Projekta ID
25-TA-2745Atzinuma sniedzējs
Latvijas Regbija federācija
Atzinums iesniegts
02.02.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Iebildums:
Svītrot no anotācijas tekstu šādu teikumu:
„Tāpat ministrijas vērtējumā regbija valsts izlases turpmāk vairs nebūtu atzīstamas par prioritāri finansējamām valsts izlasēm, kas pamatojams gan ar faktu, ka Olimpiskajās spēlēs no regbija ir tiesības piedalīties tikai regbija‑7 izlasēm (nevis regbija‑15 izlasēm), gan to, ka regbija valsts izlašu sportiskais līmenis un regbijā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits neatbilst tam, lai tās objektīvi varētu atzīt par prioritāri finansējamām valsts izlasēm.”
Pamatojums:
1. Olimpiskā statusa argumenta tiesiskā nepietiekamība Ministrijas norāde uz to, ka Olimpiskajās spēlēs tiek pārstāvētas tikai regbija‑7 izlases, pati par sevi nav pietiekams un tiesiski noteikts pamats sporta veida izslēgšanai no prioritāri finansējamo sporta veidu loka. Regbijs-7 ir starptautiski atzīts regbija paveids un pilnvērtīgs olimpiskais komandu sporta veids; līdz ar to regbijs kopumā ir ietverts olimpisko sporta veidu sistēmā. Fakts, ka Olimpiskajās spēlēs programmā ir viena konkrēta disciplīna, nevar kalpot par vienpusēju pamatu visa sporta veida finansēšanas statusa pazemināšanai.
2. Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips Ministrijas argumentācija neatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam, jo līdzīga situācija pastāv arī citu komandu sporta veidu gadījumā, kuriem prioritārais statuss netiek apšaubīts. Futbolā vīriešu turnīrs Olimpiskajās spēlēs ir vecuma ierobežots (U‑23), un tajā nepiedalās pilnvērtīgā nacionālā A izlase, tomēr tas netiek izmantots kā pamats futbola prioritārā statusa samazināšanai. Turklāt anotācijā paredzēts florbola iekļaušana prioritāri finansējamo komandu sporta spēļu vidū, lai gan florbols nav iekļauts olimpisko sporta veidu programmā, kas nozīmē, ka olimpiskā statusa kritērijs netiek konsekventi piemērots. Regbijā-7 šādu vecuma ierobežojumu nav, un tajā startē valstu spēcīgākās izlases. Diferencēta attieksme pret regbiju, vienlaikus saglabājot prioritāro statusu neolimpiskam florbolam, rada pamatotas šaubas par izmantoto kritēriju konsekvenci un var tikt vērtēta kā diskriminējoša.
3. Sporta veida ekosistēmas nedalāmība Regbijs‑15 un regbijs‑7 veido vienotu sporta veida sistēmu ar kopīgu administratīvo pārvaldību un attīstības struktūru. Latvijas Regbija federācija attīsta abus paveidus, un Regbijs‑15 nodrošina pamatu spēlētāju piesaistei, sagatavotībai un sacensību pieredzei, kas savukārt ir priekšnoteikums konkurētspējīgai olimpiskajai regbija‑7 izlasei. Federācijas izslēgšana no prioritārā finansējuma saraksta faktiski grauj iespēju nodrošināt atbilstošu resursu bāzi olimpiskās disciplīnas attīstībai, kas ir pretrunā deklarētajam mērķim stiprināt olimpiskos sporta veidus.
4. Normatīvi nedefinēti vērtēšanas kritēriji Anotācijā lietotie jēdzieni “sportiskais līmenis” un “regbijā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits” netiek balstīti uz normatīvi noteiktiem, objektīvi pārbaudāmiem kritērijiem. Nav noteikts, kādi tieši rādītāji (minimāls licencēto sportistu skaits, rangs, rezultātu punkti u. tml.) ir robežšķirtne starp “prioritāru” un “neprioritāru” komandu sporta veidu. Šādā situācijā secinājums par “neatbilstību” prioritāra sporta veida statusam ir balstīts subjektīvā administratīvā vērtējumā, nevis iepriekš nostiprinātā un nozares dalībniekiem zināmā kritēriju sistēmā. Tas neatbilst labas pārvaldības, tiesiskās noteiktības un samērīguma principiem.
Latvijas regbija izlašu faktiskie sportiskie rezultāti liecina par stabilu konkurētspēju Eiropas mērogā, kas ir pretrunā anotācijā paustajam vispārinošajam secinājumam. Latvijas U18 jauniešu izlase 2024. un 2025. gadā secīgi izcīnījusi 11. un 12. vietu Eiropas čempionāta augstākajā divīzijā, savukārt vīriešu valsts izlase attiecīgi Eiropas čempionāta kopvērtējumā ierindojusies 15. un 16. vietā. Šie rezultāti apliecina, ka regbijs Latvijā startē augstākajā Eiropas izlašu konkurencē (vairāk nekā 35 dalībvalstis), nevis perifērā līmenī, un tādēļ nav pieļaujams ar vispārīgu frāzi par “neatbilstošu sportisko līmeni” pamatot prioritārā statusa atņemšanu, neizmantojot skaidrus, normatīvi noteiktus salīdzinošos kritērijus.
