Atzinums

Tieslietu ministrija, iepazīstoties ar APLP būtību, kāda tā aprakstīta konceptuālajā ziņojumā, pilnībā atbalsta nekavējošu APLP ieviešanu Latvijā, tādā veidā nodrošinot gan Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības, gan Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos (tajā skaitā, ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk atzinumā – Konvencija)) garantētās tiesības.

Tomēr Rīkojuma projekta 5. punkts paredz Tieslietu ministrijai izveidot un vadīt starpinstitucionālu darba grupu, kas izvērtē nozaru normatīvo aktu atbilstību tādam rīcībspējas regulējumam, kas noteikts ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12. pantā.

Lūdzam svītrot rīkojuma projekta 5. punktu, jo

1) Konceptuālais ziņojums pilnībā ir tikai par atbalsta personas lēmuma pieņemšanas pakalpojuma tiesiskā regulējuma (turpmāk – APLP) kā sociālā pakalpojuma ieviešanu, turklāt minētais pakalpojums tiek ieviests Latvijas tiesību sistēmā nekavējoties, un, kā tas izriet no konceptuālā ziņojuma, tas faktiski neietekmē nevienu citu nozaru normatīvos aktus. 

2) Tieslietu ministrija ir konkrētas nozares ministrija, kura ir atbildīga par Civillikuma un Civilprocesa likumā ietverto tiesisko regulējumu. Tādējādi Tieslietu ministrija nevar vērtēt citu nozaru tiesiskā regulējuma atbilstību  APLP, rīcībspējas regulējumam vai Konvencijas saistībām. Vēl jo vairāk, iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu pašreizējā redakcijā, secināms, ka APLP pakalpojums nekādā veidā nerada neatbilstības Civillikumā, ne Civilprocesā iekļautajam tiesiskajam regulējumam. Turklāt, ņemot vērā, ka APLP faktiski tiek ieviests ar Ministru kabineta noteikumiem, APLP tiesiskais regulējums neietekmēs arī citu nozaru tiesisko regulējumu, īpaši, likumos ietverto regulējumu, ņemot vērā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sesto daļu.

3) Tieslietu ministrija nav koordinējošā ministrija, kas nodrošina Konvencijas saistību izpildi atbilstoši Likuma “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantam. Tādējādi Tieslietu ministrija nav kompetentā iestāde nedz veidot, nedz vadīt starpinsitucionālu darba grupu, lai nodrošinātu minētās Konvencijas 12. pantā paredzēto visu saistību izpildi, kā arī nodrošināt visu nozaru normatīvo aktu atbilstību Konvencijas saistībām vai APLP tiesiskajam regulējumam.

-

Ņemot vērā, ka precizējot konceptuālo ziņojumu, iestāsies 2022. gada jūlijs, lūdzam precizēt visus konceptuālajā ziņojumā norādītos datus par 2021.gadu.

-

No Konceptuālā ziņojuma 6. nodaļas “Priekšlikumi normatīvajiem aktiem” (43. – 44. lpp) izriet, ka APLP ieviešanas 2.posmā, lai varētu ieviest alternatīvus risinājumus rīcībspējas ierobežošanai un atteikties no personu rīcībspējas ierobežošanas, atbilstoši ANO Konvencijā un ANO Komitejas Vispārējos komentāros ietvertajiem principiem. Paredzams, tiks izveidota darba grupa, “kas izvērtē grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos, primāri veicot šādus uzdevumus:
- nozaru normatīvo aktu izvērtēšana, nodrošinot to atbilstību tādam rīcībspējas regulējumam, kas noteikts ANO Konvencijas 12.pantā, un nepieciešamības gadījumā izstrādājot grozījumus nozaru normatīvajos aktos (piem., pārskatot tiesību normas šādos likumos - Civillikums, Civilprocesa likums, Kredītiestāžu likums, Ārstniecības likums, Pacientu tiesību likums u.c.).
-Izvērtēt nepieciešamību jauna likumprojekta izstrādei par personu ar GRT lemtspēju un mentālās veselības jautājumiem, kur, iespējami uzskaitītu personām ar GRT pieejamos atbalsta veidus savas rīcībspējas īstenošanas atbalstam (piemēram, iespējas aizgādņa iecelšanai bez rīcībspējas ierobežošanas, lemtspējas institūts, atbalstītā lemtspēja u.c.);
- Izvērtēt nepieciešamību iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par atlīdzību aizgādņiem gadījumā, ja darba grupa vienojas, ka aizgādnības institūts ir saglabājams tiem gadījumiem, kad aizgādnis ir kā vienīgā personas tiesību un interešu aizsardzības iespēja.

