Atzinums

Lai tiesību normu piemērotāji gūtu priekšstatu par savām ar likumu paredzētajām tiesībām un uzliktajiem pienākumiem, lūdzam likumprojektā norādīt konkrēti kādus dokumentus elektronisko sakaru komersantam jāiesniedz dzīvokļa īpašniekam, dzī­vokļu īpašnieku kopības noteiktai personai vai dzīvojamās mājas pārvaldniekam attiecīgā dzīvokļa īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai (sk., piemēram, Dzīvokļa īpašuma likuma 20.panta otro daļu).

-

Lai sistēmiski saskaņotu Dzīvokļa īpašuma likuma normas, saistībā ar paredzēto grozījumu Dzīvokļa īpašuma likuma 23. panta pirmajā daļā, kas paredz jaunu tiesību subjektu, kuram būs tiesības likumā noteiktajā kārtībā ierosināt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanu, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt likumprojektu ar attiecīgu grozījumu Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otrajā daļā un 19.panta pirmajā daļā.

Pamatojums: 
1. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otro daļu dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:
1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19.pants);
2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (20.pants);
3) citādi savstarpēji vienojoties (21.pants);
2. Dzīvokļa īpašuma likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtību, tostarp izmantojot elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.  

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver deklaratīvas normas. Tādējādi nepieciešams no likumprojekta izslēgt tekstu: "Elektronisko sakaru komersants aptauju var veikt arī klātienē" vai arī likumprojektā noteikt nosacījumus šādas klātienes aptaujas veikšanai, tajā skaitā kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiks informēti par šādas "klātienes" aptaujas organizēšanu un kā tiks pieņemti lēmumi šādā aptaujā, ņemot vērā, ka ne likumprojekts, ne anotācija, ne arī šobrīd spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma redakcija neparedz šādu "klātienes aptauju" rīkošanu.
 

-

Lūdzam anotācijā pamatot, kāpēc attiecībā uz elektronisko sakaru komersanta rīkotajām rakstveida aptaujām ir pieļaujama atkāpe no vispārīgā Dzīvokļa īpašuma likuma regulējuma par rakstveida aptaujām, t.i., minētā likuma 20.panta otrās daļas, kas noteic, ka, ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis "pret" lēmuma pieņemšanu.

Šāda atkāpe no vispārīgā regulējuma uzskatāma par tādu regulējumu, kas Latvijas Republikas Satversmes 105.  panta izpratnē samazina nekustamā īpašnieka tiesības kontrolēt nekustamā īpašuma izmantošanu nākotnē, kā arī piešķir elektronisko sakaru komersantiem lielākas tiesības nekā citiem līdzīgu pakalpojumu sniedzējiem (elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu, gāzes vadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ierīkotājiem). Turklāt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 5. punktu vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu. Pietam arī anotācijā norādītie Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1361 “Elektronisko sakaru tīklu, elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu, gāzes vadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju būvniecības saskaņošanas kārtība, ja šo objektu aizsargjosla aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums” noteic vienotu kārtību, kādā saskaņo elektronisko sakaru tīklu, elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu, gāzes vadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju būvniecību vai paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās objekta aizsargjosla aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

Saprotot nepieciešamību uzlabot procesus un kārtību, kādā tiek veikta elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība, tomēr vēršam uzmanību, ja tas tiek darīts ar instrumentiem, kas ietekmē personu pamattiesības, tam ir jābūt pietiekamam pamatojumam. Proti, šī regulējuma ieviešanai nepieciešams satversmības izvērtējums un attiecīgajam izvērtējumam un pamatojumam jābūt iekļautam likumprojekta anotācijā. Tādējādi lūdzam papildināt anotāciju ar minēto izvērtējumu (it īpaši attiecībā uz regulējuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajai daļai un 105.pantam). 


