Atzinums

Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” (turpmāk – Conexus Baltic Grid) ir iepazinusies ar noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”” (23-TA-340) (turpmāk – Noteikumu projekts) un iesniedz savus iebildumus pie Noteikumu projekta par esošo Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumu Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” (turpmāk – Noteikumi) redakciju.
            Conexus Baltic Grid  ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā. Lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, Conexus Baltic Grid pieder infrastruktūras objekti kā pārvades sistēmas gāzesvadi, kuru kopējais garums Latvijas teritorijā ir 1190 km, gāzesvadu noslēgierīču laukumi, gāzes regulēšanas, mērīšanas stacijas, gāzes kompresoru stacijas, gāzes savākšanas punkti, Inčukalna pazemes gāzes krātuves urbumi, Inčukalna PGK urbumu un gāzes savākšanas punktu, gāzes kompresoru staciju savienojošie tehnoloģiskie cauruļvadi ar kopējo garumu 47 km, pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtas, tehnoloģisko sakaru, vispārējo sakaru, telemehānikas un automatizētās vadības sistēmas ar kabeļu līnijām un citi objekti. Pamatā visi minētie infrastruktūras objekti ir izbūvēti, ierīkoti līdz pagājušā gadsimta 90. gadiem. Šo gadu laikā Conexus Baltic Grid ir veicis infrastruktūras objektu ekspluatācijas darbus, atjaunošanas, pārbūves darbus.
Conexus Baltic Grid ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un tam sava darbība ir jāplāno tā, lai tā būtu ekonomiski pamatota, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Plānojot savas infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo darbu veikšanu, Conexus Baltic Grid tās ir jāsaskaņo ar kaimiņu valstu pārvades sistēmas operatoriem, attiecīgi nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes pārvades sistēmas darbību. Līdz ar to ir nepieciešama tāda tiesiskā vide, kas nodrošina Conexus Baltic Grid savas infrastruktūras objektu ekspluatācijas darbus veikt maksimāli efektīvi. 
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 22. pantu un 32.² pantu ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes krātuvēm tiek noteiktas ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas.
Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Savukārt, drošību aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma nekustamā īpašuma īpašniekiem un valdītājiem tiek noteikti nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes krātuvju aizsargjoslas teritorijās. Kā viens no tādiem ir koku un krūmu audzēšana ekspluatācijas aizsargjoslā.[1] Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59. panta pirmo daļu ir izdoti Noteikumi. Noteikumi 40. punkts nosaka:
“40. Gāzesvadu īpašnieks vai valdītājs uztur ugunsdrošā stāvoklī un attīra no sau­sās zāles, krūmiem un kokiem:
40.1. gāzesvadu trasi, kurā spiediens gāzesvados ir līdz 0,4 megapaskāliem, - metru platā joslā uz katru pusi no gāzesvada ass;
40.2. gāzesvadu trasi, kurā spiediens gāzesvados ir lielāks par 0,4 megapaskāliem, bet ne lielāks par 1,6 megapaskāliem, - divus metrus platā joslā uz katru pusi no gāzesvada ārējās malas;
40.3. gāzesvadu trasi, kurā spiediens gāzesvados ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, - trīs metrus platā joslā uz katru pusi no gāzesvada ārējās malas;
40.4. aizsargjoslās ap sašķidrinātās gāzes vai dabasgāzes uzpildes stacijām - 10 metru platu joslu aiz teritorijas nožogojuma;
40.5. aizsargjoslās ap gāzes krātuvju urbumiem - 50 metru platu joslu;
40.6. aizsargjoslās ap gāzes savākšanas punktiem un kompresoru stacijām - 10 metru platu joslu aiz teritorijas nožogojuma.”
