Atzinums

Valsts kontrole neatbalsta Finanšu ministrijas sagatavoto Valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldīšanas plānu 2024.-2026.gadam (turpmāk – Plāns).

Valsts kontrole 2023.februārī pabeidza lietderības revīziju “Vai Finanšu ministrija un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” plāno un īsteno mērķtiecīgu un efektīvu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu” (turpmāk – Revīzija). Revīzijas ziņojums ir pieejams Valsts kontroles tīmekļvietnē: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-finansu-ministrija-un-vas-valsts-nekustamie-ipasumi-plano-un-isteno-merktiecigu-un-efektivu-valsts-nekustamo-ipasumu-parvaldisanu.

Revīzijā tika izvērtēti trīs jautājumu bloki:
(1) VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VAS VNĪ) darbības nekustamo īpašumu pārvaldīšanā – nomas maksas noteikšana, investīciju plānošana un īstenošana;
(2) VAS VNĪ pārvaldība;
(3) valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politika.

Tā kā par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politiku atbildīga ir Finanšu ministrija, Revīzijā Valsts kontrole vērtēja Finanšu ministrijas veiktās darbības kopš Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas (apstiprināta ar MK 09.05.2006. rīkojumu Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju”) (turpmāk – Koncepcija) spēkā stāšanās, t.i., no 2006.gada. Saskaņā ar MK 09.05.2006. rīkojuma Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” 2.punktu Finanšu ministrija bija noteikta par atbildīgo institūciju Koncepcijas īstenošanā.
Lai optimizētu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, īstenojot Koncepciju, bija plānots:
- izveidot vienotu, efektīvu un pārskatāmu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas mehānismu;
- virzīties uz valsts nekustamo īpašumu centralizētas pārvaldīšanas modeli, tādējādi atbrīvojot valsts pārvaldes iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas.
Koncepcija paredzēja:
- visā tās ieviešanas laikā ministrijām un valsts institūcijām ir pienākums risināt to valdījumā esošo nekustamo īpašumu struktūras optimizēšanu;
- pakāpeniski piecu līdz desmit gadu laikā, tas ir, līdz 2017.gadam, pāriet uz tirgus nomas maksu par valsts nekustamo īpašumu lietošanu, ievērojot gadskārtēja valsts budžeta finansiālās iespējas un saskaņojot katrā konkrētā gadījumā ikgadējo nomas maksas apmēru ar attiecīgo nozaru ministriju un Finanšu ministriju.

Valsts kontrole Revīzijā norādīja, ka Latvijā nav izveidota efektīva un mērķtiecīga valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas sistēma. Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas plānošana un īstenošana – fragmentāra, bez pilnīgiem un kvalitatīviem datiem, un par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politiku secināja:
(1) Koncepcijas ietvaros nav izdevies sasniegt vēlamo ministriju un valsts institūciju valdījumā esošo īpašumu struktūras optimizāciju. Arī pēc Koncepcijas īstenošanas perioda noslēguma nekustamo īpašumu pārvaldīšana ir sadrumstalota, ļaujot daļai ministriju resoru organizēt valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu pēc nozaru principa, neskaidri un ar izņēmumiem nosakot centralizāciju nozaru ietvaros. Līdz ar to veidojas nesabalansēts valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas modelis – salīdzinoši liels daudznozaru pārvaldītājs ir VAS VNĪ un līdzās tam ir dažādu nozaru decentralizēti veidojumi.
(2) Lai arī Koncepcija paredzēja izveidot vienotu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas mehānismu un ir apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie tiesību akti, tomēr Valsts kontroles ieskatā tas nenodrošina valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu pēc vienotas pieejas, jo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu var īstenot tādā apmērā, kā to ļauj finanšu resursu iespējas.
(3) Koncepcijas īstenošanas laikā nav izdevies pilnīgi pāriet uz nomas maksas attiecībām valsts nekustamo īpašumu lietošanā, ņemot vērā valsts budžeta ierobežotas finansējuma iespējas. Tāpēc līdzekļu uzkrājumu trūkuma dēļ nepienācīgi uzturētie valsts nekustamie īpašumi nākotnē var radīt draudus valsts budžeta iespējām, jo būs nepieciešami būtiski kapitālieguldījumi šo ēku atjaunošanai.
(4) Finanšu ministrija nav vērtējusi, vai, panākot lielāku virzību centralizēta pārvaldīšanas modeļa ieviešanā vai pārejā uz nomas maksu par valsts nekustamo īpašumu lietošanu, ievērojot valsts budžeta ierobežotas finansējuma iespējas, valsts un sabiedrība būtu lielāki vai mazāki ieguvēji.
(5) Vienotas pieejas valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai bija nepieciešams arī izveidot atbilstošu informācijas sistēmu, lai radītu objektīvus priekšnosacījumus datu analīzei, salīdzināmībai un valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas plānošanai. Lai gan Finanšu ministrija un VAS VNĪ ir nodrošinājuši Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmas (turpmāk – VNĪIS) izveidi, tomēr tajā uzkrātie dati nav pilnīgi, kvalitatīvi un uzticami, līdz ar to nav iespējams veikt pilnvērtīgu datu analīzi un joprojām nepieciešamā informācija par valsts nekustamā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumiem tiek iegūta no iestādēm manuāli dažādu aptauju veidā.
Valsts kontrole sniedza Finanšu ministrijai šādus ieteikumus:
(1) Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un ilgtspējīgu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, Finanšu ministrijai, pamatojoties uz objektīvu situācijas izvērtējumu, sagatavot priekšlikumu iesniegšanai Ministru kabinetā par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politiku (ieviešanas termiņš – 01.10.2023.)
(2) Lai nodrošinātu pārskatāmu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tajā skaitā iegūtu informāciju ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas jomā no Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmas:
- Finanšu ministrijai pārskatīt un pilnveidot MK 06.12.2011. noteikumus Nr.934 „Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem” attiecībā uz informācijas uzkrāšanu, apkopošanu un aktualizēšanu VNĪIS (ieviešanas termiņš – 02.01.2025.);
- VAS VNĪ pilnveidot VNĪIS funkcionalitāti un uzlabot datu kvalitāti (ieviešanas termiņš – 01.07.2025.).

