Projekta ID
23-TA-2035Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
19.01.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
No tiesību akta projekta anotācijas izriet, ka tiesību akts ir nepieciešams, jo:
- pastāv risks, ka var tikt ierosināta tiesvedība no trešo personu puses ar mērķi apturēt būvniecību;
- plānotā būvniecība Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra (turpmāk – LU AC) teritorijā var neatbilst pašvaldības apbūves nosacījumiem;
- LU AC teritorija ir iekļauta dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases lokālplānojuma publiskās lietošanas paplašinātajā teritorijā.
Šajā sakarā vēršam uzmanību uz to, Būvniecības likuma 15.panta septītā daļa nosaka, ka nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību. Tomēr, iepriekš minētā tiesību norma pati par sevi neizslēdz iespēju, ka nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotu būvatļauju var apstrīdēt un pārsūdzēt. Papildus ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 195.panta pirmo daļu pieteicējs var lūgt tiesai pagaidu noregulējumu - nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas darbības apturēšanu. Līdz ar to, ja pārsūdzētā būvatļauja būs pirmšķietami (prima facie) prettiesiska, tad tiesa varēs apturēt šī administratīvā akta darbību. Vienlaikus vēršam arī uzmanību uz to, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 14.panta 10.2 daļu gadījumā, ja pašvaldība ir noraidījusi vai atstājusi bez izskatīšanas būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumu, pašvaldības lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Tiesību akta anotācijā nav sniegti nekādi apsvērumi, kāpēc LU AC teritorijas attīstības ietvaros nav pietiekami ar Būvniecības likuma 14.panta 10.2 daļā jau ietverto regulējumu, kas aizsargā būvniecības ierosinātāja intereses.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktu nacionālo interešu objekta gadījumā būvatļauju var izdot arī, ja būvniecības iecere neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam un detālplānojumam. No tiesību akta anotācijas nav nosakāms kādām spēkā esošajām Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma prasībām plānotā būvniecība LU AC teritorijā neatbilst. Līdz ar to, objektīvi nav iespējams spriest par nepieciešamību atkāpties no attiecīgajām prasībām. Atsevišķi arī jānorāda, ka būvniecības iecerei ir jāatbilst spēkā esošā regulējuma prasībām, nevis nākotnes regulējuma prasībām, tai skaitā iespējamajam Rail Baltica trases lokālplānojumam. Latvijas Universitāte jau laikus var iesaistīties Rail Baltica trases lokālplānojuma izstrādes ietvaros, lai sekmīgi nodrošinātu savu interešu ievērošanu.
Noslēgumā ir jānorāda, ka līdzšinējā prakse ar nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu liecina, ka bez šī statusa noteikšanas, lai risinātu ar objektu saistītos problēmjautājumus ir nepieciešams pieņemt arī citus tiesību aktus (sk., piemēram, Rail Baltica projekta īstenošanas likumu). Tas saistīts ar to, ka ar nacionālo interešu objekta statusu noteikšanu nevar neparedzēt atkāpes no likumos noteiktajām prasībām.
Ievērojot iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija neatbalsta turpmāku tiesību akta Nr. 23-TA-2035 virzību, bez detalizētas analīzes par neiespējamību LU AC teritorijas apbūves ietvaros izmanto Būvniecības likuma 14.panta 10.2 daļā ietverto regulējumu, nepieciešamajām atkāpēm no Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma prasībām un iespējamajiem Rail Baltica trases lokālplānojumā ietvertajiem risinājumiem, kas liedz turpināt LU AC teritorijas apbūvi kādā daļā.
- pastāv risks, ka var tikt ierosināta tiesvedība no trešo personu puses ar mērķi apturēt būvniecību;
- plānotā būvniecība Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra (turpmāk – LU AC) teritorijā var neatbilst pašvaldības apbūves nosacījumiem;
- LU AC teritorija ir iekļauta dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases lokālplānojuma publiskās lietošanas paplašinātajā teritorijā.
Šajā sakarā vēršam uzmanību uz to, Būvniecības likuma 15.panta septītā daļa nosaka, ka nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību. Tomēr, iepriekš minētā tiesību norma pati par sevi neizslēdz iespēju, ka nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotu būvatļauju var apstrīdēt un pārsūdzēt. Papildus ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 195.panta pirmo daļu pieteicējs var lūgt tiesai pagaidu noregulējumu - nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas darbības apturēšanu. Līdz ar to, ja pārsūdzētā būvatļauja būs pirmšķietami (prima facie) prettiesiska, tad tiesa varēs apturēt šī administratīvā akta darbību. Vienlaikus vēršam arī uzmanību uz to, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 14.panta 10.2 daļu gadījumā, ja pašvaldība ir noraidījusi vai atstājusi bez izskatīšanas būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumu, pašvaldības lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Tiesību akta anotācijā nav sniegti nekādi apsvērumi, kāpēc LU AC teritorijas attīstības ietvaros nav pietiekami ar Būvniecības likuma 14.panta 10.2 daļā jau ietverto regulējumu, kas aizsargā būvniecības ierosinātāja intereses.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktu nacionālo interešu objekta gadījumā būvatļauju var izdot arī, ja būvniecības iecere neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam un detālplānojumam. No tiesību akta anotācijas nav nosakāms kādām spēkā esošajām Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma prasībām plānotā būvniecība LU AC teritorijā neatbilst. Līdz ar to, objektīvi nav iespējams spriest par nepieciešamību atkāpties no attiecīgajām prasībām. Atsevišķi arī jānorāda, ka būvniecības iecerei ir jāatbilst spēkā esošā regulējuma prasībām, nevis nākotnes regulējuma prasībām, tai skaitā iespējamajam Rail Baltica trases lokālplānojumam. Latvijas Universitāte jau laikus var iesaistīties Rail Baltica trases lokālplānojuma izstrādes ietvaros, lai sekmīgi nodrošinātu savu interešu ievērošanu.
Noslēgumā ir jānorāda, ka līdzšinējā prakse ar nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu liecina, ka bez šī statusa noteikšanas, lai risinātu ar objektu saistītos problēmjautājumus ir nepieciešams pieņemt arī citus tiesību aktus (sk., piemēram, Rail Baltica projekta īstenošanas likumu). Tas saistīts ar to, ka ar nacionālo interešu objekta statusu noteikšanu nevar neparedzēt atkāpes no likumos noteiktajām prasībām.
Ievērojot iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija neatbalsta turpmāku tiesību akta Nr. 23-TA-2035 virzību, bez detalizētas analīzes par neiespējamību LU AC teritorijas apbūves ietvaros izmanto Būvniecības likuma 14.panta 10.2 daļā ietverto regulējumu, nepieciešamajām atkāpēm no Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma prasībām un iespējamajiem Rail Baltica trases lokālplānojumā ietvertajiem risinājumiem, kas liedz turpināt LU AC teritorijas apbūvi kādā daļā.
Piedāvātā redakcija
-