Atzinums

Vispārīgs komentārs:

Izvērtējot Informatīvā ziņojumā minēto, secināts, ka ziņojums nesatur informāciju par to, kādā veidā varētu tikt risināti Rīgas pilsētai virkne ļoti svarīgi jautājumi, kas izriet no plānotajām izmaiņām Rail Baltica projektā, proti:
(1)        Netiek sniegta informācija, kas tiek plānots attiecībā uz komponentēm, kuru izbūve vairs nav nepieciešama un nav iespējama vidējā termiņā. Galvenā šāda komponente ir jaunais dzelzceļa tilts pār Daugavu. Esošajā situācijā tā būvniecība būtiski negatīvi ietekmē satiksmes plūsmas Ģenerāļa Radziņa un 11. novembra krastmalās, radot sabiedrībai papildus laika un brauciena izmaksas daudzu miljonu eiro apmērā ik gadus. Ja projekta izmaiņas tiek realizētas tādā veidā, ka Informatīvais ziņojums to paredz, tad ir nepieciešams paredzēt nekavējošu tilta darbu pārtraukšanu, būvlaukuma likvidēšanu, Ģenerāļa Radziņa krastmalas seguma pilnvērtīgu atjaunošanu, kā arī nepabeigtās infrastruktūras iekonservēšanu vizuāli pieņemamā veidā, tādējādi, samazinot tās degradējošo ietekmi uz pilsētas ainavisko vidi;
(2)        Tilta būvniecības pārtraukšana nozīmē, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” (finansēts no SAM 6.1.7.1. 2014.–2020. gada plānošana periodā) plānotie mērķi netiks pilnībā sasniegti un būtiski pieaug risks, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībai monitoringa periodā varētu tikt piemērota finanšu korekcija. Ņemot vērā, ka projekta iespējamā nefunkcionalitāte izriet no trešo personu rīcības, ir nepieciešams risināt to, ka finanšu korekcijai Rīgas valstspilsētas pašvaldībai netiek piemērota;
(3)          No Informatīvā ziņojuma ir saprotams, ka bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) izveides projekts tiek atcelts, kas nozīmē, ka dzelzceļa pasažieru maršruts “Bolderāja – Sigulda”, visdrīzāk, ka netiks izveidots. Šāds pieņēmums ir balstīts uz publiski pieejamo informāciju par AS “Pasažieru vilciens” dīzeļvilcienu sastāvu pieejamību un nepieciešamību veikt tā atjaunošanā nozīmīgas investīcijas. Vēlamies norādīt, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības projekta “Pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izbūve dzelzceļa stacijās – Bolderāja, Dauderi, Sarkandaugava, Šķirotava, Zemitāni un Ziemeļblāzma” (finansēts no AF) ietvaros jau ir ticis noslēgts līgums ar būvuzņēmēju par Bolderājas apkaimes mobilitātes punkta izveidi, kura centrālais fokuss ir BEMU pasažieru vilciena sasniedzamības nodrošināšana. Tādējādi, ja maršruts “Bolderāja – Sigulda” netiek izveidots, tad ir risināms jautājums par Bolderājas mobilitātes punkta izslēgšanu no AF projekta, kā arī izmaksu finansēšanu pārcelt vai nu uz citiem 2021.–2027. gada plānošanas perioda specifiskajiem atbalsta mērķiem vai arī valsts budžetu;
(4)        Esošajā situācijā AS “Pasažieru vilciens” nodrošina 95 (deviņdesmit piecu) manevru skaitu darba dienā posmā stacija “Torņakalns” – stacija “Imanta”. Tas jau esošajā situācijā rada milzīgus satiksmes aizkavējumus Liepājas ielas un Zolitūdes ielu pārbrauktuvēs, kur būtiski sastrēgumi var veidoties līdz pat 14 stundām diennaktī. Rīgas lidosta dzelzceļa stacijas sasniedzamības nodrošināšanai būs būtisks papildus kursējošo vilcienu skaits. Balstoties uz to kādā veidā funkcionē lidostu sasniedzamību nodrošinošie vilcieni citur Eiropā ir iespējams pirmšķietami prognozēt, ka tie būs 70 līdz 90 papildus manevri diennaktī. Šāds papildus manevru skaits paralizēs satiksmi Liepājas un Zolitūdes ielu pārbrauktuvju plašākā ietekmes areālā. Rīgas valstspilsētas pašvaldība šeit saredz tikai divas iespējamās alternatīvas:
a.         Divu līmeņu pārbrauktuves izbūves Liepājas un Zolitūdes ielās;
b.         Dzelzceļa operacionalitāti regulējošās likumdošanas maiņa, paredzot būtiski samazināt pārbrauktuves slēgšanas laiku pirms un pēc vilciena manevra pārbrauktuvē. Esošajā situācijā gaidīšanas laiks līdz vilciena ierašanās brīdim un gaidīšanas laiks pēc vilciena aizbraukšanas daudzkārt pārsniedz paša vilciena atrašanās laiku pārbrauktuvē.  
(5)          No Informatīvā ziņojuma nav secināms, kādā veidā tiks risināti citi ierobežojumi, kas radīsies Rīgas pilsētas iedzīvotājiem. Piemēram, uzbēruma būvniecības sākšana uzreiz pēc dzelzceļa stacijas Imanta virzienā uz Rīgas lidostas dzelzceļa staciju varētu padarīt Mūkupurva apkaimes un Beberbeķu ziemeļu daļas apkaimes sasniedzamību ļoti apgrūtinošu un radītu šeit dzīvojošiem pilsētas iedzīvotājiem būtiskas papildus izmaksas. Tas varētu būt risināms uzbērumā papildus izbūvējot arī paredzēto Nīkrāces ielu posmā līdz Vilkupurva ielai.
(6)        No Informatīvā ziņojuma secināms, ka varētu tikt veidotas vairākas jaunas dzelzceļa stacijas Rīgas pilsētā, taču nekādi nav definēts tas, ka ir jārisina arī šo staciju integrācija Rīgas pilsētas mobilitātes sistēmā. Nepieciešams Informatīvajā ziņojumā uzsvērt to, ka būvprojektu izstrādes laikā ir jābūt ciešai sadarbībai ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, t.sk. paredzot to, ka no Rail Baltica budžeta tiek vismaz līdzfinansēta jauno staciju sasniedzamības nodrošināšanai nepieciešamās aktivitātes.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, norādām, ka attīstot dzelzceļa infrastruktūru, tostarp pieturvietu modernizāciju Rail Baltica trases posmā, neparedzot saistītos pasākumus (projektus, piem., divlīmeņu šķērsojumu izbūve, gājēju infrastruktūras izbūve, pievedceļu izbūve u.c. saistītās aktivitātes) Rīgas valstspilsētas pašvaldības infrastruktūras integrēšanai ar plānoto dzelzceļa infrastruktūras attīstību, netiks sasniegts Informatīvajā ziņojumā norādītais mērķis: sekmēta sabiedriskā transporta koncepcijas attīstība, kas paredz, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.
Atkārtoti norādām, lai papildus sekmētu Rail Baltica projekta integrēšanu pilsētas teritorijā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbildīgās institūcijas ir savlaicīgi un pastāvīgi informējušas Rail Baltica projekta ieviesēju - sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”, kā arī Satiksmes ministriju par Rail Baltica saistītās infrastruktūras projektu norisi, tajā skaitā, organizējot tikšanās, taču patreiz iekļautais Informatīvā ziņojumā Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto viedokli un informāciju neietver.

