši NRA 2023 secinājumiem, attiecināms uz visiem likuma subjektiem, līdz ar to nav pamatoti sašaurināt darbības rezultātu tikai uz kultūras priekšmetu apriti.

Asociācija aicina Plāna projekta 3.11. pasākumā iekļaut arī zvērinātus advokātus, vismaz tos, kuri strādā nekustamo īpašumu jomā, ņemot vērā, ka virknē gadījumu praksē nekustamo īpašumu darījumi notiek tieši ar zvērinātu advokātu starpniecību.

Plāna projekta 3.15. pasākums paredz īstenot pasākumus ar mērķi celt likuma subjektu izpratni par ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem caur ziņošanas sistēmu goAML, t.sk. ziņošanu VID atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam. Izvērtēt nepieciešamību precizēt likumā “Par nodokļiem un nodevām” ietverto regulējumu attiecībā uz ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Asociācija vērš uzmanību, ka jau vairākās atbildīgo institūciju sanāksmēs ir secināts un pēc būtības ir panākta vienošanās, ka likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktais ziņošanas pienākums likuma subjektiem, kas pārsniedz vai dublē NILLTPFN likumā noteikto ir svītrojams. Šobrīd notiek darbs pie grozījumu likumā “Par nodokļiem un nodevām” saskaņošanas. Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka NRA 2023 secināto jau ir uzsākts izpildīt, Asociācija aicina Plāna projekta 3.15. pasākumu precizēt tā, ka tas sasniedz nepieciešamo mērķi un ziņošana par atsevišķām prioritārām NILL riska profila jomām (nodokļu noziegumi) būtu atbilstoša riskam, proti, aizstāt Plāna projekta 3.15. pasākumu ar “Īstenot aizdomīgu darījumu ziņošanu nodokļu jomā atbilstoši riska profilam un prasībām NILLTPFN normatīvajam regulējumam”, savukārt, kā darbības rezultātu paredzēt FID vadlīniju aizdomīgu darījumu ziņošanai papildināšanu ar sadaļu par aizdomīgu darījumu ziņošanu nodokļu jomā un atbilstoši organizētas apmācības. Atbildīgās institūcijas par pasākuma izpildi attiecīgi būtu FID un līdzatbildīgās UKI.

Asociācija aicina arī Plāna projekta 3.rīcības virzienā iekļaut papildus pasākumu kontekstā ar Kontu reģistra informācijas pieejamību. Norādām, ka šobrīd Kontu reģistrā netiek atspoguļota informācija par kontiem, kurus NILLTPFN likums nosaka par pienākumu slēgt, taču nauda no tiem netiek izņemta. Norādām, ka rezultātā kredītiestādēm jāturpina uzglabāt bijušā klienta naudas līdzekļi, bet tiesībaizsardzības iestādes, kā arī citas iestādes atbilstoši kompetencei, šo informāciju Kontu reģistrā neredz. Lai nodrošinātu Kontu reģistra mērķi un institūcijām nepieciešamās informācijas pieejamību, aicinām paredzēt atbilstošu grozījumu izstrādi normatīvajos aktos un saistītu Kontu reģistra funkcionalitātes pilnveidošanu.

Asociācija aicina nodrošināt, ka Plāna projektā tiek iekļauti arī pasākumi atbilstoši NRA 2023 13.sadaļas 4. rīcības virziena 4.3. risku mazinošo pasākumu priekšlikumiem attiecībā uz riskiem ko rada sarežģīta un laikietilpīga klienta izpētei nepieciešamās informācijas iegūšana, rezultātā mazinot  likuma subjektu NILLTPF novēršanas efektivitāti. Attiecīgi, atbilstoši NRA 2023 jāparedz sekojoši pasākumi:
-> jānodrošina un atbilstoši jāpiedāvā kopējo nacionāla līmeņa informācijas sistēmu vai valsts informācijas sistēmu savienotāja pilnveidi (VARAM);
-> jāveicina atvērto klientu izpētes rīku izveidi, piemēram, aicinot uz sadarbību piekļuves informācijas avotiem nodrošināšanā, samazinot valsts nodevu maksājumus rīka izveidei (FM un VARAM);
-> jānodrošina izpētei nepieciešamās informācijas pieejamību likuma subjektiem no valsts informācijas sistēmām bez maksas (FM);
-> jāveicina prakse, ka publiski pieejamu, uzticamu un neatkarīgu avotu izmantošana ir noteikta likuma subjektu politikās un procedūrās, precizējot, kādus avotus iestāde uzskata par uzticamiem (UKI);
-> jānodrošina vienuviet pieejama informācija visiem likuma subjektiem par informācijas saņemšanas iespējām un informācijas saturu no likumā noteiktajām valsts informācijas sistēmām (iespējams – VARAM).