Lūdzam minēto 2.posmu pilnībā dzēst no konceptuālā ziņojuma, jo viss konceptuālais ziņojums ir par APLP ieviešanu Latvijā, savukārt 2.posmā norādītais nekādā veidā nav saistīts ar APLP ieviešanu. Kā tas izriet no konceptuālā ziņojuma APLP pakalpojums pilnībā Latvijas tiesību sistēmā tiks ieviests 1.posmā.

Ja Labklājības ministrija saskata, ka APLP pakalpojuma ieviešanai ir nepieciešams otrs posms, lai izvērtētu, vai nepieciešams pilnveidot citu nozaru tiesisko regulējumu, vai salāgotu APLP tiesisko regulējumu ar citu nozaru tiesisko regulējumu (piemēram, Pacientu tiesību likumu, Kredītiestāžu likumu), un tam nepieciešama starpinstitucionāla darba grupa, kuru vada Labklājības ministrija kā Konvencijas koordinējošā ministrija (atbilstoši likuma “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantam), tad attiecīgi precizējams konceptuālais ziņojums.

-

Konceptuālā ziņojuma 3. nodaļā “APLP pakalpojuma mērķis un tvērums ” (15. lpp, 2.rindkopa), norādīts, ka APLP pakalpojuma specifiskais mērķis ir nodrošināt personu ar GRT cilvēktiesību ievērošanu, ieviešot rīcībspējas ierobežošanai alternatīvu tiesību un interešu aizsardzības mehānismu – atbalstīto lemtspēju. Ņemot vērā, ka Latvijā rīcībspēju ierobežo tikai mantiskos jautājumos, faktiski APLP nodrošinās atbalsta pieejamību personām arī personiskajās nemantiskajās tiesībās, jo šajā jomā rīcībspēju neierobežo un faktiski ir alternatīvais mehānisms pilnvarojuma līgumam, nākotnes pilnvarojumam, pacienta pilnvarotajai personai un pacienta ex lege pilnvarotajais personai (Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmā daļa). Tāpat ir jāņem vērā, ka atbilstoši Civillikumam var nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežošanas, līdzīgi, kā konceptuālajā ziņojumā norādītajos Izraēlas un Čehijas piemēros. Tādējādi APLP ir vēl viens mehānisms, kas papildina jau esošos tiesību institūtus.

Ievērojot minēto lūdzam minēto precizēt, lai nerastos nepareizs priekšstats, ka APLP ir tikai Civillikumā minētā ierobežotas rīcībspējas vienīgā alternatīva personām ar GRT tiesību un interešu aizsardzībai un nepastāv neviens cits instruments.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 2. nodaļā “Situācijas izklāsts ” (11. lpp, 3.rindkopa), norādīts, ka “lai varētu izpildīt ANO Konvencijas 12.panta saistības un ANO Komitejas norādījumus, kas nosaka valstu pienākumu visām personām ar GRT atcelt rīcībspējas ierobežojumu, Latvijai vispirms ir jānodrošina stabila, no valsts budžeta finansēta APLP pakalpojuma pieejamība visā Latvijas teritorijā.”

Tieslietu ministrijas ieskatā minētais secinājums nav korekts, jo rada priekšstatu, ka Latvijā visām personām ar GRT ir visās jomās ierobežota rīcībspēja. Atbilstoši tiesiskajam regulējumam GRT nav un nevar būt pamats rīcībspējas ierobežošanai, tādēļ minēto secinājumu lūdzam precizēt atbilstoši ANO Komitejas norādījumiem Latvijai.


 

Lai varētu izpildīt ANO Konvencijas 12.panta saistības un ANO Komitejas norādījumus, atceļot aizvietoto lēmumu pieņemšanu un ieviešot atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismus jeb nodrošinot nepieciešamos pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu tā atbalsta pieejamību, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju, Latvijai vispirms ir jānodrošina stabila, no valsts budžeta finansēta APLP pakalpojuma pieejamība visā Latvijas teritorijā visiem, kuriem šāds pakalpojums ir nepieciešams.

