Atzinums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 137. punktu lūdzam noteikumu projekta 2. pielikumā norādīt konkrētu normatīvo aktu jomu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 1. pielikuma 3.1., 3.4. apakšpunktā u.c. līdzīgos gadījumos pieturzīmi iekavas aizstāt ar pieturzīmi domuzīme, jo iekavās ietvertais teksts ir būtisks tiesību normas piemērošanā. Norādām, ka iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu.

-

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu pēc būtības tiek izpildīts arī Likuma par budžeta un finanšu vadību 19.³ panta pirmajā daļā ietvertais pilnvarojums, lūdzam atbilstoši papildināt noteikumu projekta izdošanas tiesisko pamatu saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.2. apakšnodaļas prasībām ("3.2. Norādes uz noteikumu izdošanas tiesisko pamatu") prasībām.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1. punktu atbilstoši noteikumu Nr. 108 100. punktam, korekti un precīzi atspoguļojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta otrajā daļā doto pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai. Vēršam uzmanību, ka minētās normas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību, nepieciešamās informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtību, kā arī šā mehānisma ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams un kādā to paredz Ministru kabinets attiecīgo pienākumu izpildei. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un, piemēram, svītrot noteikumu projekta 1.2. un 1.3. apakšpunktu, vai alternatīvi - minētos apakšpunktus norādīt kā 1.1. apakšpunktā ietvertā satura elementus (piemērus).

-

Noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts paredz, ka noteikumu projekts nosaka nepieciešamās informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtību. Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt un atbilstoši papildināt noteikumu projektu ar attiecīgu tiesisko regulējumu vai atbilstoši precizēt minētos apakšpunktus. Alternatīvi lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu par attiecīgā deleģējuma izpildi.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs." Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Ievērojot minēto, lūdzam:
pirmkārt, noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā norādīt, ka termins "Eiropas digitālās inovācijas centrs" tiek saprasts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulas Nr. 2021/694, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 2. panta 5. punkta izpratnē. Ja tomēr noteikumu projektā nepieciešams definēt minēto terminu, tad lūdzam to definēt identiski regulā noteiktajam, jo Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus;
otrkārt, lūdzam noteikumu projektā nedublēt (neskaidrot) Eiropas Savienības regulu normas, tai skaitā noteikumu projekta 18. punktā nepārrakstīt regulas Nr. 2021/694 16. panta 2. punkta kritērijus, 52. punktā nedublēt vairākas šo noteikumu 51. punktā minēto regulu normas u.tml., bet tā vietā lūdzam nepieciešamības gadījumā izdarīt precīzas atsauces uz attiecīgo regulu vienībām, kuras attiecīgās prasības paredz. 

.
 

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projektu un tā 2.3. apakšpunktā un citos līdzīgos gadījumos noteikumu projektā, piemēram, 59.2. un 59.3. apakšpunktā, norādīt konkrētas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulas Nr. 2021/694, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (turpmāk - regula Nr. 2021/694), kā arī citu regulu vienības (tai skaitā atspoguļojot tās precīzi, piemēram, noteikumu projekta 34.5. apakšpunktā ietverta atsauce uz vizuālās identitātes prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - regula Nr. 2021/241), 34. pantam, kas iedalās vairākās apakšvienībā un noteikumu projekta skaidri neizriet, uz kuru no tām noteikumu projekts attiecas), tādējādi atvieglojot noteikumu projekta piemērošanu praksē.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 121. punktu noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā. Attiecīgi, ņemot vērā, ka, piemēram, noteikumu projekta 2.1., 2.3. un 2.4. apakšpunkta terminos izteikto jēdzienu būtiskās pazīmes jau ir izsmeļoši atspoguļotas noteikumu projekta pamattekstā, nav saskatāma nepieciešamība un mērķis sniegt attiecīgo terminu skaidrojumus, kādēļ lūdzam attiecīgos gadījumos neskaidrot terminus, tādējādi novēršot arī noteikumu projektā ietvertā regulējuma dublēšanos.


