Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Projekta 1.pielikuma 2.daļas 4.2.1.sadaļas “Jaunu svešzemju sugu introdukcija” 65.lpp. minēto standartu LVS EN ISO 9308-1:2006 “Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode” aizstāj standarts LVS EN ISO 9308-1:2014 “Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju skaitīšana. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode ūdeņiem ar zemu bakteriālo floras fonu”, un tas vairs nav izmantojams Escherichia coli noteikšanai dabas ūdeņos.

-

Vēršam uzmanību, ka Projekta 1.pielikuma 2.daļas 3.2.1.sadaļas “Pazemes ūdeņu kvalitātes novērojamie rādītāji” 42.lpp. 2.punktā minētā informācija nav aktuālā, ņemot vērā, ka ir stājusies spēkā jaunā EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija). Minētie rādītāji jāiekļauj pazemes ūdeņu pamatmonitoringa programmā.

-

Lūdzam Projekta 1.pielikuma 2.daļas 3.2.1.sadaļas “Pazemes ūdeņu kvalitātes novērojamie rādītāji” 37.lpp. aprakstā atsaukties uz jauno EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija), kā arī pazemes ūdeņu monitoringu papildināt ar direktīvā minētajiem dzeramā ūdens rādītājiem, kas programmā nav ietverti, lai nodrošinātu informācijas iegūšanu direktīvas 2020/2184 prasībai veikt sateces baseinu riska novērtējumu (direktīvas 8.pants).

-

Lūdzam papildināt Projekta 1.pielikuma 2.daļas 2.3.1.sadaļu “Intensīvs uzraudzības monitorings (UINTENS)” 17.lpp., intensīvās uzraudzības monitoringa ietvaros vismaz Daugavas upes stacijās “Daugava, Piedruja, Latvijas - Baltkrievijas robeža” un “Rīgas ūdenskrātuve, 1.0 km lejpus Lipšiem” paredzot papildu rādītāju monitoringu, atbilstoši jaunā EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) ietvertajiem rādītājiem, ja tie monitoringa programmā jau nav ietverti iepriekš. Tas nodrošinās informācijas iegūšanu direktīvas 2020/2184 prasībai veikt sateces baseinu riska novērtējumu (direktīvas 8.pants).

-

Vēršam uzmanību, ka Projekta 1.pielikuma 2.daļas 1.2.sadaļas “ES Tiesību akti” 10.lpp. 15.punktā norādītā Padomes Direktīva 98/83/EK (1998.gada 3.novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti vairs nav spēkā, un tās vietā ir jaunā EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija).

-

Aicinām Projekta 8. sadaļā “Ražošana un ķīmisko vielu pārvaldība” ietvert atsauci uz biomonitoringu un tā attīstības nepieciešamību Latvijā kā vienu no galvenajiem instrumentiem, kas ļauj novērtēt ķīmisko vielu patiesās ekspozīcijas līmeni uz sabiedrību.

-

Lūdzam Projekta 7.4. sadaļas tabulas “PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošana” 66.lpp. rezultatīvajam rādītājam 7.2.1. “Iedzīvotāju skaits, kas saņem atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni” norādīt  plānoto vērtību “>87” 2024.un 2027.gadam, savukārt  rezultatīvajam rādītājam 7.2.3. “Dzeramā ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvars” norādīt  plānoto vērtību “<19,7” 2024.un 2027.gadam.

-

Aicinām Projekta 7. sadaļā “Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana” ietvert arī rekreācijas ūdeņus (peldūdeņi), kuru kvalitāte lielā mērā ir saistīta ar adekvātu notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, kā arī tos ietekmē klimata pārmaiņas.

