Atzinums

Noteikumi paredz 1.1.1.5. pasākumu kopumu “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu” (turpmāk – Pasākums) pirmo un otro projekta iesniegumu atlases kārtai, bet pats svarīgākais arī šajā struktūrfondu periodā ir saglabāt iepriekšējā ERAF perioda 1.1.1.5 aktivitātes otrās kārtas atbalstu, kas ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā zinātniskām institūcijām sniedza neatsveramu finansiālu ieguldījumu apmeklēt dažādus tīklošanās pasākumus, partnerības biržas, starptautiskas zinātniskās konferences, forumus, informācijas dienas, u.c. pasākumus, kā arī projekta pieteikumu sagatavošanu, mobilitāti, ekspertu piesaisti u.c., kas bija galvenais veicinātājs jaunu projektu pieteikumu iesniegšanai, un noveda līdz būtiskam finansēto projektu pieteikumu pieaugumam, kas savukārt veicināja zinātnisko institūciju zinātnisko ekselenci un kapacitāti, paplašināja partneru tīklu, radīja jaunas darba vietas (t.sk. studentiem, un jo īpaši doktorantiem), radīja jaunas inovācijas, utt.

-

iekļaut jaunu 17.14. punktu: “projekta pieteikumu izstrādes apmācību semināru apmeklējumu finansēšanai”, jo ir būtiski apmācīt zinātnisko personālu labu projekta pieteikumu izstrādē.

-

iekļaut jaunu 17.13. punktu: “konsorcija dalības maksu segšanai”, jo mūsdienās arvien biežāk projekta pieteikuma izstrādei tiek piesaistītas konsultantu kompānijas, kas neveic tehnisko projekta pieteikuma izstrādi, bet nodrošina komunikāciju par partneriem, informācijas savākšanu, projekta pieteikuma noformēšanu, utt.

-

Noteikumu projekta II. Sadaļas 17.punktā tiek uzskaitītas pirmās kārtas ietvaros atbalstāmās darbības. Uzskatām, ka būtu nepieciešams:
iezīmēt budžeta apjomu katrai 17.punktā uzskaitītai darbībai;

-

svītrot 17.3. punktu: “Latvijas zinātnes un inovāciju kopienas interešu pārstāvniecība Briselē”, jo neredzam pievienoto vērtību šādas pārstāvniecības izveidei. Vai ir skaidrs cik tas izmaksātu? Un kurš to izmanu? Jau šobrīd eksistē dažādas pārstāvniecības no ministrijām un mūsu personīgā pieredze ir dalīta, attiecībā uz to efektivitāti. Pie tam, uzskatām, ka šis nebūtu lietderīgākais pieejamā finansējuma izlietošanas veids. Lielāku efektu varētu panākt novirzot šo finansējumu zinātniskām institūcijām, lai dotu iespēju zinātniekiem apmeklēt infodienas, tīklošanās, un citus pasākumus, sadarbības veicināšanai un projekta pieteikumu izstrādei. Svītrot arī Noteikumu projekta anotācijā minēto “3. atbalstāmā darbība”;

-

svītrot 17.4. punktu: “Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kontaktpunkta darbības nodrošināšana”, jo esošā EIT struktūra jau tagad spēj nodrošināt visas nepieciešamās konsultācijas. Bez tam, NKP jau šobrīd ir darbiniece, kas sniedz konsultācijas EIT jautājumos. Lielāku efektu varētu panākt novirzot šo finansējumu zinātniskām institūcijām, lai dotu iespēju zinātniekiem apmeklēt infodienas, tīklošanās, un citus pasākumus, sadarbības veicināšanai un projekta pieteikumu izstrādei. Svītrot arī Noteikumu projekta anotācijā minēto “3. atbalstāmā darbība”;

-

papildināt 17.5. punktu “atbalsts starptautiskās sadarbības un atpazīstamības nodrošināšanai, tai skaitā atbalsts projektu iesniedzējiem projektu iesniegumu izstrādei” un izteikt to šādā redakcijā: “atbalsts starptautiskās sadarbības un atpazīstamības nodrošināšanai, tai skaitā atbalsts projektu iesniedzējiem projektu iesniegumu izstrādei un informatīvo materiālu sagatavošanai sadarbības veicināšanai”;

