Atzinums

Ziņojuma 11. lpp. ir norādīts, ka “Iegūstot informāciju, FID būtu tiesīga izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. 
Vienlaikus, izvērtējot Tieslietu ministrijas priekšlikumu izziņas 86. punktā un Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, Finanšu izlūkošanas dienests pieļauj situācijas, kad lēmuma pieņemšanas procesā būs nepieciešams iegūt informāciju no citiem Administratīvā procesa likuma 59. panta neminētajiem avotiem. Ievērojot minēto, kā arī Tieslietu ministrijas priekšlikumu, Finanšu izlūkošanas dienests izsaka priekšlikumu precizēt attiecīgo rindkopu, izsakot to šādā redakcijā: “Iegūstot informāciju, FID būtu tiesīga izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.  Vienlaikus, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, kā arī, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmo daļu, tiks izvērtēta iespēja paredzēt papildus nepieciešamos informācijas izgūšanas veidus.”.

 

“Iegūstot informāciju, FID būtu tiesīga izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.  Vienlaikus, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, kā arī, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmo daļu, tiks izvērtēta iespēja paredzēt papildus nepieciešamos informācijas izgūšanas veidus.”.

Ziņojuma 10. lpp. minēts, ka “Lēmumi būtu saistoši izpildei ikvienai atbildīgajai institūcijai, tos būtu iespējams pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, kas būtu jāietver grozījumos likumā.”. Finanšu izlūkošanas dienests norāda, ka jau šobrīd Ministru kabineta 2019. gada 5. marta noteikumu Nr. 102
“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nolikums” (turpmāk – Nolikums) 9. punkts nosaka, ka Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniekam, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
Norādāms, ka šāda kārtība izriet arī no Administratīvā procesa likuma 51. panta. Ievērojot minēto, Finanšu izlūkošanas dienests aicina jau šobrīd Ziņojuma izstrādes gaitā neatteikties no jau spēkā esošas kārtības attiecībā uz Finanšu izlūkošanas dienesta izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtības un izteikt attiecīgo teikumu šādā redakcijā: “Lēmumi būtu saistoši izpildei ikvienai atbildīgajai institūcijai, tos būtu iespējams pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”. Vienlaikus, ja, ieviešot Ziņojumu, tiks secināts, ka ir nepieciešams mainīt jau šobrīd Nolikumā noteikto kārtību, tas tiks iestrādāts attiecīgajos normatīvajos aktos.
 

“Lēmumi būtu saistoši izpildei ikvienai atbildīgajai institūcijai, tos būtu iespējams pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”. Vienlaikus, ja, ieviešot Ziņojumu, tiks secināts, ka ir nepieciešams mainīt jau šobrīd Nolikumā noteikto kārtību, tas tiks iestrādāts attiecīgajos normatīvajos aktos.