Lūdzam Konceptuālā ziņojuma 2. nodaļu “Situācijas izklāsts ” (10. lpp, 3.rindkopa) papildināt ar vēl Konvencijas 12. pantā noteikto pienākumu valstij, kas pamato APLP ieviešanu. Proti, APLP ir jāatbilst arī Konvencijas 12. panta ceturtajai daļai. Ikvienam pasākumam, ko valsts ievieš, lai ievērotu Konvencijas 12. pantam, tam ir jāatbilst ikvienai Konvencijas tiesību normai, tajā skaitā, arī Konvencijas 12. panta ceturtajai daļai – tātad, ieviešot APLP, ir jābūt atbilstošām un efektīvām garantijām ikvienai personai, lai nepieļautu to ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, netiek pieļauti interešu konflikti un ietekmes ļaunprātīga izmantošana, paredzot likuma līmenī personu tiesību un interešu aizsardzību, kā arī likuma līmenī nosakot atbalsta personas tiesības, pienākumus, atbildību.

-

Konceptuālā ziņojumā 2. nodaļā “Situācijas izklāsts ” (10. lpp, 2.rindkopa), norādīts, ka “tas ļauj secināt, ka APLP pakalpojums ir būtiski nepieciešams APLP pakalpojuma mērķa grupai – personām ar GRT, lai rīcībspējas ierobežojumu skaits nepalielinātos, bet gluži pretēji – tiesu nolēmumi par rīcībspējas ierobežošanu tiktu pakāpeniski pārskatīti un iespēju robežās atcelti.”

Iepazīstoties ar konceptuālajā ziņojumā norādīto, Tieslietu ministrijas ieskatā minētais secinājums nav korekts, tādēļ būtu precizējams.

Kā tas izriet no ierobežotas rīcībspējas institūta tiesiskā regulējuma, rīcībspēju ierobežo tikai mantiskajās tiesībās, savukārt personiskajām nemantiskajās tiesībās rīcībspēja netiek ierobežota. No konceptuālā ziņojuma izriet, ka APLP pakalpojums tiks nodrošināts tādos jautājumos, kur personai rīcībspēja nemaz nevar tikt ierobežota, tādējādi personas ar ierobežotu rīcībspēju skaits šādā aspektā nesamazināsies.

Tāpat no ierobežotas rīcībspējas institūta tiesiskā regulējuma izriet, ka rīcībspēju ierobežo neatkarīgi no tā, kādā institūcijā persona atrodas, ir vai nav noteikta invaliditāte vai noteikta kāda konkrēta invaliditātes grupa. Turklāt, kā izriet no konceptuālā ziņojuma, ne visām personām, kurām ir ierobežota rīcībspēja vai kuras atrodas pagaidu aizgādnībā valsts nodrošinās valsts apmaksātu APLP. Konceptuālajā ziņojumā nav atainota tieša kolerācija tam, ka ieviešot APLP – samazināsies personu ar ierobežotu rīcībspēju skaits, kā arī minētajam apgalvojumam nav pamatojuma.

Ievērojot minēto, lūdzam minēto secinājumu precizēt.

Iespējams minēto secinājumu var pamatot, norādot precīzus datus no pilotprojekta un aprēķinot aptuveno samazinājumu tam , cik personu ar ierobežotu rīcībspēju un pagaidu aizgādnību gadā sazmazināsies. Proti, Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros APLP pakalpojumu saņēma 332 personas. Vienlaikus norādīts, ka vairākām no minētajām personām pārskatīti rīcībspējas ierobežojumi vai rīcībspēja pilnībā atjaunota.

Lūdzam konceptuālo ziņojumu papildināt ar informāciju, precīzi norādot cik no 332 personām bija personas ar ierobežotu rīcībspēju un cik personām bija nodibināta pagaidu aizgādnība. Ņemot vērā minēto skaitu, lūdzam norādīt arī to cik, no minētajām personā rīcībspēja pilnībā tika atjaunota un cik personām rīcībspējas ierobežojumi pārskatīti (norādot kādā apjomā). Minētais ir būtiski, lai saprastu, kādā apmērā APLP varētu samazināt to personu skaitu, kurām ir ierobežota rīcībspēja vai nodibināta pagaidu aizgādnība, vai un kādā mērā APLP konceptuālajā ziņojumā norādītais mērķis tiks sasniegts.

