Atzinums

1. Informatīvā ziņojuma 19. lapaspusē ir ietverta Pasaules Veselības organizācijas pašnāvību novērtēšanas un riska faktori, bet īsti nav sasaiste ar pašu informatīvo ziņojumu, piemēram, ziņojuma secinājumos būtu ieteicams minēt, vai Latvijā notiek Pasaules Veselības organizācijas minēto intervenču ieviešana, piemēram, vārtsarga apmācības un, ja tas notiek, vai tas tiek īstenots pietiekošam daudzumam speciālistu un vai pašvaldības šobrīd jau īsteno kādas no minētajām intervencēm riska grupām.
2. Lūdzam 20. lapaspusē (5.punktā) precizēt atsauci uz iepriekš minēto Pasaules Veselības organizācijas riska faktoru skalu.
3. Lūdzam pārfrāzēt 56.lapaspuses pirmo teikumu "Lai mazinātu nosalšanas risku, pašvaldību policijas veic patruļas, īpaši ap nelegālajām alkohola tirdzniecības vietām. Tās aicina iedzīvotājus informēt par cilvēkiem, kuriem draud nosalšanas risks.". Minētais teikums ir neviennozīmīgs - policija veic patruļas ap nelegālajām alkohola tirdzniecības vietām. Rodas priekšstats, ka policija zina par šādu vietu eksistenci, bet neveic atbilstošas darbības. 
4. Rosinām precizēt 59. lapaspusē ietverto informāciju, proti, Labklājības ministrijas ieskatā zem apakšvirsraksta "Der zināt", nepieciešams papildināt, ka mirstības, kuras galvenais iemesls ir "vardarbība", riska faktori ir arī iedzīvotāji ar uzvedības problēmām vai psihiskās veselības problēmas vai sociāli nelabvēlīgi apstākļi, t.sk. alkohola vai citu apreibinošo vielu vai procesu lietošana. 
5. Lūdzam ziņojumu (60. lapaspuse) papildināt ar informāciju par pakalpojumiem vardarbībā cietušajiem un vardarbību veikušajām personām, kā arī prevenciju (sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem; sociālās rehabilitācijas pakalpojums krīzes centrā (30 vai 60 dienu pakalpojums) no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem; starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"; sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām; sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām; “Džimbas drošības programma”, ko īsteno nodibinājums “Centrs Dardedze”).
Papildus informējam par šādiem Labklājības ministrijas īstenotiem pasākumiem:
- 2022. gada 20. decembrī Labklājības ministrija organizēja darbsemināru – diskusiju: Starpinstitūciju sadarbība vardarbības ģimenē gadījumos, lai analizētu “Ziņojums par notikumu” ieviešanu praksē, izaicinājumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem sadarbības pilnveidošanai starp policiju un sociālo dienestu, saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumi nr.161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 4.punktā noteikto. Darbseminārā piedalījās Valsts policijas, Pašvaldības policijas, Rīgas domes Labklājības departamenta, Rīgas sociālā dienesta, Saldus, Ogres un Liepājas sociālo dienestu, Labklājības ministrijas un Valsts probācijas dienesta pārstāvji. No darbsemināra diskusijas tika identificēti vairāki problēmjautājumi gan saistībā ar ziņojuma formu un tā nodošanas procesu, gan sadarbību, gan formāliem aspektiem, kas apgrūtina informācijas apriti un apjomu; 
- Labklājības ministrija sadarbības veicināšanai 2023.gada 13.aprīlī Kurzemē, 26.maijā Vidzemē un 8.jūnijā Latgalē organizēja darbsemināru – diskusiju: Starpinstitūciju sadarbība vardarbības ģimenē gadījumos, lai analizētu “Ziņojums par notikumu” ieviešanu praksē, izaicinājumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem sadarbības pilnveidošanai starp policiju un sociālo dienestu, saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumi nr.161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 4.punktā noteikto. Darbsemināros piedalījās visas reģionu sociālo dienestu, bāriņtiesu, pašvaldības policijas un valsts policijas pārstāvji;
- Labklājības ministrija 2022.gadā īstenoja kampaņu “Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta”. Kampaņas ietvaros tika izveidoti trīs kampaņas video, kuri tika izvietoti sociālos tīklos, ziņu portālā “DELFI”, kā arī televīzijā LTV1, tika sagatavota audio reklāma, kura tika izvietota trīs radio stacijās, kā arī sagatavotas un izvietotas reklāmas, drukātu plakātu formā, Rīgā un vel citās astoņās reģionu pilsētās. Kampaņas materiālos tika iekļauta informācija par vardarbības atpazīšanu un palīdzības tālruņi un kontakti. Kampaņas ietvaros tika veidota sadarbība ar vairākām nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem; 
- Labklājības ministrija 2022.gadā arī organizēja konferenci “No vardarbības brīva rītdienas sabiedrība. Cietušā tiesību nodrošināšana un vardarbības veicēja saukšana pie atbildības”, kurā piedalījās apmēram 200 dalībnieki (speciālisti). Konferencē bija iespēja uzzināt, kā Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratificēšana ir izmantota vairākās Eiropas Savienības valstīs – Īrijā, Francijā, Nīderlandē un Vācijā, lai uzlabotu pakalpojumus cietušajiem, uzlabotu un precizētu likumus cietušo aizstāvībai, noziegumu izmeklēšanai un vardarbības veicēju saukšanai pie atbildības;
- 2023. gada 16. novembrī tika organizēta starptautiska konference "Starpinstitucionāla sadarbība: visaptveroša pieeja dzīvei drošībā", ko klātienē apmeklēja 69 speciālisti, savukārt attālināti konference sasniedza vairāk kā 1400 skatījumus. Konferencē piedalījās gan Latvijas speciālisti, kuri ikdienā dažādos līmeņos strādā ar vardarbības ģimenē gadījumu risināšanu, gan Beļģijas pārstāvji – Ģimenes tiesību centra Limburgā stratēģiskā koordinatore Sabrina Reggers un starptautiskās organizācijas "Victim Support Europe" izpilddirektors Levents Altans;
- Labklājības ministrijas 2023.gadā sagatavoja likumprojektu par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kuru Saeima ratificēja 2023. gada 30. novembrī. Minētā konvencija stājās spēkā Latvijā 2024. gada 1. maijā. Konvencija paredz dalībvalstīm īstenot pasākumus, lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, vispusīgu un saskaņotu valsts politiku, kura ietver visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
- Labklājības ministrija 2023.gadā īstenoja kampaņu "Izglītojoši un izpratni veicinoši pasākumi par vardarbības ģimenē mazināšanu" ietvaros. Kampaņas ietvaros tika izstrādāti vizuālie materiāli, sociālo tīklu saturs, digitālās un vides reklāmas, kā arī informatīvo digitālo stendu saturs, kas tika izvietoti Rīgā un vairākas citās pilsētās līdz pat 2024.gada jūlijam. 

