Atzinums

Ņemot vērā paredzēto 47,85 miljonu euro ieguldījumu un to, ka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pamatuzdevums ir bezdarbnieku, tostarp ilgstošo bezdarbnieku, integrācija darba tirgū, lūdzam izvērtēt Ministru kabineta noteikumu 4.4. apakšpunktā plānotā rezultāta rādītāja samērīgumu attiecībā pret ieguldījumu apjomu.
Pasākumā paredzēts iesaistīt 34 312 bezdarbniekus, taču atbilstoši programmas plānotajam rezultāta rādītājam pēc dalības nodarbinātību sasniegs tikai 4 692 personas jeb aptuveni 13,7 %. Ņemot vērā NVA darbības mērķus, rādītāja mērķauditoriju un ieguldījuma apmēru, būtu pamatoti sagaidīt būtiski augstāku nodarbinātības rezultātu. Pašlaik Ministru kabineta noteikumu projekta 4.4. apakšpunktā noteiktais rezultāta rādītājs vērtējams kā salīdzinoši zems, kas raisa jautājumus par rādītāja ambīciju līmeni un programmas vai tās ieguldījumu izlietojuma efektivitāti. 
Ievērojot minēto, lūdzam būtiski kāpināt Ministru kabineta noteikumu projekta 4.4. apakšpunktā plānoto rezultāta rādītāju.

-

Lūdzam precizēt 15.2.1. apakšpunktu atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 2^6. punktā lietotajai terminoloģijai.

"profesionālās tālākizglītības programmu, tai skaitā modulāro profesionālās tālākizglītības programmu, kas dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, apguvi bezdarbniekam”

Lūdzam svītrot Ministru kabineta noteikumu 15.2.3. apakšpunkta daļu “organizējot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu”, attiecīgi precizējot anotāciju. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju NVA mājaslapas sadaļā "Atbalsts profesionālās kompetences novērtēšanai", NVA, kura darbojoties saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” 21.1. apakšpunktu, tikai atlīdzina bezdarbniekam radušos izdevumus par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu bezdarbniekiem, kuri paši sazinās un vienojas ar izglītības iestādi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu, nevis to organizē.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu 15.9. apakšpunkta redakciju, nesašaurinot mērķa grupu, kam pieejami ergoterapeita pakalpojumi, attiecīgi paredzot, ka atbalsts asistentu, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojumiem, kas nepieciešami  horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošinājumam, pieejams visām mērķa grupas personām ar invaliditāti.

 

-

Lūdzam Ministru kabineta 15.11. apakšpunktā aizstāt jēdzienu “mācību” ar jēdzienu “izglītības”, nodrošinot atbilstību Izglītības likuma 20. pantā noteiktajai Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetencei.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu 17.3.3. apakšpunkta redakciju, skaidri norādot kam tiks segtas mācību izmaksas. Lai arī anotācijā norādīts, ka galvenie mācību pasākumu īstenošanas nosacījumi un pakalpojumu sniedzēju piesaistes kārtība noteikta MK noteikumos Nr. 75, lūdzam anotācijā skaidrot kā tiks piesaistīti/atlasīti mācību īstenotāji. Vēršam uzmanību, ka neformālās izglītības pakalpojumu sniegšana kvalificējas kā saimnieciskā darbība, kas neietilpst valsts vispārējās izglītības sistēmas ietvarā un ko nodrošina daudzi privātie pakalpojumu sniedzēji tirgū. Atbilstoši, IZM ar FM panākts savstarpēji saskaņots risinājums par pieaugušo izglītības mācību pasākumiem, tostarp ES fondu 4.2.4.2. pasākuma un 6.1.1.5. pasākuma ietvaros, paredzot, ka visi neformālās izglītības mācību pakalpojumi tiek iepirkti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā konkursa procedūrā. Lūdzam attiecīgi precizēt MK noteikumus, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, ka neformālā izglītības īstenotāji tiek atlasīti iepirkumu procedūras ceļā. 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka MK noteikumu Nr.75 10.² punkts paredz nosacījumu, ka profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanu atbilstoši šo noteikumu 22. punktā minētās komisijas apstiprinātajam sarakstam, noslēdzot līgumus par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu, nodrošina profesionālās izglītības iestādes, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, un valsts un pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādes, prioritāri tās, kuru infrastruktūras uzlabošana ir veikta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. 
Vēršam uzmanību, ka minētajā punktā ir lietota atsauce uz iestādēm ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu, kas šobrīd vairs neeksistē, jo saskaņā Profesionālās izglītības likuma16.¹ panta pirmo daļu profesionālās izglītības iestādēm,  atbilstoši profesionālās izglītības iestādē iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šādi statusi:
1) tehnikums;
2) mākslu izglītības kompetences centrs;
3) profesionālā vidusskola;
4) profesionālās tālākizglītības centrs;
5) koledža.
Turklāt 10.² punktā ietvertie nosacījumi, arī par prioritāri atbalstāmām iestādēm, kuru infrastruktūras uzlabošana veikta ERAF līdzekļiem, ierobežo mācību īstenotāju loku, uz ko savulaik norādījusi Konkurences padome. Attiecīgi aicinām pārskatīt un precizēt mācību īstenotāju atlases nosacījumus.

