Atzinums

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 100. punktam, kas noteic, ka noteikumu projekta pirmajā punktā raksta (pārraksta) likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, lūdzam izvērtēt un precizēt projekta 1. punktu.
Vēršam uzmanību, ka no projekta izdošanas tiesiskā pamata izriet pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt: "mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas kārtību un tehniskās prasības" kā arī "transportlīdzekļus, uz kuriem neattiecas atbilstības novērtēšana, pieļaujamās atkāpes atsevišķu prasību izpildē, tirgus uzraudzības institūcijas, kā arī tirgus uzraudzības un savstarpējās atzīšanas un informācijas apmaiņas (paziņošanas) kārtību".
Ministru kabinets, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 15.¹ panta ceturto daļu, nav tiesīgs noteikt individuālā transportlīdzekļa apstiprināšanas noteikumus, kas izriet arī, piemēram, no noteikumu projekta nosaukuma.
Attiecīgi secināms, ka konkrētais pilnvarojums Ministru kabinetam izpildīts daļēji un neprecīzi. Pamatojoties uz minēto, lūdzam veikt nepieciešamos precizējumus projektā un/ vai sniegt izvērstāku skaidrojumu anotācijā par to, kāpēc projekta pilnvarojums izpildīts konkrētajā apjomā un kā tiek nodrošināta tā izpildīšana kopumā. 

-

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tomēr Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.
Lūdzam ievērot minēto projekta 2. punktā un visā projektā kopumā. Gadījumā, ja nepieciešams pārrakstīt Regulas normas, lūdzam tās pārrakstīt identiski un papildus skaidrot nepieciešamību veikt Regulas teksta daļu inkorporēšanu nacionālajos tiesību aktos. Vēršam uzmanību, ka, ja Regulas normas netiek precīzi pārrakstītas, pastāv atšķirīgas interpretācijas risks, kas nav pieļaujams.

-

Lūdzam pārskatīt projektu atbilstoši noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam, kas noteic, ka "normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu". Vēršam uzmanību, ka, piemēram:
1) projekta 2. punktā skaidrotie termini skaidroti arī citos tiesību aktos, piemēram, bet ne tikai, 2.4. apakšpunkta termins skaidrots arī Ceļu satiksmes likuma 1. pants 18. punktā, bet 2.5. apakšpunkta termins tā paša likuma 1. panta 10.² punktā, 2.22. apakšpunkta termins saistīts ar Ceļu satiksmes likuma 1. panta 24. un 25. punktā, kā divi dažādi termini, nevis viens kā šajā noteikumu projektā. Noteikumu projekta 2.26. apakšpunktā ietvertais termins šķietami skaidrots Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.251 "Transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehnisko ekspertu sertificēšanas noteikumi" (2. punkta 5. apakšpunkts);
2) projekta 5. punktā noteiktais šķiet saistīts ar Standartizācijas likuma 13. panta 4. punktā noteikto par to, ka "nozares ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē normatīvo aktu prasību izpildei piemērojamo standartu sarakstus"; 
3) projekta 1. pielikumā ietvertā klasifikācija, gandrīz identiskā redakcijā, jau noteikta Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 313 "Traktortehnikas, tās piekabes, maināmās velkamās iekārtas un maināmā tehnoloģiskā agregāta reģistrācijas kārtība". 
Attiecīgi lūdzam precizēt projektu, lai tiesību normu piemērotājam būtu nepārprotams, skaidrs un viennozīmīgi saprotams projekts un tiesiskais regulējums kopumā, novēršot normu dublēšanu, iespējamas interpretācijas vai izpratnes problēmas, tiesību normu kolīziju un vispārīgi nodrošinātu projekta atbilstību juridiskās tehnikas prasības.

-

Lūdzam projekta 6. punktā svītrot atsauci uz transportlīdzekļu īpašnieku (turētāju), ņemot vērā to, ka tirgus uzraudzības funkcija ir valsts funkcija, kuru privātpersonas neveic.

