Atzinums

Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna līdz 2030. gadam analīzē, kuru nule veica Eiropas Komisija (https://commission.europa.eu/document/download/c2dd9c67-0c08-48e7-861b-e448412eab53_en?filename=LV_Extract_SWD%202025_140.pdf), secināts, ka Latvijas ambīcijas un izvirzītie pasākumi ZIZIMM sektorā nav pietiekami klimata mērķu sasniegšanai. Tikmēr informatīvajā ziņojumā vairākkārtīgi uzsvērts SEG emisiju samazinājums, kuru panāktu ziņojumā minēto pasākumu ieviešana. Tā ir selektīva datu atspoguļošana, ņemot vērā, ka tiek prognozēts, ka emisijas jebkurā gadījumā turpinās pieaugt. Arī grafikos (piemēram, 8. attēlā) joprojām līdz pat 2050. gadam tiek prognozēts SEG emisiju kāpums, NEKP pasākumu ieviešanas ietekme atspoguļota nav nemaz. Nespēja mazināt SEG emisijas un to pieaugums var draudēt ar soda sankciju piemērošanu Latvijai par mērķu neizpildi, it sevišķi, ņemot vērā būtisko emisiju ajomu tieši ZIZIMM sektorā (vairāk nekā 50% no nacionālajām SEG emisijām). Šīs izmaksas (vai izvairīšanās no tām) ir jāatspoguļo gan NEKP pasākumu, gan mērķtiecīgas mežsaimniecības, gan mežizstrādes intensitātes samazināšanas socioekonomiskajā izvērtējumā. 

Nav skaidrs, kur gūti dati, 8. attēlā ZIZIMM sektoru atspoguļojot kā neto SEG emisiju piesaistītāju, ja pēdējo gadu Latvijas ziņojumi Klimata pārmaiņu starpvalību padomei liecina, ka sektors no emisiju piesaistītāja kļuvis par emisiju avotu (turpat ziņojumā - 3. attēls). Lūgums labot informāciju. 

Kopumā nav skaidrs, kas īsti informatīvajā ziņojumā domāts ar “mērķtiecīgu mežsaimniecību”. Apgalvojot, ka tas palīdzēs Latvijai mazināt ZIZIMM sektora emisijas, tas norāda uz veiktu analīzi. Gadījumā, ja šāda analīze tomēr nav veikta, šādus apgalvojumus izteikt nav pamatoti, un tie ir dzēšami no informatīvā ziņojuma, it sevišķi, ņemot vērā, ka vairāki no tiem ir zinātniski diskutabli. 
Kaut arī informatīvajā ziņojumā figurē frāzes, ka analīzi par NEKP pasākumu ietekmi uz SEG emisijām (16.-21.lpp.) veikusi LBTU un LVMI “Silava”, tajā nav atsauces uz šādu pētījumu. Tas liedz izvērtēt tā saturu. Piemēram, nav skaidrs, vai, aprēķinot CO2 piesaistes potenciālu, ticis ņemts vērā “mērķtiecīgas mežsaimniecības” rezultāts - koksnes ieguve galvenajā cirtē -, kas vairumā gadījumu, ja vien runa nav par jaunaudzēm, noris nevis konkrētā laika periodā (pēc 25 vai 60 “aprites cikla” gadiem), bet pastāvīgi, tostarp daudz agrāk par minētajiem laika periodiem, tādējādi būtiski ietekmējot SEG bilanci. Līdzīgi, piemēram, nav skaidrs (vismaz - bez iepazīšanās ar pētījumu), kā veidojas 60 gadu aprites cikls minerālmēslojuma un koksnes pelnu pielietošanai, ņemot vērā, ka to iespējams pielietot dažāda vecuma mežaudzēs un vairākkārtīgi. 

