Atzinums

 Par Direktīvas 2023/1781 28.panta 2. punktu. Vēršam uzmanību, ka IZM var tikt noteikta par atbildīgo izglītības sistēmas regulējuma ietvaros, proti formālās izglītības ietvaros.  Savukārt, nozaru normatīvajā regulējumā var tikt iekļautas un noteiktas obligātas prasības regulārai profesionālai sertifikācijai (resertifikācija) vai atestācijai, un to veic nozares noteiktās institūcijas.
 

-

Par Direktīvas 2023/1781 28. panta 1. punktu. Tīkla, kurš nodrošina ar energoefektivitāti saistītām profesijām vajadzīgo kompetences līmeni, kas atbilst tirgus vajadzībām,  nodrošināšana pēc būtības sastāv no vairākām  komponentēm - nozares prasībām, izglītības pakalpojumu sniedzēja, izglītības programmas izstrādes. Vadošā loma šeit ir nozarei, jo, lai nozarei nepieciešamās prasības tiktu iekļautas izglītības programmās,  nozares normatīvajos aktos jāiekļauj regulējums par prasībām, tai skaitā apmācībām,un  tad šāda prasība tiks ievērota īstenojot izglītības programmas un kontrolēta veicot izglītības iestāžu akreditāciju un izglītības programmu licencēšanu. Un tikai tad IZM  būtu atbildīga par direktīvas 28. panta 1. punktā noteiktajām darbībām. 

 

Ievērojot minēto, kā atbildīgā ir nosakāma nozares ministrija, un IZM var būt kā līdzatbildīga.

IZM nepiekrīt KEM argumentācijai par atbildību par Direktīvas 2023/1781 28. pantā noteikto normu pārņemšanu. Prasības kvalifikācijai un serifikācijas kārtību ir jāiestrādā nozares normatīvajos aktos, kā arī jānosaka sertificēšanas kārtība. Kā piemēru varam minēt, ka šobrīd jau ir noteiktas kvalifikācijas prasības un sertifikācijas kārtība neatkarīgam ekspertam - energoauditoram vai  personai, kas ir tiesīga veikt energosertifikāciju un pārbaudīt apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas Ēku energoefektivitātes likumā, 2018.gada 21.augusta MK noteikumos Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā". Vēlamies arī norādīt, ka EM atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir noslēgusi Deleģēšanas līgumu Par neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ar biedrību “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība”, kurā biedrībai ir deleģētas attiecīgā speciālista kompetences novērtēšanas un sertifikācijas veikšanas funkcijas. Biedrība arī organizē seminārus un mācības, kas nepieciešamas attiecīgajiem speciālistiem. IZM uzsver, ka KEM kā atbildīgajai ministrijai par klimata un enerģētikas politiku ir jāizstrādā klimata politikas un enerģētikas politikas nozari reglamentējošos tiesību aktus, kuros ir jāpārņem Direktīvas 2023/1781 noteiktās normas attiecībā uz tajā noteikto sertifikācijas kārtību, kurš nodrošina ar energoefektivitāti saistītām profesijām vajadzīgo kompetences līmeni, kas atbilst tirgus vajadzībām, līdzīgi, kā to savos normatīvajos aktos ir iestrādājušas citas nozares ministrijas.

-

Attiecībā uz paredzēto IZM atbildību direktīvas 2023/1791 28.panta 4.punkta pārņemšanā izsakām pret to iebildumu un aicinām šo atbildību noteikt tām ministrijām, kuru kompetencē ir konkrēto nozaru attīstības plānošana. 
Ja ir tādas kvalifikācijas, kuras tiek apgūtas izglītības programmās, tad šo kvalifikāciju profesiju standartos būtu jāiestrādā minētie Eiropas vai starptautiskie energoefektivitātes standarti. To vislabāk varētu nodrošināt, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu noteiktas prasības, kas šādās programmās ir jāiekļauj saturā. Nozares ministrijai ir jābūt šo noteikumu izstrādātājam, jo tieši nozares ministrijas pārstāvji piedalās attiecīgo darba grupu sanāksmes, ir informēti par aktualitātēm, kuras ir jāņem vērā.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumus Nr. 68 “Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”  izstrādāja un virzīja IZM, nevis Veselības ministrija, jo ar šiem Ministru kabineta noteikumiem pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu prasības un šīs direktīvas piemērošanas koordinācija ir IZM kompetencē saskaņā ar IZM nolikumā noteikto. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumus Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”, kas nav saistīti ar direktīvu 2005/36/EK, ir izstrādājusi un virzījusi veselības ministrija.
Attiecībā uz izskatāmo jautājumu atbilstošāk būtu izmantot analoģiju ar Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumiem Nr. 710 “Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi” un Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi”, kurus ir sagatavojusi un virzījusi Satiksmes ministrija.