Uz Conexus Baltic Grid attiecas Noteikumu 40.3., 40.5. un 40.6. apakšpunkti. Attiecībā uz Noteikumu piemērošanu praksē ir identificētas šādas problēmsituācijas:
Noteikumu 40. punktā ir noteikts nosacījums, ka gāzesvadu īpašnieks vai valdītājs uztur ugunsdrošā stāvoklī un attīra objektu aizsargjoslas no sau­sās zāles. Minētais nosacījums vairāk ir kā administratīvais un finansiālais slogs un mazāk kā garants, lai nodrošinātu ugunsdrošu objektu ekspluatāciju. Conexus Baltic Grid piederošie infrastruktūras objekti lielākā daļa atrodas zem zemes. Noteikumos noteiktais pienākums attiecībā uz aizsargjoslas attīrīšanu no sausās zāles nav samērīgs pret radīto administratīvo un finansiālo slogu un iegūtajiem drošības apsvērumiem. Tādējādi šis nosacījums būtu dzēšams no Noteikumiem.    
Noteikumu 40.3. apakšpunktā noteiktais attīrāmais platums ir nepietiekams, lai nodrošinātu gāzesvadu ekspluatācijas darbus, kā arī nav noteikts attīrāmais platums gāzesvadu sistēmas virszemes objektiem – noslēgierīču laukumiem, attīrīšanas un intelektuālo virzuļu palaišanas un pieņemšanas kameru mezgliem.  
     Dabasgāzes pārvades sistēmu veido dabasgāzes cauruļvadi un cauruļvadu sistēmas virszemes iekārtas. Dabasgāzes cauruļvadiem aptuveni 7-9 metru attālumā ir izvietoti sakaru kabeļi, kuri nodrošina tehnoloģisko sakaru kanālus gāzes pārvades sistēmai. Ir gāzes pārvades sistēmas virzieni, kur divi gāzes cauruļvadi ir izvietoti paralēli viens otram ar vidējo attālumu vienam no otra 12-15 metri un atsevišķās vietās līdz pat 24 metriem. Ja trases attīrīšanas darbi tiek veikti atbilstoši Noteikumiem, tad starp komunikācijām, piemēram gāzesvadu un sakaru kabeli un starp paralēlajiem gāzesvadiem var veidoties meža audzes, kas būtiski traucē nodrošināt gāzesvadu un ar tiem saistīto komunikāciju ekspluatāciju un ekspluatācijas darbu veikšanu. Lai veiktu cauruļvadu ekspluatācijas darbus, ir jāveic rakšanas darbi un jāizveido tranšeju ar atbērtni, kas ir vismaz 12 metru platumā, , pie atsevišķiem darbiem tā var būt mazāka par 12 metriem, kā arī lielāka par 12 metriem. Šobrīd ar Noteikumiem ir noteikts, ka gāzesvada trasi no kokiem un krūmiem attīra kopā 6 metru platā joslā. Meža teritorijās šis joslu platums ir nepietiekošs, lai veiktu gāzesvada ekspluatācijas darbus. Turklāt ar šādu noteikto attālumu neizpildās Aizsargjoslu likumā noteiktais uzdevums ekspluatācijas aizsargjoslās.
Pārvades sistēmas gāzesvada trases attīrīšanas darbi no kokiem un krūmiem tiek veikti periodiski, proti, reizi piecos gados un, lai varētu nodrošināt drošu objektu ekspluatāciju, pārvades sistēmas gāzesvada trases tiek attīrītas aptuveni 12 – 15 metru platā joslā. Līdz šim Conexus Baltic Grid ir nodrošinājis nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja brīdināšanu par darbu veikšanu nekustamajā īpašumā. Tādējādi nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir bijis informēts par darbībām nekustamajā īpašumā.
Šobrīd Noteikumu 40.3. apakšpunkts nosaka tikai pašu cauruļvadu trases attīrīšanu, taču neparedz gāzesvadu sistēmas virszemes objektu teritoriju attīrīšanu. Pie gāzesvadu sistēmas virszemes objektiem būtu norādāmi noslēgierīču laukumi un attīrīšanas un intelektuālo virzuļu palaišanas un pieņemšanas kameru mezgli. Conexus Baltic Grid īpašumā atrodas 156 dabasgāzes pārvades sistēmas gāzesvadu noslēgierīču laukumi un trīs dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas noslēgierīču laukumi. Noslēgierīču laukumu funkcija ir nodrošināt gāzes plūsmas pārtraukšanu, pārslēgšanu gāzes sistēmā ar spiedienu lielāku par 1,6 megapaskāliem, līdz ar to tie ir izvietoti iežogotās teritorijās, lai ierobežotu trešo personu piekļūšanu tiem. Conexus Baltic Grid īpašumā atrodas 11 attīrīšanas un intelektuālo virzuļu palaišanas un pieņemšanas kameru mezgli, kuri tiek izmantoti gāzesvadu cauruļvadu diagnostikas darbu veikšanai un arī ir izvietoti iežogotās teritorijās. Praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad noslēgierīču laukumā tuvumā augošie koki ir uzkrituši virszemes komunikācijām, radot to bojājumus.
