Atzinums

Un par: 6. panta otrās daļas 8. punkta svītrošana

Jūrmalas valstspilsētas administrācija likumprojektā ierosinātos grozījumus par kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas procesa kārtību neatbalsta.
Lai mazinātu administratīvo slogu, ierosinām grozīt MK noteikumu Nr. 905 “Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) 11. pantu, tādējādi nosakot, ka pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem pašvaldībai ir jāiesniedz reizi četros gados, ne reizi divos gados. 
Vēršam uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nodrošināts kūrorta statuss ir kā kvalitātes zīme kopumā, izceļot galamērķa unikalitāti, un piešķirot statusa ticamību, palīdzot izvairīties no maldinošas informācijas izplatīšanas, kas potenciāli varētu notikt, ja pašvaldība pati par kūrortu noteiktu savu administratīvo teritoriju. 
Ja tiek veikti grozījumi kārtībā, kādā konkrēta pašvaldības teritorija tiek atzīta par kūrortu un pašvaldībām pašām būs tiesības patstāvīgi noteikt tās administratīvo teritoriju vai tās daļu par kūrortu, tad nepatiesas rīcības gadījumā statusa apstrīdēšana valsts pārvaldei tāpat prasīs lielu cilvēka resursu, turklāt ir jāizstrādā mehānisms kā šādu procesu veikt, kas šķietami arī būs cilvēkresursu ietilpīgs un laikietilpīgs process.

Kā arī vēršam uzmanību, ka Latvijas Tūrisma attīstības plānā 2021-2027 tūrisma nozares eksporta veicināšanai ir noteikti prioritārie tūrisma produkti ar augstu pievienoto vērtību, t.sk. veselības tūrisma produkti. Pašvaldībai un kūrortārstniecības un veselības tūrisma pakalpojumu sniedzējiem kūrorta statuss ir nozīmīga kvalitātes zīme, ko vēstījuma veidā nodod esošajiem potenciālajiem klientiem un tūristiem, kas savukārt veicina kopējo attīstību, t.sk. mazina sezonalitāti.

Jūrmalas valstspilsētas administrācija pauž bažas par to, ka valsts līmenī tūrisma politika tiek padarīta par arvien sekundārāku un nenozīmīgāku starpnozari, t.sk. vēloties iznīcināt oficiālu kūrorta statusa piešķiršanas procesu, tai vietā, lai vairāk izceltu šo teritoriju unikalitāti, piemēram, nosakot teritoriju par īpašu ekonomisko zonu un ieviešot nodokļu atvieglojumus kūrorta pakalpojumu sniedzējiem,  kā arī piešķirot finansējumu konkrētajai teritorijai valsts atbalsta programmas formā, piemēram, kūrorta infrastruktūras uzlabošanai (dzeramā ūdens ņemšanas vietu uzstādīšanai), atbalstam dalībai Zilā karoga pludmalē vai atbalstam kūrorta resursu izpētei.

Šobrīd Jūrmala ir atpazīstams kūrorts, jo īpaši Baltijas valstīs un viena no īpašajām iezīmēm ir fakts, ka statuss ir oficiāli piešķirts valstī noteiktajā normatīvo aktu kārtībā, nevis vienkārši pašvaldības pašu noteikts mārketinga rīks, norādot uz kurortoloģijas gan vēsturisko, gan šī brīža nozīmību.
Kā arī stratēģiski pilsētas attīstība tiek plānota kūrorta prizmā, jo Jūrmalas attīstības stratēģijas 2010-2030 viens no stratēģiskajiem mērķiem ir kļūt par starptautiski pazīstamu, modernu piekrastes kūrortu un populārāko kūrortpilsētu Baltijas jūras reģionā, savukārt Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmā 2023-2029 viena no prioritātēm ir Tūrisms kūrortpilsētas konkurētspējai. 
Kūrorta statuss vairo atpazīstamību, kam pakārtojas sezonalitātes mazināšanās un kvalificēta darbaspēka piesaiste. Vienlaikus oficiāla kūrorta statusa saņemšana veicina pašvaldības darbu un centienus saglabāt MK noteikumos minētās prasības.
 

-