Atzinums

LPS vērš uzmanību, ka noteikumu projektā un anotācijā nav pietiekami skaidri noteikts jaunatnes darbinieku mācību finansēšanas modelis, kā arī nav paredzēts valsts atbalsta mehānisms pašvaldībām noteikumu projektā paredzēto prasību īstenošanai.
LPS ieskatā noteikumu projekts radīs faktiskas papildu izmaksas pašvaldībām, tai skaitā izmaksas par mācību programmu apguvi, komandējumiem, darbinieku aizvietošanu mācību laikā, darba organizācijas izmaiņām, kā arī iespējamas papildu izmaksas saistībā ar speciālistu piesaisti un noturēšanu.
Ņemot vērā, ka daudzās pašvaldībās darbu ar jaunatni nodrošina neliels darbinieku skaits, bieži viena amata ietvaros vai nepilnas slodzes apmērā, regulējuma ieviešana bez skaidra finansēšanas mehānisma var radīt būtiskas praktiskas grūtības pašvaldībām.

LPS aicina anotācijā un noteikumu projektā skaidri noteikt jaunatnes darbinieku mācību finansēšanas modeli, izvērtēt un paredzēt valsts atbalsta mehānismu pašvaldībām un detalizētāk izvērtēt regulējuma fiskālo ietekmi uz pašvaldībām.

Lūdzam precizēt 4.1. apakšpunkta redakciju, skaidri nosakot, ka attiecīgā norma attiecas uz jaunatnes darbiniekiem, kuri ir nodarbināti pašvaldībā līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai pārejas periodā.
LPS ieskatā pašreizējā redakcija rada interpretācijas risku, ka arī jaunu jaunatnes darbinieku pieņemšanai darbā obligāti nepieciešama vismaz piecu gadu profesionālā pieredze un sestā līmeņa profesionālā kvalifikācija. Šāda interpretācija var būtiski sašaurināt potenciālo kandidātu loku pašvaldībās un radīt grūtības jaunu speciālistu piesaistē.
Lai gan no anotācijas satura iespējams secināt, ka norma paredzēta esošo darbinieku profesionālās pieredzes atzīšanai pārejas periodā, LPS ieskatā tas nepietiekami skaidri izriet no pašas normas redakcijas. Pastāv risks, ka norma praksē var tikt interpretēta atšķirīgi, tostarp sagatavojot amata aprakstus un vakanču prasības.

LPS aicina precizēt normas redakciju, skaidri norādot, ka 4.1. apakšpunktā paredzētā kārtība piemērojama tikai jaunatnes darbiniekiem, kuri ir nodarbināti pašvaldībā līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai.

"4.1. ir pašvaldībā jau līdz šim nodarbināts jaunatnes darbinieks un publiskajā vai privātajā sektorā ir bijusi tādās darba tiesiskajās attiecībās, kas atbilst darba ar jaunatni jomai Jaunatnes likuma 2. panta otrās daļas un 5. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē, vismaz piecus gadus un ir ieguvusi sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju"
 

LPS pozitīvi vērtē noteikumu projektā paredzēto mehānismu esošo jaunatnes darbinieku profesionālās pieredzes un kompetenču izvērtēšanai, tomēr uzskata, ka regulējumā nepieciešams nodrošināt skaidru, caurskatāmu un vienveidīgu izvērtēšanas kārtību.
Ņemot vērā, ka kompetenču izvērtēšanas rezultāts tieši ietekmēs personas tiesības turpināt darbu jaunatnes darbinieka amatā bez papildu mācību programmas apguves, LPS ieskatā izvērtēšanas mehānismam jābūt maksimāli skaidram un prognozējamam.

LPS aicina izvērtēt iespēju detalizētāk noteikt kompetenču izvērtēšanas kārtību un piemērojamos kritērijus pašos noteikumos, lai nodrošinātu vienotu pieeju praksē.

Lūdzam noteikumos vai to pielikumā noteikt konkrētākus jaunatnes darbinieku kompetenču izvērtēšanas kritērijus, nevis deleģēt to noteikšanu tikai komisijas nolikumam. LPS ieskatā pašvaldībām un jaunatnes darbiniekiem nepieciešama skaidra, caurskatāma un vienveidīga pieeja kompetenču izvērtēšanai, lai mazinātu atšķirīgas interpretācijas risku un nodrošinātu prognozējamu regulējuma piemērošanu praksē. Tāpat LPS ieskatā minimālais kritēriju skaits (“vismaz divi kritēriji”) pats par sevi nenodrošina pietiekami skaidru un vienveidīgu izvērtēšanas sistēmu.

LPS aicina noteikumu projektā vai tā pielikumā paredzēt konkrētākus kompetenču izvērtēšanas kritērijus un to piemērošanas principus.