Plāna projekta 5.2. pasākuma ietvaros paredzēts pilnveidot ziņošanas procesu attiecībā uz PLG neatbilstību. Asociācija vērš uzmanību, ka rezultatīvie rādītāji 1 un 3 var nonākt savstarpējā pretrunā, ņemot vērā, ka 1. paredz iesaistīt FID ziņojumu par PLG neatbilstības izvērtēšanā, savukārt, 3. paredz izvērtēt iespēju piešķirt papildus kompetenci Uzņēmumu reģistram. Asociācija aicina abus rezultatīvos rādītājus apvienot, veidojot kombinētu piedāvājumu izvērtēšanai, kas rezultētos administratīvā resursa patēriņa samazinājumā kā valsts, tā privātā sektora pusē. Tāpat Asociācija aicina papildināt rezultatīvos rādījumus paredzot izdarīt grozījumus NILLTPFN likumā, nosakot, ka pienākums UR ziņot ir par PLG neatbilstību pēc būtības un gramatikas kļūdu pieteikšana ir iespējama, bet ne obligāta.

Plāna projekta 8.4. pasākums paredz palielināt tādu tiesas nolēmumu skaitu, kuros noziedzīgi iegūtus līdzekļus konfiscē, balstoties uz notiesājošu spriedumu. Asociācija vērš uzmanību, ka nepieciešami Grozījumi Konfiskācijas izpildes likumā, lai varētu sadalīt konfiscējamos līdzekļus jauktas mantas gadījumā. Jautājums ir jau diskutēts un panākta vienošanās ar TM un LZTI padomi, ka regulējums tehniski neatbilst konvencijās noteiktajam. Proti, ja daļa mantas ir likumīga, tad atdot, piemēram, bankai legālo daļu pēc NĪ ar hipotēku konfiskācijas, šobrīd nav iespējams. Minētais būtu risināms arī kontekstā ar Plāna projekta 8.4. pasākumu.

Papildus iepriekš minētajam, Asociācija aicina nodrošināt, ka Plāna projektā tiek saglabāti arī iepriekšējā plāna “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam” ietvaros neizpildītie pasākumi, ņemot vērā, ka aktualitāti tie nav zaudējuši, ja nepieciešams protams minētos pasākumus saturiski pārskatot:
-> 4.4. pasākums “Uzlabot informācijas pieejamību klienta izpētes veikšanai, nodrošinot, ka NILLTPFNL noteiktā informācija klienta izpētei no valsts reģistriem ir pieejama vienuviet un atbilstoši vienotiem standartiem Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (DAGR).”
-> 7.11. pasākums “NILLTPFNL subjektu klientu izpētes lietu pieejamība.”

            Papildus Asociācija norāda, ka kontaktpersona tālākai darba koordinācijai saistībā ar plāna izveidi no Asociācijas puses būs padomniece Laima Letiņa (laima.letina@financelatvia.eu, +37126129485).

            Asociācija pateicas valsts institūcijām par līdzšinējo sadarbību un pauž gatavību sniegt nepieciešamo atbalstu turpmāko pasākumu īstenošanā, lai stiprinātu NILLTPFN sistēmas efektivitāti.
 

Skatīt Finanšu nozares asociācijas viedokli.