5. Datu un salīdzinošas analīzes trūkums Anotācijā nav ietverta salīdzinoša analīze starp regbiju un citiem prioritārajiem komandu sporta veidiem (piemēram, florbolu, handbolu u. c.) attiecībā uz masveidību, rezultātiem un attīstības dinamiku. Līdz ar to nav iespējams konstatēt, ka regbijs objektīvi būtiski atpaliktu no citiem sporta veidiem tādā apjomā, kas attaisnotu tik radikālu pasākumu kā prioritārā statusa atņemšana. Šāda analīze ir priekšnoteikums nesamērīgam un necaurskatāmam lēmumam.
6. Tiesiskās paļāvības principa ievērošana Regbijs kopš MK noteikumu Nr. 819 pieņemšanas ir ticis atzīts par prioritāri finansējamu komandu sporta veidu. Latvijas Regbija federācija ir pamatoti paļāvusies uz šādu regulējumu, plānojot savu darbību, uzņemoties finansiālās saistības, attīstot jaunatnes sistēmu un izlašu programmas. Strauja un būtiska statusa maiņa, neparedzot pārejas periodu un nebalstot to uz skaidri formulētiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, ir uzskatāma par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Šāda rīcība ir pretrunā ar labas pārvaldības un valsts pārvaldes nepārtrauktības principiem.
7. Pretruna sporta politikas mērķiem Finansējuma samazināšana, pamatojoties uz secinājumu par “sportiskā līmeņa neatbilstību”, praktiski rada apburto loku: resursu samazinājums neļauj paaugstināt sportisko līmeni un paplašināt bērnu un jauniešu iesaisti, lai gan tieši tas ir viens no valsts sporta politikas deklarētajiem mērķiem. Šāda pieeja nevis veicina sporta veida attīstību, bet gan kavē to.
8. Sporta veidu klasifikācijas kritēriju neesamība un labas pārvaldības principa pārkāpums Izglītības un zinātnes ministrija spēkā esošajos normatīvajos aktos nav definējusi objektīvus kritērijus. Neskatoties uz to, ar izstrādātajiem MK noteikumu grozījumiem tiek virzītas izmaiņas, kas skar tikai atsevišķus sporta veidus vai disciplīnas, tostarp regbiju, bez vispārējas klasifikācijas sistēmas izveides. Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības un tiesiskās noteiktības principiem, jo rada risku, ka konkrētu sporta veidu statuss tiks mainīts ad hoc – balstoties uz konkrētā brīža situāciju vai politisku izšķiršanos, nevis uz iepriekš zināmiem un visiem vienādi piemērojamiem kritērijiem.
Šāds regulējuma trūkums un konsekvences neesamība neizslēdz iespēju, ka nākotnē jebkurš sporta veids var tikt izslēgts vai iekļauts prioritāro sporta veidu lokā, radot nenoteiktību un spriedzi sporta sabiedrībā. Latvijas Regbija federācija uzskata, ka pirms grozījumu veikšanas Noteikumu 5. punktā Ministrijai būtu jāizstrādā skaidrs sporta veidu un to paveidu klasifikācijas ietvars un arī šādu sporta veidu saraksts. Tas nodrošinātu viennozīmīgu pieeju sporta veidu klasifikācijai, veicinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu valsts finansējuma plānošanu un administrēšanu nākotnē.
9. Sabiedrības līdzdalības trūkums un Sporta likuma institucionālā ietvara neievērošana Gatavojot MK noteikumu grozījumu projektu, nav veikta padziļināta analīze un nav nodrošināta pienācīga sporta nozares iesaiste, kas ir pretrunā labas pārvaldības principam. Pēc publiski pieejamās informācijas jautājums nav ticis izskatīts Latvijas Nacionālajā sporta padomē, nav veikts saskaņojums ar Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju un iesaistītajām komandu sporta spēļu federācijām.
Sporta likuma 9. panta pirmā punkta redakcija nosaka, ka Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Tas nozīmē, ka būtiskos sporta politikas jautājumos – tostarp par komandu sporta veidu prioritāro loku un valsts finansējuma sadales principiem – šai institūcijai ir jābūt reāli, nevis formāli iesaistītai. Situācija, kurā tik nozīmīgi grozījumi netiek izskatīti Latvijas Nacionālajā sporta padomē un nav saskaņoti ar galvenajām sporta jumtorganizācijām, faktiski apiet likumā paredzēto konsultatīvo mehānismu un mazina sporta nozares uzticēšanos valsts sporta politikai.