Izvērtējot Plānu, Valsts kontrole izsaka šādus iebildumus:

Par 2.nodaļu “Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācijas process”
(1) 2.1.sadaļā “Rīkojumā noteikto uzdevumu izpilde” sniegta tikai apkopojoša informācija par Koncepcijas īstenošanas laikā pārņemto Finanšu ministrijas valdījumā un atsavināto un/vai nodoto citām ministrijām/pašvaldībām nekustamo īpašumu skaitu, bet, piemēram, informācija par to, kāda ekonomija valsts budžetā no tā tikusi iegūta, nav sniegta. Valsts kontrole uzskata, ka informāciju par ietaupītajiem valsts budžeta līdzekļiem būtu nepieciešams iekļaut Plānā.
(2) 2.2.sadaļā “Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācijas procesa efektivitātes un izmantotās pieejas rezultativitātes novērtējums” ir sniegta tikai vispārīga informācija par esošo situāciju valstī kopumā, norādot, ka: “Ņemot vērā, ka publiska persona ir tiesīga izvēlēties tai piemērotāko valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas modeli, tā izvēle ir atkarīga no dažādiem apsvērumiem, piemēram, no nekustamo īpašumu portfeļa struktūras un nekustamo īpašumu skaita, attiecīgās institūcijas kapacitātes, finansējuma un lietderības apsvērumiem, līdz ar to Finanšu ministrijas ieskatā būtu saglabājama izvēles brīvība”. Nav sniegts vērtējums par to, kādus ieguvumus Koncepcijā paredzētie risinājumi ir devuši un vai šādi risinājumi ir saglabājami arī turpmāk. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka šāds konstatējums jau bija norādīts Revīzijas ziņojumā un Finanšu ministrija bija apņēmusies sniegt vērtējumu Koncepcijas gala ietekmes izvērtējuma ietvaros. Līdz ar to Valsts kontrole uzskata, ka šādu izvērtējumu būtu nepieciešams iekļaut Plānā.