-

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 22. punktā norādīto, ka 3.1.2.5.i. investīcijas “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” ietvaros izstrādātais digitālais rīks ir piemērots prasmju novērtēšanai, kas ir pieejams vietnē eKarjera: https://testi.ekarjera.lv/tests/prasmju-novertesana.
Vēršam uzmanību, ka eKarjera pieejamie testi “Prasmju novērtēšana” un “Prasmju novērtēšana darbam dažādos apstākļos” ir paredzēti kā pašnovērtējuma, pašizpētes un pašrefleksijas rīki. Jēdziens “prasmju novērtēšana” parasti tiek izprasts kā objektīvs un sistemātisks process, ko veic ārējs vērtētājs, izmantojot iepriekš definētus kritērijus. Savukārt pašnovērtējums nav objektīvs novērtējums šī termina klasiskajā izpratnē, bet drīzāk individuāla sajūta vai pārliecība par savām spējām, kas var nebūt precīza.
Ņemot vērā iepriekš minēto un lai neradītu maldinošu priekšstatu par minēto digitālo rīku būtību, lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 22. punktā ietverto formulējumu, aizstājot terminu “prasmju novērtēšana” ar “pašnovērtējuma tests”, kā arī attiecīgi aktualizēt informāciju vietnē eKarjera par minētajiem testiem.

-

Lūdzam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā precizēt punkta redakciju, skaidri norādot, ka 4.3.3.1. pasākumā neiesaista personas, kuras saņem atbalstu, tostarp mācību atbalstu citos ES fondu pasākumos, kā piemēram IZM pārziņā esošajā 6.1.1.5.pasākumā, kur paredzēts mācību atbalsts arī Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģiona personām vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras uz iesaistes brīdi pasākumā nemācās un nav nodarbinātas. Attiecīgi lūdzam papildināt un precizēt arī anotācijā sniegto aprakstu pie "Demarkācija un papildināmība ar citiem finanšu instrumentiem".
 

-

Lūdzam precizēt un būtiski papildināt informāciju Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijas sadaļā “Demarkācija un papildināmība ar citiem finanšu instrumentiem”, sniedzot detalizētu pamatojumu tam, kā tiks nodrošināta nepārklāšanās ar specifiskā atbalsta mērķa 6.1.1.5. pasākuma atbalstāmajām darbībām, tostarp attiecībā uz NEET jauniešu mērķa grupu un neformālās izglītības piedāvājuma īstenošanu.
Vienlaikus informējam, ka 2.3.1.3.i investīcijā “Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība” nav paredzēts atbalsts profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu apguvei. Līdz ar to lūdzam papildināt anotāciju arī ar skaidrojumu par to, kā tiks nodrošināta SAM 4.3.3.1. nepārklāšanās ar AF 2.3.1.3.i. investīciju.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt programmas iznākuma rādītāja formulējumu, jo tā pašreizējā redakcija – "programmas iznākuma rādītājs – bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki, – 34 312" – var veidot maldīgu priekšstatu, ka programmas mērķis ir radīt noteiktu bezdarbnieku skaitu, nevis veicināt viņu iesaisti atbalsta pasākumos.