-

Projekta izdošanas tiesiskais pamats ir Ceļu satiksmes likuma 15.¹ panta ceturtās daļas pirmais teikums, kas paredz tiesības Ministru kabinetam noteikt mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas kārtību un tehniskās prasības. No minētā izriet, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt konkrētā transportlīdzekļa atbilstības novērtēšanas kārtību, nevis apstiprināšanas kārtību. Likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 1. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka atbilstības novērtēšana ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar produktu, procesu, pakalpojumu, sistēmu, personu vai institūciju saistītās prasības. Ceļu satiksmes likuma 15.¹ panta pirmās daļas otrajā teikumā ir minēts atbilstības apliecinājums. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 1. panta 23.² punkts noteic, ka transportlīdzekļa atbilstības apliecinājums ir dokuments, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu apliecina, ka mehāniskajam transportlīdzeklim (izņemot bezceļu transportlīdzekli) vai tā piekabei (puspiekabei) veikta atbilstības novērtēšana. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta II nodaļas nosaukumu un projektā un projekta 3., 4., 6. un 7. pielikumā ietverto regulējumu, jo no normatīvajiem aktiem izriet, ka izsniedzams atbilstības apliecinājums.

-

Lūdzam svītrot projekta 11. punktu, 12. punkta pirmo un trešo teikumu un 16. punkta pirmo, otro un trešo teikumu, ņemot vērā to, ka Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmā daļa paredz, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Ievērojot minēto, institūcijas pienākums iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, tostarp, no iesniedzēja, izriet no Administratīvā procesa likuma.

-

Lūdzam precizēt projekta 12. punktu un 16. punktu, ņemot vērā to, ka administratīvā lieta, kas ierosināta uz iesnieguma pamata, noslēdzas ar administratīvā akta izdošanu. Tādējādi, ja iesnieguma iesniedzējs nav novērsis konstatētās nepilnības, ir pieņemams lēmums saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto. Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteikto, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Ceļu satiksmes likumā nav noteikts garāks konkrētā lēmuma pieņemšanas termiņš. Ievērojot minēto, projektā nevar tikt paredzēti termiņi, kas pārsniedz Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā paredzēto termiņu.

-

Lūdzam precizēt projekta 18. punktu, ņemot vērā to, ka no normatīvajiem aktiem izriet, ka ir izsniedzams atbilstības apliecinājums. Vienlaikus lūdzam papildināt projektu ar tiesību normu, kas paredz, ka inspicēšanas institūcija pieņem lēmumu par transportlīdzekļa atbilstības apliecinājuma izsniegšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 18. punktā ir minēts, ka inspicēšanas institūcija sagatavo individuālā transportlīdzekļa apstiprinājumu, taču nav noteikts, ka institūcija pieņem lēmumu. Savukārt tas, ka inspicēšanas institūcija pieņem lēmumu, kuru ir iespējams apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, izriet no projekta III nodaļas.

-

Lūdzam svītrot projekta 20. punktu, ņemot vērā to, ka Ministru kabineta noteikumu projektā neietver deklaratīvas normas. Ja transportlīdzekļa atbilstības novērtēšanas process ir administratīvais process, tas notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai projektā ietvertais atbilstības novērtēšanas process ir administratīvais process. Vēršam uzmanību uz to, ka administratīvais process ir publiski tiesiskas attiecības starp valsti un privātpersonu. Projektā paredzētā procesa puses būs inspicēšanas institūcija un transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs. Projekta 4. punktā ir paredzēts, ka inspicēšanas institūcija ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību traktortehnikas, tās velkamo transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas jomā. Tādējādi inspicēšanas institūciju būs akreditējusi valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs". No minētās valsts aģentūras tīmekļvietnē pieejamās informācijas secināms, ka projektā paredzētā inspicēšanas institūcija varētu būt sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs", proti, privātpersona. Privātpersona var īstenot administratīvo procesu un attiecīgi izdot administratīvos aktus, ja tai ir deleģēts attiecīgs valsts pārvaldes uzdevums. Ievērojot minēto, lūdzam ar attiecīgu informāciju papildināt anotāciju.