-

papildināt 17.6. punktu: “īstermiņa vizītes starptautiskās sadarbības veicināšanai un kopīgu projektu iesniegumu sagatavošanai” un izteikt to šādā redakcijā:: “īstermiņa vizītes, (potenciālo) sadarbības partneru uzņemšana un darbnīcu organizēšana starptautiskās sadarbības veicināšanai un kopīgu projektu iesniegumu sagatavošana”;

-

Noteikumu projekta 30. punktā minēts, ka “Otrajā atlases kārtā atbalsts paredzēts programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP virs kvalitātes sliekšņa novērtētu, bet finansējumu nesaņēmušu projektu vai to daļu finansēšanai, kas, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir iesniegti šādās apakšprogrammās…”. Pirmkārt - uzskatām, ka vairākus gadus veci pieteikumi uz šīs programmas uzsākšanas brīdi būs zaudējuši savu aktualitāti, nozīmību, utt. līdz ar to pārfinansēšana būtu plānojama pieteikumiem, kas virs sliekšņa novērtējumu guvuši pēc šīs programmas MK noteikumu apstiprināšanas. Otrkārt, jāizvērtē punktā 30.1. minēto “Izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas (Spreading Excellence and Widening Participation) apakšprogramma ERA Chairs” pārfinansēšanas regulējumu - vai 10 punkti (kas ir virs kvalitātes sliekšņa CSA) ir lietderīgi/pietiekoši, lai veiktu pārfinansēšanu. Lietderīgi būtu tērēt miljonus euro projektiem, kuru vērtējums ir vismaz 12 punkti.

-

Noteikumu projekta anotācijā 1.3. sadaļā tiek apgalvots: “Tomēr jau šobrīd ir vērojams tas, ka LZP īstenotās darbības un aktivitātes ir veicinājušas Latvijas zinātnes un pārvaldības institūciju sadarbību un integrāciju Eiropas Savienības un pasaules pētniecības telpā, kā arī veicinājušas Latvijas pārstāvēto institūciju dalību programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas sadarbības programmās zinātnes un tehniskās pētniecības jomās”. Tā kā šis apgalvojums nav pamatots ar konkrētiem faktiem, tad nepieciešams veikt Latvijas partneru programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas sadarbības programmās zinātnes un tehniskās pētniecības jomās” aptauju, lai noskaidrotu, kas konkrēti ir veicinājis viņu dalību. EDI līdzšinējā pieredze rāda, ka LZP nozīme ir bijusi ļoti maza.

-

Noteikumu projekta anotācijā 1.3. sadaļā tiek uzrādīta tabula: “Pirmie desmit Latvijas uzņēmumi pēc piešķirtā finansējuma apjoma”. Nav skaidrs kādēļ tiek norādīti tikai uzņēmumi, bet izlaists publiskais sektors. Nepieciešams ir izveidot vēl vienu tabulu ar statistiku par zinātnisko institūciju veikumu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa (uz šo brīdi) programmās.

-

Noteikumu projekta anotācijā minēts: “Pirmās kārtas projekta īstenošanas uzraudzībai Latvijas Zinātnes padome izveido projekta uzraudzības padomi, kuras sastāvā tiek iekļauta Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Zinātnes padome, Ekonomikas ministrija un Latvijas investīciju un attīstības aģentūra.”. Uzskatām, ka padomei būtu jābūt plašākai, iekļaujot arī zinātni pārstāvošos sociālos partnerus -  Valsts zinātnisko institūtu asociāciju, Zinātņu akadēmijas un Jauno zinātnieku apvienības pārstāvjus.

-

Noteikumu projekta anotācijā pie “9.atbalstāmā darbība” tiek uzskaitītas atsevišķas Eiropas partnerības. Uzskatām, ka Latvijai ir jāatbalsta visas partnerības, nevis tikai Noteikumu projekta anotācijā minētās. Piemēram, minētajās partnerībās netiek pilnvērtīgi nosegtas materiālzinātņu, IKT, viedo materiālu tehnoloģiju un inženiersistēmu un fotonikas jomas, kas saskan ar RIS3. Cita pieeja būtu aptaujāt zinātniskās institūcijas un augstskolas un izveidot plašāku sarakstu ar interesēm, jo tās ir mainīgas, attīstās jauni virzieni un sinerģijas tematikas.

-