Līdz ar to ne tikai gāzesvadu trases ir attīrāmas no kokiem un krūmiem, bet arī gāzesvadu sistēmas virszemes objektu teritorijas.
Ņemot vērā, ka Conexus Baltic Grid piederošie gāzesvadi ir izvietoti dažādos apvidos un pie gāzesvadu ekspluatācijas nodrošināšanas paralēlās komunikācijas (sakaru kabelis) vai paralēlie gāzesvadi ir novietoti dažādos attālumos, nav iespējams noteikt vienu konkrētu trases attīrīšanu platumu visiem gāzesvadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem. Līdz ar to tiek ierosināts saglabāt šobrīd Noteikumos noteikto attālumu kā minimālo attālumu un noteikt maksimālo attālumu, kas ir ierobežots saskaņā ar Aizsargjoslu likumu gāzesvadiem noteikto ekspluatācijas aizsargjoslas lielumu. Plānojot gāzesvadu trases un gāzesvadu sistēmas virszemes objektu teritoriju attīrīšanas darbus no kokiem un krūmiem, Conexus Baltic Grid izvērtēs gāzesvadu un virszemes objektu ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo platumu, ņemot vērā gāzesvada un virszemes objektu faktisko novietojumu dabā. Informējot nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju par plānotajiem attīrīšanas darbiem no kokiem un krūmiem, Conexus Baltic Grid pievienos informāciju par attīrāmo platību. Vienlaikus nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajām valdītājam tiks lūgts izteikt ierosinājumu rīcībai ar nocirstajiem kokiem un krūmiem. Ja tāda netiks saņemta, tad Conexus Baltic Grid rīkosies pēc saviem ieskatiem – krūmus, kokus diametrā līdz 150 mm, zarus sasmalcinās, savukārt kokus diametrā, sākot no 150 mm novietos uz attīrāmās trases ārējās malas. Conexus Baltic Grid nav pienākums nodrošināt koku transportēšanu ārpus darba veikšanas vietas, kā arī  nav pienākums trases attīrīšanas rezultātā nocirstos kokus sagatavot tālākai realizācijai.
Tāpat Noteikumi ir jāpapildina ar noteikumu, ka koku un krūmu stādīšana objektu ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamajās teritorijās ir aizliegta bez Conexus Baltic Grid rakstveida piekrišanas. Šādā gadījumā Conexus Baltic Grid varēs izvērtēt attiecīgo vietu un sniegt atteikumu vai saskaņojumu koku un krūmu stādīšanai.
Noteikumu 40.5. apakšpunktā ir noteikts, ka no kokiem un krūmiem ir jāattīra aizsargjosla ap gāzes krātuvju urbumiem - 50 metru platu joslu.
Inčukalna PGK urbumus iedala:
ekspluatācijas urbumos, kuri atrodas dabasgāzes piesātinājuma zonā un ir savienoti ar kolektorslāni;
novērojuma urbumos, kuri ir savienoti ar kolektorslāni, bet ne visi atrodas dabasgāzes piesātinājuma zonā;
kontroles urbumos, kuri atrodas augšējos horizontos un nav savienoti ar kolektorslāni;
ģeofizikālie, kuri var atrasties dabasgāzes piesātinājuma zonā, un ir savienoti ar kolektorslāni, bet tiem nav perforācijas un sekojoši gāzes pieplūdes;
tehniskie, kuri ir savienoti ar kolektorslāni, atrodas dabasgāzes piesātinājuma zonā un kuri tiek izmantoti rūpniecisko notekūdeņu iesūknēšanai.
