Atzinums

Paredzētie Komerclikuma grozījumi (turpmāk – Grozījumi), vērsti uz valdes locekļu, kuri atrodas ilgstošā attaisnotā prombūtnē, interešu aizsardzību (jo īpaši jauno vecāku interešu aizsardzībai), tomēr uzskatām, ka izvēlētie līdzekļi nav atbilstoši un potenciāli būtiski ietekmēs sabiedrību komercdarbību. 

FICIL kopumā neiebilst par nepieciešamību paredzēt valde locekļu pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu.

Valdes locekļa atrašanos amatā dažādu prombūtņu gadījumā sabiedrības jau šobrīd veiksmīgi risina atkarībā no konkrētās situācijas, sabiedrības uzņēmējdarbības, tās vajadzībām un citiem apsvērumiem. Līdzīga regulējuma, kāds paredzēts Grozījumos, nav citās ES valstīs (izņemot Vāciju). Valdes locekļu pilnvaru apturēšana, atjaunošana, kā arī cita valdes locekļa ievēlēšana uz speciālā atvaļinājuma laiku, radīs arī papildu administratīvo slogu sabiedrībām, to dalībniekiem. Nav arī pamatota pienākuma uzlikšana saglabāt speciālā atvaļinājumā esošā valdes locekļa amata vietu; ir jāsaprot, ka sabiedrību darbībā var notikt dažādas izmaiņas, tai skaitā, arī nepieciešamība samazināt valdes locekļu skaitu. “Pagaidu” valdes locekļa atrašana var radīs nesamērīgus apgrūtinājumus sabiedrības ikdienas darbībā (jo īpaši, ja speciālā atvaļinājumā esošs valdes loceklis ir vienīgais), tai skaitā, var būt grūti atrast personu, kura būtu gatava uz, salīdzinoši, īsu termiņu ieņemt valdes locekļa amatu. Tāpēc, FICIL ieskatā, piedāvātie grozījumi ir nesamērīgi pret tām garantijām, kuras plānots nodrošināt speciālā atvaļinājumā esošiem valdes locekļiem. Pie tam, valdes locekļiem var būt noteikts termiņš, uz kādu tie tiek iecelti, attiecīgi piedāvātie Grozījumi vēl vairāk sarežģīs sabiedrību procesus. Grozījumi rada iespēju situācijai, ka valdes loceklim, dodoties speciālajā atvaļinājumā, ir tiesības atgriezties, kaut arī valdes locekļa termiņš ir iztecējis.

Papildus, ja valdes locekli pielīdzina darbiniekam, kas tiek nodarbināts uz darba līguma pamata, tad būtu jāvienādo izpratne arī citos normatīvajos aktos ne tikai no tiesību un pienākumu viedokļa, bet arī no nodokļu piemērošanas viedokļa. Domājot par valdes locekļu nodarbināšanu nevis uz darba līguma, bet vadības līguma pamata (saglabājot tiesības uz atvaļinājumiem utml.), saskaramies ar problēmu, ka no nodokļu piemērošanas skata punkta, darbinieks kā darba ņēmējs un valdes loceklis kā darba ņēmējs, kas tiek nodarbināts uz cita civiltiesiska līguma pamata, tiek atšķirīgi uztverti. To vērtējām tieši veselības apdrošināšanas, pensiju iemaksu un citu darba devēja labumu (pabalsti, dāvanas) kontekstā. 
 
Saskaņā ar Darba likuma 4.panta pirmo daļu, darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Darba likuma 3.pantā ir noteikts, ka darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Tādējādi, Darba likumā ietvertā definīcija paredz, ka darbinieks var būt tikai tāda fiziska persona, kura nodarbināta uz darba līguma pamata. Līdz ar to,  ja ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, tad valdes loceklis iegūst algotā darbinieka statusu. Savukārt, ja ar valdes locekli ir noslēgts cits civiltiesiskais līgums, tad Darba likuma normas netiek piemērotas.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ (turpmāk- IIN likums) 8.panta 5.daļu piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu” un saskaņā ar dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts ar apdrošināšanas sabiedrību, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību. Līdz ar to, uz personu , ar kuru ir noslēgts cits civiltiesiskais  līgums  (piemēram, pilnvarojuma līgums), nevar attiecināt  IIN likuma  8.panta piekto daļu (nav darbinieks). 

Saskaņā ar IIN likuma 9. panta pirmās daļas 14; 32.1 un 32.2 punktu, gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:
14) darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 euro;
321) darba devēja dāvana, kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 euro;
322) darba devēja darbiniekam piešķirts bērna piedzimšanas pabalsts līdz 250 euro par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu, ja pabalsts izmaksāts sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas.
Tādējādi  secināms, ka likuma 9.panta pirmās daļas 14; 32.1 un 32.2 punkti ir attiecināmi uz darbinieku un nav piemērojami valdes loceklim, ar kuru ir noslēgts cits civiltiesiskais līgums.
 
Papildinot augstāk minēto, jau šobrīd FICIL ir informācija, ka ir uzņēmumi, kuru valdes locekļiem ir arī darba līgums un viņu atcelšana no valdes bez pārkāpuma nebūs pamats darba līguma laušanai. Darba tiesiskās attiecības varēs izbeigt tad, ja darbinieks (valdes loceklis) būs izdarījis pārkāpumu vai, ja tiks reorganizēta darbinieka darbības joma. Ar šo vēlamies arī norādīt, ka jau tagad sabiedrības var nodrošināt to, ka ar valdes locekļiem tiek slēgti arī darba līgumi, nodrošinot pilnīgu sociālo aizsardzību un attiecinot uz tiem arī uzņēmumā slēgtajos Koplīgumos noteiktos principus.

-