Secinājums:
Līdz brīdim, kad ir izstrādāti, normatīvi nostiprināti un visām komandu sporta spēļu federācijām vienlīdzīgi piemērojami kritēriji prioritārā statusa noteikšanai, regbija valsts izlašu izslēgšana no prioritāri finansējamo valsts izlašu loka, balstoties uz anotācijā minētajiem apsvērumiem, ir uzskatāma par tiesiski nepietiekami pamatotu, nesamērīgu un neatbilstošu labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principiem.
Svītrot no anotācijas tekstu šādu teikumu:
„Tāpat ministrijas vērtējumā regbija valsts izlases turpmāk vairs nebūtu atzīstamas par prioritāri finansējamām valsts izlasēm, kas pamatojams gan ar faktu, ka Olimpiskajās spēlēs no regbija ir tiesības piedalīties tikai regbija‑7 izlasēm (nevis regbija‑15 izlasēm), gan to, ka regbija valsts izlašu sportiskais līmenis un regbijā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits neatbilst tam, lai tās objektīvi varētu atzīt par prioritāri finansējamām valsts izlasēm.”
Pamatojums:
1. Olimpiskā statusa argumenta tiesiskā nepietiekamība Ministrijas norāde uz to, ka Olimpiskajās spēlēs tiek pārstāvētas tikai regbija‑7 izlases, pati par sevi nav pietiekams un tiesiski noteikts pamats sporta veida izslēgšanai no prioritāri finansējamo sporta veidu loka. Regbijs-7 ir starptautiski atzīts regbija paveids un pilnvērtīgs olimpiskais komandu sporta veids; līdz ar to regbijs kopumā ir ietverts olimpisko sporta veidu sistēmā. Fakts, ka Olimpiskajās spēlēs programmā ir viena konkrēta disciplīna, nevar kalpot par vienpusēju pamatu visa sporta veida finansēšanas statusa pazemināšanai.
2. Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips Ministrijas argumentācija neatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam, jo līdzīga situācija pastāv arī citu komandu sporta veidu gadījumā, kuriem prioritārais statuss netiek apšaubīts. Futbolā vīriešu turnīrs Olimpiskajās spēlēs ir vecuma ierobežots (U‑23), un tajā nepiedalās pilnvērtīgā nacionālā A izlase, tomēr tas netiek izmantots kā pamats futbola prioritārā statusa samazināšanai. Turklāt anotācijā paredzēts florbola iekļaušana prioritāri finansējamo komandu sporta spēļu vidū, lai gan florbols nav iekļauts olimpisko sporta veidu programmā, kas nozīmē, ka olimpiskā statusa kritērijs netiek konsekventi piemērots. Regbijā-7 šādu vecuma ierobežojumu nav, un tajā startē valstu spēcīgākās izlases. Diferencēta attieksme pret regbiju, vienlaikus saglabājot prioritāro statusu neolimpiskam florbolam, rada pamatotas šaubas par izmantoto kritēriju konsekvenci un var tikt vērtēta kā diskriminējoša.
3. Sporta veida ekosistēmas nedalāmība Regbijs‑15 un regbijs‑7 veido vienotu sporta veida sistēmu ar kopīgu administratīvo pārvaldību un attīstības struktūru. Latvijas Regbija federācija attīsta abus paveidus, un Regbijs‑15 nodrošina pamatu spēlētāju piesaistei, sagatavotībai un sacensību pieredzei, kas savukārt ir priekšnoteikums konkurētspējīgai olimpiskajai regbija‑7 izlasei. Federācijas izslēgšana no prioritārā finansējuma saraksta faktiski grauj iespēju nodrošināt atbilstošu resursu bāzi olimpiskās disciplīnas attīstībai, kas ir pretrunā deklarētajam mērķim stiprināt olimpiskos sporta veidus.
4. Normatīvi nedefinēti vērtēšanas kritēriji Anotācijā lietotie jēdzieni “sportiskais līmenis” un “regbijā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits” netiek balstīti uz normatīvi noteiktiem, objektīvi pārbaudāmiem kritērijiem. Nav noteikts, kādi tieši rādītāji (minimāls licencēto sportistu skaits, rangs, rezultātu punkti u. tml.) ir robežšķirtne starp “prioritāru” un “neprioritāru” komandu sporta veidu. Šādā situācijā secinājums par “neatbilstību” prioritāra sporta veida statusam ir balstīts subjektīvā administratīvā vērtējumā, nevis iepriekš nostiprinātā un nozares dalībniekiem zināmā kritēriju sistēmā. Tas neatbilst labas pārvaldības, tiesiskās noteiktības un samērīguma principiem.
Latvijas regbija izlašu faktiskie sportiskie rezultāti liecina par stabilu konkurētspēju Eiropas mērogā, kas ir pretrunā anotācijā paustajam vispārinošajam secinājumam. Latvijas U18 jauniešu izlase 2024. un 2025. gadā secīgi izcīnījusi 11. un 12. vietu Eiropas čempionāta augstākajā divīzijā, savukārt vīriešu valsts izlase attiecīgi Eiropas čempionāta kopvērtējumā ierindojusies 15. un 16. vietā. Šie rezultāti apliecina, ka regbijs Latvijā startē augstākajā Eiropas izlašu konkurencē (vairāk nekā 35 dalībvalstis), nevis perifērā līmenī, un tādēļ nav pieļaujams ar vispārīgu frāzi par “neatbilstošu sportisko līmeni” pamatot prioritārā statusa atņemšanu, neizmantojot skaidrus, normatīvi noteiktus salīdzinošos kritērijus.