-

Lūdzam precizēt projekta 21. punktu, ņemot vērā to, ka projektā iepriekš nav minēts lēmums, tādējādi nav saprotams, kas būs tas lēmums, par kuru var iesniegt iesniegumu institūcijas vadītājam. Vienlaikus norādām, ka pirmšķietami no projekta 21. punkta izriet, ka tajā ir paredzēta inspicēšanas institūcijas lēmuma apstrīdēšana inspicēšanas institūcijas vadītājam. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Ievērojot minēto, ja projekta 21. punktā ir paredzēta lēmuma apstrīdēšanas kārtība, tajā ietvertais piecu darbdienu termiņš neatbilst Administratīvā procesa likumā noteiktajam.

-

Projekta 21. punkts paredz, ka iesniegums iesniedzams inspicēšanas institūcijas vadītājam. Savukārt projekta 22. punktā ir paredzēts, ka inspicēšanas institūcija informē iesnieguma iesniedzēju par atkārtotu dokumentu izskatīšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 77.¹ pants paredz gadījumus, kādos iestāde (inspicēšanas institūcija), par kuras administratīvo aktu iesniegts apstrīdēšanas iesniegums, var atcelt administratīvo aktu un izdot jaunu, nenosūtot apstrīdēšanas iesniegumu augstākai iestādei (projekta 21. punktā minētais inspicēšanas institūcijas vadītājs). Ņemot vērā minēto, ja projekta 21. punktā ir paredzēta apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšana, projekta 22. punkts būtu svītrojams. Savukārt, ja projekta 21. punktā nav paredzēta apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšana, izvērtējama nepieciešamība precizēt projekta 22. punktu. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot vai precizēt projekta 22. punktu.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 24. punktu, ņemot vērā to, ka projekta 21. punktā ir minēts, ka transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs varētu nepiekrist novērtējumam vai lēmumam, nevis ziņojumam. Tādējādi spēkā varētu palikt sniegtais novērtējums vai pieņemtais lēmums. Vienlaikus norādām uz to, ka, ja projekta 21. punktā ir paredzēta apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšana, inspicēšanas institūcijas vadītājam apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas rezultātā jāpieņem kāds no Administratīvā procesa likuma 81. panta otrajā daļā minētajiem lēmumiem, piemēram, lēmums atstāt administratīvo aktu negrozītu.

-

Lūdzam precizēt projekta 25. punkta otro teikumu, ņemot vērā to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa paredz, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. No projekta izriet, ka tiks pieņemts lēmums par to, vai transportlīdzeklis atbilst vai neatbilst noteiktām prasībām, kas visticamāk būs konstatējošais administratīvais akts. Šāds administratīvais akts pēc būtības nav izpildāms, jo konstatē noteiktu faktu, tādējādi tas varētu zaudēt spēku tikai tad, ja tiktu atcelts. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka pat tad, ja administratīvais akts ir izdots ar noteiktu nosacījumu (proti, pienākumu veikt tehnisko datu salīdzināšanu vai reģistrēšanu noteiktā termiņā), nosacījuma neizpildes gadījumā administratīvais akts automātiski spēku zaudē, bet gan nosacījuma neizpilde ir pamats attiecīgā administratīvā akta atcelšanai. Papildus lūdzam anotācijā pamatot, kāpēc tehnisko datu salīdzināšanas vai reģistrēšanas neveikšana 15 darbdienu laikā pēc lēmuma par transportlīdzekļa atbilstību noteiktām prasībām spēkā stāšanās ir pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklis neatbilst noteiktajām prasībām, kas ir pietiekams pamats atcelt lēmumu un likt transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam atkārtoti veikt atbilstības novērtēšanu.

-

Lūdzam svītrot projekta 26., 27. un 28. punktu, ņemot vērā to, ka attiecīgais regulējums ietverams normatīvajā aktā, kas paredz attiecīgo transportlīdzekļu reģistrācijas kārtību.

-

Lūdzam precizēt projekta 29. punktu, ņemot vērā to, ka projektā nav minēts, kādus lēmumus pieņem inspicēšanas institūcija.