Par 3.nodaļu “Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana”
 (1) 3.2.sadaļā “Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas informācijas apmaiņas sistēmas datu bāzes izveide un darbība” norādīts, ka “Finanšu ministrijas ieskatā koncepcijas ieviešanas periodā ir ieviesta vienota uzskaites sistēma (VNĪIS), ar kuru nodrošināta valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas datu uzkrāšana, t.sk. sniedzot iespēju analizēt visus valsts nekustamo īpašumu datus vienkopus un nodrošināt datu salīdzināmību, analīzi, plānošanu un kontroli.  Valsts kontrole vērš uzmanību, ka Revīzijā VNĪIS konstatēti vairāki būtiski trūkumi un nepilnības, piemēram:
- VNĪIS nodrošina tikai aktuālo datu iegūšanu par valsts nekustamajiem īpašumiem un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem;
- no VNĪIS izgūstamajās atskaitēs esošie dati ir nepilnīgi;
- atskaitēs VNĪIS lietotāju ievadītā informācija nav kvalitatīva un vienveidīga (vienāda tipa informācija ievadīta dažādos formātos) u.c.
Revīzijā arī konstatēts, ka VNĪIS esamība nav novērsusi nepieciešamību Finanšu ministrijai pieprasīt iesniegt papildu informāciju ministrijām un to padotības iestādēm par to lietotā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu. Piemēram, Finanšu ministrija, plānojot 2023.gada budžetu un veicot valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, bija nepieciešami dati par iestāžu izmantotā nekustamā īpašuma Rīgā nomas un uzturēšanas izdevumiem, kādus nav iespējams iegūt no VNĪIS.
Līdz ar to Valsts kontrole aicina Finanšu ministriju Plānā iekļaut objektīvu informāciju par VNĪIS darbību, tajā pieejamo datu kvalitāti, norādot arī trūkumus kontekstā ar Revīzijā konstatēto.
(2) 3.3.sadaļā “Pāreja uz nomas attiecībām” norādīts, ka: lai gan Koncepcijas darbības laikā netika pilnībā veikta valsts pārvaldes iestāžu pāreja uz nomas attiecībām, ir novērojama apsaimniekošanas un lietošanas līgumu skaita samazināšanās dinamika, tādējādi arī pēc Koncepcijas darbības beigām būtu jāturpina meklēt risinājumus, lai valsts pārvaldes iestādes varētu nodrošināt pāreju uz nomas attiecībām par valsts nekustamo īpašumu lietošanu. Lai nodrošinātu pakāpenisku valsts pārvaldes iestāžu pāreju no apsaimniekošanas-lietošanas līgumiem uz nomas attiecībām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām, plānā paredzēts uzdevums Finanšu ministrijai (VNĪ) sniegt priekšlikumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm nomas maksas izdevumu segšanai par VAS VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamu īpašumu lietošanu ikgadējā valsts budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka nav sniegts izvērtējums par to, vai  kapitālsabiedrība ir valstij izdevīgākais veids, kā valsts institūcijas nodrošināt ar tām nepieciešamajām telpām un maksāt tai nomas maksu. Valsts kontrole uzskata, ka Plānā ir jābūt iekļautam šādam izvērtējumam. Vēršam uzmanību, ka Revīzijā bija konstatēti fakti, kad valsts institūcija VAS VNĪ par nomu bija pārmaksājusi 1,9 milj. euro gadā.
(3) 3.3. sadaļa "Pāreja uz nomas attiecībām" norādīts, ka: būtisks trūkums ir apstāklim, ka valsts iestādes nevar veidot finanšu uzkrājumus valsts nekustamā īpašuma kārtējiem un kapitālajiem remontdarbiem, kas izriet no vispārējiem valsts budžeta veidošanas principiem. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka Finanšu ministrija ir atbildīga par valsts budžeta un finanšu vadības politikas izstrādi un īstenošanu, līdz ar to Plānā būtu jāatspoguļo informācija, kā Finanšu ministrija risinās jautājumu par finanšu uzkrājumu veidošanu valsts budžeta iestādēm valsts nekustamā īpašuma kārtējiem un kapitālajiem remontdarbiem.

