Atzinums

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Iesniegumu likuma 5. panta trešo daļu iestāde atbildi uz iesniegumu sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.
Datu valsts inspekcijas (turpmāk  - Inspekcija) ieskatā minētā tiesību norma šobrīd vienlaikus ir gan elastīga, gan piemērota mērķa sasniegšanai, uzliekot par pienākumu iestādei atbildēt uz iesniegumu pēc iespējas ātri. Proti, Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā minētais mēneša termiņš ir uzskatāms par gala termiņu, savukārt gadījumos, kad jautājuma risināšana ir steidzama, iestādei strīda gadījumā ir jāspēj pierādīt, ka tā atbildējusi uz iesniegumu pēc iespējas ātri (saprātīgā termiņā). Šādos gadījumos tas fakts vien, ka iestāde ir iekļāvusies mēneša termiņā, automātiski nenozīmē, ka Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā noteiktais pienākums ir izpildīts. 
Ievērojot minēto, Inspekcijas ieskatā, pašreizējais regulējums ir pietiekams un samērīgs, lai iestāde nodrošinātu iesniegumu ātru un kompetentu izskatīšanu gadījumos, kad atbildes sniegšanai nav nepieciešama padziļināta jautājuma izpēte. Savukārt, tajos gadījumos, kad iestādei ir jānoskaidro visi nepieciešamie apstākļi, jāveic padziļināta izpēte attiecīgā jautājuma risināšanā vai gadījumos, kad jautājums ir sarežģīts, apjomīgs vai sensitīvs, iestāde var noteikt garāku termiņu atbildes sniegšanai, kas nepārsniedz vienu mēnesi.
Norādāms, ka iesniegumu izskatīšanas termiņa samazināšana līdz 10 darba dienām, paredzot arī gadījumus, kad iesnieguma izskatīšanas termiņš var tikt pagarināts, tomēr praksē var radīt vairākas problēmas.
Ir paredzams, ka lielā daļā gadījumu 10 darba dienu laikā  iestāde nevarēs sagatavot objektīvu, pamatotu un apsvērtu atbildi  uz iesniegumu. Šādā situācijā būs jāizvēlas, vai sniegt vispārīgāku, ne tik kvalitatīvu atbildi un iekļauties termiņā, vai tērēt iestādes resursus, sagatavojot termiņa pagarināšanas lēmumus. Tā rezultātā rodas risks pārkāpt tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības, tostarp efektivitātes principu.
Tāpat, ja lielākajā daļā gadījumu iestāde saņems sarežģītus iesniegumus, kas prasīs papildu izvērtējumu un līdz ar to arī būs nepieciešamība pagarināt iesniegumu izskatīšanas termiņu, tas iestādei radīs papildu birokrātisko slogu, kā arī nelietderīgu resursu patēriņu, rakstot pagarināšanas lēmumus, tos saskaņojot un apstiprinot, kā arī, iespējams, izskatot sūdzības par to, vai atbildes sniegšanas termiņš pagarināts pamatoti.
Būtiski ir pievērst uzmanību aspektam, ka Iesnieguma likuma tvērumā šobrīd ietilpst tikai tādi iesniegumi, atbildes uz kuriem nerada tiesiskās vai faktiskās sekas iesniedzējiem – sūdzības, priekšlikumi, konsultācijas. Saīsinot Iesniegumu likuma tvērumā ietilpstošo iesniegumu izskatīšanas termiņu, iesniegumi, kas pēc būtības rada tiesiskas sekas iesniedzējam un ko pamatā regulē procesuālās normas, tie tiks nolikti otrajā vietā, jo atbildes tiks sniegtas uz iesniegumiem, kas pēc būtības neko juridiski nemaina iesniedzēju dzīvē.
Ņemot vērā minēto, Inspekcija neatbalsta likumprojekta tālāku virzību.
 

-