-

Lūdzam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā precizēt anotācijas 5.4. apakšpunktu, nodrošinot korektu, pilnīgu un precīzu no Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošo saistību ieviešanas atspoguļojumu. Un lūdzam ņemt vērā to, ka:
1) projekta 2.4. apakšpunkts atbilstoši tā redakcijai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regulas (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (turpmāk - Regula) 3. pantam domājams ievieš Regulas 3. panta 9. punktu, nevis 3. panta 8. punktu;
2)  projekta 2.5. apakšpunkts atbilstoši tā redakcijai un Regulas 3. pantam domājams ievieš Regulas 3. panta 10. punktu, nevis Regulas 3.panta 9.punkts;
3)  projekta 2.6. apakšpunkts atbilstoši tā redakcijai un Regulas 3. pantam domājams ievieš Regulas 3. panta 21. punktu, nevis Regulas 3.panta 10.punkts;
4) atbilstoši anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulai ar projekta 2.6. apakšpunktu, kur skaidrots jēdziens "aprīkojums", šķietami neatbilstoši norādīts, ka ar to ieviests Regulas 4. pants, kas nosaka transportlīdzekļu kategorijas;
5) atbilstoši projekta 2.3. apakšpunktam ar to ieviests Regulas 3. panta 8. punkts un 4. pants, kas nav atspoguļots anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā;
6) analoģiski anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā norādītajām projekta tiesību normām, ar kurām ieviestas Regulas tiesību normas, šķietami arī ar citām projekta 2. punkta vienībām tiek nodrošināta Regulas 3. panta tiesību normu ieviešana. Attiecīgi lūdzam to izvērtēt un veikt nepieciešamos precizējumus tabulā;
7) Regulas 5. pantā nostiprināti dalībvalstu pienākumi, piemēram, "pienākumu izveidot vai norīkot apstiprināšanas jautājumos kompetentas apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes". Savukārt, piemēram, Regulas 7. pants 1. punkta 2. daļā noteikta rīcības brīvība: "tirgus uzraudzības iestādes var pieprasīt ekonomikas dalībniekiem nodrošināt tādu dokumentu un informācijas pieejamību, kā tās to uzskata par vajadzīgu, lai īstenotu savas darbības". Attiecīgi lūdzam pārskatīt projektu, Regulas tiesību normu ieviešanu un nodrošināt pilnīgu un korektu informācijas atspoguļojumu anotācijā.

-

Ierosinām precizēt projektu atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, ievērojot, ka saīsinājumus piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais saīsināmais jēdziens vai termins. Pieteiktie saīsinājumi konsekventi lietojami tālāk dokumenta tekstā.
Tāpat iesakām precizēt projektu nodrošinot korektu, nepārprotamu vienveidīgu terminoloģijas lietojumu, lai tiesību normu piemērotājam būtu nepārprotami saprotams, kā un kādos gadījumos tā attiecināma. Iepriekš minētais attiecas, piemēram, uz saīsinājumu "institūcija", "inspicēšanas institūcija", "piekabe", "O kategorijas transportlīdzekli – automobiļu piekabe", "transportlīdzekļa tehniskās ekspertīze", "ekspertīze", "tehniskā ekspertīze" u.tml. 
Vienlaicīgi iesakām izvērtēt, vai terminoloģija tiek lietota korekti un aptver visus attiecināmos  transportlīdzekļus, nodrošinot, ka projekts ir precīzs. Piemēram, projekta 6. punktā lietoti termini: "Traktors, piekabe un maināma velkamā iekārta", izceļot trīs konkrētus transportlīdzekļus, kas definēti noteikumu projekta 2. punktā. Vēršam uzmanību, ka projekta 2. punktā minēts arī, piemēram, transportlīdzeklis "pašgājējmašīna", kas nav minēts projekta 6. punktā. Attiecīgi saprotams, ka atšķirībā no piekabes pašgājējmašīnu tirgus uzraudzības funkcijas Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai nav jāpilda.