Par 4.nodaļu “Valsts nekustamo īpašumu attīstības projektu plānošana un finansēšana”:
(1) norādīts, ka: tāpat atbalstīts priekšlikums, ka gadījumā, kad valsts pārvaldes iestādei nepieciešams nekustamais īpašums (papildus telpas) tai jāvēršas VNĪ, kura pēc valsts pārvaldes iestādes sniegtās informācijas par nepieciešamo nekustamo īpašumu (telpām) piemeklē nekustamo īpašumu (telpas) no esošajiem valsts nekustamajiem īpašumiem. Izvērtējot plānoto nomas maksājumu, tiek veikts salīdzinājums ar līdzvērtīga nekustamā īpašuma nomas iespējām no privātā sektora. Ja nekustamā īpašuma noma nav iespējama (nav nekustamā īpašuma piedāvājumu vai nomas maksājums ir nesamērīgs pret piedāvāto valsts nekustamo īpašumu), tiek lemts par jauna valsts nekustamā īpašuma iegādi vai būvniecību. Savukārt primāri īstenojami tādi valsts nekustamo īpašumu attīstības projekti, kas nodrošinātu valsts iestāžu pārcelšanos no komerctirgū nomātām telpām uz kādu no VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu vai nodrošinātu valsts nekustamo īpašumu brīvo telpu iznomāšanu privātajam sektoram. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka Plānā nav risināts jautājums par to,   VAS VNĪ pārvaldīšanā atrodas tikai daļa no valsts nekustamajiem īpašumiem, līdz ar to šādi tiek ierobežotas iespējas visu valsts nekustamo īpašumu izmantošanā, kā arī nav sniegts vērtējums par ekonomiskajiem ieguvumiem valsts pārvaldes iestādēm pārceļoties no komerctirgū nomātām telpām uz VAS VNĪ pārvaldīšanā esošajām telpām. Valsts kontrole uzskata, ka Plānā ir jābūt izvērtētam jautājumam, kā nodrošināt informācijas pieejamību par visiem valsts nekustamajiem īpašumiem, ne tikai tiem, kas atrodas VAS VNĪ pārvaldīšanā, kā arī ir jābūt norādītiem ekonomiskajiem ieguvumiem. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Revīzijā bija konstatēti fakti, kad valsts institūcija VAS VNĪ par nomu bija pārmaksājusi 1,9 milj. euro gadā.
(2) norādīts, ka: lai nodrošinātu, ka valstij nepieciešamais nekustamā īpašuma attīstības projekts tiek īstenots valstij izdevīgākajā un lietderīgākajā veidā, būtu izvērtējama būvniecības komponentes organizācijas un vadības izpildes nodošana VNĪ, t.sk. izvērtējot no publisko iepirkumu regulējuma aspekta un ņemot vērā VNĪ kapacitāti pārējo uzsākto un plānoto projektu īstenošanā. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka Plānā nav sniegta informācija, ka būvniecības komponentes organizācijas un vadības izpildes nodošana VAS VNĪ ir valstij izdevīgākais un lietderīgākais veids, turklāt nav vērtēta VAS VNĪ kapacitāte, lai vienlaikus īstenotu vairākus būvniecības projektus, ņemot vērā iepriekšējo gadu neizpildes datus. Līdz ar to Valsts kontrole uzskata, ka Plānā ir jābūt iekļautam izvērtējumam, ka būvniecības komponentes organizācijas un vadības izpildes nodošana VAS VNĪ ir valstij izdevīgākais un lietderīgākais veids.  Revīzijā bija konstatēts, ka VAS VNĪ pastāv problēmas remontdarbu plānu izpildes nodrošināšanā. Piemēram, būtiskākās novirzes vērojamas kapitālo remontdarbu (laikā no 2019.gada līdz 2021.gadam izpilde nesasniedza 60% no plānotā apmēra).

Par IV. daļu Pasākumi plāna mērķa sasniegšanai norādīts, ka: ņemot vērā iepriekšējās sadaļās veikto izvērtējumu, secināms, ka valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā šobrīd nebūtu nepieciešama konceptuāla izšķiršanās par atšķirīgiem rīcības variantiem, bet gan turpināma jau iepriekš nostiprinātā politikas virziena īstenošana, paredzot pasākumus turpmākai rīcībai plāna mērķa sasniegšanai, t.i. nodrošināt vienotu, efektīvu un pārskatāmu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas  mehānismu. Vēršam uzmanību, ka Revīzijā Valsts kontrole secināja, ka Latvijā 16 gadu garumā nebija izveidota efektīva un  mērķtiecīga valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas sistēma. Līdz ar to Valsts kontrole nepiekrīt Plānā norādītajam secinājumam, kas ir pretrunā ar Revīzijā konstatēto. Šobrīd neizvirzot konkrētas darbības un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus šajā jomā, pēc Plāna īstenošanas beigām, t.i., 2026.gada, varēs nonākt līdz tādiem pašiem secinājumiem.

Par Plānu kopumā
Valsts kontroles ieskatā Plānā ir nepieciešams iekļaut uz datiem balstītu vispārīgu valsts nekustamā īpašuma raksturojumu, tā analīzi un tendences Koncepcijas īstenošanas laikā. Piemēram, norādot informāciju par (1) kopējo valsts nekustamo īpašumu valdītāju un pārvaldītāju skaitu un tā izmaiņām; (2) informāciju par valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu skaitu un platību pa to valdītājiem un pārvaldītājiem un izmaiņām; (3) informāciju par valsts pārvaldes funkciju veikšanai izmantotā īpašuma īpatsvaru no kopējā valsts nekustamā īpašuma, (4) apkopojošu un salīdzinošu informāciju par valsts institūciju izdevumiem par līdzīgām vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu (piemēram biroja telpas) u.c.




 

-