-

Lūdzam Projekta 5.4. sadaļas tabulas “PR 5.3. Politikas rezultāts: Samazināta piesārņojuma kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību” 53.lpp. rezultatīvajam rādītājam “Priekšlaicīgas nāves gadījumi daļiņu PM2,5 piesārņojuma ietekmes rezultātā” norādīt bāzes gada (2016.gads) skaitliskās vērtības aprēķināšanas metodoloģiju. Skaidrojam, ka minētais rādītājs ir modelēšanas – aprēķināšanas ceļā iegūts, un tā patieso vērtību var ietekmēt izmantotā metodoloģija, jo īpaši piesārņojuma datu ieguvei. Ja tie iegūti tiešo mērījumu ceļā, tad to ietekmē monitoringa staciju skaits un to izvietojuma īpatnības. Lai turpmākajos gados rezultatīvais rādītājs būtu salīdzināms ar bāzes gadu, ir jāizmanto identiska metodoloģija kā bāzes gada aprēķinos.

-

Lūdzam Projekta 2.3. sadaļas tabulu “PR 2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā” 26.lpp. papildināt ar atsevišķiem rezultatīviem rādītājiem: “Nodrošināt dzeramā ūdens kvalitātes novērojumus” un “Nodrošināt peldvietu ūdens kvalitātes novērojumus”.

-

Projekta 101.lpp. iekļauts uzdevums 33.6. “Apzināt iepriekš neregulētus piesārņotājus (t.sk. farmaceitiskās vielas, mikroplastmasa) vidē”, un par uzdevuma izpildi kā viena no atbildīgajām iestādēm norādīta VM, savukārt zinātniskās institūcijas norādītas kā līdzatbildīgās institūcijas. Lūdzam sniegt skaidrojumu, kādas tieši darbības VARAM saredz, ka VM varētu veikt un norādīt VM ka līdzatbildīgo institūciju.

-

Projekta 98.lpp. iekļauts uzdevums 29.6. “Veikt pasākumus bīstamo ķīmisko vielu (t.sk. augu aizsardzības līdzekļu, farmaceitisko vielu) piesārņojuma mazināšanai un novēršanai iekšzemes ūdeņos”, un par uzdevuma izpildi kā viena no atbildīgajām iestādēm norādīta VM. Lūdzam skaidrot, kādi tieši pasākumi būtu jāveic VM, lai mazinātu piesārņojumu ūdeņos, ņemot vērā, ka parasti šāda atbildība ir piesārņotājiem. Kamēr nav skaidrības par konkrētām darbībām, lūdzam svītrot VM no atbildīgo institūciju saraksta.
Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka pēdējā kolonnā norādīts, ka 29.6. uzdevumam ir sasaiste ar rezultatīvo rādītāju 8.3.1. (RR8.3.1.), bet minētais rezultatīvais rādītājs Projektā nav ietverts.

-

Pamatnostādņu projekta "" (turpmāk – projekts) 95.lpp. iekļauts uzdevums 24.4. “Veicināt un popularizēt dzeramā ūdens brīvu pieejamību”, un par uzdevuma izpildi kā galvenā atbildīgā iestāde norādīta Veselības ministrija (turpmāk - VM). Ņemot vērā, ka uzdevuma formulējums ir ļoti plašs, lūdzam precizēt, kur (ārstniecības iestādēs vai jebkur) jāveicina ūdens pieejamība un kādā veidā (izdodot informatīvus materiālus vai ierīkojot brīvkrānus), un sniegt skaidrojumu kādas tieši darbības bija domāts attiecināt uz VM. Kamēr nav skaidrības par konkrētām darbībām, lūdzam svītrot VM no atbildīgo institūciju saraksta.

-

Vēršam uzmanību, ka Pasaules Veselības organizācija 2021.gada septembrī ir publicējusi jaunas gaisa piesārņojuma novēršanas vadlīnijas  (https://www.who.int/news-room/questions-and-answers/item/who-global-air-quality-guidelines; https://apps.who.int/iris/handle/10665/345329), kurās vairākiem regulētajiem piesārņotājiem, piemēram PM2,5 un PM10, ir noteiktas jaunas robežvērtības. Šobrīd šīs robežvērtības nav juridiski saistošas, bet, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija veiks attiecīgo direktīvu pārskatīšanu līdz 2023.gadam, lai varētu iekļaut jaunās PVO robežvērtības, ir nepieciešams Projektā īsumā atsaukties arī uz jaunajām vadlīnijām un norādīt uz sagaidāmām izmaiņām gaisa normatīvu robežvērtībās.

-