.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 2.4. apakšpunktu, svītrojot norādi uz reģistrāciju Latvijas Republikas teritorijā, ņemot vērā, ka publiskās personas kapitālsabiedrības atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam tiek reģistrētas komercreģistrā.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 2.4. apakšpunktā, 5. punktā un noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kas saprotams ar terminu "sociālais komersants" un vai ar minēto terminu saprotams termins "sociālais uzņēmums" Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē. Kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.1. apakšpunktu lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ sociālos uzņēmumus un arī publiskas personas kapitālsabiedrības nepieciešams atsevišķi izdalīt un noteikumu projektā norādīt līdztekus  sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 39. un 122. punktam terminu skaidro, minot tajā izteiktā jēdziena būtiskās pazīmes. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un svītrot noteikumu projekta 2.6. apakšpunktā norādi, ka otrreizējā un sākotnējā novērtējuma rezultāti tiek savstarpēji salīdzināti, un rezultātā ir jābūt vērojamam uzlabojumam digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo novērtējumu, ņemot vērā, ka attiecīgais nosacījums būtībā neraksturo otrreizējais digitālā brieduma testu. Nepieciešamības gadījumā lūdzam minēto nosacījumu ietvert noteikumu projekta pamattekstā, paredzot arī atbilstošas tiesiskās sekas, ja konkrētais nosacījums neizpildīsies, t.i., ja nebūs vērojams uzlabojums digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo novērtējumu.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām termini normatīvajā aktā nebūtu jāskaidro, ja tie normatīvā akta pamattekstā netiek lietoti vai tiek lietoti tikai vienu reizi. Attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projektu, nodrošinot, ka visi noteikumu projekta 1. pantā atrunātie termini noteikumu projekta pamattekstā ir lietoti vairāk nekā vienu reizi (piemēram, partneris u.c. pamattekstā vispār netiek lietoti). Nepieciešamības gadījumā lūdzam attiecīgo terminu noteikumu projekta 1. punktā neskaidrot, bet, ja tā izpratne ir svarīga atsevišķā noteikumu projekta teksta daļā, izņēmuma gadījumā skaidrot noteikumu projekta tekstā, izvēloties attiecīgajam kontekstam piemērotu skaidrojuma veidu.
 

-

Saskaņā ar  Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam 6. panta 1. punktu, atsaucoties uz minēto regulu noteikumu projektā, lūdzam atsaucē norādīt arī šīs regulas publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tāpat līdzīgi lūdzam attiecīgu norādi ietvert arī citos gadījumos noteikumu projektā, ja to paredz attiecīgā regula (piemēram, Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē).
 

-

Lūdzam noteikumu projekta 9. punktā un 34.7. apakšpunktā neatsaukties uz Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda plāna vienībām, bet nepieciešamības gadījumā attiecīgās vienības saturu pārņemt noteikumu projekta tekstā. Norādām, ka minētais plāns, kurš apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu" nav cita starpā saistošs pretendentiem - privātpersonām vai citiem tiesību subjektiem, kuri nav hierarhiski padoti Ministru kabinetam, kādēļ to par saistošu nevar padarīt arī ar noteikumu projektu. Kā arī tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam skaidrot, kuri tiesību subjekti var būt pretendenti noteikumu projekta 9. punkta izpratnē.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 11.2.1. apakšpunktu atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7. pantam, aizstājot vārdu "apstiprināti" ar vārdiem "spēkā stājušies".

-

Vēršam uzmanību, ka šobrīd (arī noteikumu projekta (noteikumu)) spēkā stāšanās brīdī būs notecējis noteikumu projekta 11.2.1. apakšpunktā minētā uzraudzības rādītāja izpildes termiņš. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt minēto apakšpunktu, paredzot atšķirīgu (vēlāku) minēto termiņu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par attiecīgā rādītāja nepieciešamību, kā arī tā izpildi noteikumu projekta anotācijā.

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projekta 11.3. apakšpunktu u.c.  noteikumu projekta vienības, termina "uzņēmums" vietā izmantojot terminu "komersants" vai "saimnieciskās darbības veicējs”, bet termina "uzņēmējdarbība" vietā izmantojot terminu "komercdarbība" vai "saimnieciskā darbība".
 

