Projekta ID
24-TA-3280Atzinuma sniedzējs
"Latvijas Slimnīcu biedrība"
Atzinums iesniegts
06.06.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Iebildums
Latvijas Slimnīcu biedrība atzinīgi vērtē plānotās aktivitātes profilakses, diagnostikas, pētniecības, datu apmaiņas u.c.jomās, kas kopumā vērstas uz onkoloģiskās saslimstības mazināšanu.
Vienlaikus izvērtējot Veselības ministrijas sagatavoto politikas dokumentu kopsakarā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par paliatīvo apūpi (Paliatīvā aprūpe Latvijā – ir vai nav?), secinām, ka plāns neparedz nekādas aktivitātes tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe.
Veselības ministrijas sagatavotajā plānā norādīts, ka prognozes liecina, ka 2035. gadā Latvijā būs ap 11 tūkstošiem jaunu vēža gadījumu un ap 6 tūkstošiem ļaundabīgo audzēju izraisītu nāves gadījumu. Kas attiecīgi ļauj pirmšķietami secināt, ja arī izdosies iegūt nepieciešamo finansējumu un ieviest visas plānotās aktivitātes, būs pacienti, kuriem diemžēl būs nepieciešama paliatīvā aprūpe.
2020.gadā Ministru kabinetā (15.12.2020. rīkojums Nr. 774) apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā “Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām” norādīts, ka paliatīvās aprūpes jomu plānots sakārtot pakāpeniski, kā vienu no prioritātēm izvirzot onkoloģijas pacientu paliatīvo aprūpi. Savukārt Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minēts, ka saskaņā ar revidentu aplēsēm Latvijā nepieciešamais paliatīvās, tajā skaitā hospisa, aprūpes gultu skaits varētu būt no 94 gultām (tikai onkoloģijas pacientu aprūpei vien) līdz 188 gultām, bet šobrīd Latvijā kopā ir 92 paliatīvās aprūpes gultas.
I – III līmeņa slimnīcās gan ar ģimenes ārstu, gan speciālistu nosūtījumu tiek stacionēti pacienti, kuriem atbilstoši nepieciešamībai tiek nodrošināta aprūpe hronisko pacientu vai aprūpes profila gultās. Slimnīcu darbā veidojas situācijas, kad minētajos profilos stacionētajiem pacientiem papildus būtu nepieciešama paliatīvā aprūpe. Līdz ar to nereti šiem pacientiem ir nepieciešama paliatīvai aprūpei atbilstoša medikamentoza terapija sāpju mazināšanai, enterāla barošana, izgulējumu aprūpe un profilakse. Šādu pacientu aprūpe ir izmaksu ietilpīga un līguma ietvaros ar Nacionālo veselības dienestu pieškirtais finansējums nosedz tikai nelielu daļu no pacientam nepieciešamajiem izdevumiem – viena pacienta ārstēšana aprūpes profilā ir 584,29 EUR, hronisko pacientu aprūpes prfilā 749, 25 EUR, savukārt paliatīvajā profilā viena pacienta ārstēšanas tarifs ir 1492,93 EUR.
Latvijas Slimnīcu biedrība atzinīgi vērtē plānotās aktivitātes profilakses, diagnostikas, pētniecības, datu apmaiņas u.c.jomās, kas kopumā vērstas uz onkoloģiskās saslimstības mazināšanu.
Vienlaikus izvērtējot Veselības ministrijas sagatavoto politikas dokumentu kopsakarā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par paliatīvo apūpi (Paliatīvā aprūpe Latvijā – ir vai nav?), secinām, ka plāns neparedz nekādas aktivitātes tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe.
Veselības ministrijas sagatavotajā plānā norādīts, ka prognozes liecina, ka 2035. gadā Latvijā būs ap 11 tūkstošiem jaunu vēža gadījumu un ap 6 tūkstošiem ļaundabīgo audzēju izraisītu nāves gadījumu. Kas attiecīgi ļauj pirmšķietami secināt, ja arī izdosies iegūt nepieciešamo finansējumu un ieviest visas plānotās aktivitātes, būs pacienti, kuriem diemžēl būs nepieciešama paliatīvā aprūpe.
2020.gadā Ministru kabinetā (15.12.2020. rīkojums Nr. 774) apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā “Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām” norādīts, ka paliatīvās aprūpes jomu plānots sakārtot pakāpeniski, kā vienu no prioritātēm izvirzot onkoloģijas pacientu paliatīvo aprūpi. Savukārt Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minēts, ka saskaņā ar revidentu aplēsēm Latvijā nepieciešamais paliatīvās, tajā skaitā hospisa, aprūpes gultu skaits varētu būt no 94 gultām (tikai onkoloģijas pacientu aprūpei vien) līdz 188 gultām, bet šobrīd Latvijā kopā ir 92 paliatīvās aprūpes gultas.
I – III līmeņa slimnīcās gan ar ģimenes ārstu, gan speciālistu nosūtījumu tiek stacionēti pacienti, kuriem atbilstoši nepieciešamībai tiek nodrošināta aprūpe hronisko pacientu vai aprūpes profila gultās. Slimnīcu darbā veidojas situācijas, kad minētajos profilos stacionētajiem pacientiem papildus būtu nepieciešama paliatīvā aprūpe. Līdz ar to nereti šiem pacientiem ir nepieciešama paliatīvai aprūpei atbilstoša medikamentoza terapija sāpju mazināšanai, enterāla barošana, izgulējumu aprūpe un profilakse. Šādu pacientu aprūpe ir izmaksu ietilpīga un līguma ietvaros ar Nacionālo veselības dienestu pieškirtais finansējums nosedz tikai nelielu daļu no pacientam nepieciešamajiem izdevumiem – viena pacienta ārstēšana aprūpes profilā ir 584,29 EUR, hronisko pacientu aprūpes prfilā 749, 25 EUR, savukārt paliatīvajā profilā viena pacienta ārstēšanas tarifs ir 1492,93 EUR.
Piedāvātā redakcija
Piedāvātā redakcija
Papildināt plānu ar jaunu rīcības virzienu “Paliatīvās aprūpes nodrošināšana” iekļaujot:
Pasākumu:
“Uzlabot paliatīvās aprūpes (onkoloģiskajiem pacientiem) finansēšanas modeli”
Darbības rezultātu:
“Nodrošināta kvalitatīva paliatīvā aprūpe un pienācīga uzraudzība tuvāk pacienta dzīvesvietai”
Saistītu rezultatīvo rādītāju
“Pārskatītas un pielāgotas prasības paliatīvās aprūpes programmu ieviešanā, atbilstoši pacientu vajadzībām un iespējām IV, III, II un I līmeņa slimnīcās”
Papildināt plānu ar jaunu rīcības virzienu “Paliatīvās aprūpes nodrošināšana” iekļaujot:
Pasākumu:
“Uzlabot paliatīvās aprūpes (onkoloģiskajiem pacientiem) finansēšanas modeli”
Darbības rezultātu:
“Nodrošināta kvalitatīva paliatīvā aprūpe un pienācīga uzraudzība tuvāk pacienta dzīvesvietai”
Saistītu rezultatīvo rādītāju
“Pārskatītas un pielāgotas prasības paliatīvās aprūpes programmu ieviešanā, atbilstoši pacientu vajadzībām un iespējām IV, III, II un I līmeņa slimnīcās”