Aizsargjoslu likumā, nosakot drošības aizsargjoslas urbumiem, tie ir iedalīti šādi:
dabasgāzes krātuvju urbumi ārpus gāzes uzglabāšanas zonas un urbumi, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni;
dabasgāzes krātuvju urbumi, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni.
Atšķirība starp urbumiem, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni un urbumiem, kuri atrodas ārpus dabasgāzes uzglabāšanas zonas un kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni ir šāda:
Urbumi, kuri savienoti ar kolektorslāni - tie ir izurbti dabasgāzes uzglabāšanas smilšakmens slānī, tiem ir perforācija, kas nozīmē, ka urbumā iespējama dabasgāzes kustība (piemēram - ekspluatācijas urbumi pa kuriem notiek dabasgāzes iesūknēšana un izņemšana no smilšakmens slāņa, vai novērošanas urbumi, lai noteiktu dabasgāzes izplatību kolektroslānī).
Urbumi, kuri nav savienoti ar kolektorslāni – tie ir izurbti virs dabasgāzes uzglabāšanas smilšakmens slāņa, šajos urbumos dabasgāzes kustības nav (piemēram kontroles urbumi, kuri paredzēti krātuves hermētiskuma novērtēšanai).
Ievērojot minēto, Noteikumu 40.5. apakšpunktā arī būtu jāizdala urbumi atbilstoši Aizsargjoslu likumam un aizsargjoslas attīrīšanas platumi tiem urbumiem, kuri atrodas ārpus gāzes uzglabāšanas zonas un urbumiem, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni, būtu samazināmas. Tādējādi mazinot nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam noteikto saimnieciskās darbības aprobežojumus.
Noteikumu 40.6. apakšpunktā noteikts, ka aizsargjoslās ap gāzes savākšanas punktiem un kompresoru stacijām ir jāattīra 10 metru platu joslu aiz teritorijas nožogojuma. Ievērojot to, ka šie objekti atrodas atstatus no iežogojuma, kā arī nožogojums  ir kopējs kompresoru stacijām ar pārējo teritoriju, ir iespējams samazināt attīrāmās joslas attālumus un noteikt tos trīs metru attālumā no iežogojuma.
Noteikumu 41. punkts nosaka, ka tādu gāzesvadu īpašnieks vai valdītājs, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, kā arī gāzes regulēšanas un mērīšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju un savākšanas punktu, gāzes krātuvju urbumu, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības vietu un automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieks vai valdītājs informē sabiedrību par aprobežojumiem drošības aizsargjoslās un par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsargjoslās, minēto informāciju reizi gadā publicējot vietējā laikrakstā, kā arī nosūtot attiecīgajai pašvaldībai. Ņemot vērā, ka visām pašvaldībā ir sava tīmekļa vietne un ne visām pašvaldībām vairs ir savi vietējie laikraksti, ir nepieciešams precizēt šī punkta redakciju. Ņemot vērā minēto, jau šobrīd Conexus Baltic Grid reizi gadā sagatavo Noteikumos noteikto informāciju un nosūta to pašvaldībām, ar lūgumu publicēt to pašvaldības tīmekļa vietnē.
Šobrīd Noteikumos attiecībā uz aizsargjoslas attīrīšanu no kokiem un krūmiem nav noteikts tiesiskais regulējums par zemes īpašnieka informēšanu, par rīcību ar nocirstajiem kokiem un krūmi. Līdz ar to Noteikumi ir papildināmi ar līdzīgiem noteikumiem kādi, piemēram, jau ir noteikti attiecībā gar elektriskajiem tīkliem.
Conexus Baltic Grid sagatavotie priekšlikumi Noteikumos nerada jaunas apgrūtinājumu platības, bet precizē noteiktos aprobežojumus Aizsargjoslu likumā noteiktajās aizsargjoslu teritorijās.


[1] Aizsargjoslu likuma 56. panta 8. punkts: Ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35. un 58.2 pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā.