Nav jebkādas atsauces arī uz pētījumu, kurā būtu redzams, kā veikti aprēķini mežizstrādes apjoma samazinājuma ietekmei. Tas rada vairāk jautājumu, nekā atbilžu, - piemēram, vai aprēķiniem par pamatu ņemti tikai koksnes kubikmetri jebšu aprēķinātas tikušas tikai oglekļa krājas izmaiņas koksnes biomasā un ne citās oglekļa krātuvēs mežā, piemēram, augsnē. Emisiju apmērs būtiski atšķiras atbilstoši tam, vai mežizstrāde tiek veikta mežā virs organiskajām augsnēm vai minerālaugsnēm, respektīvi, atbilstoši meža augšanas apstākļu tipiem, tādēļ to nav iespējams vispārināt. Tāpat nav skaidrs arī, kā secināts, ka pēc SEG emisiju samazinājuma līdz 2050. gadam, kuru veicinātu mežizstrādes apjoma samazināšana, “sagaidāms SEG emisijas pieaugums, turpinoties oglekļa uzkrājuma samazinājumam koksnes produktos, nedzīvajā koksnē un koku biomasā”, ja šāda analīze nav iekļauta informatīvajā ziņojumā. Lūgums skaidrot, kā oglekļa uzkrājums “koku biomasā” un “nedzīvajā koksnē” var samazināties, samazinoties mežizstrādes apmēriem un vienlaikus pieaugot vidējam meža vecumam. Jāņem vērā arī, ka dabiskā atmiruma intensitāte nespēj pēkšņi pieaugt analogi par 10-30%. 

10. lpp. nepamatoti minēts, ka, samazinot koksnes apmēru, kuru iespējams iegūt galvenajās cirtēs, palielinātos kopšanas ciršu intensitāte. Kopšanas, tostarp sanitārās, cirtes teorētiski tiek veiktas pēc nepieciešamības, nevis, lai iegūtu koksni masveidā (kā tas noris galvenajās cirtēs). Pat, ja, mežiem novecojot, nepieciešamība pēc kopšanas cirtēm pieaugtu, iegūtās koksnes apjoms visticamāk nebūtu līdzvērtīgs koksnes apjomam, kuru neiegūtu, samazinot mežizstrādes apmērus. Informatīvajā ziņojumā aprēķini par šo nav veikti, tādēļ apgalvojumam nav pamata un to nav korekti ziņojumā iekļaut. 

Kopumā nav skaidrs, kādēļ informatīvajā ziņojumā veikta analīze par mežizstrādes apjoma samazinājuma ietekmi līdz 2100. gadam. Latvijas saistības pašlaik noteiktas līdz 2050. gadam, 2100. gada mērķi noteikti nav. Kaut arī veiktā analīze uzrāda ievērojamu SEG emisiju bilances uzlabošanos līdz 2050. gadam, pateicoties mežizstrādes apjoma samazināšanai, kopumā tā nav veikta korekti. Jebkurām ilgtermiņa prognozēm ir ticamības intervāls, kas šajā analīzē un grafikos nav atspoguļots. Ilgtermiņa prognozēm allaž ir augsta nenoteiktība, kas atkarīga no tādiem faktoriem kā klimatiskajiem apstākļiem, ekonomiskajām un politiskajām svārstībām, pieejamajiem resursiem u.tml. To ietekmē mainīties var arī mežkopības prakses un politika, kas informatīvajā ziņojumā ir pieņemtas kā statiskas turpmāko 75 gadu periodā. Ņemot vērā mežizstrādes apjomu svārstības pēdējo 30 gadu laikā, to statiskums ir maz ticams. Pēdējo trīs gadu vidējā rādītāja izmantošana prognozēs nav zinātniski pamatota pieeja. Šo trūkumu dēļ šo grafiku nav iespējams uzskatīt par zinātniski pamatotu un lēmumu pieņemšanā izmantojamu informācijas avotu. 
Piekrītam, ka ir jāpārskata mežizstrādes apjoma aprēķināšanas algoritms (7.lpp.). Tas pašlaik neatspoguļo nedz dabas aizsardzības, nedz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Pārrēķinātajam mežizstrādes apjomam ir jāveicina oglekļa noturēšana meža oglekļa krātuvēs. 

Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrija paudusi vēlmi būtiski palielināt mežizstrādes apjomu (https://nra.lv/latvija/490420-lvm-plano-palielinat-koku-cirsanas-apjomu-nodrosinot-finansejumu-valsts-aizsardzibas-jomai.htm), aicinām veikt zinātnisku pētījumu šāda pasākuma ietekmei uz SEG emisiju apmēru līdz 2050. gadam un Latvijas saistībām klimata jomā, bioloģisko daudzveidību un saistībām šajā jomā, kā arī koksnes resursu cenu. 

Sagatavoja: K. K. Putniņa (Biedrība "Zaļā brīvība")

-