-

Konceptuālā ziņojuma 1. nodaļā “Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums” (5. lpp, 3.rindkopa) norādīts uz rīcībspējas institūta reformu, lai īsteno Konvencijas 12. pantu un izpildītu LR Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembra spriedumu. Savukārt Konceptuālā ziņojuma 1. nodaļā “Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums” (5. lpp, 4.rindkopa), norādīts, ka “ņemot vērā, ka 2012. gadā pieņemtais rīcībspējas institūta regulējums vēl arvien pilnībā neatbilst ANO Konvencijas 12. pantam un joprojām pieļauj rīcībspējas ierobežošanu.”

Vēršam uzmanību, ka, tā kā konceptuālajā ziņojumā nav pilnvērtīgi atainota reforma, tad minētais secinājums nav korekts, jo saskaņā ar minēto apgalvojumu secināms, ka arī nākotnes pilnvarojums neatbilst Konvencijai.

Vēršam uzmanību, ka realizējot minēto reformu, ne vien Latvijas tiesību sistēma tika ieviests ierobežotas rīcībspējas institūts, bet arī tika ieviesti jauni tiesību institūti. Proti, pagaidu aizgādnība, kuru var izmantot, ja nepieciešams aizsargāt personas tiesības un intereses, bet saglabājot personai pilnu rīcībspēju visās dzīves jomās. Pagaidu aizgādnības gadījumā personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību ne ilgāk kā uz diviem gadiem (Civillikuma 364.2 pants). Šajā gadījumā persona paliek rīcībspējīga visu pagaidu aizgādnības laiku. Tiesa pagaidu aizgādnību nodibina, ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses, tas steidzami nepieciešams personas interesēs; garīga rakstura vai citi veselības traucējumi ir pārejoši; persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu (Civillikuma 364.2 pants). Atšķirībā no aizgādnības nodibināšanas ar rīcībspējas ierobežošanu pagaidu aizgādnības gadījumā tiesa nosaka aizgādņa pienākumu vest tikai noteiktas lietas. Noteiktu lietu vešana saistāma ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu. Tāpat no 2013. gada 1. jūlijā spēkā vēl viens jauns tiesību institūts – nākotnes pilnvarojums (Civillikuma 2317.1-2317.7 pants), ar kuru ikviena persona var uzdot citai personai pārzināt viņa lietas gadījumā, ja personas veselības traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību. Atšķirībā no pilnvarojuma līguma Civillikumā ir noteikts, ka nākotnes pilnvarojuma līgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, bet pilnvarnieks savu darbību ir pilnvarots uzsākt ar brīdi, kad speciālajos likumos noteiktajā kārtībā konstatēts[1] un reģistrēts tāds pilnvarotāja stāvoklis vai juridiskais fakts, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi nespēj saprast savas darbības nozīmi un nespēj vadīt savu darbību (Civillikuma 2317.3 pants). Ar minēto tiesību institūtu likumdevējs ir vēlējies dot iespēju ikvienai rīcībspējīgai personai jau savlaicīgi gādāt par savu tiesību un interešu aizsardzību gadījumā, ja tā kādu iemeslu dēļ vairs nespēs patstāvīgi pieņemt lēmumus un rīkoties, neierobežojot tās rīcībspēju. Līdz ar to nākotnes pilnvarojumu var uzskatīt kā alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai personai, kura uz nākotnes pilnvarojuma izsniegšanas brīdi ir rīcībspējīga, saprot savas darbības nozīmi un spēj vadīt savu darbību, bet kura vēlas aizsargāt savas nemantiskās un mantiskās intereses nākotnē brīdī, kad persona nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību. Tādā gadījumā pilnvarnieks varēs rīkoties, lai aizsargātu pilnvarotāja intereses un, iespējams, nebūs nepieciešams vērsties tiesā, lai tā ierobežotu personas rīcībspēju.

Lai pilnvērtīgi atainotu reformu, lūdzam konceptuālo ziņojumā korekti atainot visu reformas rezultātu.

Tāpat lūdzam minēto apgalvojumu svītrot, jo nav neviens saistošs akts, kas norāda, ka Latvijā esošais tiesiskais regulējums pilnībā neatbilst Konvencijas 12. pantam. Tieslietu ministrija varētu piekrist, ka ir atainoti precīzi ANO Komitejas par personu ar invaliditāti tiesībām ieteikums Latvijai, kā pilnveidot regulējumu, nevis secinājums, ka Latvijā esošais tiesiskais regulējums neatbilst konvencijas 12. pantam.