5. Datu un salīdzinošas analīzes trūkums Anotācijā nav ietverta salīdzinoša analīze starp regbiju un citiem prioritārajiem komandu sporta veidiem (piemēram, florbolu, handbolu u. c.) attiecībā uz masveidību, rezultātiem un attīstības dinamiku. Līdz ar to nav iespējams konstatēt, ka regbijs objektīvi būtiski atpaliktu no citiem sporta veidiem tādā apjomā, kas attaisnotu tik radikālu pasākumu kā prioritārā statusa atņemšana. Šāda analīze ir priekšnoteikums nesamērīgam un necaurskatāmam lēmumam.
6. Tiesiskās paļāvības principa ievērošana Regbijs kopš MK noteikumu Nr. 819 pieņemšanas ir ticis atzīts par prioritāri finansējamu komandu sporta veidu. Latvijas Regbija federācija ir pamatoti paļāvusies uz šādu regulējumu, plānojot savu darbību, uzņemoties finansiālās saistības, attīstot jaunatnes sistēmu un izlašu programmas. Strauja un būtiska statusa maiņa, neparedzot pārejas periodu un nebalstot to uz skaidri formulētiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, ir uzskatāma par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Šāda rīcība ir pretrunā ar labas pārvaldības un valsts pārvaldes nepārtrauktības principiem.
7. Pretruna sporta politikas mērķiem Finansējuma samazināšana, pamatojoties uz secinājumu par “sportiskā līmeņa neatbilstību”, praktiski rada apburto loku: resursu samazinājums neļauj paaugstināt sportisko līmeni un paplašināt bērnu un jauniešu iesaisti, lai gan tieši tas ir viens no valsts sporta politikas deklarētajiem mērķiem. Šāda pieeja nevis veicina sporta veida attīstību, bet gan kavē to.
8. Sporta veidu klasifikācijas kritēriju neesamība un labas pārvaldības principa pārkāpums Izglītības un zinātnes ministrija spēkā esošajos normatīvajos aktos nav definējusi objektīvus kritērijus. Neskatoties uz to, ar izstrādātajiem MK noteikumu grozījumiem tiek virzītas izmaiņas, kas skar tikai atsevišķus sporta veidus vai disciplīnas, tostarp regbiju, bez vispārējas klasifikācijas sistēmas izveides. Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības un tiesiskās noteiktības principiem, jo rada risku, ka konkrētu sporta veidu statuss tiks mainīts ad hoc – balstoties uz konkrētā brīža situāciju vai politisku izšķiršanos, nevis uz iepriekš zināmiem un visiem vienādi piemērojamiem kritērijiem.
Šāds regulējuma trūkums un konsekvences neesamība neizslēdz iespēju, ka nākotnē jebkurš sporta veids var tikt izslēgts vai iekļauts prioritāro sporta veidu lokā, radot nenoteiktību un spriedzi sporta sabiedrībā. Latvijas Regbija federācija uzskata, ka pirms grozījumu veikšanas Noteikumu 5. punktā Ministrijai būtu jāizstrādā skaidrs sporta veidu un to paveidu klasifikācijas ietvars un arī šādu sporta veidu saraksts. Tas nodrošinātu viennozīmīgu pieeju sporta veidu klasifikācijai, veicinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu valsts finansējuma plānošanu un administrēšanu nākotnē.
9. Sabiedrības līdzdalības trūkums un Sporta likuma institucionālā ietvara neievērošana Gatavojot MK noteikumu grozījumu projektu, nav veikta padziļināta analīze un nav nodrošināta pienācīga sporta nozares iesaiste, kas ir pretrunā labas pārvaldības principam. Pēc publiski pieejamās informācijas jautājums nav ticis izskatīts Latvijas Nacionālajā sporta padomē, nav veikts saskaņojums ar Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju un iesaistītajām komandu sporta spēļu federācijām.
Sporta likuma 9. panta pirmā punkta redakcija nosaka, ka Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Tas nozīmē, ka būtiskos sporta politikas jautājumos – tostarp par komandu sporta veidu prioritāro loku un valsts finansējuma sadales principiem – šai institūcijai ir jābūt reāli, nevis formāli iesaistītai. Situācija, kurā tik nozīmīgi grozījumi netiek izskatīti Latvijas Nacionālajā sporta padomē un nav saskaņoti ar galvenajām sporta jumtorganizācijām, faktiski apiet likumā paredzēto konsultatīvo mehānismu un mazina sporta nozares uzticēšanos valsts sporta politikai.