 

-

Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas, spēkā stāšanās kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus. Vienlaikus saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Tāpat minētā panta piektā daļa paredz, ka kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība. Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 21. panta pirmo daļu par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ir pieņemama visu dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās. Tā kā likumprojektā vai tā anotācijā nav minēts, piemēram, vai elektronisko sakaru komersantam ir jārespektē dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktā kārtība lēmumu pieņemšanai, tajā skaitā aptaujas veidā, vai kopības lēmums konkrēto jautājumu skatīt tikai kopsapulcē, lūdzam anotācijā skaidrot, kā likumprojekts ietekmēs pašreizējo dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto lēmumu pieņemšanas procedūru. Tāpat lūgums skaidrot, vai par likumprojektā minētajiem gadījumiem var tik pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, savstarpēji vienojoties (sk., Dzīvokļa īpašuma likuma 21.pantu). 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.1.apakšpunktu, lūdzam nodrošināt, ka "Risinājuma aprakstā" ir sniegts skaidrojums par katra paredzētā Dzīvokļa īpašuma likuma grozījuma būtību, nepieciešamību un mērķi.

-

"Problēmas aprakstā" ietverts šāds skaidrojums:  "likums "Par dzīvokļa īpašumu" zaudējis spēku 2011. gada 1. janvārī, stājoties spēkā Dzīvokļa īpašuma likumam. Taču minēto noteikumu normas ir piemērojamas gadījumos, kad pārvaldniekam vēsturiski (līdz spēkā stājās Dzīvokļa īpašuma likums) līgumā piešķirtas tiesības izlemt dzīvokļu kopības kompetencē esošu jautājumu par aprobežojumu saskaņošanu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajā zemesgabalā. Tādējādi vēsturiski Noteikumu Nr. 1361 tiesību normas atsevišķos gadījumos pieļauj iespēju pārvaldniekam saskaņot elektronisko sakaru tīklu būvniecību un aizsargjoslu paplašināšanu zemesgabalā bez dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma."
         Lūdzam izvērsti pamatot šādu secinājumu un tā sasaisti ar izstrādātā regulējuma mērķi, it īpaši ņemot vērā, ka Dzīvokļa īpašuma likums neparedz nekādu īpašu pārejas regulējumu attiecībā uz pārvaldnieka pirms Dzīvokļa īpašuma likumā spēkā stāšanās piešķirto tiesību izmantošanu izlemt dzīvokļu kopības kompetencē esošu jautājumu par aprobežojumu saskaņošanu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajā zemesgabalā. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies un neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tāpat Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 4. punkts noteic, ka pārvaldīšanas līgumi, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, bet neatbilst šā likuma noteikumiem, līdz 2011. gada 31. decembrim saskaņojami ar šā likuma noteikumiem.

-

Attiecībā uz juridiskām personām norādīts, ka tiks mazināts administratīvais slogs elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanai, tādējādi uzlabojot elektronisko sakaru tīklu attīstību un pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem un līdz ar to nodrošinot ES stratēģisko mērķu digitālajā jomā sasniegšanu. Savukārt pārējās 2. sadaļas apakšsadaļas, kurās detalizēti norāda šo ietekmi, nav aizpildītas. Lūdzam, ņemot vērā minēto, aizpildīt anotācijas 2.2. un turpmākās apakšsadaļas, ņemot vērā Valsts kancelejas "Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā Tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā" (tap_anotacija_vadlinijas.pdf).

-

Anotācijas 2.1. sadaļā norādīts, ka tiesību akta projekts ietekmē tikai fiziskās personas (dzīvojamās mājas iedzīvotājus) un juridiskās personas (elektronisko sakaru komersantus). Vēršam uzmanību, ka minētais neatbilst ne tikai likumprojektam, kas paredz tiesības un pienākumus gan dzīvokļa īpašumu īpašniekiem, gan dzīvojamo māju pārvaldniekiem, bet arī grozāmajam likumam. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir jebkura persona (arī valsts, pašvaldība, privāto tiesību juridiskās persona), kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Turklāt ārējie normatīvie akti neuzliek par pienākumu dzīvokļa īpašniekam būt obligāti deklarētam savā dzīvokļa īpašumā. Tāpat saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otro daļu, līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā. Vienlaikus arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pienākumus ir tiesības veikt juridiskām personām, piemēram, dzīvojamās mājas īpašnieku veidotai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrībai vai biedrībai. Līdz ar to lūdzam precizēt sabiedrības mērķgrupas, kuras ietekmēs plānotie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. 