Lūdzam attiecīgi precizēt arī Konceptuālā ziņojumā 2. nodaļu “Situācijas izklāsts ” (11. lpp) tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams.


[1] Ārstu komisija ir sniegusi atzinumu par to, vai garīga rakstura vai veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un vadīt to, un ārstniecības iestādes vadītājs, pamatojoties uz atzinumu, izsniedz attiecīgu izziņu (sk. Ārstniecības likuma 53.2 pantu).
 

-

Lūdzam konceptuālajā ziņojumā izvērstāk pamatot, kāpēc tiek izvēlēts variants, kas paredz valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu, nevis pakalpojuma sniegšanu publiskā iepirkuma ietvaros. Proti, aicinām sniegt informāciju par ietekmi uz konkurenci, kā arī to, ka deleģējums ir vislabākais risinājums, kas nodrošina gan efektivitātes, gan ekonomiskuma nosacījumu izpildi, kā arī izvēlētā pakalpojuma sniedzēja pieredze, unikalitāte, reputācija, resursi, personāla kvalifikācija ir neaizvietojama un tirgū nepastāv cits līdzvērtīgs pakalpojuma sniedzējs.

-

Kā norādīts konceptuālajā ziņojumā, atbalsta personas lēmumu pieņemšanā (APLP) pakalpojuma mērķa grupa ir pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kurām noteikta invaliditāte un kuras neatrodas sociālajās institūcijās. Vienlaikus paredzēts, ka APLP pakalpojuma piešķiršana par valsts budžeta līdzekļiem plānota personām ar I vai II invaliditātes grupu, t.i. divās smagākajās invaliditātes grupās, kurās vērojams vislielākais personu ar GRT īpatsvars, izslēdzot personas ar III invaliditātes grupu.

Tāpat konceptuālā ziņojuma 5. nodaļā “Piedāvātie risinājumi APLP pakalpojuma ieviešanai ” (33. lpp, 3.rindkopa), norādīts, ka “jāņem vērā, ka APLP pakalpojumu plānots nodrošināt tām personām ar GRT, kas dzīvo ārpus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām, jo institūcijās personām ir ierobežotas iespējas pieņemt neatkarīgus lēmumus par savu dzīvi un personas ikdienas aprūpi nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas personāls.” Tātad aptuveni 26% no visām personām, kurām ir ierobežota rīcībspēja atrodas sociālās aprūpes institūcijās un kurām nebūs tiesību saņemt APLP.

Tieslietu ministrijas ieskatā šāda pieeja neveicina vienlīdzību, un būtu papildus vērtējams, vai attiecīgo pakalpojumu nav iespējams nodrošināt visām personām ar GRT, kurām ir nepieciešams atbalsts rīcībspējas realizācijā, kurām ir vai var tikt ierobežota rīcībspēja, kuras atrodas aizgādnībā, neatkarīgi no tā, ir vai nav noteikta invaliditāte, vai kāda invaliditātes grupa personai ir piešķirta vai tā atrodas sociālajā institūcijā vai neatrodas. Ziņojumā minētais būtībā vienīgais iemesls šādai pieejai ir ierobežotie valsts finanšu līdzekļi, kas varētu nebūt pietiekams arguments, lai pamatotu to, ka pakalpojums personām ar GRT un ar III invaliditātes grupu par valsts budžeta līdzekļiem nebūs pieejams, tāpat kā personām, kuras ir sociālajās aprūpes institūcijās. Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka aptuveni 26% no visām personām, kurām ir ierobežota rīcībspēja atrodas tieši šādās iestādēs. Līdz ar to, liedzot APLP, šādām personām tiks saglabāts rīcībspējas ierobežojums, tādā veidā nesasniedzot ziņojumā norādīto APLP mērķi. Tādā veidā faktiski neizturot satversmības testu.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt APLP piešķiršanas kritērijus un to atbilstību Konvencijai un Satversmei, kā arī attiecīgi precizējot APLP piešķiršanas kritērijus vai papildinot Konceptuālo ziņojumu ar pamatojumu, ka izvirzītie kritēriji atbilst Konvencijā nostiprinātajiem principiem, kur tas nepieciešams. Ja APLP piešķiršanas kritērijs ir arī esamība sociālās aprūpes institūcijās, tas skaidri ir jānorāda viscaur konceptuālajam ziņojumam. 

-