-

Iesakām pārskatīt traktortehnikas un tās velkamo transportlīdzekļu sadalījumu grupās un apakšgrupās, ņemot vērā, ka atsevišķu grupu apakšgrupās iekļautie transportlīdzekļi identiski atkārtojas. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, greideris un veltnis tiek norādīti gan grupā "Ceļu būves pašgājējmašīna", gan "Maināma velkamā iekārta". Attiecīgi, tiesību normas piemērotājam, netiek viennozīmīgi, skaidri un nepārprotami norādīts, ar ko atšķiras, piemēram, greideris vienā grupā no greidera otrā grupā, jo ietvertie formulējumi ir identiski. 

-

Iesakām pārskatīt projekta 4. pielikumu, nepieciešamības gadījumā veicot precizējumus. Attiecīgi iesakām izvērtēt 4. pielikuma deklarācijas nosaukumu "Deklarācija par transportlīdzekļa piederību" un to, vai ņemot vērā, ka projekts regulē noteikumus attiecībā uz individuālo transportlīdzekļu apstiprināšanu deklarācijas nosaukumā nav ietverama konkrēta norāde uz to, ka tā ir "individuālo" transportlīdzekļu piederības deklarācija. 
Tāpat, ņemot vērā, ka projekta 4. pielikumā noteikta deklarācijas veidlapa, domājams lieka ir ceturtā piezīme tā sadaļā "Ar parakstu apliecinu, ka:". Vēršam uzmanību, ka šķietami neatbilstoši deklarācijā par transportlīdzekļa piederību ar parakstu apstiprināt to, ka transportlīdzekļa atbilstības novērtēšanai un apstiprināšanai iesniegumā norādītā informācija ir patiesa. Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai minētais apliecinājums nav iekļaujams projekta 3. pielikumā, kur noteikts iesnieguma individuālā transportlīdzekļa apstiprināšanai paraugs, nepieciešamības gadījumā veicot vajadzīgos labojumus.
 

-

Iesakām pārskatīt anotācijas 1.2. apakšsadaļas spēkā stāšanās termiņa pamatojuma skaidrojumu, nepieciešamības gadījumā to precizējot. Vēršam uzmanību, ka no pašreizējās redakcijas šķietami saprotams, ka projektā plānots pārejas periods, kas neatbilst reālajai situācijai, jo projekts neparedz pārejas perioda noteikšanu. Attiecīgi, iesakām precizēt anotācijas 1.2. apakšsadaļas skaidrojumu, nodrošinot korektu, nepārprotamu izpratni par projekta spēkā stāšanos.
Tāpat, vienlaicīgi lūdzam precizēt arī, piemēram, tādus formulējumus kā "precizēt un pilnveidot", "tiek precizēts", "ir jāprecizē", jo tiek ieviesti jauni Ministru kabineta noteikumi, nevis grozīts spēkā esošais tiesiskais regulējums. Iepriekš minēto lūdzam ievērot arī anotācijas 1.3. apakšsadaļā.

-

Iesakām pārskatīt un, nepieciešamības gadījumā, precizēt sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt. Vēršam uzmanību, ka, atbilstoši projektam tas ietekmē/ var ietekmēt, piemēram, īpašnieku (turētāju), savukārt anotācijas 2.1. apakšsadaļā norādīts tikai uz: "traktortehnikas vai tās velkamo transportlīdzekļu īpašnieki, kas vēlēsies saņemt individuālo transportlīdzekļu apstiprinājumu".

-

Iesakām pārskatīt anotācijas 4. sadaļu, konkretizējot tās 4.2. apakšsadaļā sniegto skaidrojumu par to, kā tieši projekts ietekmē spēkā esošās tiesību normas vai tiesību normu sistēmu kopumā, ņemot vērā, ka 4. sadaļu aizpilda, ja projekts ietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu. Vienlaicīgi iesakām izvērtēt, vai šī informācija nav skaidrojama anotācijas 1.3. apakšsadaļā.

-

Iesakām pārskatīt projekta izpildes nodrošināšanu un tās ietekmi uz institūcijām, ņemot vērā, ka no projekta šķietami izriet arī, piemēram Zemkopības ministrijas iesaiste. Attiecīgi, domājams ir nepieciešama anotācijas 7.1. apakšsadaļas papildināšana. 

-