-

Ņemot vērā Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta protokollēmuma Nr.45, 45.§ "Informatīvais ziņojums "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita samazināšanai" 13.7. apakšpunktā noteikto (atbildīgā ministrija normatīvā akta projektu izstrādā, pēc iespējas izvairoties no vienu jomu regulējošā tiesiskā regulējuma sadrumstalotības), lūdzam neveidot atsevišķu Dzīvokļa īpašuma likuma pantu par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu šaurā jautājumā, bet gan attiecīgo tiesisko regulējumu ietverot jau spēkā esošajās Dzīvokļa īpašuma likumā normās, kas noteic dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību, tajā skaitā kopsapulces un aptauju sasaukšanas kārtību, piemēram, minētā likuma 19., 20. un 20.² pants. 

-

Lūdzam izvērtēt 23. panta pirmajā daļā lietotās terminoloģijas atbilstību Elektronisko sakaru likumā lietotajai terminoloģijai, piemēram, Elektronisko sakaru likums neparedz terminu "elektronisko sakaru tīkla atjaunošana", nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektu.

-

Tiesiskai noteiktībai aicinām izvērtēt iespēju noteikt ne tikai pieļaujamo minimālo rakstveida aptaujas rīkošanas termiņu, bet arī maksimālo, kā tas ir noteikts, piemēram, Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrajā daļā.

-

Lūdzam izvērtēt pamatotību, ja nepieciešams precizējot likumprojekta redakciju, piedāvātajā likuma 23. panta otrajā daļā atsaukties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 20.² panta pirmās daļas 2., 3., 4. punktā un otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto kārtību, jo minētās normas reglamentē lēmumu pieņemšanu dzīvokļa īpašnieku atkārtoti organizētā aptaujā. Savukārt no 23.panta otrās daļas palīgteikuma secināms, ka elektronisko sakaru komersantam būs tiesības rīkot dzīvokļu īpašnieku aptauju, ja likumā noteiktajā termiņā nav sasaukta ne dzīvokļu īpašnieku kopsapulce (likuma 19.p.), ne arī sarīkota aptauja (20.p.).

-

Lai nerastos pārpratumi lēmuma pieņēmējiem, kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma attiecīgo normu piemērotājiem par  attiecīgo grozījumu mērķi un saturisko tvērumu, lūdzam piedāvātajos Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumos lietoto terminoloģiju, stilistiku un vārdiskās izteiksmes precizēt atbilstoši grozāmā likuma pamattekstam. Piemēram, piedāvātajā likuma 23. panta otrās daļas redakcijā minēts neatrunāts dokumenta veids "pieprasījums", kā arī Dzīvokļa īpašuma likumā nelietots termins "dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas organizēšana". Paskaidrojam, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu organizētas tiek vai nu dzīvokļa īpašnieku kopsapulces, vai arī rakstveida aptaujas.

Pamatojums:  Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. un 2.3. apakšpunkts.
 

-

Lūdzam savstarpēji saskaņot 23. panta ceturtās daļas teikumu redakcijas, jo pirmajā teikumā norādīts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums cita starp nosūtāms dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktai personai, savukārt otrais teikums paredz, ka, nosūtot lēmumu dzīvokļa īpašniekam, dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotai personai vai pārvaldniekam, vai pievienojot Būvniecības informācijas sistēmā, elektronisko sakaru komersants tam pievieno dzīvokļu īpašnieku balsojumu rezultātus.
 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta spēkā stāšanās paredzētā vispārējā kārtībā (sk., anotācijas 1.2. sadaļu), lūdzam no likumprojekta izslēgt atsauci uz likuma spēkā stāšanās termiņu vai arī norādīt konkrētu paredzamo likuma spēkā stāšanās termiņu, attiecīgi precizējot arī anotāciju.

-

Tiesiskai skaidrībai lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par iemesliem, kāpēc līdzīga satura likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.190/Lp13), kas tika atbalstīts Ministru kabineta 2018. gada 18 .decembra sēdē (prot. Nr.60 32. §) un iesniegts Saeimā 2019. gadā, netika atbalstīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tālākai virzībai un vai un kādā veidā grozījumu neatbalstīšanas iemesli tika novērsti.

-

Lūdzam precizēt projekta izpildē iesaistītās institūcijas.

-