Secinājums:
Līdz brīdim, kad ir izstrādāti, normatīvi nostiprināti un visām komandu sporta spēļu federācijām vienlīdzīgi piemērojami kritēriji prioritārā statusa noteikšanai, regbija valsts izlašu izslēgšana no prioritāri finansējamo valsts izlašu loka, balstoties uz anotācijā minētajiem apsvērumiem, ir uzskatāma par tiesiski nepietiekami pamatotu, nesamērīgu un neatbilstošu labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principiem.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Pamatojums:
1. Olimpiskā statusa argumenta tiesiskā nepietiekamība Ministrijas norāde uz to, ka Olimpiskajās spēlēs tiek pārstāvētas tikai regbija‑7 izlases, pati par sevi nav pietiekams un tiesiski noteikts pamats sporta veida izslēgšanai no prioritāri finansējamo sporta veidu loka. Regbijs-7 ir starptautiski atzīts regbija paveids un pilnvērtīgs olimpiskais komandu sporta veids; līdz ar to regbijs kopumā ir ietverts olimpisko sporta veidu sistēmā. Fakts, ka Olimpiskajās spēlēs programmā ir viena konkrēta disciplīna, nevar kalpot par vienpusēju pamatu visa sporta veida finansēšanas statusa pazemināšanai.
2. Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips Ministrijas argumentācija neatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam, jo līdzīga situācija pastāv arī citu komandu sporta veidu gadījumā, kuriem prioritārais statuss netiek apšaubīts. Futbolā vīriešu turnīrs Olimpiskajās spēlēs ir vecuma ierobežots (U‑23), un tajā nepiedalās pilnvērtīgā nacionālā A izlase, tomēr tas netiek izmantots kā pamats futbola prioritārā statusa samazināšanai. Turklāt anotācijā paredzēts florbola iekļaušana prioritāri finansējamo komandu sporta spēļu vidū, lai gan florbols nav iekļauts olimpisko sporta veidu programmā, kas nozīmē, ka olimpiskā statusa kritērijs netiek konsekventi piemērots. Regbijā-7 šādu vecuma ierobežojumu nav, un tajā startē valstu spēcīgākās izlases. Diferencēta attieksme pret regbiju, vienlaikus saglabājot prioritāro statusu neolimpiskam florbolam, rada pamatotas šaubas par izmantoto kritēriju konsekvenci un var tikt vērtēta kā diskriminējoša.
3. Sporta veida ekosistēmas nedalāmība Regbijs‑15 un regbijs‑7 veido vienotu sporta veida sistēmu ar kopīgu administratīvo pārvaldību un attīstības struktūru. Latvijas Regbija federācija attīsta abus paveidus, un Regbijs‑15 nodrošina pamatu spēlētāju piesaistei, sagatavotībai un sacensību pieredzei, kas savukārt ir priekšnoteikums konkurētspējīgai olimpiskajai regbija‑7 izlasei. Federācijas izslēgšana no prioritārā finansējuma saraksta faktiski grauj iespēju nodrošināt atbilstošu resursu bāzi olimpiskās disciplīnas attīstībai, kas ir pretrunā deklarētajam mērķim stiprināt olimpiskos sporta veidus.
4. Normatīvi nedefinēti vērtēšanas kritēriji Lietotie jēdzieni “sportiskais līmenis” un “regbijā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits” netiek balstīti uz normatīvi noteiktiem, objektīvi pārbaudāmiem kritērijiem. Nav noteikts, kādi tieši rādītāji (minimāls licencēto sportistu skaits, rangs, rezultātu punkti u. tml.) ir robežšķirtne starp “prioritāru” un “neprioritāru” komandu sporta veidu. Šādā situācijā secinājums par “neatbilstību” prioritāra sporta veida statusam ir balstīts subjektīvā administratīvā vērtējumā, nevis iepriekš nostiprinātā un nozares dalībniekiem zināmā kritēriju sistēmā. Tas neatbilst labas pārvaldības, tiesiskās noteiktības un samērīguma principiem.
Latvijas regbija izlašu faktiskie sportiskie rezultāti liecina par stabilu konkurētspēju Eiropas mērogā, kas ir pretrunā anotācijā paustajam vispārinošajam secinājumam. Latvijas U18 jauniešu izlase 2024. un 2025. gadā secīgi izcīnījusi 11. un 12. vietu Eiropas čempionāta augstākajā divīzijā, savukārt vīriešu valsts izlase attiecīgi Eiropas čempionāta kopvērtējumā ierindojusies 15. un 16. vietā. Šie rezultāti apliecina, ka regbijs Latvijā startē augstākajā Eiropas izlašu konkurencē (vairāk nekā 35 dalībvalstis), nevis perifērā līmenī, un tādēļ nav pieļaujams ar vispārīgu frāzi par “neatbilstošu sportisko līmeni” pamatot prioritārā statusa atņemšanu, neizmantojot skaidrus, normatīvi noteiktus salīdzinošos kritērijus.