-

Lūdzam nodrošināt loģisku un pārskatāmu tiesību normu izklāstu, sākotnēji paredzot prasību projekta iesniedzējam iesniegt projekta iesniegumu, norādot arī attiecīgā iesnieguma iesniegšanas kārtību, bet pēc regulējot projekta iesniegumu izvērtēšanas kārtību. Papildus lūdzam nodrošināt, ka atbilstoši noteikumu projektam EDIC ir informēts par to, kā iesniedzams projekta iesniegums (t.i., vai tas ir iesniedzams Vadības informācijas sistēmā), piemēram, paredzot uzaicinājuma nosūtīšanu attiecīgajam tiesību subjektam v.tml.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 17.1. apakšpunktā norādīt uz 2.2.1.1.i. investīcijas mērķu sasniegšanu vai noteikumu projektā un tā anotācijā skaidrot, kā izpaužas 2.2.1.1.i. investīcijas sasniegšana.

-

Lūdzam noteikumu projektā nodrošināt vienveidīgu un konsekventu terminoloģijas lietojumu. Norādām, ka šobrīd noteikumu projektā, piemēram, norādīts uz līgumu un līgumu par projekta īstenošanu, atbalstu un komercdarbības atbalstu, projekta iesniedzēju un EDIC. Uzsveram, ka viena jēdziena izteikšanai jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina normatīvā akta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 25.4. apakšpunktā un 1. pielikumā simbolu un vārdus "un/vai", kā arī atsevišķi lietotu simbolu "/ aizstāt ar saikli "un" vai saikli "vai" jo no noteikumu projekta nav skaidrs, vai ar simbolu un vārdus "un/vai" tiek saprasts saiklis "un" vai saiklis "vai". Pamatojoties uz juridiskās tehnikas prasībām, tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tā lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Lūdzam izvērtēt un salāgot noteikumu projekta 2.9. apakšpunktu ar 25.6. apakšpunktu. Proti, norādām, ka šobrīd nav skaidrs, vai reģionālais kontaktpunkts var būt vienīgi EDIC struktūrvienība, jo nav saprotams mehānisms un pamats tam, kā EDIC var izveidot minētos kontaktpunktus kā partnera struktūrvienības. 

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktu lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 26. punktā nedublēt noteikumu projekta 42. punktā ietverto regulējumu.

-

Lūdzam salāgot  noteikumu projekta 1. pielikuma nosaukumu un saturu ar noteikumu projekta 27.2. apakšpunktā ietverto atsauci. Vēršam uzmanību, ka šobrīd 1. pielikumā pēc būtības ietverta digitālās attīstības ceļa kartes veidlapa, nevis informācija atbilstoši nosacījumiem. Kā arī lūdzam izvērtēt un 27.2. apakšpunktā svītrot norādi uz nosacījumiem, jo atsevišķi nosacījumi informācijai netiek izvirzīti un attiecīga norāde līdz ar to ir liekvārdība. 
Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību aktu pielikumos ietver tehniskos normatīvus, tabulas, veidlapu paraugus, kartes, zīmējumus u.tml. Pielikumos neietver pastāvīgas tiesību normas un normas, kas neizriet no tiesību akta pamatteksta.
 

-

Lūdzam noteikumu projekta 28. un 29. punktā nodrošināt skaidru, nepārprotamu un loģisku tiesību normu izklāstu, sākotnēji norādot uz 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros attiecināmām izmaksām un to iedalījumu un secīgi skaidrojot konkrētas attiecināmās izmaksas. Norādām, ka šobrīd no minētajiem punktiem izriet, ka 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros varētu būt attiecināmas vēl citas izmaksas, kas neatbilst noteikumu projekta 1.3. apakšpunktam.