Kopumā, lai Rīgas valstspilsētas pašvaldība varētu nodrošināt sekmīgu un savlaicīgu Rail Baltica projekta integrēšanu un ar Rail Baltica projekta ieviešanu saistīto procesu tālāko virzību pilsētas administratīvajā teritorijā, tostarp tehnisko risinājumu salāgošanu un pēctecību, lūdzam Satiksmes ministriju, kā Rail Baltica projekta pārraugošo institūciju, pēc iespējas īsākā laika posmā informēt Rīgas valstspilsētas pašvaldību par aktuālo Rail Baltica projekta statusu, to tehniskajiem risinājumiem un ieviešanas termiņiem, tajā skaitā, sniedzot informāciju par visiem dzelzceļa trases posmiem pilsētas administratīvajā teritorijā, lai sekmētu dzelzceļa tīklam kļūt par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.

 

-

Vispārīgs komentārs

Ņemot vērā Informatīvā ziņojuma sniegto informāciju un vispārīgo raksturu, Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka šādā redakcijā sagatavotais Informatīvais ziņojums nav atbalstāms, t.sk. fakts, ka Rail Baltica trase nešķērso Rīgas valstspilsētas administratīvo teritoriju, kas būtiski ietekmē Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās ārtelpas un sabiedriskā transporta sistēmas attīstību kopumā, t.sk. pilnvērtīgi funkcionējoša starptautiskā mezgla izveidi Rīgas centrā.
Norādām, ka, atbilstoši Informatīvā ziņojumā iekļautajai informācijai, Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka ar Informatīvā ziņojuma iekļautajām aktivitātēm un iezīmēto finansējuma apjomu netiks sasniegts Informatīvajā ziņojumā norādītais mērķis, proti, konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa transporta nodrošināšana.
Informatīvā ziņojumā iekļautie priekšlikumi Latvijas vienotā dzelzceļa tīkla attīstībai 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodam ietver tikai šauru tvērumu esošas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, kas ietver esošā platuma dzelzceļa sliežu intensīvāku noslodzi, neparedzot kompensējošos pasākumus pilsētas saistītajai infrastruktūrai. Informatīvais ziņojums pilnībā ignorē obligāti veicamos esošās satiksmes infrastruktūras pielāgošanas darbus gan no laika resursu, gan no finansējuma viedokļa. Esošā Rīgas satiksmes infrastruktūra nav pielāgota Ziņojumā paredzētajām aktivitātēm un Ziņojuma iekļautās aktivitātes nav īstenojamas bez esošās infrastruktūras pielāgošanas. Pirmsšķietami Informatīvā ziņojuma saturā ir identificējamas Rail Baltica projekta plānošanas posmā pieļautās nepilnības.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām neatbalstīt Informatīvā ziņojuma tālāku virzību bez korekciju veikšanas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības iesaistes Informatīvā ziņojuma sagatavošanā, kas līdz šim nav notikusi.