-

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) 28. panta pārņemšanas pieejas skaidrojumu iebilstam pret izmantoto atsauci uz to, ka Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumus Nr. 68 “Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”  izstrādāja un virzīja IZM, nevis Veselības ministrija un no tā varbūtēji izriet Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) šķietams pienākums izstrādāt tiesību aktus, kuros būtu noteiktas saturiskās prasības izglītības programmām energoefektivitātes jomā. Lūdzam šo daļu svītrot no informatīvā ziņojuma.
Ja ir tādas kvalifikācijas, kuras tiek apgūtas izglītības programmās, tad šo kvalifikāciju profesiju standartos būtu jāiestrādā minētie Eiropas vai starptautiskie energoefektivitātes standarti. To vislabāk varētu nodrošināt, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu noteiktas prasības, kas šādās programmās ir jāiekļauj saturā. Nozares ministrijai ir jābūt šo noteikumu izstrādātājam, jo tieši nozares ministrijas pārstāvji piedalās attiecīgo darba grupu sanāksmes, ir informēti par aktualitātēm, kuras ir jāņem vērā.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumus Nr. 68 “Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”  izstrādāja un virzīja IZM, nevis Veselības ministrija, jo ar šiem Ministru kabineta noteikumiem pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu prasības un šīs direktīvas piemērošanas koordinācija ir IZM kompetencē saskaņā ar IZM nolikumā noteikto. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumus Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”, kas nav saistīti ar direktīvu 2005/36/EK, ir izstrādājusi un virzījusi veselības ministrija.
Attiecībā uz izskatāmo jautājumu atbilstošāk būtu izmantot analoģiju ar Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumiem Nr. 710 “Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi” un Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi”, kurus ir sagatavojusi un virzījusi Satiksmes ministrija.
 

-

Tīkla, kurš nodrošina ar energoefektivitāti saistītām profesijām vajadzīgo kompetences līmeni, kas atbilst tirgus vajadzībām,  nodrošināšana pēc būtības sastāv no vairākām  komponentēm - nozares prasībām, izglītības pakalpojumu sniedzēja, izglītības programmas izstrādes. Vadošā loma šeit ir nozarei, jo, lai nozarei nepieciešamās prasības tiktu iekļautas izglītības programmās,  nozares normatīvajos aktos jāiekļauj regulējums par prasībām, tai skaitā apmācībām,un  tad šāda prasība tiks ievērota īstenojot izglītības programmas un kontrolēta veicot izglītības iestāžu akreditāciju un izglītības programmu licencēšanu. Un tikai  tad IZM  būtu atbildīga par direktīvas 28. panta 1. punktā noteiktajām darbībām. 

Ievērojot minēto, kā atbildīgā ir nosakāma nozares ministrija, un IZM var būt kā līdzatbildīga.

Vēršam uzmanību, ka IZM var tikt noteikta par atbildīgo izglītības sistēmas regulējuma ietvaros, proti formālās izglītības ietvaros.  Savukārt, nozaru normatīvajā regulējumā var tikt iekļautas un noteiktas obligātas prasības regulārai profesionālai sertifikācijai (resertifikācija) vai atestācijai, un to veic nozares noteiktās institūcijas.

Kā atbildīgā nosakāma arī  KEM

Attiecībā uz paredzēto IZM atbildību direktīvas 2023/1791 28.panta 4.punkta pārņemšanā izsakām pret to iebildumu un aicinām šo atbildību noteikt tām ministrijām, kuru kompetencē ir konkrēto nozaru attīstības plānošana. 
Ja ir tādas kvalifikācijas, kuras tiek apgūtas izglītības programmās, tad šo kvalifikāciju profesiju standartos būtu jāiestrādā minētie Eiropas vai starptautiskie energoefektivitātes standarti. To vislabāk varētu nodrošināt, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu noteiktas prasības, kas šādās programmās ir jāiekļauj saturā. Nozares ministrijai ir jābūt šo noteikumu izstrādātājam, jo tieši nozares ministrijas pārstāvji piedalās attiecīgo darba grupu sanāksmes, ir informēti par aktualitātēm, kuras ir jāņem vērā.
 

-