5. Datu un salīdzinošas analīzes trūkums Nav ietverta salīdzinoša analīze starp regbiju un citiem prioritārajiem komandu sporta veidiem (piemēram, florbolu, handbolu u. c.) attiecībā uz masveidību, rezultātiem un attīstības dinamiku. Līdz ar to nav iespējams konstatēt, ka regbijs objektīvi būtiski atpaliktu no citiem sporta veidiem tādā apjomā, kas attaisnotu tik radikālu pasākumu kā prioritārā statusa atņemšana. Šāda analīze ir priekšnoteikums nesamērīgam un necaurskatāmam lēmumam.
6. Tiesiskās paļāvības principa ievērošana Regbijs kopš MK noteikumu Nr. 819 pieņemšanas ir ticis atzīts par prioritāri finansējamu komandu sporta veidu. Latvijas Regbija federācija ir pamatoti paļāvusies uz šādu regulējumu, plānojot savu darbību, uzņemoties finansiālās saistības, attīstot jaunatnes sistēmu un izlašu programmas. Strauja un būtiska statusa maiņa, neparedzot pārejas periodu un nebalstot to uz skaidri formulētiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, ir uzskatāma par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Šāda rīcība ir pretrunā ar labas pārvaldības un valsts pārvaldes nepārtrauktības principiem.
7. Pretruna sporta politikas mērķiem Finansējuma samazināšana, pamatojoties uz secinājumu par “sportiskā līmeņa neatbilstību”, praktiski rada apburto loku: resursu samazinājums neļauj paaugstināt sportisko līmeni un paplašināt bērnu un jauniešu iesaisti, lai gan tieši tas ir viens no valsts sporta politikas deklarētajiem mērķiem. Šāda pieeja nevis veicina sporta veida attīstību, bet gan kavē to.
8. Sporta veidu klasifikācijas kritēriju neesamība un labas pārvaldības principa pārkāpums Izglītības un zinātnes ministrija spēkā esošajos normatīvajos aktos nav definējusi objektīvus kritērijus. Neskatoties uz to, ar izstrādātajiem MK noteikumu grozījumiem tiek virzītas izmaiņas, kas skar tikai atsevišķus sporta veidus vai disciplīnas, tostarp regbiju, bez vispārējas klasifikācijas sistēmas izveides. Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības un tiesiskās noteiktības principiem, jo rada risku, ka konkrētu sporta veidu statuss tiks mainīts ad hoc – balstoties uz konkrētā brīža situāciju vai politisku izšķiršanos, nevis uz iepriekš zināmiem un visiem vienādi piemērojamiem kritērijiem.
Šāds regulējuma trūkums un konsekvences neesamība neizslēdz iespēju, ka nākotnē jebkurš sporta veids var tikt izslēgts vai iekļauts prioritāro sporta veidu lokā, radot nenoteiktību un spriedzi sporta sabiedrībā. Latvijas Regbija federācija uzskata, ka pirms grozījumu veikšanas Noteikumu 5. punktā Ministrijai būtu jāizstrādā skaidrs sporta veidu un to paveidu klasifikācijas ietvars un arī šādu sporta veidu saraksts. Tas nodrošinātu viennozīmīgu pieeju sporta veidu klasifikācijai, veicinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu valsts finansējuma plānošanu un administrēšanu nākotnē.
9. Sabiedrības līdzdalības trūkums un Sporta likuma institucionālā ietvara neievērošana Gatavojot MK noteikumu grozījumu projektu, nav veikta padziļināta analīze un nav nodrošināta pienācīga sporta nozares iesaiste, kas ir pretrunā labas pārvaldības principam. Pēc publiski pieejamās informācijas jautājums nav ticis izskatīts Latvijas Nacionālajā sporta padomē, nav veikts saskaņojums ar Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju un iesaistītajām komandu sporta spēļu federācijām.
Sporta likuma 9. panta pirmā punkta redakcija nosaka, ka Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Tas nozīmē, ka būtiskos sporta politikas jautājumos – tostarp par komandu sporta veidu prioritāro loku un valsts finansējuma sadales principiem – šai institūcijai ir jābūt reāli, nevis formāli iesaistītai. Situācija, kurā tik nozīmīgi grozījumi netiek izskatīti Latvijas Nacionālajā sporta padomē un nav saskaņoti ar galvenajām sporta jumtorganizācijām, faktiski apiet likumā paredzēto konsultatīvo mehānismu un mazina sporta nozares uzticēšanos valsts sporta politikai.
Secinājums:
Līdz brīdim, kad ir izstrādāti, normatīvi nostiprināti un visām komandu sporta spēļu federācijām vienlīdzīgi piemērojami kritēriji prioritārā statusa noteikšanai, regbija valsts izlašu izslēgšana no prioritāri finansējamo valsts izlašu loka, balstoties uz anotācijā minētajiem apsvērumiem, ir uzskatāma par tiesiski nepietiekami pamatotu, nesamērīgu un neatbilstošu labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principiem.
