Atzinums

1. 41.lpp.Kopumā tika saņemti 12 komentāri no četriem sociālajiem partneriem - biedrības “Zaļā brīvība”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, biedrības “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris”. Galvenie komentāri saistīti ar RePower un Klimata pārmaiņu komponenti, plānoto investīciju biometāna infrastruktūrā  un plānotajiem rādītāju samazinājumiem, kā arī pieejamā finansējuma nepietiekamību. Komentāri nemainīja RePower sadaļas sākotnējo piedāvājumu pēc būtības. Tāpat sociālie partneri izteica viedokli par ambicioziem Digitālās transformācijas komponentes radītājiem uzņēmējdarbībai, kā arī AF un Valsts kases aizņēmumu iespējām.
2. 137.lpp.Kopumā tika saņemti 12 komentāri no četriem sociālajiem partneriem - biedrības “Zaļā brīvība”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, biedrības "Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris".
3. 8.lpp. Fiskālās rekomendācijas Līdz 2023. gada beigām izbeigt spēkā esošos enerģētikas atbalsta pasākumus, saistītos ietaupījumus izmantojot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Ja atkal pieaugošu enerģijas cenu dēļ nepieciešami atbalsta pasākumi, nodrošināt, ka tie ir orientēti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, fiskāli pieņemami un ka tie saglabā stimulus enerģijas taupīšanai; nodrošināt piesardzīgu fiskālo politiku, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu nominālo pieaugumu 2024. gadā līdz ne vairāk kā 3,0 %. saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt ANM dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos; laikposmā pēc 2024. gada turpināt īstenot vidēja termiņa fiskālo stratēģiju pakāpeniskai un ilgtspējīgai konsolidācijai apvienojumā ar tādām investīcijām un reformām, kas veicina
lielāku ilgtspējīgu izaugsmi, lai panāktu piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli; paplašināt cita starpā nodokļu uzlikšanu īpašumam un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu.
4. Ir nepieciešams precizēt 2.3.1.3.  investīcijas “Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība” 65.mērķa rādītāja vērtību – apmācītais IKT speciālistu skaits, to mazinot no 1000 uz 500. Mērķa rādītāja vērtības samazināšana pamatota ar AF finansējuma – 4 milj. euro, pārdali uz uz investīciju 3.1.1.5.i. "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” komponentē Nr.3.”Nevienlīdzības mazināšana” reformas 3.1.1.r. “Administratīvi teritoriālā reforma” ietvaros.
5. 27.lpp. Tāpat jāmin, ka reformas ietvaros tiks izveidots regulējums, kas paredzēs energokopienu reģistrēšanu un darbību, kas ir būtisks turpmākai mikroģenerācijas jaudu uzstādīšanas veicināšanai un AER jaudas palielināšanai kopējā energobilancē, kā arī uzstādītās mikroģenerīcjas jaudas koordinētas un mērķtiecīgas darbības nodrošināšanai. Regulējums paredzēs iespēju visiem
lietotājiem (gan mājsaimniecību lietotājiem, gan juridiskajiem lietotājiem, gan pašvaldībām, kā arī gan vienas daudzdzīvokļu ķeas ietvaros, gan vairāku ēku ietvaros) veidot energokopienas, neierobežojot energokopienu darbību specifiskā ģeogrāfiskā tvērumā un nepiemērojot energokopienu darbībai nesamērīgus ierobežojumus un kritērijus, tā vietā paredzot iespēju energokopienu dalībniekiem savstarpēji brīvi vienoties par nosacījumiem, uz kā pamata attiecīgā energokopiena darbosies.
6. 28.lpp. Lai gan biometāna ražošanas potenciāls Latvijā ir pietiekami nozīmīgs (kā minēts iepriekš, tas pielīdzināms visa nacionālā
mājsaimniecību patēriņa apjomam), tas pagaidām ir praktiski neapgūts. Iemesls tam ir būtiskas fiksētās izmaksas, no kurām pietiekami nozīmīga ir arī pieslēguma izbūve. Lai efektīvi izmantotu Latvijā pieejamos resursus, nepieciešams izveidot mobilos biometāna ievades punktus. Tie ļaus lielākam skaitam mazo biometāna ražotājiem efektīvi izmantot vienoto gāzveida kurināmā infrastruktūru.

1. Lūgums svītrot frāzi “sociālie partneri” 41., 136., 137.lpp., jo neviens no tekstā minētajiem sadarbības partneriem nav sociālais partneris. Valdības sociālie partneri ir divi – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Tas noteikts ar 2004. gada 1. oktobrī Latvijas Republikas Ministru kabineta, LBAS un LDDK parakstīto Trīspusējo vienošanos par sociāli ekonomisko partnerību.
2. Lūgums investīciju sadaļā “2.3. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība Atskaites punkts Nr. 58 un Atskaites punkts Nr.59” norādīt, ka prasmju fondi būtu ieviešami, iesaistot abu sociālos partnerus, līdzīgi kā tas tiek īstenots citās valstīs (Dānijā, Nīderlandē, Francijā, Itālijā utt.)., tas būtu b) sadarbības modelis. Vienlaicīgi vēlamies uzsvērt, ka atsakoties no prasmju fondu pilotprojekta, Latvija zaudētu iespēju pāriet vai vismaz pilotēt ilgtermiņa risinājumu strādājošo apmācībām.
3. Jautājums:"paplašināt cita starpā nodokļu uzlikšanu īpašumam" - lūdzam skaidrot, kas ir domāts ar vārdu "paplašināt"?
4. LBAS iebilst pret apmācāmo skaita samazināšanu no 1000 uz 500. Ekonomikas ministrijas prognozes, ka arī darba devēju paustie viedokļi liecina par to, ka būtiski pietrūkst IKT speciālistu un gadā būtu nepieciešami vismaz 3000 jaunu IKT speciālistu, turpretī absolventu skaits iIKT specialitātē ir būtiski mazāks. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka investīciju projekts 3.1.1.5.i. "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" arī ir būtisksi ieguldījums, aicinājums papildus nepieciešamo finansejumu rast no citām aktivitātēm.  
5. Komentārs. Ideja laba un atbalstāma, lietotāji to noteikti novērtēs un jau tagad gaida, bet tās ieviešanai būs nepieciešams gan laiks,
gan finanšu ieguldījumi un izmaiņas sistēmās, jo pie esošā informācijas sistēmu risinājuma to uzreiz ieviest nevar.
6. Komentārs. Mēs secinām, ka tiks plānots iepirkt saražoto biometānu no mazajiem ražotājiem. Jānodrošina, ka biometāna iepirkšanas nosacījumi visiem ražotājiem būtu vienādi.