Atzinums

Iepazīstoties ar noteikumu grozījumu projektu, Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA)  atzinīgi vērtē izdarīto situācijas analīzi un gatavību izlēmīgiem risinājumiem. Sadrumstalota tīkla uzturēšana ierobežotu finansiālo un arī darbaspēka resursu apstākļos neļauj stacionārajai palīdzībai novirzītos līdzekļus izmantot efektīvi, ko apstiprina Valsts kontroles revīzijas ziņojums. 

Līdztekus medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, slimnīcas veic arī jauno speciālistu apmācību un visu līmeņu slimnīcās tiek nodarbināti ārsti-rezidenti. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatēts, ka atsevišķu slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās līdz pat 16% dežūru stundu nosedz rezidenti. Tas rada šaubas, vai sertificēto speciālistu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu gan slimnīcas esošajam līmenim atbilstošos pakalpojumus, gan rezidentu uzraudzību, vadību un kvalitatīvu apmācību. Norādāms, ka pēc pašreizējā regulējuma rezidentūras vietu plānošanā būtiska loma ir tieši slimnīcu izteiktajam pieprasījumam pēc speciālistiem un gatavībai tos apmācīt. 

Vienlaikus atzīmējams, ka reforma var potenciāli negatīvi ietekmēt cilvēkresursu piesaistes iespējas reģionālajās slimnīcās un speciālistus, kas jau noslēguši līgumus par darbu konkrētās ārstniecības iestādēs. Slimnīcu līmeņu un sniegto pakalpojumu pārskatīšana pēdējo 20 gadu laikā ir notikusi vairākas reizes, apgrūtinot kā iestāžu, tā jauno speciālistu spēju plānot nepieciešamību pēc konkrētu specialitāšu ārstiem konkrētās iestādēs. Tāpat cilvēkresursu piesaisti ilgtermiņā negatīvi var ietekmēt atšķirīga samaksa par vienādiem pakalpojumiem dažādās slimnīcās. 

LJĀA atgādina, ka nepieciešamība pārskatīt slimnīcu līmeņus iezīmē pastāvošo atstrādes prasību nesamērību. MK noteikumos Nr. 685 definētā prasība potenciāli piespiež jauno ārstu noslēgt darba līgumu ar valsts vai pašvaldības iestādi par pilnas slodzes darbu, vienlaikus pastāvot iespējamībai, ka līmeņošanas izmaiņu rezultātā slimnīca neturpinās sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus konkrētajā specialitātē vai nesniegs tos tādā apjomā, lai nodrošinātu speciālistam pilnu darba slodzi. Situācijā, kur slimnīcas līmenis tiek pārskatīts un konkrētā specialitāte vairs netiek nodrošināta pilnā apjomā, ārstam praktiski nav iespējams izpildīt atstrādes prasības, neradot finansiālus riskus. Tas ierobežo profesionālo brīvību un neatbilst darba ņēmēju brīvas pārvietošanās principiem.

Slimnīcu tīkla reforma var sniegt būtisku ieguvumu, ja tā tiek sasaistīta ar prognozējamu cilvēkresursu politiku un kvalitatīvu rezidentu apmācību, nodrošinot stabilu un profesionālu veselības aprūpes sistēmu ilgtermiņā.
 

LJĀA aicina: 
- pārskatot slimnīcu līmeņošanu un katras slimnīcas atbilstību plānotajam I-III līmenim, vērst uzmanību arī uz katras slimnīcas reāli nodrošināto pakalpojumu profilu atbilstību slimnīcas noteiktajam līmenim, rezidentu apmācību koncentrējot iestādēs, kuras nodrošina pakalpojumu klāstu atbilstoši slimnīcai noteiktajam līmenim un spēj nodrošināt rezidentu apmācību attiecīgajos profilos; 
- reformas ieviešanas procesā sniegt ārstniecības iestādēm un ar tām līgumus noslēgušajiem topošajiem speciālistiem garantijas, noteikumu anotācijā paredzot minimālo laika periodu, kurā iestādes un to esošie un topošie darbinieki var rēķināties ar ieviesto līmeņu pastāvēšanu;
- tālāk attīstīt iepriekš informatīvajā ziņojumā apskatīto slimnīcu sadarbības teritoriju modeli, arī juridiski nostiprinot šādu sadarbības formu un pieļaujot arī savstarpēju speciālistu piesaisti sadarbības slimnīcu starpā, lai novērstu nepieciešamību pārtraukt pakalpojuma sniegšanu pilnībā, ja tas nav nepieciešams pilnas speciālista slodzes apjomā;
- noteikumos atspoguļot pāreju no 5 uz 3 slimnīcu līmeņiem, samērojot samaksu par pakalpojumiem tā paša līmeņa (I-III) slimnīcām;
- noteikumu anotācijā atspoguļot klīnisko universitātes slimnīcu atšķirīgo statusu un nodrošināto pakalpojumu apjomu, ko paredzēts nostiprināt atsevišķā likumā.