1. Olimpiskā statusa argumenta tiesiskā nepietiekamība Ministrijas norāde uz to, ka Olimpiskajās spēlēs tiek pārstāvētas tikai regbija‑7 izlases, pati par sevi nav pietiekams un tiesiski noteikts pamats sporta veida izslēgšanai no prioritāri finansējamo sporta veidu loka. Regbijs-7 ir starptautiski atzīts regbija paveids un pilnvērtīgs olimpiskais komandu sporta veids; līdz ar to regbijs kopumā ir ietverts olimpisko sporta veidu sistēmā. Fakts, ka Olimpiskajās spēlēs programmā ir viena konkrēta disciplīna, nevar kalpot par vienpusēju pamatu visa sporta veida finansēšanas statusa pazemināšanai.
2. Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips Ministrijas argumentācija neatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam, jo līdzīga situācija pastāv arī citu komandu sporta veidu gadījumā, kuriem prioritārais statuss netiek apšaubīts. Futbolā vīriešu turnīrs Olimpiskajās spēlēs ir vecuma ierobežots (U‑23), un tajā nepiedalās pilnvērtīgā nacionālā A izlase, tomēr tas netiek izmantots kā pamats futbola prioritārā statusa samazināšanai. Turklāt anotācijā paredzēts florbola iekļaušana prioritāri finansējamo komandu sporta spēļu vidū, lai gan florbols nav iekļauts olimpisko sporta veidu programmā, kas nozīmē, ka olimpiskā statusa kritērijs netiek konsekventi piemērots. Regbijā-7 šādu vecuma ierobežojumu nav, un tajā startē valstu spēcīgākās izlases. Diferencēta attieksme pret regbiju, vienlaikus saglabājot prioritāro statusu neolimpiskam florbolam, rada pamatotas šaubas par izmantoto kritēriju konsekvenci un var tikt vērtēta kā diskriminējoša.
3. Sporta veida ekosistēmas nedalāmība Regbijs‑15 un regbijs‑7 veido vienotu sporta veida sistēmu ar kopīgu administratīvo pārvaldību un attīstības struktūru. Latvijas Regbija federācija attīsta abus paveidus, un Regbijs‑15 nodrošina pamatu spēlētāju piesaistei, sagatavotībai un sacensību pieredzei, kas savukārt ir priekšnoteikums konkurētspējīgai olimpiskajai regbija‑7 izlasei. Federācijas izslēgšana no prioritārā finansējuma saraksta faktiski grauj iespēju nodrošināt atbilstošu resursu bāzi olimpiskās disciplīnas attīstībai, kas ir pretrunā deklarētajam mērķim stiprināt olimpiskos sporta veidus.
4. Normatīvi nedefinēti vērtēšanas kritēriji Lietotie jēdzieni “sportiskais līmenis” un “regbijā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits” netiek balstīti uz normatīvi noteiktiem, objektīvi pārbaudāmiem kritērijiem. Nav noteikts, kādi tieši rādītāji (minimāls licencēto sportistu skaits, rangs, rezultātu punkti u. tml.) ir robežšķirtne starp “prioritāru” un “neprioritāru” komandu sporta veidu. Šādā situācijā secinājums par “neatbilstību” prioritāra sporta veida statusam ir balstīts subjektīvā administratīvā vērtējumā, nevis iepriekš nostiprinātā un nozares dalībniekiem zināmā kritēriju sistēmā. Tas neatbilst labas pārvaldības, tiesiskās noteiktības un samērīguma principiem.
Latvijas regbija izlašu faktiskie sportiskie rezultāti liecina par stabilu konkurētspēju Eiropas mērogā, kas ir pretrunā anotācijā paustajam vispārinošajam secinājumam. Latvijas U18 jauniešu izlase 2024. un 2025. gadā secīgi izcīnījusi 11. un 12. vietu Eiropas čempionāta augstākajā divīzijā, savukārt vīriešu valsts izlase attiecīgi Eiropas čempionāta kopvērtējumā ierindojusies 15. un 16. vietā. Šie rezultāti apliecina, ka regbijs Latvijā startē augstākajā Eiropas izlašu konkurencē (vairāk nekā 35 dalībvalstis), nevis perifērā līmenī, un tādēļ nav pieļaujams ar vispārīgu frāzi par “neatbilstošu sportisko līmeni” pamatot prioritārā statusa atņemšanu, neizmantojot skaidrus, normatīvi noteiktus salīdzinošos kritērijus.
5. Datu un salīdzinošas analīzes trūkums Nav ietverta salīdzinoša analīze starp regbiju un citiem prioritārajiem komandu sporta veidiem (piemēram, florbolu, handbolu u. c.) attiecībā uz masveidību, rezultātiem un attīstības dinamiku. Līdz ar to nav iespējams konstatēt, ka regbijs objektīvi būtiski atpaliktu no citiem sporta veidiem tādā apjomā, kas attaisnotu tik radikālu pasākumu kā prioritārā statusa atņemšana. Šāda analīze ir priekšnoteikums nesamērīgam un necaurskatāmam lēmumam.
