Atzinums

Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk – Asociācija) pārstāv virkni finanšu iestāžu, tostarp kredītiestādes un pensiju fondus, kā arī komersantus, kas sniedz finanšu iestādēm būtiskus pakalpojumus. Asociācija ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.22-TA-2462) (turpmāk – likumprojekts) un ņemot vērā tā pašreizējo redakciju, Asociācija nesaskaņo likumprojektu, vēršot ministrijas uzmanību uz šādiem apsvērumiem.

[1] Asociācija piekrīt, ka ir nepieciešams iespējami vienādot no kredītiestādēm un karšu apstrādes uzņēmumiem saņemamo datu apjomu, kas tiek sniegts atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījumam. Tas nepieciešams, lai izvairītos no situācijām, kad par vienu un to pašu pieprasījumu Valsts ieņēmumu dienests var saņemt atšķirīgu informāciju, kas atkarīgs tikai no informācijas sniedzēja. Proti, vai informācijas sniedzējs ir kredītiestāde vai maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, kas rīkojas kredītiestādes uzdevumā. Par šo jautājumu diskusijās starp Finanšu ministriju un Asociāciju panākta vienprātība un Asociācija atzinīgi novērtē ministrijas iniciatīvu šī jautājuma sakārtošanai normatīvajos aktos.

[2] Asociācija nevar atbalstīt un saskaņot likumprojektā piedāvātos grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.pantā, paredzot no tā izslēgt 7.1 daļu un papildināt septīto daļu pirms vārdiem “maksājumu pakalpojumu sniedzējam” ar vārdu “kredītiestādei”. Asociācija pievērš uzmanību, ka šādi grozījumi iziet ārpus tvēruma, par ko panākta vienprātība diskusijās ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Piedāvātā grozījumu redakcija paredzētu, ka Valsts ieņēmumu dienestam būtu tiesības no kredītiestādes pieprasīt jebkāda veida informāciju, kas ir kredītiestādes rīcībā par konkrētu saimnieciskās darbības veicēju, nevis tikai maksājumu saņēmēju vai citiem specifiskiem ar maksājumiem saistītiem jautājumiem. Asociācija uzsver, ka piedāvātie grozījumi pēc būtības nozīmē izslēgt no Kredītiestāžu likuma visu detalizāciju par to, kad un kāpēc Valsts ieņēmumu dienests pieprasa datus no kredītiestādēm. Šāda pieeja acīmredzami neatbilstu Satversmes 96.pantam.

[3] Ņemot vērā minētos apsvērumus, Asociācija nesaskaņo likumprojektu un aicina ministriju precizēt likumprojektā no kredītiestādes pieprasāmās informācijas apjomu, atbilstoši panāktajai vienošanās starpinstitūciju diskusijās un atbilstoši Kredītiestāžu likuma regulējumam. Ir jāpanāk vienošanās par to, kādi dati ir nepieciešami, un tas jāatrunā tiesību normas tekstā. Esam gatavi diskutēt par šo jautājumu, bet nevaram piedāvāt redakciju, jo nezinām, kādus datus VID vajadzētu iegūt papildus, ņemot vērā arī to, ka papildus tiks virzīti grozījumi CESOP ieviešanai.

-