LPS ieskatā nepieciešams izvērtēt elastīgāku jaunatnes darbinieku mācību programmas apguves termiņu vai pakāpenisku regulējuma ieviešanu. Pašvaldības norāda, ka noteiktais mācību apjoms – 150 akadēmiskās stundas viena gada laikā – praksē var būt grūti izpildāms, īpaši mazajās pašvaldībās, reģionos un situācijās, kad darbs ar jaunatni tiek veikts nepilnas slodzes ietvaros vai apvienojot vairākus amata pienākumus. Daudzās pašvaldībās jaunatnes darbinieki paralēli pilda arī citus amata pienākumus vai studē, līdz ar to pastāv risks, ka noteiktais regulējums var samazināt potenciālo kandidātu loku un apgrūtināt jaunu speciālistu piesaisti.
Vienlaikus LPS ieskatā nav pietiekami izvērtēta mācību programmu faktiskā pieejamība un kapacitāte. Pašvaldības norāda uz risku, ka pieprasījums pēc mācību programmām var pārsniegt pieejamo mācību vietu skaitu, īpaši regulējuma ieviešanas sākumposmā.
LPS arī vērš uzmanību uz iespējamo ietekmi uz pašvaldību darba organizāciju. Pašvaldībās, kur jaunatnes darbu nodrošina viens darbinieks, mācību laikā var nebūt iespējams nodrošināt darba ar jaunatni nepārtrauktību.
Papildus LPS ieskatā nepieciešams izvērtēt, vai noteikumu projektā paredzētais regulējums ir samērīgs attiecībā pret pašvaldību iespējām praktiski organizēt darbu ar jaunatni atbilstoši vietējai situācijai. Pašvaldības atbalsta darba ar jaunatni profesionalizācijas mērķi, tomēr vienlaikus vērš uzmanību, ka pārmērīgi detalizētas un centralizētas kvalifikācijas prasības var būtiski ierobežot pašvaldību iespējas elastīgi organizēt darbu ar jaunatni, īpaši mazajās pašvaldībās un reģionos, kur darbs ar jaunatni bieži tiek nodrošināts nepilnas slodzes ietvaros vai apvienojot vairākus amata pienākumus.

LPS aicina izvērtēt elastīgāku mācību apguves termiņu vai pakāpenisku prasību ieviešanu, izvērtēt atšķirīgu pieeju gadījumos, kad darbs ar jaunatni tiek veikts nepilnas slodzes ietvaros vai apvienojot vairākus amata pienākumus, papildināt anotāciju ar detalizētāku izvērtējumu par mācību programmu kapacitāti un pieejamību reģionos un izvērtēt regulējuma praktisko ietekmi uz pašvaldību darba organizāciju.

LPS vērš uzmanību, ka anotācijā norādīts, ka pirmās jaunatnes darbinieku mācību programmas plānots uzsākt tikai 2026. gada pavasarī, savukārt noteikumu projekts paredz regulējuma spēkā stāšanos jau 2026. gada 1. jūlijā. LPS ieskatā nav pietiekami izvērtēta mācību sistēmas faktiskā kapacitāte un spēja nodrošināt savlaicīgu un pietiekamu mācību pieejamību visām pašvaldībām. Tas var radīt praktiskus riskus regulējuma ieviešanā, tostarp situācijas, kad pašvaldībām objektīvu apstākļu dēļ nebūs iespējams nodrošināt normatīvajām prasībām atbilstošu darbinieku apmācību noteiktajos termiņos. Vienlaikus pastāv risks, ka regulējuma ieviešanas sākumposmā var tikt apgrūtināta jaunu jaunatnes darbinieku piesaiste un esošo darbinieku noturēšana, īpaši reģionos.

LPS aicina izvērtēt ilgāku pārejas periodu regulējuma ieviešanai, pakāpenisku prasību piemērošanu un mācību sistēmas kapacitātes un reģionālās pieejamības izvērtējumu pirms regulējuma spēkā stāšanās.

LPS iebilst, ka anotācijā nav veikts noteikumu projektā paredzēto prasību samērīguma izvērtējums, lai gan regulējums paredz būtiskas jaunas obligātas prasības pašvaldībās nodarbinātajiem jaunatnes darbiniekiem, tai skaitā pienākumu apgūt apjomīgu mācību programmu, kā arī jaunas administratīvās procedūras kompetenču izvērtēšanai un apliecinājumu saņemšanai.
Vienlaikus anotācijā nav pietiekami izvērtēta iespējamā ietekme uz pašvaldību personāla pieejamību un darba organizāciju. Pašvaldības norāda, ka jaunatnes jomā jau šobrīd pastāv augsta darbinieku mainība, grūtības piesaistīt speciālistus reģionos un salīdzinoši zems atalgojums, tādēļ papildu kvalifikācijas un mācību prasības var vēl vairāk apgrūtināt jaunu speciālistu piesaisti un esošo darbinieku noturēšanu.
Tāpat anotācijā nav detalizēti analizēta mācību programmu pieejamība reģionos un atšķirīgā situācija mazajās pašvaldībās, kur darbs ar jaunatni bieži tiek organizēts nepilnas slodzes ietvaros vai apvienojot vairākus amata pienākumus.