 

Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam Noteikumos veikt šādus grozījumus:  
Izteikt Noteikumu 40. punktu šādā redakcijā:
“40. Attiecīgais gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes krātuvju urbumu īpašnieks vai valdītājs attīra no krūmiem un kokiem:
40.1. gāzesvadu trasi, kurā spiediens gāzesvados ir līdz 0,4 megapaskāliem, - metru platā joslā uz katru pusi no gāzesvada ass;
40.2. gāzesvadu trasi, kurā spiediens gāzesvados ir lielāks par 0,4 megapaskāliem, bet ne lielāks par 1,6 megapaskāliem, - divus metrus platā joslā uz katru pusi no gāzesvada ārējās malas;
40.3. gāzesvadu, kurā spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem un pie gāzesvadiem piederošo noslēgierīču laukumu, attīrīšanas un intelektuālo virzuļu palaišanas un pieņemšanas kameru mezglu trasi - ne mazāk kā 3 metri, bet ne vairāk kā 15 metri uz katru pusi no gāzesvada ass un no noslēgierīču laukumu, attīrīšanas un intelektuālo virzuļu palaišanas un pieņemšanas kameru mezglu iežogojuma, kas nepieciešama gāzesvada un noslēgierīču laukumu, attīrīšanas un intelektuālo virzuļu palaišanas un pieņemšanas kameru mezglu ekspluatācijas nodrošināšanai un ņemot vērā gāzesvada faktisko novietojumu dabā;
40.4. aizsargjoslās ap sašķidrinātās gāzes vai dabasgāzes uzpildes stacijām - 10 metru platu joslu aiz teritorijas nožogojuma;
40.5. aizsargjoslas ap gāzes krātuvju urbumiem:
40.5.1. 50 metru attālumā no urbuma fontānarmatūras ass, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni;
40.5.2. 30 metru attālumā no urbuma fontānarmatūras ass, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni vai kuri atrodas ārpus dabasgāzes uzglabāšanas zonas;
40.6. aizsargjoslas ap gāzes savākšanas punktiem un kompresoru stacijām - 3 metru platu joslu aiz teritorijas nožogojuma.”
2) Papildināt Noteikumus ar 40.1 punktu:
“40.1 Aizsargjoslā nocirstie koki un krūmi ir zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašums atbilstoši Civillikumā noteiktajam.”
Papildināt Noteikumus ar 40.2 punktu:
“40.2 Attiecīgais gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes krātuvju urbumu īpašnieks vai valdītājs informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju uz tam zināmo pasta vai elektroniskā pasta adresi par trases vai aizsargjoslas tīrīšanas darbu veikšanu, un noteikumu 40.3. punkta gadījumā pievienojot informāciju par attīrāmās trases platumu. Ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 15 dienu laikā pēc informēšanas par trases tīrīšanas darbu veikšanu nav paudis savu gribu rīkoties ar nocirstajiem kokiem, krūmiem, gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes krātuvju urbumu īpašnieks vai valdītājs ar tiem rīkojas pēc saviem ieskatiem (atstājot tos trasē, sasmalcinot, aizvācot vai novietojot attīrāmās platības ārējā malā), uzturot trasi, aizsargjoslas tādā stāvoklī, kas nodrošina gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes krātuvju urbumu drošu ekspluatāciju.”
Papildināt Noteikumus ar 40.3 punktu:
“40.3 Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir aizliegts stādīt kokus un krūmus noteikumu 40.3., 40.5. un 40.6. punktos norādīto objektu ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamajās teritorijās bez rakstveida saskaņošanas ar minēto objektu īpašnieku.”
5) Izteikt Noteikumu 41. punktu šādā redakcijā:
     “41. Tādu gāzesvadu īpašnieks vai valdītājs, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, kā arī gāzes regulēšanas un mērīšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju un savākšanas punktu, gāzes krātuvju urbumu, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības vietu un automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieks vai valdītājs informē sabiedrību par aprobežojumiem drošības aizsargjoslās un par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsargjoslās, minēto informāciju reizi gadā nosūta attiecīgajai pašvaldībai, kura šo informāciju publicē savā tīmekļa vietnē.”