Projekta ID
24-TA-2384Atzinuma sniedzējs
bierība "Zaļā brīvība"
Atzinums iesniegts
27.06.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Par Grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"
Biedrība “Zaļā brīvība” lūdz Zemkopības ministriju iekļaut biedrības pēc oficiālā termiņa sniegto, zemāk izklāstīto iebildumu Tiesību akta projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (24-TA-2384) pēdējā saskaņošanas procesā, balstoties uz zemāk aprakstītajā iebildumā, kā arī mūsu 2025. gada 19. jūnija iebildumā izklāstītajiem argumentiem. Lūdzam iebildumu noformēt ar saskaņošas rezultātu: “nesaskaņots”. Dokuments “Koku ciršanas Satversmības izvērtējums”, uz kuru atsaucamies iebildumā, pievienots arī šīs vēstules pielikumā.
Biedrības “Zaļā brīvība” iebildums:
Biedrība “Zaļā brīvība” (turpmāk – biedrība) ir iepazinusies ar dokumentu “Koku ciršanas Satversmības izvērtējums” (turpmāk – izvērtējums), uz kuru Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) atsaucas tiesību akta grozījumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" izziņā 24-TA-2384 12.06.2025. 10.24, 3. Punktā, atbildot uz biedrības iebildumu.
1.Izvērtējumu saņēmām 18. jūnijā no ZM e-pastā pēc telefoniska lūguma, tas nav, saskaņošanas procesam uzsākoties, bijis publiski pieejams (un joprojām nav) plašākai sabiedrībai un citām organizācijām, kas sniegušas atzinumu. Uzskatām, ka tiesību akts noteikti nevar tikt virzīts tālāk, pirms citām organizācijām un sabiedībai nav tikušas dotas laicīgas iespējas ar šo dokumentu iepazīties, kā arī pirms grozījumiem ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums pēc būtības (skat. zemāk).
2.Izvērtējuma sākumā minēts, ka “ievērojot iepriekš minētās Satversmes tiesas lietā Nr. 2023-01-03 izvērtētās tiesību aktu normas, kas nosaka prasību plānošanas dokumentu izstrādē izvērtēt ietekmi uz vidi. Tabulā apkopots katras noteikumu projektā ietvertās normas grozījumu izvērtējums par potenciālo ietekmi uz vidi.” No tā noprotams, ka Zemkopības ministrijas ieskatā šis izvērtējums varētu būt pietiekams, lai tālāk virzītu grozījumu projektu arī bez Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumu šiem grozījumiem vai politikas plānošanas dokumentam.
3.Biedrība arī pēc iepazīšanās ar Izvērtējumu uztur iepriekš minētos iebildumus, pievienojas LOB iebildumiem un norāda, ka noteikumu grozījumiem patiešām prognozējama būtiska iespējama ietekme uz vidi, sevišķi tiem punktiem, kas ietver kailciršu vai rekonstruktīvo pieļaujamo platību palielinājumu, izlases ciršu pieļaujamo platību palielinājumu, apšu audžu vieglāku izciršanu un vairākiem citiem punktiem.
4. Izvērtējuma sākumā ir minēts, ka tikusi vērtēta ietekme uz vidi, taču tabulā vispār nav skatītas cita veida ietekmes uz vidi, kā tikai ietekme uz aizsargājamām teritorijām, līdz ar to izvērtējumā ir fundamentāla loģikas kļūda: ZM pati dokumenta sākumā atsaucas IVN likumu un Biotopu direktīvas 10. apsvērumu: “Likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” iekļautas tiesību normas, kas izriet arī no Biotopu direktīvas. Atbilstoši Biotopu direktīvas 10. apsvērumam jāvērtē visi plāni vai programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju” un secina, ka “tādējādi tas apstāklis, ka teritorija, kurā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājama suga vai biotops, vēl nav atzīta par Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju, nav iemesls tam, lai neveiktu stratēģisko novērtējumu, ja ir iespējama ietekme uz šādu teritoriju.” Tomēr izvērtējumā ZM ir vērtējusi tikai ietekmi uz ĪADT, tādejādi nevērtējot ietekmi uz tām dabas vērtībām, piemēram, ES nozīmes biotopiem vai aizsargājamu sugu atradnēm, kas šobrīd atrodas ārpus IĀDT, bet nākotnē varētu tikt iekļauti ĪADT. Tāpat nav vērtēti arī citi vides aspekti (kopējo meža bioloģisko daudzveidību ārpus ĪADT, meža fragmentāciju un citiem aspektiem).
5. Acīmredzami, ka izvērtējuma saturs nav uzskatāms par atbilstošu stratēģiskā izvērtējuma saturam, un SIVN veikšanas kārtībai, kas definēta likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.1 pantā un citos pantos. Šī atzinuma 3. punktā (skat arī LOB atzinumu) minētās, būtiskās pārmaiņas nav vērtētas vides pārskatā, šim pārskatam nav veikta sabiedriskā apspriešana. Situācija pēc būtības neatšķiras no situācijas ar MKN “Par koku ciršanu mežā” grozījumiem, ar kuriem tika samazināts galvenās cirtes caurmērs un kurus atcēla Satversmes tiesa (spriedums 2024. gada 8. aprīlī lietā Nr. 2023-01-03.
