Atzinums

Anotācijas 1.1. punktā kā tiesību akta izstrādes pamatojums norādīts tajā skaitā Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta “c” apakšpunkts ((4) Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos: 2) ja valsts meža zeme nepieciešama likumā "Par pašvaldībām" noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai: c) parku ierīkošana un uzturēšana).

Tiesību akta lietai pievienotajā Valmieras novada pašvaldības domes 2021. gada 14. oktobra lēmumā Nr. 431 ir atsauce arī uz Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta “d” apakšpunktu kā uz lēmuma pamatojumu ((4) Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos: 2) ja valsts meža zeme nepieciešama likumā "Par pašvaldībām" noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai: d) mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās).

Meža likuma 44. panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2.punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Šī zeme nav tālāk atsavināma citām personām vai nododama privatizācijai, kā arī nav apgrūtināma ar lietu tiesībām. Šā panta ceturtās daļas 3. un 5. punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju un dokumentiem par to, vai ir ievērota Meža likuma 44. panta piektajā daļā norādītā procesuālā kārtība, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Vēršam uzmanību, ka ir jābūt ievērotiem Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumiem Nr. 776 "Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība" pirms rīkojuma projekts ir apstiprināts Ministru kabinetā (īpaši vēršam uzmanību uz šo noteikumu 5. un 8. punktu).
 

-

Kā izriet no tiesību akta lietai pievienotās informatīvās izdrukas no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem, nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības platība ir 66.2200 ha, no kuras 47.4400 ha ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (t.i., mežs). 

Anotācijas 1.1. punkta sadaļā "Apraksts", pamatojot tiesību akta projekta izstrāde, ir ietverta atsauce uz Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta “c” apakšpunktu: (4) Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos: 2) ja valsts meža zeme nepieciešama likumā "Par pašvaldībām" noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai: c) parku ierīkošana un uzturēšana. No minētā var secināt, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošo meža teritoriju ir plānots izmantot tajā skaitā parka ierīkošanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 187 “Zemkopības ministrijas nolikums” 1. punktu Zemkopības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde meža nozarē. Dažas no Zemkopības ministrijas funkcijām ir organizēt un koordinēt likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu meža nozares politikas jomā, un izstrādāt meža nozares politiku šādās jomās: meža resursu ilgtspējīga apsaimniekošana (meža apsaimniekošana, dabas aizsardzība mežā, meža apsardzība un aizsardzība, meža ģenētisko resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana, meža reproduktīvā materiāla izmantošana, nacionālais meža monitorings), atjaunojamo enerģijas resursu – meža biomasas – ilgtspējīga pieejamība, ieguve un izmantošana, meža zemes resursu pārvaldība (nolikuma 4.3., 4.1., 4.1.12., 4.1.18, 4.1.19. punkts).

Ņemot vērā nekustamā īpašuma sastāvā esošā meža ievērojamo platību, tās izmantošanas mērķi un Zemkopības ministrijas kompetenci, lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, vai ir saņemts Zemkopības ministrijas viedoklis par rīkojuma projektā norādītā nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldībai, un nepieciešamības gadījumā izvērtēt, vai būtu nepieciešams lūgt arī Zemkopības ministriju sniegt atzinumu par rīkojuma projektu.
 

-

Atbilstoši anotācijas 1.3. punkta sadaļā "Pašreizējā situācija" un "Risinājuma apraksts" norādītajam un kā izriet no Naukšēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000208497, sociālās korekcijas izglītības iestādei "Naukšēni", nodokļu maksātāja kods 90000442878, ir nostiprināta nekustamā īpašuma lietojuma tiesība uz nenoteiktu laiku, pamatojoties uz 2013.gada 8.oktobra valsts nekustamā īpašuma lietojuma un pārvaldīšanas līgumu un 2016.gada 14.septembra Valsts nekustamā īpašuma lietojuma un pārvaldīšanas līgumu. 

Pēc analoģijas ar Civillikuma 2126. pantu un 2174. pantu, zemesgrāmatā ierakstītam nekustamā īpašuma lietojuma un pārvaldīšanas līgumam būtu jābūt saistošam arī jaunajam īpašniekam. Tomēr lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par plānotajām darbībām ar minētajiem nekustamā īpašuma lietojuma un pārvaldīšanas līgumiem. Proti, vai minētie līgumi tiks pārjaunoti, kā līgumu puses norādot Valmieras novada pašvaldību un sociālās korekcijas izglītības iestādi "Naukšēni".

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 9. novembra noteikumiem Nr. 916 "Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums" 1. punktam Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk arī – pārvalde) ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Pārvalde īsteno valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā (nolikuma 2.1. apakšpunkts) un atbilstoši savai kompetencei piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā, kā arī sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem (nolikuma 4.2. apakšpunkts).

Anotācijas 1.3. punkta sadaļā "Problēmas apraksts" norādīts, ka 2018. gadā Izglītības un zinātnes ministrija lūdza Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi sniegt informāciju par iespējamo atļauto rīcību ar valsts nekustamo īpašumu. Pārvalde informēja, ka valsts nekustamais īpašums iekļaujas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Naukšēnu muižas apbūve” (valsts aizsardzības Nr.6913) teritorijā un ir tā daļa, kā arī sniedza vispārējus principus saglabājamām vērtībām kompleksos objektos un vērsa uzmanību, ka katras konkrētas ieceres pieļaujamība ir vērtējama atsevišķi. 2020.gadā pārvalde norādīja, ka neatbalsta valsts nekustamā īpašuma sadali, bet nepieciešamības gadījumā ir gatava izskatīt reālās sadales piedāvājumus.

Tomēr tiesību akta lietai nav pievienoti dokumenti - sarakste ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Lūdzam pievienot šos dokumentus tiesību akta lietai, lai varētu izvērtēt, vai Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir sniegusi savu viedokli par valsts nekustamā īpašuma "Naukšēnu muiža", Naukšēnos, Naukšēnu pagastā, Valmieras novadā, nodošanu bez atlīdzības Valmieras novada pašvaldības īpašumā, tajā skaitā viedokli par to, kādu iemeslu dēļ nekustamais īpašums (kas iekļaujas valsts nozīmes arhitektūŗas pieminekļa teritorijā un ir tā daļa) nebūtu atstājams valsts īpašumā. Lūdzam papildināt anotāciju ar minēto informāciju.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 1. punktu  Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver kultūras pieminekļu aizsardzības apakšnozari. Kultūras ministrija izstrādā kultūras politiku, organizē un koordinē kultūras politikas īstenošanu (nolikuma 4.1., 4.2. apakšpunkts), sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem (nolikuma 6.2. punkts). Līdz ar to lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, vai ir saņemts Kultūras ministrijas viedoklis par rīkojuma projektā norādītā nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldībai, un nepieciešamības gadījumā izvērtēt, vai ir nepieciešams saņemt arī Kultūras ministrijas atzinumu par rīkojuma projektu.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai anotācijas 1.1. punkta sadaļā "Pamatojums" ietvertā atsauce uz likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmo daļu būtu precizējama, norādot "likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. un 5. punkts".

-