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt noteikumu projekta 30. punktu ar apakšvienību, kas paredz, ka nav attiecināmas arī izmaksas, kuras šo noteikumu 28. un 29. punktā nav norādītas kā attiecināmas. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Noteikumu projekta 34.5. apakšpunktā ietverta atsauce uz Finanšu ministrijas vadlīnijām “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijas”. Ievērojot to, ka šis dokuments nav juridiski saistošs un tam ir ieteikuma raksturs, lūdzam precizēt noteikumu projekta 34.5. apakšpunktu, svītrojot atsauci uz minēto dokumentu. Tā vietā, ja nepieciešams, lūdzam attiecīgo minēto vadlīniju saturu, kuru nepieciešams padarīt saistošu privātpersonām, pārņemt noteikumu projektā, līdzīgi kā pārņem direktīvu normas. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 131. punktam noteikumu projektā var ietvert atsauces uz citām noteikumu projekta normām vai tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Nacionālajos normatīvajos aktos nav iespējams juridiski korekti izdarīt atsauces uz starptautisko tiesību dokumentiem, kas nav saistoši Latvijai, nav tulkoti latviešu valodā un attiecīgi publiskoti, kā arī nav iespējams izveidot juridiski korektas atsauces uz tā saucamo soft law (dokumentiem, kas pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, vadlīnijas, deklarācijas, rekomendācijas, rokasgrāmatas, ieteikumi). Minētais izriet no fakta, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu normas uzliek privātpersonām saistības un ir obligātas visā Latvijas Republikas teritorijā. Piemēram, nav korekti noteikt par obligātām tādas starptautisko dokumentu prasības, kam ir rekomendējošs vai skaidrojošs raksturs. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka rekomendācijas, vadlīnijas un tamlīdzīgi dokumenti ir piemērojami kā saistošo tiesību aktu normu interpretācijas palīglīdzeklis.
Tāpat līdzīgi lūdzam izvērtēt un svītrot atsauces uz citiem noteikumu projekta minētajiem nesaistošajiem dokumentiem, piemēram, 34.7. apakšpunktā minētajiem.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projektā vai tā anotācijā skaidrot, kas saprotams ar kvalificētu gala labuma guvēja līgumu.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 40.5. apakšpunktu un 57.4. apakšpunktu, ņemot vērā, ka attiecīgais regulējums vairākos gadījumos nav aktuāls (piemēram, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir daļa no tiesiskās aizsardzības procesa un līdztekus tiesiskās aizsardzības procesam nav norādāms) un vairāki tajā minēti tiesību institūti (piemēram, mierizlīgums un sanācija) neatbilst Maksātnespējas likumam.

-

Lūdzam noteikumu projekta 41. punktā vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot nepieciešamību atsevišķi izdalīt un uzskaitīt subjektus, kuri arī var saņemt EDIC pakalpojumus, jo īpaši ņemot vērā arī to, ka noteikumu projekta 40. punkts attiecināms uz visiem gala labuma guvējiem, kam atbilst arī 41. punktā minētie tiesību subjekti. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam svītrot noteikumu projekta 41. punktu, nepieciešamības gadījumā atbilstoši precizējot 40. punktu.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 41. punktā konkretizēt, par kādiem nosacījumiem minētajā punktā ir runa, piemēram, nepieciešamības gadījumā norādot uz attiecīgo likumu vienībām, kas šos nosacījumus paredz.

-

Noteikumu projekta 46. punkts paredz, ka apstrīdēt var lēmumu par atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem, tomēr no noteikumu projekta skaidri neizriet, kāds konkrēti lēmums tiek pieņemts. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un, piemēram, paredzēt, ka apstrīdēts var tikt lēmums par atteikumu piešķirt atbalstu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 46. punktā nedublēt Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmajā daļā ietverto administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņu.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 48. punktā un citās vienībās, kā arī noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kā izpaužas Eiropas digitālās inovācijas centra darbības ilgums, ņemot vērā, ka minētais centrs atbilstoši noteikumu projekta 2.3. apakšpunktam ir tiesību subjekts. Atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - regula Nr. 651/2014), 27. panta 7. punktam inovācijas kopu pārvaldībai var piešķirt darbības atbalstu. Tā ilgums nepārsniedz desmit gadus. Attiecīgi no minētās regulas vienības pirmšķietami neizriet regulējums par Eiropas digitālās inovācijas centra kā tiesību subjekta darbības ilgumu.

-

Vēršam uzmanību, ka arī Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulas (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē 1. punkta "j" un "k" apakšpunktā ietvertas neatbalstāmās nozares un darbības. Attiecīgi lūdzam atbilstoši papildināt noteikumu projekta 51.2. apakšpunktu vai sniegt pamatotu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projektā skaidri norādīt, kas saprotams ar grūtības nonākuša statusu, nepieciešamības gadījumā izdarot atbilstošu atsauci uz Eiropas Savienības regulas prasībām, ievērojot noteikumu Nr. 108 172. punktu.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 57.5. apakšpunktā norādīt, par kādām neatbalstāmajām nozarēm un darbībām minētajā apakšpunktā ir runa.