-

Lūdzam pārskatīt atbalsta pasākuma nosaukumu "praktiskās mācības bezdarbniekiem pie darba devējiem", jo šis nosaukums nav precīzs un var radīt maldinošu priekšstatu par pasākuma būtību.
Pasākums pēc savas būtības vairāk atbilst darba praktizēšanai, nodarbinātības pieredzes gūšanai pie darba devēja, nevis organizētām mācībām. Vārds "mācības" norāda uz strukturētu izglītības saturu un vadīto mācību procesu, kā arī iegūto zināšanu un profesionālo kompetenču novērtēšanu un apliecināšanu ar atbilstošu izglītības dokumentu.
Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā mācības pie darba devēja prakses vai darba vidē balstīto mācību formā regulē Profesionālās izglītības likums, kā arī citi izglītības jomas normatīvie akti. Šādas mācības paredz izglītības programmu, noteiktu mācību saturu un apjomu un iegūto kompetenču apliecināšanu ar attiecīgu izglītības dokumentu.
Tādēļ aicinām MK noteikumu projektā un MK noteikumos Nr. 75 izmantot precīzāku nosaukumu, kas atbilst pasākuma saturam un mērķiem, piemēram "darba praktizēšana bezdarbniekiem", vai "praktiskā darba pieredze bezdarbniekiem".

-

Lūdzam redakcionāli precizēt MK noteikumu 17.2.2. apakšpunktu, lai būtu viennozīmīgi skaidrs atbilstoši kam tiek veikta samaksa, kā arī rosinām anotācijā atrunāt, kam tiek veikta samaksa.

17.2.2. finanšu atlīdzība šo noteikumu 15.2.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai bezdarbniekiem ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai, ko finansējuma saņēmējs bezdarbniekiem sedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādi;

Lūdzam izvērtēt iespēju paredzēt obligāto (pirmreizējo) veselības pārbaužu izmaksu kompensēšanu bezdarbniekiem arī šo noteikumu 15.2.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ņemot vērā, ka profesionālās tālākizglītības programmas var tikt īstenotas arī darba vidē balstītu mācību formā, kas savukārt var paredzēt bezdarbnieka turpmāko nodarbinātību attiecīgajā uzņēmumā.

-

MK noteikumu 17.3.1. apakšpunktā nosaka darbības, tostarp 15.3. un 15.6. apakšpunktā minētās, kuru īstenošanai plānots piemērot iepirkuma līgumu izmaksas, vienlaikus 17.3.4. un 17.3.4. apakšpunkts arī nosaka izmaksas šo noteikumu 15.3. un 15.6.apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Lūdzam skaidrot izmaksu atšķirību.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu 18.2. apakšpunktā norādītos personai pieejamos atbalsta pakalpojumus, tos papildinot arī ar pandusu nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulka un Braila drukas nodrošināšanas pakalpojumiem, kā arī aicinām izvērtēt vai horizontālā principa darbību īstenošanas izmaksas būs saistošas/attiecināmas uz visām 15.punkta darbībām jeb tomēr norādāmas atsauces uz konkrētiem 15.punkta apakšpunktiem.

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu par plānotajām darbībām, kas saistītas ar konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu elektronisko mācību moduļu satura aktualizāciju. Vēršam uzmanību, ka mācību satura izstrāde un aktualizēšana nav Nodarbinātības valsts aģentūras kompetencē.

-

Skaidrības labad ierosinām MK noteikumu 27.2.5. apakšpunktā aizstāt vārdu "nodarbinātajiem"ar vārdu "darbiniekiem", jo punkts attiecināms uz projekta personālu.

-

Anotācijas sadaļā "Risinājumi"  pie atbalsta darbības Nr.2. profesionālā izglītība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana, norādīts, ka atbalstāmās darbības īstenošana sniedz iespēju bezdarbniekiem iegūt profesionālo kvalifikāciju. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumiem Nr. 110 “Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu” par profesionālās tālākizglītības programmas apguvi personai izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību par otrā, trešā vai ceturtā kvalifikācijas līmeņa profesionālo kvalifikāciju, iegūstot apliecību par trešā vai ceturtā kvalifikācijas līmeņa profesionālo kvalifikāciju un tās specializāciju vai iegūstot apliecību par trešā vai ceturtā kvalifikācijas līmeņa profesionālās kvalifikācijas specializāciju, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā (arī sekmīgi nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu). Tāpat MK noteikumu Nr.75 45.punkts paredz apmācību kupona bāzes vērtības tikai par profesionālās kvalifikācijas apguvi, atsevišķi neizdalot bāzes vērtību par profesionālo kvalifikāciju un tās specializāciju vai profesionālās kvalifikācijas specializāciju. Lūdzam precizēt anotāciju un izstrādājot vienības izmaksu metodiku mācību izmaksām paredzēt tajā arī vērtības par profesionālo kvalifikāciju un tās specializāciju vai profesionālās kvalifikācijas specializāciju.

-