Biedrība “Zaļā brīvība” lūdz Zemkopības ministriju iekļaut biedrības pēc oficiālā termiņa sniegto, zemāk izklāstīto iebildumu Tiesību akta projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (24-TA-2384) pēdējā saskaņošanas procesā, balstoties uz zemāk aprakstītajā iebildumā, kā arī mūsu 2025. gada 19. jūnija iebildumā izklāstītajiem argumentiem. Lūdzam iebildumu noformēt ar saskaņošas rezultātu: “nesaskaņots”. Dokuments “Koku ciršanas Satversmības izvērtējums”, uz kuru atsaucamies iebildumā, pievienots arī šīs vēstules pielikumā.
Biedrības “Zaļā brīvība” iebildums:
Biedrība “Zaļā brīvība” (turpmāk – biedrība) ir iepazinusies ar dokumentu “Koku ciršanas Satversmības izvērtējums” (turpmāk – izvērtējums), uz kuru Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) atsaucas tiesību akta grozījumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" izziņā 24-TA-2384 12.06.2025. 10.24, 3. Punktā, atbildot uz biedrības iebildumu.
1.Izvērtējumu saņēmām 18. jūnijā no ZM e-pastā pēc telefoniska lūguma, tas nav, saskaņošanas procesam uzsākoties, bijis publiski pieejams (un joprojām nav) plašākai sabiedrībai un citām organizācijām, kas sniegušas atzinumu. Uzskatām, ka tiesību akts noteikti nevar tikt virzīts tālāk, pirms citām organizācijām un sabiedībai nav tikušas dotas laicīgas iespējas ar šo dokumentu iepazīties, kā arī pirms grozījumiem ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums pēc būtības (skat. zemāk).
2.Izvērtējuma sākumā minēts, ka “ievērojot iepriekš minētās Satversmes tiesas lietā Nr. 2023-01-03 izvērtētās tiesību aktu normas, kas nosaka prasību plānošanas dokumentu izstrādē izvērtēt ietekmi uz vidi. Tabulā apkopots katras noteikumu projektā ietvertās normas grozījumu izvērtējums par potenciālo ietekmi uz vidi.” No tā noprotams, ka Zemkopības ministrijas ieskatā šis izvērtējums varētu būt pietiekams, lai tālāk virzītu grozījumu projektu arī bez Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumu šiem grozījumiem vai politikas plānošanas dokumentam.
3.Biedrība arī pēc iepazīšanās ar Izvērtējumu uztur iepriekš minētos iebildumus, pievienojas LOB iebildumiem un norāda, ka noteikumu grozījumiem patiešām prognozējama būtiska iespējama ietekme uz vidi, sevišķi tiem punktiem, kas ietver kailciršu vai rekonstruktīvo pieļaujamo platību palielinājumu, izlases ciršu pieļaujamo platību palielinājumu, apšu audžu vieglāku izciršanu un vairākiem citiem punktiem.
4. Izvērtējuma sākumā ir minēts, ka tikusi vērtēta ietekme uz vidi, taču tabulā vispār nav skatītas cita veida ietekmes uz vidi, kā tikai ietekme uz aizsargājamām teritorijām, līdz ar to izvērtējumā ir fundamentāla loģikas kļūda: ZM pati dokumenta sākumā atsaucas IVN likumu un Biotopu direktīvas 10. apsvērumu: “Likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” iekļautas tiesību normas, kas izriet arī no Biotopu direktīvas. Atbilstoši Biotopu direktīvas 10. apsvērumam jāvērtē visi plāni vai programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju” un secina, ka “tādējādi tas apstāklis, ka teritorija, kurā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājama suga vai biotops, vēl nav atzīta par Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju, nav iemesls tam, lai neveiktu stratēģisko novērtējumu, ja ir iespējama ietekme uz šādu teritoriju.” Tomēr izvērtējumā ZM ir vērtējusi tikai ietekmi uz ĪADT, tādejādi nevērtējot ietekmi uz tām dabas vērtībām, piemēram, ES nozīmes biotopiem vai aizsargājamu sugu atradnēm, kas šobrīd atrodas ārpus IĀDT, bet nākotnē varētu tikt iekļauti ĪADT. Tāpat nav vērtēti arī citi vides aspekti (kopējo meža bioloģisko daudzveidību ārpus ĪADT, meža fragmentāciju un citiem aspektiem).
5. Acīmredzami, ka izvērtējuma saturs nav uzskatāms par atbilstošu stratēģiskā izvērtējuma saturam, un SIVN veikšanas kārtībai, kas definēta likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.1 pantā un citos pantos. Šī atzinuma 3. punktā (skat arī LOB atzinumu) minētās, būtiskās pārmaiņas nav vērtētas vides pārskatā, šim pārskatam nav veikta sabiedriskā apspriešana. Situācija pēc būtības neatšķiras no situācijas ar MKN “Par koku ciršanu mežā” grozījumiem, ar kuriem tika samazināts galvenās cirtes caurmērs un kurus atcēla Satversmes tiesa (spriedums 2024. gada 8. aprīlī lietā Nr. 2023-01-03.
Piedāvātā redakcija
-