-

Lūdzam noteikumu projekta 52. un 60. punktā skaidrot, kā izpaužas skaidra nodalīšana (nepieciešamības gadījumā sniedzot konkrētus piemērus). Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Lūdzam izvērtēt  un precizēt noteikumu projekta 69.1. apakšpunktu, nodrošinot tā atbilstību Eiropas Savienības regulu prasībām. Norādām, ka no noteikumu projekta 69. punkta ievaddaļā minētajām regulām izriet, ka informācijas pieejamība nodrošināma 10 gadus, skaitot no attiecīgā komercdarbības atbalsta piešķiršanas, nevis saņemšanas brīža.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projekta anotāciju saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.1. apakšpunktu, nepārrakstot anotācijā noteikumu projekta tekstu, bet tā vietā skaidrot attiecīgo noteikumu projekta normu būtību nepieciešamību un mērķi. Kā arī lūdzam anotācijā skaidri nodrošināt sasaisti starp attiecīgo skaidrojumu un konkrētām noteikumu projekta vienībām (piemēram, norādām, ka noteikumu projekta anotācijā minēts, ka Ekonomikas ministrijas pienākumi paredz publicēt informāciju par atlasi oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tomēr attiecīgs regulējums noteikumu projektā nav atrodams). Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projektu.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu lūdzam izvērtēt un papildināt noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par Eiropas Savienības regulu prasību ieviešanu noteikumu projektā. Norādām, ka, piemēram, attiecīga informācija nav sniegta par regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punktā un 22. panta 1. punktā ietverto prasību ieviešanu. Tāpat arī, piemēram, šāda informācija nav sniegta par regulas Nr. 2021/694 prasību ieviešanu noteikumu projekta 34.6. apakšpunktā, un regulas Nr. 651/2014 prasību ieviešanu noteikumu projekta 45. punkta otrajā teikumā, kā arī Eiropas Savienības regulu prasību ieviešanu noteikumu projekta 52. un 60. punktā (60. punktā attiecībā uz nodalīšanu). Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projektu.

-

Noteikumu projekta pielikumos ietvertas veidlapas. Saistībā ar minēto, ņemot vērā Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmē nolemto (protokols Nr. 3 2. §), lūdzam izvērtēt iespēju noteikumu projektā noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt veidlapas dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt ministrijas tīmekļa vietnē vai vietnē, kur piedāvā e-pakalpojumu, ņemot par piemēru Komerclikumā ietverto regulējumu attiecībā uz Uzņēmumu reģistra veidlapām. Pretējā gadījumā, lūdzam anotācijā pamatot, kāpēc tieši šādas veidlapas un šādā formātā ir nepieciešams noteikt Ministru kabinetam.
 

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam visus lietotos saīsinājumus, rakstot pirmo reizi, atšifrēt, iekavās norādot to turpmāko lietojumu, tādējādi arī ievērojot noteikumu Nr. 108 124. punkta prasības. Kā arī lūdzam saīsinājumos neizmantot abreviatūras.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 171.-172. punktam lūdzam konsekventi Eiropas Savienības regulu pierakstā attiecīgās regulas pieņemšanas datumu norādīt pēc tās izdevējinstitūcijas, neizmantojot pieturzīmi iekavas.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam termins "publiska persona" ietver sevī arī terminu "atvasināta publisko tiesību juridiskā persona", kādēļ, norādot noteikumu projektā uz publisku personu, lūdzam līdztekus minētajam terminam nenorādīt uz atvasinātu publisku personu, jo tā ir liekvārdība.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 9. punktu. Norādām, ka 2.2.1.1.i.  investīcija ir daļa no Atveseļošanās un noturības fonda plāna, tātad dokumenta, un attiecīgi sniegts var tikt vienīgi minētās investīcijas ietvaros pieejamais finansējums.

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 23. punktu, korekti pierakstot regulas Nr. 651/2014 vienību - 4. panta 1. punkta "k" apakšpunktu, apakšpunktu liekot pēdiņās un neizmantojot pieturzīmi iekavas.

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projektu un novērst tehniskas kļūdas, piemēram, noteikumu projekta 29.3. apakšpunktā.

-