6. Papildus lūdzam papildināt ziņojumu (61. lapaspuse) ar Labklājības ministrijas plānotajiem pasākumiem: reaģējot uz traģiskajiem ar vardarbību saistītajiem notikumiem 2023. gadā, 2024.gada 26. maijā notika  Noziedzības novēršanas padomes sēde, kurā tika pārrunāti dažādi jautājumi saistībā ar sabiedrības aizsardzību pret vardarbību un starpinstitūciju sadarbību vardarbības gadījumu novēršanai.  Ņemot vērā jautājumu smagumu un nozīmīgumu, padomē tika nolemts izstrādāt Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.-2029. gadam, kas paredz dažādu ministriju un kompetento iestāžu iesaisti un sadarbību komplicētu problēmu risināšanā.
7. Vēršam uzmanību, ka 65. lapaspusē nav izprotams, vai teikums "Mūsu pētījumi liecina, ka daļēji tas saistīts ar tendenci dzīvot šodienai un kultūras atsvešinātību (nepakļaušanos kādām normām)” ir attiecināms uz Latvijas Universitātes iepriekš minēto pētījumu vai Valsts kanceleja ir veikusi pētījumu šī ziņojuma izstrādes laikā.
8. Papildus informējam, ka, lai mazinātu vardarbību un ar to saistītos riskus Labklājības ministrija ir izstrādājis šādi normatīvo aktu projekti:
- pilnveidoti Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi nr.1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām". Grozījums nosaka, ka bērni, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām un kuriem piešķirts sociālās rehabilitācijas pakalpojums, varēs saņemt līdz 120 individuālām psihologa konsultācijām (iepriekš maksimālais konsultāciju skaits bija 20), ja bērns cietis no smagas un komplicētas vardarbības un sociālās rehabilitācijas mērķis nav sasniegts, un psihologs sadarbības pārskatā norādījis nepieciešamību turpināt konsultēšanu;
- pilnveidoti Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumi nr. 545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā". Grozījums nosaka termiņu, kādā tiek sasaukta sadarbības grupa, kas īsteno bērnu tiesību aizsardzību pašvaldībā, ja nepieciešama ātra rīcība un vairāku institūciju sadarbība;
- pilnveidoti Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām", nosakot iespēju saņemt krīzes dzīvokļa pakalpojumu, kā arī palielinot individuālo konsultāciju skaitu līdz 120 konsultācijām;
- izstrādāti Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"” (pieņemti Ministru kabinetā 2023.gada 24.oktobrī, nr.608). Lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, no 2023.gada rudens tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", kuru nodrošina Bērnu aizsardzības centrs. Programmas ietvaros ir izveidots starpdisciplinārās sadarbības  modelis, kura fokuss ir uz bērna vajadzībām vērsta profesionāļu rīcība, kas īstenota operatīvi, saudzīgi un efektīvi.

-