LPS aicina papildināt anotāciju ar detalizētāku izvērtējumu par noteikumu projektā paredzēto prasību samērīgumu attiecībā pret sasniedzamo mērķi, iespējamo ietekmi uz jaunatnes darbinieku pieejamību pašvaldībās, jaunatnes darbinieku mainības un personāla piesaistes riskiem, regulējuma ietekmi uz mazajām pašvaldībām un nepilnas slodzes nodarbinātību un mācību programmu faktisko pieejamību un kapacitāti reģionos.

LPS ieskatā noteikumu projektā nepieciešams skaidrāk definēt, uz kuriem pašvaldību nodarbinātajiem regulējums praksē būs attiecināms. Pašvaldības norāda, ka darbu ar jaunatni praksē nereti neveic tikai darbinieki, kuru amata nosaukums ir “jaunatnes darbinieks” vai “jaunatnes lietu speciālists”. Darbs ar jaunatni bieži tiek nodrošināts, apvienojot vairākus amata pienākumus, piemēram, kultūras, sporta, interešu izglītības, projektu vadības, bibliotēku vai jauniešu centru darbības ietvaros, kā arī nepilnas slodzes nodarbinātības formā.
LPS ieskatā no noteikumu projekta nav pietiekami skaidrs, vai noteikumos paredzētās prasības būs attiecināmas uz visām personām, kuras faktiski veic darbu ar jaunatni, neatkarīgi no amata nosaukuma un darba pienākumu proporcijas, vai arī prasības būs piemērojamas tikai gadījumos, kad darbs ar jaunatni ir personas galvenais amata pienākums.
Ņemot vērā minēto, pastāv risks atšķirīgai regulējuma interpretācijai un nevienveidīgai piemērošanai pašvaldībās, īpaši situācijās, kad darbs ar jaunatni tiek veikts kā viens no vairākiem amata pienākumiem.

-

Anotācijā nav skaidri noteikts mācību finansēšanas modelis un nav sniegta informācija par iespējamo valsts atbalstu pašvaldībām noteikumu projektā paredzēto prasību īstenošanai. LPS norāda, ka anotācijā nav pietiekami izvērtēta noteikumu projekta faktiskā finansiālā un administratīvā ietekme uz pašvaldībām. LPS ieskatā noteikumu projekts radīs papildu izmaksas pašvaldībām, tai skaitā izmaksas par jaunatnes darbinieku mācībām, komandējumiem, darbinieku aizvietošanu mācību laikā, darba organizācijas izmaiņām, kā arī iespējamas papildu izmaksas saistībā ar speciālistu piesaisti un noturēšanu.
 

LPS aicina papildināt anotāciju ar detalizētāku izvērtējumu par noteikumu projekta fiskālo un administratīvo ietekmi uz pašvaldībām,  skaidri noteikt jaunatnes darbinieku mācību finansēšanas modeli, paredzēt valsts atbalsta mehānismu pašvaldībām noteikumu projektā paredzēto prasību īstenošanai kā arī izvērtēt un anotācijā atspoguļot iespējamās izmaksas, kas saistītas ar darbinieku aizvietošanu, komandējumiem un darba organizācijas izmaiņām.

Anotācijā nav sniegta informācija par plānoto mācību programmu skaitu, īstenošanas vietām, pieejamību attālināti un plānoto apmācāmo personu kapacitāti.

-

LPS aicina izvērtēt iespēju izveidot vienotu informācijas sistēmu vai reģistru, kas pašvaldībām nodrošinātu iespēju pārliecināties par jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku atbilstību normatīvajām prasībām un apgūtajām mācību programmām.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz būtisku jaunatnes darbinieku profesionālās pilnveides prasību ieviešanu un potenciālās ar to saistītas izmaksas pašvaldībām, LPS aicina Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt, vai nākotnē nav nepieciešams izstrādāt vienotu pieeju attiecībā uz darba devēja un darbinieka savstarpējām saistībām gadījumos, kad pašvaldība finansē darbinieka profesionālo pilnveidi. Pašvaldības norāda uz risku, ka pēc mācību programmas apguves darbinieks var pārtraukt darba tiesiskās attiecības, savukārt pašvaldībai paliek ar profesionālās pilnveides izmaksām saistītais finansiālais slogs.

-