6. Tiesiskās paļāvības principa ievērošana Regbijs kopš MK noteikumu Nr. 819 pieņemšanas ir ticis atzīts par prioritāri finansējamu komandu sporta veidu. Latvijas Regbija federācija ir pamatoti paļāvusies uz šādu regulējumu, plānojot savu darbību, uzņemoties finansiālās saistības, attīstot jaunatnes sistēmu un izlašu programmas. Strauja un būtiska statusa maiņa, neparedzot pārejas periodu un nebalstot to uz skaidri formulētiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, ir uzskatāma par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Šāda rīcība ir pretrunā ar labas pārvaldības un valsts pārvaldes nepārtrauktības principiem.
7. Pretruna sporta politikas mērķiem Finansējuma samazināšana, pamatojoties uz secinājumu par “sportiskā līmeņa neatbilstību”, praktiski rada apburto loku: resursu samazinājums neļauj paaugstināt sportisko līmeni un paplašināt bērnu un jauniešu iesaisti, lai gan tieši tas ir viens no valsts sporta politikas deklarētajiem mērķiem. Šāda pieeja nevis veicina sporta veida attīstību, bet gan kavē to.
8. Sporta veidu klasifikācijas kritēriju neesamība un labas pārvaldības principa pārkāpums Izglītības un zinātnes ministrija spēkā esošajos normatīvajos aktos nav definējusi objektīvus kritērijus. Neskatoties uz to, ar izstrādātajiem MK noteikumu grozījumiem tiek virzītas izmaiņas, kas skar tikai atsevišķus sporta veidus vai disciplīnas, tostarp regbiju, bez vispārējas klasifikācijas sistēmas izveides. Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības un tiesiskās noteiktības principiem, jo rada risku, ka konkrētu sporta veidu statuss tiks mainīts ad hoc – balstoties uz konkrētā brīža situāciju vai politisku izšķiršanos, nevis uz iepriekš zināmiem un visiem vienādi piemērojamiem kritērijiem.
Šāds regulējuma trūkums un konsekvences neesamība neizslēdz iespēju, ka nākotnē jebkurš sporta veids var tikt izslēgts vai iekļauts prioritāro sporta veidu lokā, radot nenoteiktību un spriedzi sporta sabiedrībā. Latvijas Regbija federācija uzskata, ka pirms grozījumu veikšanas Noteikumu 5. punktā Ministrijai būtu jāizstrādā skaidrs sporta veidu un to paveidu klasifikācijas ietvars un arī šādu sporta veidu saraksts. Tas nodrošinātu viennozīmīgu pieeju sporta veidu klasifikācijai, veicinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu valsts finansējuma plānošanu un administrēšanu nākotnē.
9. Sabiedrības līdzdalības trūkums un Sporta likuma institucionālā ietvara neievērošana Gatavojot MK noteikumu grozījumu projektu, nav veikta padziļināta analīze un nav nodrošināta pienācīga sporta nozares iesaiste, kas ir pretrunā labas pārvaldības principam. Pēc publiski pieejamās informācijas jautājums nav ticis izskatīts Latvijas Nacionālajā sporta padomē, nav veikts saskaņojums ar Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju un iesaistītajām komandu sporta spēļu federācijām.
Sporta likuma 9. panta pirmā punkta redakcija nosaka, ka Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Tas nozīmē, ka būtiskos sporta politikas jautājumos – tostarp par komandu sporta veidu prioritāro loku un valsts finansējuma sadales principiem – šai institūcijai ir jābūt reāli, nevis formāli iesaistītai. Situācija, kurā tik nozīmīgi grozījumi netiek izskatīti Latvijas Nacionālajā sporta padomē un nav saskaņoti ar galvenajām sporta jumtorganizācijām, faktiski apiet likumā paredzēto konsultatīvo mehānismu un mazina sporta nozares uzticēšanos valsts sporta politikai.
Secinājums:
Līdz brīdim, kad ir izstrādāti, normatīvi nostiprināti un visām komandu sporta spēļu federācijām vienlīdzīgi piemērojami kritēriji prioritārā statusa noteikšanai, regbija valsts izlašu izslēgšana no prioritāri finansējamo valsts izlašu loka, balstoties uz anotācijā minētajiem apsvērumiem, ir uzskatāma par tiesiski nepietiekami pamatotu, nesamērīgu un neatbilstošu labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principiem.
Piedāvātā redakcija
5. Lai nodrošinātu valsts izlases gatavošanos un piedalīšanos attiecīgajā gadā paredzētajās sacensībās, valsts finansējumu sadala, prioritāri paredzot finansējumu basketbola, florbola, futbola, handbola, hokeja, kerlinga, regbija un volejbola valsts izlasēm, ņemot vērā, ka pārējām valsts izlasēm kopā finansējums ir ne mazāk kā septiņi procenti no valsts finansējuma.
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LRF iebilst pret Noteikumu 5.punkta redakcijas maiņu, izslēdzot vārdu "regbijs".
Piedāvātā redakcija
-