Vienlaikus norādām, ka nav iespējams novērtēt Informatīvā ziņojumā iekļauto risinājumu detalizētu ietekmi uz esošo pilsētas ielu tīklu un infrastruktūru, kā arī uz nekustamajiem īpašumiem. Līdzšinējā Rail Baltica projektā tika plānoti vairāklīmeņu gājēju un autotransporta šķērsojumi, kas nodrošinātu dzelzceļa integrāciju un drošību, kā arī veicinātu pilsētas transporta tīkla savienojamību un dzelzceļa pakalpojuma pieejamību. Informatīvajā ziņojumā nav ietverta nekāda informācija par plānotās infrastruktūras šķērsojumu risinājumiem un piekļuvēm modernizētajiem dzelzceļa staciju peroniem. Līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina papildināt Informatīvo ziņojumu, norādot kā šajā pagaidu risinājumā, līdz Eiropas platuma sliežu izbūvei, plānots risināt dzelzceļa infrastruktūras sasaisti ar esošo pilsētas ielu un gājēju ceļu tīklu un vai plānojot pagaidu infrastruktūru tiks ievērtēta iespēja tās tālākai attīstībai.

-

Par: 
Informatīvā ziņojuma 3.7.1. sadaļa

“..Satiksmes ministrijas ieskatā iepriekšminētās RCS dienvidu daļas investīcijā plānotās aktivitātes atbilst AF plānā un iekļautās Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas mērķim, kā arī īstenojot RCS dienvidu daļas investīciju tiktu sekmēta sabiedriskā transporta koncepcijas attīstība, kas paredz, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.”

Iebildums:
Ņemot vērā Informatīvajā ziņojumā minēto, lūdzam Satiksmes ministriju sniegt papildu informāciju par to, kādā veidā plānotās finansējuma pārdales varētu kopumā ietekmēt AF 1.komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.1.reformu un investīciju virziena “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” ieviešanu, ievērtējot investīcijas ieviešanas termiņu, kas paredzēts līdz 2026.gada vidum. Proti, vai plānots veikt finansējuma izslēgšanu no AF 1.komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.1.reformu un investīciju virziena “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” tvēruma, lai neradītu risku uz AF 1.komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.1.reformu un investīciju virziena “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” ieviešanu iepriekš paredzētajā termiņā.
 

-

Par: Informatīvā ziņojuma 3.7.1. sadaļa

“Rīgas valstspilsētas plānotais AF plāna projekts
            ES AF plāna 1.komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.1.reformu un investīciju virziena “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i. investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3.pasākuma īstenošanas ietvaros no 2024.gada 1.februāra līdz 2024.gada 31.martam bija izsludināta projektu iesniegumu atlase, kuras ietvaros Rīgas valstspilsētas pašvaldība neiesniedza projektu par sabiedriskā transporta infrastruktūras izbūvi, kas ietver no autosatiksmes atdalītas neatkarīgas ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas 5,3 km garumā Rīgas pilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi un ar to saistītu velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūras izveidi (turpmāk – Metrobusa projekts), līdz ar to atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.51[1], minētās investīcijas ietvaros ir neizmantots AF finansējums 40 227 980 euro apmērā.”


Iebildums: 
Ņemot vērā, ka šā gada 22.janvāra Valdības koalīcijas sanāksmē un 23.janvāra Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas sēdē tika lemts par 1.1.1.2.i. investīcijas ietvaros “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” plānotā projekta finansējuma pārvirzīšanu Rail Baltica projekta izdevumu segšanai, Rīgas valstspilsētas pašvaldība Informatīvā ziņojuma 3.7.1. sadaļā minēto iesniegumu par Metrobusa projektu nevirzīja vērtēšanai Centrālās finanšu un līgumu aģentūrā.
Vienlaikus informējam, Rīgas valstspilsētas pašvaldība turpina darbu pie Metrobusa projekta un no tā realizācijas nav atteikusies, kā arī tas joprojām tiek uzskatīts kā augstas gatavības Projekts, kas realizējams Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā noteiktajos izpildes termiņos.

-